Namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa

Kaṅkhāvitaraṇīpurāṇa-ṭīkā

Ganthārambhakathā

Buddhaṃ dhammañca saṅghanti-ādinā yā pakāsitā;

Bhadantabuddhaghosena, mātikāṭṭhakathā subhā;

Tassā hi līnapadaṃ vi-kāsanakoyamārambho.

Ganthārambhakathāvaṇṇanā

Vippasannenāti vividhappasannena. Kathaṃ? ‘‘Itipi so…pe… buddho bhagavā, svākkhāto…pe… viññūhi, suppaṭipanno…pe… lokassā’’ti (a. ni. 5.10) 

 这是对巴利文的直译:

礼敬世尊、阿罗汉、正等正觉者

《断疑古注释书》

著作开端之语

由尊者佛音阿阇黎,
以"佛法僧"等方式,
阐明的美妙摩得迦注释;
对其隐晦之处,
此为阐发之始。

著作开端之语注释

"以清净"意为以种种清净。如何?以"如是彼...佛世尊,善说...由智者,善行道...世间"等。

evamādinā. ‘‘Cetasā’’ti vuttattā tīsu vandanāsu cetovandanā adhippetā. Tanninnatādivasena kāyādīhi paṇāmakaraṇaṃ vandanā, guṇavasena manasāpi tathāva karaṇaṃ mānaṃ, paccayappaṭipattiyādīhi pūjākaraṇaṃ pūjā, paccayādīnaṃ abhisaṅkharaṇaṃ sakkacca karaṇaṃ sakkāro, tesaṃ. Bhājananti ādhāro, adhikaraṇaṃ vā.

Therā mahākassapādayo, tesaṃ vaṃsoti theravaṃso, āgamādhigamasampadāya tassa vaṃsassa padīpabhūtāti theravaṃsappadīpā, tesaṃ theravaṃsappadīpānaṃ. Asaṃhīrattā thirānaṃ. Vinayakkameti vinayapiṭake, ārambhānurūpavacanametaṃ. Suttābhidhammesupi te thirā eva. ‘‘Buddhaṃ dhammañca saṅghañca pubbācariyasīhānañcā’’ti avatvā kasmā visuṃ vuttanti ce? Payojanavisesadassanatthaṃ. Vatthuttayassa hi paṇāmakaraṇassa antarāyanivāraṇaṃ payojanaṃ attano nissayabhūtānaṃ ācariyānaṃ paṇāmakaraṇassa upakāraññutādassanaṃ. Tena buddhañca dhammañca saṅghañca vanditvā, ca-saddena pubbācariyasīhānañca namo katvāti yojanā. Atha vā ‘‘vanditvā’’ti cetovandanaṃ dassetvā tato ‘‘namo katvā’’ti vācāvandanā, ‘‘katañjalī’’ti kāyavandanāpi dassitāti yojetabbaṃ.

Idāni abhidhānappayojanaṃ dassetuṃ ‘‘pāmokkha’’ntiādimāha. Tattha pāmokkhanti padhānaṃ. Sīlañhi sabbesaṃ kusaladhammānaṃ padhānaṃ ādibhāvato. Yathā ca sattānaṃ khajjabhojjaleyyapeyyavasena catubbidhopi āhāro mukhena pavisitvā aṅgamaṅgāni pharati, evaṃ yoginopi cātubhūmakaṃ kusalaṃ sīlamukhena pavisitvā atthasiddhiṃ sampādeti. Tena vuttaṃ ‘‘mukha’’ntiādi. Atha vā mukhanti upāyo, tena mokkhappavesāya nibbānasacchikiriyāya mukhaṃ upāyoti attho. Mahesinā yaṃ pātimokkhaṃ pakāsitanti sambandho. Mahante sīlādikkhandhe esi gavesīti mahesi.

Sūratena nivātenāti ‘‘tattha katamaṃ soraccaṃ? Yo kāyiko avītikkamo’’tiādinā (dha. sa. 1349) sūratena, nīcavuttinā mānuddhaccavasena attānaṃ anukkhipanabhāvena nivātena. Vinayācārayuttena cārittavārittehi yuttena. ‘‘Soṇattherena yācito’’ti avatvā ‘‘sūratenā’’tiādi kasmā vuttaṃ, kiṃ dussīlena vā duṭṭhena vā alajjinā vā yācitena vaṇṇanā kātuṃ na vaṭṭatīti ce? Na na vaṭṭati. Therassa vacanaṃ paṭikkhipituṃ na sakkā, evarūpaguṇo therova, yācanavasena kattabbo ādarenāti dassetuṃ vuttaṃ.

Nāmenāti attano guṇanāmena. Saddalakkhaṇasubhato, vinicchayasubhato, viññeyyasubhato ca subhaṃ.

Ganthārambhakathāvaṇṇanā niṭṭhitā.


这是对所给巴利文的完整直译:
"心意清净"意为以各种方式清净。如何清净?如"如是彼...乃至...佛世尊,善说...乃至...智者,善行道...乃至...世间"等。因说"以心",故在三种礼敬中意指心意礼敬。以倾心等方式用身等礼敬为礼拜,以功德方式用意亦如是为尊敬,以资具供养等为供养,精心准备资具等为恭敬,它们的。容器意为容纳处,或基础。
长老们是大迦叶等,他们的传承为长老传承,以教证和证悟圆满作为该传承的明灯为长老传承明灯,那些长老传承明灯的。因不动摇而坚固的。在律藏中,这是与开端相应的说法。在经藏和论藏中他们也同样坚固。为何不说"佛法僧及先师狮子"而分开说呢?为了显示特殊目的。因为礼敬三宝的目的是消除障碍,礼敬作为自己依止的师长是为了显示知恩。因此应理解为礼敬佛法僧,以及"及"字表示向先师狮子致敬。或者说"礼敬"表示心意礼敬,然后"致敬"表示言语礼敬,"合掌"也表示身体礼敬,应如是理解。
现在为显示定义的目的而说"首要"等。其中"首要"为主要。戒确实是一切善法中的主要,因为是最初。正如众生以咀嚼、吞咽、舔、饮四种方式的食物从口进入遍及四肢百骸,同样瑜伽行者的四地善法也从戒门进入成就利益。因此说"门"等。或者"门"意为方法,以此为解脱之门、证悟涅槃之门的方法,这是其意思。大仙所宣说的波罗提木叉,应如是连接。寻求大戒蕴等故称大仙。
"温和谦逊"意为如"其中何为温和?身体的不违犯"等所说的温和,以低姿态不因慢心高举自己的谦逊。具足律仪行为,即具足应行应止。为何不说"受尊者僧那长老请求"而说"温和"等,难道不能接受恶戒者、恶人或无惭者的请求而作注释吗?不是不可以。不能拒绝长老的话,只有如此德行的长老,才应以请求的方式恭敬地作,为显示这点而如此说。
"名为"指自己的德号。以文法特征、判断和理解的美好而美好。
《著作开端故事注》终。


Nidānavaṇṇanā

‘‘Āvikatā hissa phāsu hoti, tatthāyasmante pucchāmi…pe… tuṇhī, evametaṃ dhārayāmī’’ti vatvā ‘‘uddiṭṭhaṃ kho āyasmanto nidāna’’ntiādinā nayena vuttaṃ. Ettheva yāvatatiyānusāvanakathāvasāne atha kho uddesakāle ‘‘āvikatā hissa phāsu hotī’’ti vatvā ‘‘uddiṭṭhaṃ kho āyasmanto nidānaṃ. Tatthāyasmante pucchāmī’’tiādinā nayena āgataṃ. Uposathakkhandhakepi evameva āgataṃ. Tattha pubbe vuttaṃ pacchā āgatasuttena virujjhati. Tasmā yathā na virujjhati, tathā upaparikkhitvā gahetabbaṃ. Evaṃ na virujjhatīti eke. Kathaṃ? ‘‘Āvikatā hissa phāsu hotī’’ti vatvā ‘‘uddiṭṭhaṃ kho āyasmanto nidānaṃ. Tatthāyasmante pucchāmī’’tiādinā suuddiṭṭhaṃ hotīti etaṃ uddesalakkhaṇaṃ idhāpi khandhakepi vuttattā. Tasmā ‘‘phāsu hotī’’ti vatvā ‘‘tatthāyasmante pucchāmī’’ti vuttaṭṭhāne avuttampi ānetvā gahetabbaṃ. Kasmā? Idha nidānaṃ na dassitaṃ, uddeso uddesakāle uddisitabbalakkhaṇassa tattha vuttattā. Apica ‘‘nidānuddeso’’ti padaṃ uddharitvā nidānuddesaṃ dassetukāmopi ‘‘suṇātu me, bhante, saṅgho…pe… āvikatā hissa phāsu hotī’’ti pāṭhavasena āgataṃ nidānaṃ niṭṭhāpetvā upari aṭṭhakathāvasena yojetabbaṃ pāḷiṃ idha yojetvā ‘‘tatthāyasmante pucchāmi…pe… dhārayāmī’’ti nidānapāḷiṃ paripuṇṇaṃ katvā puna ‘‘tattha nidānuddeso’’ti uddhaṭapadavasena saṅkhepato nidānuddesalakkhaṇaṃ dassetuṃ ‘‘evametaṃ dhārayāmī’’ti vatvā ‘‘uddiṭṭhaṃ kho āyasmanto nidāna’’ntiādi vuttaṃ, tasmā evaṃ upari ca khandhake ca, atha kho uddesakāle ‘‘āvikatā hissa phāsu hotī’’ti vatvā ‘‘uddiṭṭhaṃ kho āyasmanto nidānaṃ. Tatthāyasmante pucchāmī’’tiādi nidānuddesova dassito, na nidānaṃ.

Savanāṇattivacananti ettha saṅghanavakatarena vattuṃ ayuttanti ce? Yuttameva. ‘‘Pātimokkhuddesakena evaṃ vattabba’’nti bhagavatā vuttattā bhagavatova āṇatti, na uddesakassa. Idha navakataravasena vuttaṃ. Theropi pana uddisituṃ labhatīti dassanatthaṃ ‘‘therādhikaṃ pātimokkha’’nti vuttaṃ. Iminā suttena navakataro na labhatīti ce? Taṃ dassetuṃ ‘‘yo tattha bhikkhū’’tiādi vuttaṃ.

Yathā catuvaggena ṭhapetvā upasampadāpavāraṇāabbhānāni sabbaṃ saṅghakammaṃ kātuṃ vaṭṭati, evaṃ ‘‘atirekavīsativaggena imaṃ nāma kammaṃ kātabba’’nti avatvā atirekavacanattā aññaṃ atthaṃ sūceti, kiṃ tanti ‘‘catuvaggādinā’’tiādi. Tañhi tehi eva siddhaṃ. Kathaṃ? Catuvaggena upasampadāpavāraṇā…pe… vīsativaggena na kiñci saṅghakammaṃ kātuṃ na vaṭṭatīti. Ettha ‘‘dasavaggena abbhānakammamattaṃ ṭhapetvā’’ti vadantena catupañcavaggena karaṇīyānipi dasavaggena kātuṃ anuññātāni. Tasmā atirekena vaṭṭatīti dīpitaṃ, ‘‘ṭhapetvā’’ti vacanena ūnatarena na vaṭṭatīti dīpitameva. Tasmā na vattabbaṃ atirekavīsativaggoti ce? Vattabbameva. Catupañcavaggena kattabbaṃ chasattaaṭṭhanavavaggena kātabbanti ca, dasavaggena kātabbaṃ ekādasadvādasa…pe… ekūnavīsativaggena kātabbanti ca dīpitaṃ. Ūnatarena na vaṭṭatīti dīpitaṃ pākaṭato. Sabbappakārena pana atirekavīsatianatirekavīsativagge vuttepi dīpitaṃ hotīti vajirabuddhittherena likhitaṃ. Ito paṭṭhāya ‘‘likhita’’nti vutte vajirabuddhittherenāti gahetabbaṃ.



以下是巴利文的完整直译:
因缘品注释
"对他来说,公开会感到舒适,在此我问诸位尊者...沉默,我如此记住"说完后,以"诸位尊者,因缘已诵出"等方式说出。就在这里,直到第三次宣告结束时,然后在诵出时说"对他来说,公开会感到舒适",接着以"诸位尊者,因缘已诵出。在此我问诸位尊者"等方式出现。在布萨犍度中也是如此出现。在那里,先前所说的与后来出现的经文相矛盾。因此,应该仔细考虑如何不矛盾,然后接受。有些人说这样就不矛盾。怎么说呢?说"对他来说,公开会感到舒适"之后,以"诸位尊者,因缘已诵出。在此我问诸位尊者"等方式很好地诵出,这是诵出的特征,在这里和犍度中都说过。因此,说"感到舒适"之后,在说"在此我问诸位尊者"的地方,即使没有说出的也要带进来接受。为什么?这里没有显示因缘,因为在那里说过诵出时应诵出的特征。而且,"因缘诵出"这个词提出后,想要显示因缘诵出的人也应该根据"请听我说,大德,僧团...对他来说,公开会感到舒适"等文句完成已经出现的因缘,然后根据上面的注释应该连接经文,在这里连接"在此我问诸位尊者...我如此记住",使因缘经文完整,然后再次根据"在此因缘诵出"这个提出的词,简要地显示因缘诵出的特征,说"我如此记住"之后,说"诸位尊者,因缘已诵出"等,因此在上面和犍度中,然后在诵出时说"对他来说,公开会感到舒适"之后,以"诸位尊者,因缘已诵出。在此我问诸位尊者"等只显示因缘诵出,而不是因缘。
"听闻命令语"在这里,如果说僧团中最年轻的不适合说,那么是适合的。因为世尊说"波罗提木叉诵出者应该这样说",所以这是世尊的命令,不是诵出者的。这里是从最年轻者的角度说的。但是长老也可以诵出,为了显示这一点,所以说"长老优先的波罗提木叉"。如果说根据这段经文最年轻的不能[诵出],那么为了显示这一点,说"在那里的比丘"等。
就像四人组除了受具足戒、自恣、复权之外可以做所有僧团羯磨一样,没有说"超过二十人组应该做这样的羯磨",因为说了"超过",所以暗示另一个意思,是什么呢?[说]"四人组等"。那确实是由他们完成的。怎么说呢?四人组不能做受具足戒、自恣...二十人组不能做任何僧团羯磨。在这里,说"除了十人组只能做复权羯磨"的人,也允许四五人组应该做的由十人组来做。因此,暗示超过[人数]是可以的,用"除了"这个词暗示不足[人数]是不可以的。因此,不应该说超过二十人组吗?应该说。暗示四五人组应该做的,六七八九人组应该做,十人组应该做的,十一十二...十九人组应该做。明显地暗示不足[人数]是不可以的。但是,即使说了所有类型的超过二十和不超过二十人组,也暗示了。金刚觉长老如此写道。从这里开始,"写道"就是指金刚觉长老。


Sace anuposathepi vaṭṭeyya, ‘‘uposathaṃ kareyyā’’ti na vadeyya, yasmā anuposathe kātuṃ na vaṭṭati, tasmā ‘‘ajjuposatho’’ti vatvā puna ‘‘uposathaṃ kareyyā’’ti vuttaṃ. ‘‘Pacchimakattikapuṇṇamā evā’’ti avadhāraṇaṃ tato paraṃ pavāraṇādivasassa natthitāya kataṃ. Uddhaṃ pakatiuposathe vuttena pakaticārittena saddhiṃ idampi.

‘‘Nimittena nimittaṃ sambandhitvā’’ti na vattabbaṃ ‘‘tividhasampattiyuttā’’ti vuttattāti ce? Vattabbameva. Kasmā? Tividhasampatti nāma nimittasampatti, parisāsampatti, kammavācāsampattītiādiṃ vatvā ‘‘nimittasampatti nāma pabbatanimittaṃ, pāsāṇanimitta’’ntiādi vuttaṃ, na nimittena nimittasambandhanaṃ vuttaṃ. Apica ‘‘tividhasampattiyuttā’’ti sampayogaṅgesu dassetvā puna tameva pahānaṅgesu dassetuṃ ‘‘nimittena nimittaṃ sambandhitvā’’ti vuttaṃ. Nadisamuddajātassaresu sammatasīmāto kammāni na vipajjanti udakukkhepasīmattāti ‘‘vipattisīmāyo nāmā’’ti kasmā vuttāti ce? Sesalakkhaṇāni sampādetvā nadiyaṃ sīmāya baddhāya udakapariyantaṃ katvā sīmāgatattā puna taṃ nadiṃ anto katvā taḷāke kate sace tassā sīmāya kammaṃ kātuṃ vaṭṭeyya, sīmāto kammāni na vipajjeyyuṃ. Yasmā pana evaṃ kātuṃ na vaṭṭati, tasmā ‘‘udakukkhepasīmattā’’ti vuttaṃ akāraṇaṃ.

Vīsativaggakaraṇīyattā saṅghakammassa kammārahena saddhiṃ ekavīsati bhikkhū nisīdituṃ na sakkontī’’ti vuttaṃ, sukhanisajjāvasena nisīditunti adhippāyo. ‘‘Parimaṇḍalākārena nisīditu’’nti aṭṭhakathāyaṃ vuttaṃ. Tiyojanaṃ atikkamitvāti majjhe ṭhatvā diyaḍḍhaṃ katvā tiyojanaṃ. Koṇato hi koṇaṃ tiyojanaṃ atikkāmeti, āpattiñca āpajjati, sīmā ca asīmā hoti. Kittetvāti nimittāni sampannānipi aññamaññanāmavipariyāyena, animittānaṃ nāmehi ca kittetvāti attho.

Rāsikataṃ paṃsupi rukkhesu jātesu suddhapaṃsupabbato hoti. Guḷapiṇḍaparimāṇo thūlatāya, na tulagaṇanāya. Bhūmiyaṃ patiṭṭhito’’ti iminā kuṭasarāvādīsu ropitaṃ paṭikkhipati, tato apanetvā pana taṅkhaṇampi bhūmiyaṃ ropito vaṭṭati. Navamūlasākhāniggamanaṃ pana akāraṇaṃ. Khandhaṃ chinditvā ropite pana etaṃ yujjati. Sūcidaṇḍakappamāṇo kaniṭṭhaṅguliparimāṇamatto. ‘‘Aṭṭhaṅgulubbedho’’ti iminā ubbedho paricchinno hoti, ‘‘govisāṇamatto’’ti iminā pariṇāho. ‘‘Evaṃ santepi govisāṇapariṇāhe paricchedo natthi, tasmā khuddakopi mahantopi vaṭṭati evāti vadanti.

Jātassare paripuṇṇameva udakaṃ nimittūpagaṃ disvā aparipuṇṇaṃ antarā ṭhitibhūtaṃ ‘‘jātassare sammatā’’ti vuttaṃ vipattiṃ na āpajjatīti ‘‘nadiyā sammatā, samudde sammatā, jātassare sammatā’’ti etthāpi loṇī na gahitā. Baddhasīmaṃ vā nadisamuddajātassare vā anokkamitvāti etthāpi ‘‘nadiyā vā, bhikkhave, samudde vā jātassare vā’’ti (mahāva. 147) etthāpi na gahitā. Tasmā loṇī na abaddhasīmāti ce? Abaddhasīmāva. ‘‘Yopi nadiṃ vā samuddaṃ vā bhinditvā nikkhantaudakena kato sobbho etaṃ lakkhaṇaṃ pāpuṇāti, ayampi jātassaroyevā’’ti (kaṅkhā. aṭṭha. nidānavaṇṇanā) vuttattā jātassaraggahaṇena gahitāti tattha tattha avuttā. ‘‘Yāvatikā tasmiṃ gāmakhette’’ti vuttattā aññampi gāmaṃ anto katvā samānasaṃvāsakasīmāsammannanakāle tasmiṃ gāme bhikkhū āgacchantu vā mā vā, vaṭṭati. Avippavāsasīmāsammannanakāle āgantabbameva.


如果在非布萨日也可以,但不说"应该举行布萨",因为在非布萨日不应举行布萨,所以说"今日布萨"后又说"应该举行布萨"。"仅限最后的卡提迦满月"是确定的,此后自恣日不复存在。这与上面在正常布萨中说的正常仪轨一起。
不应该说"以征兆连接征兆",因为已经说过"具有三种成就"吗?确实应该说。为什么?说三种成就,即征兆成就、集会成就、羯磨语成就等,然后说"征兆成就,如山的征兆、石头的征兆"等,并没有说以征兆连接征兆。而且,在示现三种成就的联系后,又要在舍弃的特征中示现同样的内容,所以说"以征兆连接征兆"。如果说为什么说"界限缺陷"在河流、海洋、天然湖中从公认的界限开始的羯磨不会失效,水域界限界定后,如果在河流的界限内建造水池,如果可以在该界限内做羯磨,羯磨不会失效。但因不应这样做,所以说"水域界限"是没有理由的。
因为二十人组做僧团羯磨,所以说"二十一比丘连同应做羯磨者无法坐下"。意图是以舒适的坐姿坐下。在注释中说"以圆形方式坐下"。"跨越三由旬"是指站在中间,分成一点五[由旬],跨越三由旬。从一角到另一角跨越三由旬,并且犯戒,界限也变成无界限。"标记"是即使标记已完成,也以相互名称颠倒,以无标记的名称标记。
堆积的土,即使在树上生长,也是纯净的土山。以糖块大小为肥大,不是以重量计算。"落在地上"这一点排除了在锅或碗等处种植。但是从那里移开,即刻种在地上也是允许的。新根和枝的生长是没有理由的。但是砍断树干后种植是合适的。针大小,相当于最小手指的大小。"八指宽"限定了高度,"牛角大小"限定了周长。即使在牛角周长的情况下也没有限制,所以小的大的都允许。
在天然湖中看到水已完全充满并成为征兆,即使中间有未充满的地方,也说"在天然湖中公认"不会犯失误。在"在河流中公认,在海中公认,在天然湖中公认"中盐也未被接受。在有界限或河流、海洋、天然湖中不越界时,在"比丘们,在河流、海洋或天然湖中"处也未被接受。因此,如果说盐不在无界限中?确实是无界限的。因为说"即使从河流或海洋分开,用新水制作的水池获得这个特征,这也是天然湖"。所以在天然湖的接受中未说明的地方也被接受。因为说"在该村庄领域中",即使在同一村庄内,在确定共同居住界限时,比丘们来与不来都可以。在确定不离开界限时必须来。


Agamanapathesūti ettha ekadivasena gantvā paccāgantuṃ asakkuṇeyyaṭṭhāneti vadanti, baddhasīmābhāvaṃ paṭikkhipitvāti attho.

‘‘Samantā udakukkhepā’’ti vuttattā sabbadisāsu gahetabbamevāti ce? Yato labbhati, tato gahetabbo ‘‘yasmiṃ padese pakativīciyo ottharitvā saṇṭhahanti, tato paṭṭhāya kappiyabhūmi, tattha ṭhatvā uposathādikammaṃ kātuṃ vaṭṭatī’’ti vuttattā. Anubandho aḍḍhamāso anvaḍḍhamāso, aḍḍhamāsassa vā anu. Yo pana kenaci antamaso tiracchānenapi khaṇitvā akatoti adhippāyo.

‘‘Aññaṃ tattakaṃyeva paricchedaṃ anatikkamitvā ṭhitopi kammaṃ kopetī’’ti vuttattā atikkamitvā ṭhito na kopetīti dīpitameva hotīti upatissatthero, taṃ pana ‘‘dvinnaṃ udakukkhepānaṃ antare añño eko udakukkhepo upacāratthāya ṭhapetabbo’’ti vacanena virujjhati. Samantapāsādikāyañhi ‘‘aññaṃ tattakaṃyevā’’ti padaṃ natthi. Tasmā tassādhippāyo pariyesitabbo. Antoudakukkhepasīmāya upacāratthāya ṭhapitaṃ udakukkhepaparicchedaṃ anatikkamitvāti attho gahetabbo. Therena aññathā papañcitvā likhitaṃ.

‘‘Sabhāgavatthunā lahukāpatti’’nti vuttattā sabhāgasaṅghādisesaṃ ārocetuṃ vaṭṭatīti ce? Na vaṭṭati desanāgāminiṃ sandhāya idha vuttattā. Tasmā eva samuccayakkhandhake ‘‘sabhāgasaṅghādisesaṃ āpannassa pana santike āvikātuṃ na vaṭṭati. Sace āvikaroti, āpatti āvikatā hoti, dukkaṭā pana na muccatī’’ti (cūḷava. aṭṭha. 102) vuttaṃ. Yathā saṅghena ‘‘suṇātu me, bhante, saṅgho…pe… paṭikarissatī’’ti vatvā uposathaṃ kātuṃ labhati, evaṃ tīhi dvīhipi aññaṃ suddhaṃ passitvā ‘‘paṭikarissāmā’’ti vatvā uposathaṃ kātuṃ vaṭṭati. Ekenāpi ‘‘parisuddhaṃ labhitvā paṭikarissāmī’’ti ābhogaṃ katvā uposathaṃ kātuṃ vaṭṭatīti. Aṭṭhakathāyampi ‘‘sāmanto bhikkhu evamassa vacanīyoti ettha sabhāgo eva vattabbo. Visabhāgassa hi vuccamāne bhaṇḍanakalahasaṅghabhedādīnipi honti, tasmā tassa avatvā ito vuṭṭhahitvā paṭikarissāmī’’ti ābhogaṃ katvā uposatho kātabboti andhakaṭṭhakathāyaṃ vutta’’nti vatvā tassa appaṭikkhittattā vaṭṭatīti dīpitameva. ‘‘Yadā aññaṃ suddhaṃ bhikkhuṃ anāpattikaṃ passissati, tadā tassa santike’’ti vuttattā lahukasseva anuññātattā samuccayakkhandhake vuttattā sabhāgasaṅghādisesaṃ pana ñattiyā ārocetvā uposathaṃ kātuṃ na vaṭṭati.

Devabrahmā pana ‘‘tiracchānagato’’ti padaṃ ṭhapetvā yena kenaci padena asaṅgahitāpi iminā saṅgahitāti dassanatthaṃ ‘‘yassa upasampadā paṭikkhittā’’ti vuttaṃ.


在"不可到达的道路上"这里,他们说是指一天内无法去而返的地方,意思是排除了有界限的情况。
如果说因为说"周围水泼界",所以在所有方向都应该取用吗?应该从可取用的地方取用,因为说"在常规波浪覆盖并停留的地方开始,就是适合的土地,站在那里可以举行布萨等羯磨"。相随的半月是每半月,或者是半月之后。而且,意思是没有被任何人,甚至是动物挖掘过的。
优波底沙长老说,因为说"不超过同样大小的另一个界限而站立的人也会破坏羯磨",所以暗示超过界限而站立的人不会破坏羯磨,但这与"在两个水泼界之间应该为了接近而设置另一个水泼界"的说法相矛盾。因为在《一切善见律》中没有"同样大小的另一个"这个词。因此应该寻求他的意图。应该理解为不超过为了接近而在水泼界内设置的水泼界限。长老以其他方式详细解释并记录下来。
如果说因为说"同类事物是轻罪",所以可以告知同类僧残罪吗?不可以,因为这里是针对应忏悔的罪而说的。因此在《积聚犍度》中说:"但是不可以在犯同类僧残罪者面前公开。如果公开,罪已公开,但不免除突吉罗罪。"就像僧团说"请听我说,大德,僧团...将忏悔"后可以举行布萨一样,三人或两人看到另一个清净者后说"我们将忏悔"也可以举行布萨。即使一个人也可以作意"获得清净后我将忏悔"而举行布萨。在注释中也说:"在这里'应该对邻近比丘这样说'中,只应该对同类者说。因为对不同类者说会导致争吵、纷争、破僧等,所以不对他说,作意'从这里出去后我将忏悔'而应该举行布萨",这是在安达卡注释中说的。因为没有否定这一点,所以暗示是允许的。因为说"当他看到另一个清净无罪的比丘时,就在他面前",所以只允许轻罪,在《积聚犍度》中说过,因此不可以通过表白来告知同类僧残罪并举行布萨。
天梵天说,为了显示除了"畜生"这个词之外,任何词都不包括的也被这个包括了,所以说"被禁止受具足戒的"。


‘‘Cātumāsiniyaṃ pana pavāritānaṃ santike anupagatena vā chinnavassena vā vuṭṭhavassena vā’’ti avatvā ‘‘anupagatena vā chinnavassena vā’’ti ettakameva vuttaṃ. Vuṭṭhavasso pana tasmiṃ kāle anupagatattā ‘‘anupagato’’ti saṅkhyaṃ gatoti. Sabbāya vuṭṭhitāya sabbe vuṭṭhahitvā gate sannipātetuṃ na sakkā, ekacce sannipātetvā pārisuddhiṃ ārocetuṃ vaṭṭatīti vadanti. Kasmā? Ñattiṃ ṭhapetvā kattabbasaṅghakammābhāvā vaggaṃ na hotīti. Pavāraṇāyapi eseva nayo. Ayañhettha viseso – sace purimikāya upagatehi pacchimikāya upagatā thokatarā ceva honti samasamā ca, saṅghapavāraṇāya ca gaṇaṃ pūrenti, saṅghapavāraṇāvasena ñatti ṭhapetabbāti. ‘‘Ekova bhikkhu hoti…pe… aññesaṃ anāgatabhāvaṃ ñatvā’’ti vuttattā adhiṭṭhānuposathaṃ sīmaṃ pavisitvā kātuṃ na sakkāti vadanti.

‘‘Kiṃ saṅghassa pubbakicca’’nti idaṃ na ñattiṃ ṭhapetvā vattabbaṃ. Tañhi ñattito puretarameva karīyati. Tasmā ‘‘suṇātu me, bhante, saṅgho, kiṃ saṅghassa pubbakiccaṃ, yadi saṅghassa pattakalla’’nti vattabbaṃ siyāti. Tathāpi na vattabbaṃ. Na hi taṃ ñattiyā anto karīyatīti. Evaṃ sante netaṃ vattabbanti āpajjati payojanābhāvāti ce? Na, yathāgataṭṭhāne eva vattabbato, parapadāpekkhatāyāti vuttaṃ hoti. Idaṃ pubbakiccaṃ akatvā uposathakammaṃ karonto saṅgho, puggalo vā ṭhapanakkhettātikkame āpajjati. Tasmiñhi khette atikkante sammajjanādikaraṇe āpattimokkho na hoti uposathakammato pubbe kattabbakammākaraṇapaccayattā tassā āpattiyā. Na sā kammapariyosānāpekkhā etthāgatasampajānamusāvādāpatti viya, tasmā pātimokkhuddesako bhikkhu ‘‘pārisuddhiṃ āyasmanto ārocethā’’ti vattukāmo paṭhamameva pārisuddhāpārisuddhipaccayaṃ pubbakiccaṃ sarāpeti. Tañhi kataṃ pārisuddhipaccayo hoti, akataṃ apārisuddhipaccayo. Teneva ubhayāpekkhādhippāyena kataṃ, na katanti avatvā ‘‘kiṃ saṅghassa pubbakicca’’miccevāha. Tattha akatapakkhe tāva pārisuddhiārocanakkamanidassanatthaṃ parato ‘‘yassa siyā āpatti, so āvikareyyā’’ti ca, katapakkhe ‘‘asantiyā āpattiyā tuṇhī bhavitabba’’nti ca vakkhati.


"但在四月布萨时,在已自恣者面前,未到者或中断雨安居者或已出雨安居者"没有这样说,只说了"未到者或中断雨安居者"这么多。已出雨安居者在那个时候因为未到,所以被算作"未到者"。有人说,当全部离开时,无法召集所有人,可以召集一些人宣告清净。为什么?因为除了表白外没有应做的僧团羯磨,所以不会成为别众。自恣也是同样的道理。这里有一个区别:如果在前安居安居的比前安居安居的少一些或相等,并且达到僧团自恣的人数,应该按僧团自恣的方式设立表白。因为说"只有一位比丘...知道其他人未来",所以有人说不能进入界限做决意布萨。
"僧团有什么预备工作"这不应该在表白之后说。因为那是在表白之前就做的。因此应该说"请听我说,大德,僧团,僧团有什么预备工作,如果僧团已准备好"。即使这样也不应该说。因为那不是在表白之内做的。如果这样,就会得出不应该说这个的结论,因为没有必要,是吗?不是,因为应该在原来的地方说,是依赖后面的词。不做这个预备工作而做布萨羯磨的僧团或个人,会因超越制止领域而犯戒。因为在那个领域超越后,做扫地等工作不能免除罪过,因为那个罪过是由于在布萨羯磨之前没有做应做的工作而造成的。它不像这里出现的故意妄语罪那样依赖羯磨的结束。因此,想要说"请诸位尊者宣告清净"的诵波罗提木叉的比丘首先提醒预备工作,这是清净或不清净的原因。做了那个就成为清净的原因,没做就成为不清净的原因。正是因为这个意图关注两方面,所以没有说做了或没做,而只是说"僧团有什么预备工作"。在那里,首先在没做的情况下,为了说明宣告清净的程序,后面会说"如果有罪,应该公开"。在已做的情况下,会说"如果没有罪,应该保持沉默"。


‘‘Sabbantimena paricchedena catūhi bhikkhūhi sannipatitvā’’ti ca, ‘‘uposathakaraṇatthaṃ sannipatite saṅghe bahi…pe… adentena chando dātabbo’’ti ca vadanti. Asannipatitepi pana vaṭṭati. Idañhi chandadānasamayadassanatthaṃ vuttaṃ. Uposathakaraṇatthaṃ sannipatite saṅghe bahi uposathaṃ katvā āgatassa kattabbākāradassanatthañca vuttaṃ. Padhānagharavāsino padhānagharaṃ pavisitukāmā attano sabhāgabhikkhūnaṃ chandaṃ datvā sace saṅgho sannipatati, ‘‘mayhaṃ chando ārocetabbo’’ti vatvā padhānagharaṃ pavisanti. Ayaṃ sīhaḷadīpe payogo. Ārocentena pana sannipatite ārocetabbaṃ. Pañcasu bhikkhūsu ekasmiṃ vihāre vasantesu ekassa chandapārisuddhiṃ āharitvā catunnaṃ pātimokkhaṃ uddisituṃ anuññātattā sannipatite chando gahetabbo ārocetabboti vacanaṃ niratthakaṃ viya. ‘‘Theyyasaṃvāsako paṭijānātīti (mahāva. 165) vacanato sāmaṇerena āhaṭāpi vaṭṭati. Kammaṃ na kopetī’’ti ca, ‘‘sace pubbe chandaṃ datvā bahisīmāgato puna pavisati, pacchā chandaggahaṇakiccaṃ natthi, tassa payogo sīmāsammutivasena veditabbo’’ti ca ‘‘chandadāne tikkhattuṃ vacane idaṃ payojanaṃ – paṭhamaṃ samaggabhāvaṃ, dutiyaṃ pacchā vidhātabbabhāvaṃ, tatiyaṃ chandahārakassa dukkaṭamocanaṃ dīpetī’’ti (vajira. ṭī. mahāvagga 164) ca likhitaṃ. Biḷālasaṅkhalikābaddhāva hoti antogehe eva sampayojanattā, yathā sā na katthaci gacchati, tathā sāpi na katthaci gacchatīti adhippāyo. Itarathā visesanaṃ niratthakaṃ hotīti ācariyena gahitaṃ.

‘‘Na hi taṃ akatvā uposathaṃ kātuṃ vaṭṭatī’’ti pubbe dassitattā ‘‘idampi hi ubhaya’’nti kasmā vuttanti ce? Sesāni therena āṇattena kātabbāni dassitāni, ime pana dve therena vā pātimokkhuddesakena vā ñattiṭṭhapanakena vā yena vā tena vā kātabbānīti ca, sammajjanādīni tattha tattha tādisāni payojanāni nipphādenti, ime pana dve tattha tattha na kiñci kammaṃ sādhenti, tasmā ‘‘kiṃ iminā’’ti avatvā kātabbamevāti dassetuñca ‘‘idampi hi ubhaya’’ntiādi vuttaṃ. ‘‘Āyasmantānaṃ pāde vandatī’’ti gaṇavasena vatvā puggalavasena na vuttaṃ tena ārocetabbassa aññassa abhāvā.

Saṅghassa uddiṭṭhaṃ hotīti saṅghena uddiṭṭhaṃ hotīti attho. Samaggassa hi saṅghassāti ettha samaggabhāvassa kāyasāmaggikāraṇattā natthi dosoti ce? Taṃ na, uddesepi savanepi samaggabhāvassa icchitabbattā. ‘‘Suṇātu me, bhante’’ti hi iminā cittasāmaggiṃ dīpeti savane sabbehi ekībhūtabhāvato.

Sañcicca āpattiṃ āpajjatīti ettha anādariyavasena āpajjanto eva alajjī hoti, na itaroti. Āpattiṃ parigūhatīti ettha lajjāya parigūhanto alajjī na hoti, ‘kiṃ iminā’ti anādariyavasena parigūhanto hotī’’ti ca likhitaṃ.

‘‘Sattannaṃ āpattikkhandhāna’’nti na vattabbaṃ, ‘‘channa’’nti vattabbanti ce? Sattannamevāti vattabbaṃ. Pārājikāpattiṃ āpanno hi sace attano sāpattikabhāvaṃ pakāseti, saṅghassa ca uposatho sampajjati, tassa ca gihibhāvena vā sāmaṇerabhāvena vā suddhi hotīti.


"至少四位比丘集合"和"为了举行布萨而集合的僧团,在外...应该给欲"他们这样说。但是即使没有集合也是可以的。这是为了显示给欲的时机而说的。也是为了显示为了举行布萨而集合的僧团,在外做布萨后来者应该做的方式而说的。住在禅修小屋的人想要进入禅修小屋,给自己同类的比丘欲后,如果僧团集合,"我的欲应该宣告"这样说后进入禅修小屋。这是锡兰岛的做法。但是宣告者应该在集合时宣告。五位比丘住在一个寺院时,允许带来一位的欲清净后四位诵波罗提木叉,所以说在集合时应该取欲宣告似乎是无意义的。因为说"偷法者承认",所以由沙弥带来的也可以。不会破坏羯磨。如果之前给欲后出界又进入,后来不需要取欲的工作,他的做法应该根据界限羯磨来理解。在给欲时说三遍有这个用途 - 第一次表示和合,第二次表示后来应该做,第三次表示免除欲持者的突吉罗罪。这是金刚觉长老所写。因为只在屋内连接,所以就像被猫链子绑住一样。意思是就像它不会去任何地方一样,她也不会去任何地方。否则限定词就没有意义,这是老师所接受的。
如果说为什么说"这两个也",因为之前已经说明"不做那个不可以举行布萨"?其他的是显示应该由长老命令做的,但这两个是由长老或波罗提木叉诵出者或表白设立者或任何人做的。扫地等在各处完成这样的目的,但这两个在各处不完成任何工作,所以没有说"这有什么用",而是说应该做,为了显示这一点说"这两个也"等。说"向诸位尊者礼足"是以群体方式说的,没有以个人方式说,因为没有其他应该宣告的人。
"已为僧团诵出"的意思是已被僧团诵出。如果说在"和合的僧团"这里,因为身体和合是和合状态的原因,所以没有过失?不是这样,因为在诵出和听闻中都需要和合状态。因为"请听我说,大德"这句话表明心的和合,因为在听闻时所有人都成为一体。
在"故意犯罪"这里,只有因不尊重而犯的人才是无惭愧者,不是其他人。在"隐藏罪过"这里,因为惭愧而隐藏的人不是无惭愧者,因为不尊重而说"这有什么用"而隐藏的人才是。这是所写的。
如果说不应该说"七种罪聚",应该说"六种"?应该说就是七种。因为犯波罗夷罪的人,如果他宣布自己有罪,僧团的布萨就会成功,他也会以在家人或沙弥的身份得到清净。


Ekacce ācariyā nāma dhammabhāriko kira ācariyo. Kasmā evaṃ vuttanti ce? Yāvatatiyānusāvanā nāma tikkhattuṃ vacanaṃ. Tathā pāṭhe anāgatattā kevalaṃ ‘‘yāvatatiyaṃ anusāvita’’nti padameva disvā ‘‘yassa siyā āpatti, so āvikareyyā’’ti idaṃ ‘‘sace āpattiṃ āpannā, āvikarothā’’ti imamatthaṃ dīpeti. ‘‘Asantiyā āpattiyā tuṇhī bhavitabba’’nti idampi tamevatthaṃ dīpeti. ‘‘Tuṇhībhāvena kho panāyasmante parisuddhāti vedissāmī’’ti idampi tamevāti evamatthaṃ gahetvā vuttaṃ kira.

Apareti atthadassitthero kira. Etaṃ sandhāyāti ettha ‘‘sakimpi anusāvita’’nti padassa vacanena tikkhattuṃ anusāvanā kātabbāti ettakameva dīpitaṃ viya dissati.

Imamatthaṃ sandhāya vuttanti kathaṃ viññāyatīti ce? ‘‘Ayamettha ācariyaparamparābhato vinicchayo’’ti vuttaṃ.

‘‘Saramānenā’’ti iminā sampajānamusāvādassa sacittakattaṃ dasseti. Saṅghamajjhe vātiādi lakkhaṇavacanaṃ kira. Saṅghuposathakaraṇatthaṃ saṅghamajjhe ce nisinno, tasmiṃ saṅghamajjhe āvikātabbā. Gaṇuposathakaraṇatthañce gaṇamajjhe nisinno, tasmiṃ gaṇamajjhe. Ekasseva santike ce pārisuddhiuposathaṃ kattukāmo, tasmiṃ ekapuggale āvikātabbāti, etena na kevalaṃ saṅghamajjhe evāyaṃ musāvādo sambhavati, atha kho ettha vuttalakkhaṇena asatipi ‘‘pārisuddhiṃ āyasmanto ārocethā’’tiādividhāne gaṇuposathepi sāpattiko hutvā uposathaṃ kattukāmo anārocetvā tuṇhībhūtova ce karoti, ayaṃ sampajānamusāvādāpattiṃ āpajjatīti imassatthassa āvikaraṇato lakkhaṇavacanaṃ kiretanti vuttanti takkikā. Aññathā ‘‘gaṇamajjhe vā’’ti na vattabbanti tesaṃ adhippāyo. Ārocanādhippāyavasena vuttanti ācariyassa takko. Ārocento hi ‘‘saṅghassa ārocemī’’ti adhippāyena āvikaronto saṅghamajjhe āvikaroti nāma, ubhatopasse nisinnānaṃ ārocento gaṇamajjhe āvikaroti nāma, ‘‘ekasseva ārocessāmī’’ti adhippāyena āvikaronto ekapuggale āvikaroti nāma. Sacepi vematiko hoti…pe… paṭikarissāmīti evaṃ kate yāva vematiko hoti, tāva sabhāgāpattiṃ paṭiggahetuṃ labhati, aññesañca kammānaṃ parisuddho nāma hoti. Puna nibbematiko hutvā desetabbaṃ vā na vāti neva pāḷiyaṃ, na aṭṭhakathāyaṃ atthi, desite pana doso natthi. Tathā ito vuṭṭhahitvā taṃ āpattiṃ paṭikarissāmīti ettha ca sakalasaṅghe sabhāgāpattiṃ āpanne, vematike cāti likhitaṃ (vajira. ṭī. mahāvagga 169-170).

Nidānavaṇṇanā niṭṭhitā.

Pārājikakaṇḍaṃ



一些老师名叫法担负者。如果问为什么这样说?第三次宣告名叫说三遍。因为在经文中没有出现这样,只看到"宣告到第三次"这个词,就认为"如果有罪,应该公开"这句话表示"如果犯了罪,请公开"的意思。"如果没有罪,应该保持沉默"这句话也表示同样的意思。"以沉默我将知道诸位尊者清净"这句话也是同样的意思。据说是这样理解意思而说的。
另一位是意义显示长老。这里说"即使一次宣告"这个词,似乎只表示应该做三次宣告。
如何知道是针对这个意思而说的?说"这是这里传承下来的老师们的决定"。
"记得"这个词显示故意妄语是有心的。据说"在僧团中"等是特征的说法。如果为了僧团布萨而坐在僧团中,应该在那个僧团中公开。如果为了群体布萨而坐在群体中,应该在那个群体中。如果想在一个人面前做清净布萨,应该对那一个人公开。有些推理者说,这不仅表示这个妄语只在僧团中发生,而且即使没有这里说的特征,也没有"请诸位尊者宣告清净"等规定,在群体布萨中,如果有罪而想做布萨,不宣告而保持沉默,也犯故意妄语罪,因为显示了这个意思,所以据说这是特征的说法。否则不应该说"或在群体中",这是他们的意思。老师推测是从宣告的意图来说的。宣告者以"我向僧团宣告"的意图公开时,就叫做在僧团中公开。向两边坐着的人宣告时,就叫做在群体中公开。以"我将向一个人宣告"的意图公开时,就叫做向一个人公开。即使有疑虑...我将忏悔,这样做时,只要有疑虑,就可以接受同类罪,也叫做对其他羯磨清净。再次没有疑虑后,是否应该忏悔,在经文和注释中都没有,但忏悔了也没有过失。同样,在"从这里出去后我将忏悔那个罪"这里,以及在整个僧团犯同类罪时,和有疑虑时,都是这样写的。
因缘品注释结束。
波罗夷品

1. Paṭhamapārājikavaṇṇanā

Idha pana ṭhatvā sikkhāpadānaṃ kamabhedo pakāsetabbo. Kathaṃ – sabbasikkhāpadānaṃ yathāsambhavaṃ desanākkamo, pahānakkamo, paṭipattikkamo, uppattikkamoti catubbidho kamo labbhati. Tattha bhagavatā rājagahe bhikkhūnaṃ pātimokkhuddesaṃ anujānantena pātimokkhuddesassa yo desanākkamo anuññāto, taṃ desanākkamaṃ anukkamantova mahākassapo paṭhamaṃ pārājikuddesaṃ pucchi, tadanantaraṃ saṅghādisesuddesaṃ, tadanantaraṃ aniyatuddesaṃ, tadanantaraṃ vitthāruddesaṃ. Tadanantaraṃ bhikkhunivibhaṅgañca teneva anukkamena pucchi. Tato paraṃ tayo āpattikkhandhe saṅgahetuṃ vinā gaṇanaparicchedena sekhiyadhamme pucchi. Āpattikkhandhe sabhāgato paṭṭhāya pucchanto vīsatikhandhake pucchi. Nidānuddesantogadhānaṃ vā sarūpena anuddiṭṭhānaṃ pucchanatthaṃ khandhake pucchi. Etena khandhake paññattā thullaccayāpi saṅgahitā honti. Pucchitānukkameneva āyasmā upālitthero byākāsi. Ayamettha desanākkamo. Ubhatovibhaṅgakhandhakato pana uccinitvā tadā parivāro visuṃ pāḷi kato, imameva vacanaṃ sandhāya aṭṭhakathāyaṃ vuttaṃ ‘‘eteneva upāyena khandhakaṃ parivārepi āropayiṃsū’’tiādi (pārā. aṭṭha. 1.paṭhamamahāsaṅgaītikathā). Apica pāḷiyaṃ ‘‘eteneva upāyena ubhatovibhaṅge pucchi. Puṭṭho puṭṭho āyasmā upāli vissajjesī’’ti (cūḷava. 439) ettakameva vuttaṃ. Tasmā thero ubhatovibhaṅge eva pucchi. Vissajjanto pana āyasmā upāli niravasesaṃ dassento khandhakaparivāre anto katvā desesi. Gaṇasajjhāyakāle pana tadā khandhakaparivārā visuṃ pāḷi katāti ayamettha desanākkamo.

Yadi evaṃ nidānuddeso paṭhamadesanāti ce? Na, uposathakkhandhake (mahāva. 133) ‘‘yāni mayā bhikkhūnaṃ sikkhāpadāni paññattāni, tāni nesaṃ pātimokkhuddesaṃ anujāneyya’’nti vacanato, ‘‘yassa siyā āpattī’’ti (mahāva. 134) vacanato ca. Akusalābyākatānaṃ āpattīnaṃ diṭṭhadhammasamparāyikāsavaṭṭhāniyattā yathābhūtaṃ sīlasaṃvarakena parivajjanena pahātabbattā pahānakkamopettha sambhavati ‘‘tāvadeva cattāri akaraṇīyāni ācikkhitabbānī’’ti vacanato. Tathā ‘‘samādāya sikkhati sikkhāpadesū’’ti (ma. ni. 

这里是第一波罗夷注释的开始部分的直译:
1. 第一波罗夷注释
在这里应该解释学处的顺序。怎么解释呢?所有学处根据情况有四种顺序可得:宣说顺序、断除顺序、修行顺序、制定顺序。其中,世尊在王舍城(现在的拉杰吉尔)允许比丘诵波罗提木叉时,允许了波罗提木叉诵出的宣说顺序,大迦叶遵循那个宣说顺序,首先问波罗夷诵,接着问僧残诵,接着问不定诵,接着问详细诵。接着以同样的顺序问比丘尼分别。然后为了包括三种罪聚,不限定数量地问学处法。从同类开始问罪聚时问了二十犍度。为了问包含在因缘诵中但没有明确诵出的内容而问了犍度。这样犍度中制定的偷兰遮也被包括进来。长老优波离按照被问的顺序回答。这是这里的宣说顺序。从两分别和犍度中选出后,当时把附随作为单独的圣典,针对这个说法,在注释中说"以同样的方法也把犍度放入附随"等。而且在圣典中只说"以同样的方法问了两分别。长老优波离回答了所问的"。因此长老只问了两分别。但是长老优波离回答时为了显示无遗漏,包括犍度和附随在内而解说。在集体诵读时,当时把犍度和附随作为单独的圣典。这是这里的宣说顺序。
如果这样,因缘诵是第一个宣说吗?不是,因为在布萨犍度中说"我为比丘们制定的学处,我允许他们诵波罗提木叉",又说"如果有罪"。因为不善和无记的罪在现世和来世都是漏的住处,所以应该如实地以戒律防护和避免来断除,所以这里也有断除顺序,因为说"应该立即告知四种不应做的事"。同样,因为说"受持后学习学处"

3.75; vibha. 508) vacanato yathābhūtaṃ ācikkhanasikkhanena paṭipattikkamopi sambhavati. Yathuddesakkamaṃ pariyāpuṇitabbapariyattiatthenāpi paṭipattikkamo, evamimehi tīhi kamehi desetabbānametesaṃ sikkhāpadānaṃ yathāsambhavaṃ uppattikkamo sambhavati. Tathā hi yaṃ yaṃ sādhāraṇaṃ, taṃ taṃ bhikkhuṃ ārabbha uppanne eva vatthusmiṃ ‘‘yā pana bhikkhunī chandaso methunaṃ dhamma’’ntiādinā nayena bhikkhunīnampi paññattaṃ. Yato bhikkhunīnaṃ taṃ anuppannapaññatti na siyā, tato anuppannapaññatti tasmiṃ natthīti (pari. 201-202) parivāravacanaṃ na virujjhati. Ettāvatā purimena kamattayena yaṃ paṭhamaṃ desetabbaṃ, taṃ pārājikuddese paṭhamuppannattā methunadhammapārājikaṃ sabbapaṭhamaṃ desetukāmo āyasmā upālitthero ‘‘tatra sudaṃ bhagavā vesāliyaṃ viharatī’’ti (pārā. 23) vesāliyameva pāpetvā ṭhapesi.

Idāni sabbesaṃ sikkhāpadānaṃ paññāpanavidhānaṃ veditabbaṃ. Kathaṃ? ‘‘Evañca pana, bhikkhave, imaṃ sikkhāpadaṃ uddiseyyāthā’’ti (pārā. 39, 43) evaṃ sauddesaanuddesabhedato duvidhaṃ. Tattha pātimokkhe sarūpato āgatā pañca āpattikkhandhā sauddesapaññatti nāma. Sāpi dvidhā sapuggalāpuggalaniddesabhedato. Tattha yassā paññattiyā anto āpattiyā saha, vinā vā puggalo dassito, sā sapuggalaniddesā. Itarā apuggalaniddesā.

Tattha sapuggalaniddesā dvidhā adassitadassitāpattibhedato. Tattha adassitāpattikā nāma aṭṭha pārājikā dhammā veditabbā. ‘‘Pārājiko hoti asaṃvāso’’ti (pārā. 39, 44, 89, 91, 167, 171, 195, 197) hi puggalova tattha dassito, nāpatti. Dassitāpattikā nāma bhikkhunipātimokkhe āgatā sattarasa saṅghādisesā dhammā. ‘‘Ayampi bhikkhunī paṭhamāpattikaṃ dhammaṃ āpannā nissāraṇīyaṃ saṅghādisesa’’nti (pāci. 683, 687) hi tattha āpatti dassitā saddhiṃ puggalena.

Tathā apuggalaniddesāpi adassitadassitāpattibhedato dvidhā. Tattha adassitāpattikā nāma sekhiyā dhammā. Vuttāvasesā dassitāpattikāti veditabbā.


的说法,通过如实地告知和学习也有修行顺序。按照诵出的顺序应该学习经典的意思也是修行顺序,这样通过这三种顺序应该宣说的这些学处根据情况也有制定顺序。因此,凡是共通的,在针对比丘发生的事件中制定后,以"若比丘尼以欲望行淫法"等方式也为比丘尼制定。因此对比丘尼来说那不是未生起的制定,所以附随中说"在那里没有未生起的制定"的话不矛盾。到此为止,按照前面的三种顺序,应该首先宣说的,因为在波罗夷诵中首先生起,长老优波离想要首先宣说淫欲波罗夷,所以说"那时世尊住在毗舍离(现在的吠舍厘)"把它放在毗舍离。
现在应该知道所有学处的制定方式。怎么样?根据"比丘们,你们应该这样诵出这个学处"等,分为有诵出和无诵出两种。其中在波罗提木叉中明确出现的五种罪聚叫做有诵出制定。这也分为两种,根据有人和无人的说明。其中在制定内包含罪或不包含罪而显示人的,叫做有人说明。其他的是无人说明。
其中有人说明分为两种,根据未显示罪和已显示罪。其中未显示罪的应该知道是八种波罗夷法。因为说"波罗夷,不共住",只显示了人,没有罪。已显示罪的是在比丘尼波罗提木叉中出现的十七种僧残法。因为说"这位比丘尼犯了第一次犯的应驱出的僧残法",在那里显示了罪和人。
同样,无人说明也分为两种,根据未显示罪和已显示罪。其中未显示罪的是学处法。应该知道剩下的是已显示罪的。


Sāpi dvidhā aniddiṭṭhakārakaniddiṭṭhakārakabhedato. Tattha aniddiṭṭhakārakā nāma sukkavisaṭṭhimusāvādomasavādapesuññabhūtagāmaaññavādakaujjhāpanakagaṇabhojanaparamparabhojanasurāmerayaaṅgulipatodakahasadhammaanādariyatalaghātakajatumaṭṭhakasikkhāpadānaṃ vasena pañcadasavidhā honti. Tattha niddiṭṭhakārake missāmissabhedo veditabbo – tattha upayogabhummavibhattiyo ekaṃsena missā. Avasesā missā ca amissā ca. Seyyathidaṃ – paccattaṃ tāva dvīsu aniyatesu upayogena missaṃ, dvādasasu pāṭidesanīyesu karaṇena missaṃ, ūnapañcabandhanapattasikkhāpadesu sāmikaraṇehi, ūnavīsativasse bhummena, mohanake upayogasāmibhummehi. Yasmā ‘‘vivaṇṇaka’’nti bhāvo adhippeto, na kattā, tasmā vivaṇṇakasikkhāpadaṃ yadā na sambhavati, evaṃ paccattaṃ pañcavidhaṃ missaṃ hoti. Sesesu paṭhamāniyataṃ ṭhapetvā ādimhi ‘‘yo pana bhikkhū’’ti evamāgataṃ paccattaṃ vā, dutiyāniyataṃ ṭhapetvā paṇītabhojanasamaṇuddesatatiyacatutthapāṭidesanīyasikkhāpadesu majjhe ‘‘yo pana bhikkhū’’ti evamāgataṃ paccattaṃ vā, dubbacakuladūsakasaṃsaṭṭhasikkhāpadesu ādimhi kevalaṃ ‘‘bhikkhū’’ti āgataṃ paccattaṃ vā, bhedānuvattakasikkhāpade majjhe āgataṃ paccattaṃ vā aññāya vibhattiyā amissameva hoti. Tattha bhedānuvattakatuvaṭṭanadvayasaṃsaṭṭhadutiyapāṭidesanīyasikkhāpadesu bahuvacanaṃ, itarattha sabbattha ekavacanamevāti veditabbaṃ.

Tathā upayogo dvīsu vikappanasikkhāpadesu, tantavāyasikkhāpade ca paccattena misso, abhihaṭasikkhāpade karaṇena, rājasikkhāpade karaṇasāmipaccattehīti upayogo tidhā misso hoti. Karaṇañca kuṭikāramahallakadutiyakathinadvebhāganisīdanasanthatadubbaṇṇakaraṇasikkhāpadesu chasu paccattena missaṃ, paṭhamatatiyakathinaaṭṭhaṅgulapādakanisīdanakaṇḍuppaṭicchādikavassikasāṭikaudakasāṭikadvedhammapaccāsīsanasikkhāpadesu aṭṭhasu sāminā missanti karaṇaṃ dvidhā missaṃ hoti. Avasesesu chabbassavassikasāṭikadvatticchadanāvasathapiṇḍamahānāmagarulahupāvuraṇasikkhāpadesu sattasu karaṇavibhatti aññavibhattiyā amissā, accekaeḷakalomasikkhāpadesu sāmivibhatti karaṇavibhattiyā missā. Atirekapattabhesajjasikkhāpadesu aggahitaggahaṇena sāmivibhatti amissāva hotīti veditabbā. Evaṃ tāva niddiṭṭhakārakesu sikkhāpadesu –

Pañcadhā ca tidhā ceva, dvidhā cepi tathekadhā;

Bhinnā vibhattiyo pañca, sabbekādasadhā siyuṃ.


这也分为两种,根据未指明作者和已指明作者。其中未指明作者的有十五种,即遗精、妄语、恶语、两舌、破坏植物、说异语、诽谤、众食、次第食、饮酒、手指触、笑、说法、不恭敬、拍手、涂漆学处。其中在已指明作者中应该知道混合和非混合的区别 - 其中宾格和处格绝对是混合的。其余的既是混合的也是非混合的。即:首先在两个不定中与宾格混合,在十二个悔过中与工具格混合,在未满五绑钵学处中与所有格和工具格混合,在未满二十岁中与处格混合,在欺骗中与宾格、所有格和处格混合。因为"诽谤"意指状态,不是作者,所以当诽谤学处不存在时,主格有五种混合。在其余的,除了第一不定外,在开头"若比丘"这样出现的主格,或者除了第二不定外,在美食、沙弥、第三第四悔过学处中间"若比丘"这样出现的主格,或者在难劝、污家、亲近学处开头只出现"比丘"的主格,或者在随顺破僧学处中间出现的主格,与其他格不混合。其中应该知道在随顺破僧、两次转向、亲近、第二悔过学处中是复数,其他地方都是单数。
同样,宾格在两个分配学处和织工学处中与主格混合,在带来学处中与工具格混合,在王学处中与工具格、所有格和主格混合,所以宾格有三种混合。工具格在小屋、大房、第二羯絺那、两份坐具、敷具、染色学处六个中与主格混合,在第一第三羯絺那、八指脚、坐具、痒覆、雨浴衣、水浴衣、两法期望学处八个中与所有格混合,所以工具格有两种混合。在剩下的六年雨浴衣、两三覆盖、施食堂、大名、重轻覆盖学处七个中,工具格与其他格不混合,在非时羊毛学处中所有格与工具格混合。应该知道在多余钵药学处中,所有格通过未取和取与工具格不混合。这样在已指明作者的学处中 -
五种和三种,以及两种和一种;
五种格分别,总共有十一种。

Evaṃ tāva yathāvuttesu sauddesapaññattisaṅkhātesu sikkhāpadesu aggahitaggahaṇena paññāsuttaresu tisatesu navutianiddiṭṭhakārake vajjetvā niddiṭṭhakārakāni atirekasaṭṭhidvisatāni honti. Tesu paccattakaraṇāni tiṃsuttarāni dvisatāni honti. Tesu amissapaccattakaraṇāni dvādasuttarāni dvisatāni, missapaccattakaraṇāni aṭṭhārasa honti. Avasesesu tiṃsatiyā sikkhāpadesu missopayogakaraṇāni pañca honti, missakaraṇāni cuddasa, amissāni satta, missāmissakaraṇāni dve, amissāni dveti sabbesupi niddiṭṭhakārakesu bhedānuvattakadubbacakuladūsakapaṭhamadutiyatatiyakathinaabhihaṭakuṭikāramahallakavikappanadvayadvebhāgachabbassanisīdanasanthataeḷakalomātirekapattabhesajjavassikasāṭikatantavāyaaccekachārattadva pañcattiṃsesu ‘‘yo pana bhikkhū’’ti natthi. Dutiyāniyatapaṇītabhojanasamaṇuddesatatiyacatutthapāṭidesanīyesu majjhe atthi.

Ettāvatā sauddesānuddesadukaṃ, sapuggalāpuggalaniddesadukaṃ, paccekadassitāpattidukadvayaṃ, aniddiṭṭhakārakadukaṃ, tattha niddiṭṭhakārakesu paccattabhummadukaṃ, sayopanāyopanadukaṃ, ayopanamajjheyopanadukaṃ, ekānekavacanadukanti nava dukāni dassitāni honti. Visesakāraṇaṃ tasmiṃ tasmiṃ sikkhāpade sampatte āvibhavissati. Evaṃ tāva sauddesapaññattiṃ ñatvā sesavinayapiṭake yā kāci paññatti anuddesapaññattīti veditabbā. Sā padabhājanantarāpattivinītavatthupaṭikkhepapaññattiavuttasiddhisikkhāpadavasena chabbidhā hoti.

Tattha ‘‘yebhuyyena khayite āpatti thullaccayassa (pari. 157-158), vaṭṭakate mukhe acchupantassa āpatti dukkaṭassā’’ti (pārā. 73) evamādikā padabhājane sandissamānāpatti padabhājanasikkhāpadaṃ nāma. ‘‘Na ca, bhikkhave, sabbamattikāmayā kuṭi kātabbā, yo kareyya, āpatti dukkaṭassā’’tiādi (pārā. 85) antarāpattisikkhāpadaṃ nāma. ‘‘Anujānāmi, bhikkhave, divāpaṭisallīyantena dvāraṃ saṃvaritvā paṭisallīyitu’’nti (pārā. 77) evamādi vinītavatthusikkhāpadaṃ nāma. ‘‘Saṅghabhedako, bhikkhave, anupasampanno na upasampādetabbo’’ti (mahāva. 115) evamādi paṭikkhepasikkhāpadaṃ nāma.

Yasmā pana tena tena paṭikkhepena ‘‘yo pana bhikkhu samaggaṃ saṅghaṃ adhammasaññī bhindeyya, pārājiko hoti asaṃvāso. Yo pana bhikkhu duṭṭhacitto bhagavato jīvamānakasarīre lohitaṃ uppādeyya, pārājiko hoti asaṃvāso’’ti sikkhāpadāni paññattāni honti. Yāni sandhāya ‘‘ekassa chejjakā hoti, catunnaṃ thullaccayaṃ, catunnañceva anāpatti, sabbesaṃ ekavatthukā’’ti vuttaṃ. ‘‘Atthāpatti tiṭṭhante bhagavati āpajjati, no parinibbute’’ti (pari. 323) ca vuttaṃ. Tena na kevalaṃ ‘‘na, bhikkhave, jānaṃ saṅghabhedako anupasampanno upasampādetabbo…pe… āpatti dukkaṭassā’’ti idameva sikkhāpadaṃ paññattaṃ hoti sādhakaṃ hoti. ‘‘Paṇḍako, bhikkhave, anupasampanno na upasampādetabbo, upasampanno nāsetabbo’’ti (mahāva. 109) evamādīsu pana upajjhāyādīnaṃ dukkaṭameva paññattaṃ, na paṇḍakādīnaṃ pārājikāpatti. Na hi tesaṃ bhikkhubhāvo atthi. Yato siyā pārājikāpatti. Tathā ‘‘na acchinne theve pakkamitabba’’nti (mahāva. 66, 67, 78, 79) evamādikañca paṭikkhepasikkhāpadameva nāma.


 这样在前面所说的被称为有诵出制定的学处中,通过未取和取,在三百五十多个中,除去九十个未指明作者的,有二百六十多个已指明作者的。其中主格和工具格有二百三十多个。其中非混合的主格和工具格有二百一十二个,混合的主格和工具格有十八个。在剩下的三十个学处中,混合的宾格和工具格有五个,混合的工具格有十四个,非混合的有七个,混合和非混合的工具格有两个,非混合的有两个。在所有已指明作者的中,随顺破僧、难劝、污家、第一第二第三羯絺那、带来、小屋、大房、两个分配、两份、六年、坐具、敷具、羊毛、多余钵药、雨浴衣、织工、非时、六夜等三十五个中没有"若比丘"。在第二不定、美食、沙弥、第三第四悔过中间有。

到此为止,显示了九对:有诵出无诵出对,有人无人说明对,两个各自显示罪对,未指明作者对,其中在已指明作者中主格处格对,有"若"无"若"对,无"若"中间有"若"对,单数复数对。特殊原因在各个学处出现时会明显。这样首先知道了有诵出制定,应该知道在剩余的律藏中任何制定都是无诵出制定。它分为六种:词义解释、中间罪、调伏事、禁止、制定、未说成就学处。

其中"大多已嚼时犯偷兰遮罪,在圆形口中未触及时犯突吉罗罪"等这样在词义解释中可见的罪叫做词义解释学处。"比丘们,不应该做全泥土的小屋,做的话犯突吉罗罪"等叫做中间罪学处。"比丘们,我允许白天独处时关门独处"等叫做调伏事学处。"比丘们,破僧的未受具足戒者不应该让受具足戒"等叫做禁止学处。

因为通过那个那个禁止,"若比丘以非法想破和合僧团,犯波罗夷不共住。若比丘恶意在世尊活着的身体上出血,犯波罗夷不共住"等学处被制定。针对这些说"一个人是断头罪,四个人是偷兰遮罪,四个人无罪,所有人是一个事件"。又说"有些罪在世尊在世时犯,不在涅槃后"。因此不仅"比丘们,不应该知道破僧的未受具足戒者让受具足戒...犯突吉罗罪"这个学处被制定是有效的。但在"比丘们,黄门未受具足戒者不应该让受具足戒,已受具足戒的应该灭摈"等中,只为和尚等制定突吉罗罪,不是为黄门等制定波罗夷罪。因为他们没有比丘的身份。从那里会有波罗夷罪。同样,"雨滴未断不应该离开"等也只是禁止学处。

Khandhakesu paññattadukkaṭathullaccayāni paññattisikkhāpadaṃ nāma. ‘‘Tena hi, sāriputta, bhedānuvattake thullaccayaṃ desāpehī’’ti (cūḷava. 345) vuttaṃ, thullaccayampi tattheva samodhānaṃ gacchati. Idaṃ tesaṃ vibhattikammakkhaṇe apaññattattā avijjamānampi bhagavato vacanena visuddhakkhaṇepi vijjamānaṃ jātanti eke. ‘‘Bhedānuvattake desāpehī’’ti vacanato sesabhedānuvattakānaṃ ‘‘yo pana bhikkhu jānaṃ saṅghabhedakānaṃ anuvatteyya, āpatti thullaccayassā’’ti sikkhāpadaṃ paññattaṃ hotīti veditabbaṃ. Tathā sabbāni khandhakavattāni, vinayakammāni ca tattheva samodhānaṃ gacchanti. Yathāha ‘‘paññatte taṃ upāli mayā āgantukānaṃ bhikkhūnaṃ āgantukavattaṃ…pe… evaṃ supaññatte kho mayā upāli sikkhāpade’’tiādi. ‘‘Yā pana bhikkhunī naccaṃ vā gītaṃ vā vāditaṃ vā dassanāya gaccheyya , pācittiya’’nti (pāci. 834) iminā suttena bhikkhunī nacceyya vā gāyeyya vā vādeyya vā, pācittiyanti evamādikaṃ yaṃ kiñci aṭṭhakathāya dissamānaṃ āpattijātaṃ vinayakammaṃ vā avuttasiddhisikkhāpadaṃ nāma. Chabbidhampetaṃ chahi ākārehi uddesārahaṃ na hotīti anuddesasikkhāpadaṃ nāmāti veditabbaṃ. Seyyathidaṃ – pañcahi uddesehi yathāsambhavaṃ visabhāgattā thullaccayadubbhāsitānaṃ sabhāgavatthukampi dukkaṭathullaccayadvayaṃ asabhāgāpattikattā antarāpattipaññattisikkhāpadānaṃ, nānāvatthukāpattikattā paṭikkhepasikkhāpadānaṃ, kesañci vinītavatthupaññattisikkhāpadānañca adassitāpattikattā, adassitavatthukattā bhedānuvattakathullaccayassa, adassitāpattivatthukattā avuttasiddhisikkhāpadānanti. Ettāvatā ‘‘duvidhaṃ sikkhāpadapaññāpanaṃ sauddesānuddesabhedato’’ti yaṃ vuttaṃ, taṃ samāsato pakāsitaṃ hoti.


以下是巴利文的完整直译：
1. 在犍度中制定的突吉罗和偷兰遮罪被称为制定学处。正如所说："舍利弗，既然如此，你应该让随顺分裂僧团者忏悔偷兰遮罪"（《小品》345），偷兰遮罪也在那里被包括在内。有些人认为，这虽然在分别业的时刻没有被制定因而不存在，但由于世尊的话语，在清净的时刻也变得存在了。
2. 应当知道，从"让随顺分裂僧团者忏悔"这句话可以推知，对其他随顺分裂僧团者制定了"若比丘明知而随顺分裂僧团者，犯偷兰遮罪"这条学处。同样，所有犍度中的行为规范和律仪行为也都包含在其中。正如所说："优波离，我为来访的比丘们制定了来访行为规范...如此，优波离，我善巧地制定了学处"等等。
3. "若比丘尼为观看歌舞音乐而去，犯波逸提"（《波逸提》834）这条经文中，比丘尼跳舞或唱歌或演奏音乐，犯波逸提，诸如此类在注释书中可见的任何罪行或律仪行为，被称为不明说而成立的学处。应当知道，这六种都因六种原因而不适合诵出，因此被称为不诵出学处。
4. 这些是：由于与五种诵出方式不相容，偷兰遮罪和恶语罪即使有相同的对象也属于不同的罪行；中间制定的学处因为是不同类的罪行；禁止性学处因为有不同的对象；某些根据已决定的事例而制定的学处因为没有显示罪行；随顺分裂僧团的偷兰遮罪因为没有显示对象；不明说而成立的学处因为没有显示罪行和对象。
5. 至此，所说的"学处的制定有两种，即可诵出和不可诵出的区别"已经简要地解释清


Paññattiyaṃ tāva –

‘‘Kārako idha niddiṭṭho, apekkhāya abhāvato;

Pubbe vattabbavidhānā-bhāvato ca ādito yopanena sahā’’ti. –

Ayaṃ nayo veditabbo. Tassattho – ye te aniddiṭṭhakārakā pubbe vuttappabhedā sukkavisaṭṭhiādayo sikkhāpadavisesā, tesu adhippāyakammavatthupuggalapayoge apekkhāya bhāvato kārako na niddiṭṭho tesaṃ sāpekkhabhāvadassanatthaṃ. Taṃ sabbaṃ tasmiṃ tasmiṃ sikkhāpade āvibhavissati, idha pana pārājikapaññattiyaṃ apekkhāya abhāvato kārako niddiṭṭho. Yo pana kārako ‘‘niṭṭhitacīvarasmiṃ bhikkhunā ubbhatasmi’’ntiādīsu (pārā. 462, 472, 475) viya pubbe vattabbavidhānābhāvato karaṇādivasena aniddisitvā paccattavasena niddiṭṭho apekkhāya abhāvato. Tattha niddisiyamāno sesadutiyāniyatapaṇītabhojanaṃ samaṇuddesatatiyacatautthapāṭidesanīyesu viya majjhe aniddisitvā ‘‘na heva kho pana…pe… obhāsitu’’ntiādi (pārā. 453) viya pubbe vattabbavidhānābhāvato eva ādimhi niddiṭṭho. Ādimhi niddisiyamānopi pubbe vuttappabhedesu bhedānuvattakādīsu pañcattiṃsesu sikkhāpadesu viya aniddisitvā pubbe vattabbavidhānābhāvato eva ‘‘yo pana bhikkhū’’tiāditova yopana-saddena saha niddiṭṭho. Evaṃ niddisiyamānopi so yasmā ‘‘yā pana bhikkhuniyo dve ekamañce tuvaṭṭeyyu’’ntiādi (pāci. 933) āpatti viya parappabhavaṃ āpattiṃ na āpajjati, tasmā ‘‘yo pana bhikkhū’’ti ekavacanena niddiṭṭho. Methunadhammāpattipi parappabhavā ‘‘dvayaṃdvayasamāpattī’’ti (pārā. 39) vacanatoti ce? Taṃ na, adhippāyajānanato. Anekissā eva bhikkhuniyā āpatti, na ekissāti niyamo tattha atthi, na evaṃ idha niyamoti aniyamitādhippāyo. Lambīmudupiṭṭhīnaṃ kuto ‘‘dvayaṃdvayasamāpattī’’ti (pārā. 55) vacanato tesaṃ methunadhammāpatti. Ayamattho catasso methunadhammapaccayāti aṭṭhavatthukaṃ sandhāya ‘‘chejjaṃ siyā methunadhammapaccayā’’ti (pari. 481) ca parivāre vuttavacanena sādhetabbo.


以下是巴利文的完整直译：
在制定中首先：
"此处指明了作者，因为没有需要考虑的；
因为之前没有需要说明的规定，所以从开始就与'若有'一起。"
这个原则应当被理解。其意思是：那些之前提到的各种类型中未指明作者的特殊学处，如出精等，在这些学处中，由于需要考虑意图、行为、对象和人的努力，所以没有指明作者，以显示它们是有条件的。这一切将在各个学处中变得明显，但在这里，在波罗夷的制定中，因为没有需要考虑的，所以指明了作者。
而那个作者，就像在"当比丘的衣服做好时，当（迦絺那衣）已经收起时"等（《波罗夷》462、472、475）中那样，因为之前没有需要说明的规定，所以没有以工具等方式指明，而是以主格方式指明，因为没有需要考虑的。在那里，当被指明时，就像在其余的第二不定法、上等食物、沙弥尼、第三和第四悔过法中那样，没有在中间指明，而是像"但并非...乃至...调戏"等（《波罗夷》453）那样，因为之前没有需要说明的规定，所以在开始就指明。
即使在开始被指明，也像在之前提到的各种类型中的随顺分裂僧团等三十五条学处那样，没有指明，而是因为之前没有需要说明的规定，所以从一开始就与"若有比丘"等的"若有"词一起指明。即使这样被指明，由于他不像"若有比丘尼两人同睡一床"等（《波逸提》933）那样犯由他人引起的罪，所以用单数"若有比丘"来指明。
如果说非梵行罪也是由他人引起的，因为有"两两交合"（《波罗夷》39）这句话？这是不对的，因为（这里）是指知道意图。在那里有这样的规定：不是一个比丘尼的罪，而是多个比丘尼的罪；这里没有这样的规定，所以意图是不确定的。对于下垂、柔软、平坦（的男根），从"两两交合"（《波罗夷》55）这句话可知它们的非梵行罪。这个意思应当用《附随》中所说的"有四种非梵行的原因"和"因非梵行而可能被割除"（《附随》481）这句话来证明，这是指八种情况而言的。


Bhedānuvattakasikkhāpade tiṇṇaṃ uddhaṃ na samanubhāsitabbā, na saṅghena saṅghaṃ ekato kātabbanti. Nayadassanatthaṃ āditova ‘‘bhikkhū hontī’’ti bahuvacananiddesaṃ katvā puna ‘‘eko vā dve vā tayo vā’’ti (pārā. 418) vuttaṃ, aññathā na tato uddhaṃ ‘‘anuvattakā hontī’’ti āpajjati. Tato nidānavirodho. Pañcasatamattā hi tadanuvattakā ahesuṃ. Yaṃ pana sattasatikakkhandhake ‘‘saṅgho cattāro pācīnake bhikkhū, cattāro pāveyyake bhikkhū sammanneyya …pe… sammatā’’tiādi (cūḷava. 456) ñattidutiyakammaṃ vuttaṃ, taṃ ‘‘ubbāhikāya imaṃ adhikaraṇaṃ vūpasametu’’nti vuttattā tehi kattabbavidhānaṃ. Sammutikaraṇameva vā tatiyaṃ katvā kappati. Na hi te tena kammena kammārahā kammakatā honti. Yassa saṅgho kammaṃ karoti, so kammārahoti lakkhaṇaṃ. Na ca tadā saṅgho tesaṃ aṭṭhannampi bhikkhūnaṃ kammaṃ akāsi. Bhajāpiyamānā te kammapattabhāvaṃ bhajanti. Adhikaraṇavūpasamakammassa pattā yuttā saṅghena katāti katvā kammapattā eva hi te honti. ‘‘Te bhikkhū bhikkhūhi yāvatatiyaṃ samanubhāsitabbā tassa paṭinissaggāyā’’ti (pārā. 418) vacanato tehi kattabbavidhānaṃ. Sammutikaraṇameva kammaṃ hotīti ce? Taṃ na, adhippāyajānanato, tassa paṭinissaggāya eva te bhikkhū kammārahā kātabbā, na dosāgativasenāti ayamettha adhippāyo. Na hi pācīnakādīnaṃ sammutiyā adhikaraṇavūpasamasiddhi viya tesaṃ samanubhāsanakammena tassa paṭinissaggasiddhi hoti, sammuti nāmesā paṭhamaṃ anumatiṃ gahetvā yācitvāva karīyati, na tathā kammanti. Kammakaraṇe pana tadatthasiddhi hotiyeva. Parasammutiyā bahutarāva sammannitabbāti veditabbaṃ.

‘‘Methunadhamma’’nti evaṃ bāhullanayena laddhanāmakaṃ sakapayogena vā parapayogena vā attano nimittassa sakamagge vā paramagge vā paranimittassa vā sakamagge eva pavesanapaviṭṭhaṭṭhitauddharaṇesu yaṃ kiñci ekaṃ paṭisādiyanavasena seveyya, pārājiko hoti asaṃvāsoti. Keci pana ‘‘pavesanādīni cattāri vā tīṇi vā dve vā ekaṃ vā paṭiseveyya, pārājiko hoti. Vuttañhetaṃ ‘so ce pavesanaṃ sādiyati, paviṭṭhaṃ sādiyati, ṭhitaṃ sādiyati, uddharaṇaṃ sādiyati, āpatti pārājikassā’tiādī’’ti (pārā. 58) vadanti. Tesaṃ matena catūsupi catasso pārājikāpattiyo āpajjati. Teyeva evaṃ vadanti – āpajjatu methunadhammapārājikāpatti, methunadhammapārājikāpattiyā taṃbhāgiyāti attano vītikkame pārājikāpattiyo, saṅghādisesāpattiñca āpajjitvā sikkhaṃ paccakkhāya gahaṭṭhakāle methunādikaṃ pārājikaṃ āpajjitvā puna pabbajitvā upasampajjitvā ekaṃ saṅghādisesāpattiṃ ekamanekaṃ vā paṭikaritvāva so puggalo yasmā nirāpattiko hoti, tasmā so gahaṭṭhakāle sāpattikovāti. Antimavatthuajjhāpannassāpi attheva āpatti. Vuṭṭhānadesanāhi pana asujjhanato ‘‘payoge payoge āpatti pārājikassā’’ti na vuttaṃ. Gaṇanapayojanābhāvato kiñcāpi na vuttaṃ, atha kho padabhājane (pārā. 58) ‘‘āpatti pārājikassā’’ti vacanenāyamattho siddhoti yuttiñca vadanti.


在随顺分裂僧团的学处中，三人以上不应该被共同呵责，不应该让僧团与僧团集中。为了显示原则，一开始就用复数"比丘们存在"进行指明，然后又说"一个或二个或三个"（《波罗夷》418），否则不会从那里以上产生"随顺者"。这与因缘相矛盾。因为大约五百人曾随顺。
在七百比丘的犍度中提到："僧团应该任命东方四比丘和波韦耶（现代：毗舍离）四比丘..."这是一个提案第二羯磨，因为说"让这个诤事通过选举得到平息"，所以由他们来规定应该做的事。或者仅仅通过同意任命来成立。因为他们并不因那个羯磨而成为应该受羯磨者。
谁受僧团羯磨，谁就是应该受羯磨的特征。当时僧团并未对那八位比丘做任何羯磨。他们被分配时获得了羯磨的资格。通过诤事平息的羯磨，他们被认为是僧团所作。"这些比丘应该被其他比丘三次呵责，以便放弃"（《波罗夷》418），所以由他们来规定应该做的事。
如果说这仅仅是同意任命的羯磨？这是不对的，因为要知道意图，这些比丘应该被认为是应该受羯磨的，以便放弃，而不是出于过失倾向。因为不像东方比丘等的同意能成就诤事平息，通过共同呵责并不能成就放弃，同意是首先获得默许，经过请求后才能进行，羯磨不是这样的。但在做羯磨时，确实能成就其目的。应当知道在他人同意中需要更多的任命。
"非梵行"是一个通过广泛方式获得名称的词，无论是自己的行为还是他人的行为，无论是将自己的标记放入自己的道路，还是他人的道路，或将他人的标记放入自己的道路，在进入、停留、进入状态、提取等任何一个环节中稍微接受，就犯波罗夷罪，不得共住。
有些人说："如果接受进入等四个、三个、两个或一个，就犯波罗夷罪。因为曾说：'如果他接受进入，接受已进入，接受停留，接受提取，就犯波罗夷罪。'"按照他们的观点，在四个环节中都会犯四次波罗夷罪。他们这样说：即使犯了非梵行波罗夷罪，在自己的过失中犯波罗夷罪和僧残罪，在居士生活时犯非梵行波罗夷罪，后来出家、受具足，在偿还一个或多个僧残罪后，因为成为无罪者，所以他在居士生活时是有罪的。即使在最后的情况中也是如此。但因为忏悔不能清净，所以没有说"在每一个行为中都犯波罗夷罪"。虽然因为没有计算的目的而没有说，但通过词的分析，"犯波罗夷罪"这句话已经证明了这个意思，他们认为这是合理的。


Yadi evaṃ mātikāyampi ‘‘yo pana bhikkhu methunaṃ dhammaṃ paṭiseveyya, pārājika’’nti vattabbaṃ bhaveyya, pārājikassa anavasesavacanampi na yujjeyya. Sabbepi hi āpattikkhandhe, bhikkhugaṇanañca anavasesetvā tiṭṭhatīti anavasesavacananti katvā paveseva āpatti, na paviṭṭhādīsu. Tamevekaṃ sandhāya ‘‘yassa siyā āpattī’’ti (mahāva. 134) pārājikāpattimpi anto katvā nidānuddesavacanaṃ veditabbaṃ. Tasmā mātikāyaṃ ‘‘pārājika’’nti avatvā ‘‘pārājiko hotī’’ti (pārā. 42, 44) puggalaniddesavacanaṃ tena sarīrabandhanena upasampadāya abhabbabhāvadīpanatthaṃ. ‘‘Āpatti pārājikassā’’ti padabhājane vacanaṃ antimavatthuṃ ajjhāpannassāpi pārājikassa asaṃvāsassa sato puggalassa atheyyasaṃvāsakabhāvadīpanatthaṃ. Na hi so saṃvāsaṃ sādiyantopi theyyasaṃvāsako hoti, tasmā upasampanno ‘‘bhikkhū’’tveva vuccati. Tenevāha ‘‘asuddho hoti puggalo aññataraṃ pārājikaṃ dhammaṃ ajjhāpanno, tañce suddhadiṭṭhi samāno anokāsaṃ kārāpetvā akkosādhippāyo vadati, āpatti omasavādena dukkaṭassā’’ti (pārā. 389) anupasampannassa tadabhāvato siddho so upasampanno ‘‘bhikkhū’’tveva vuccatīti, tena padasodhammaṃ, sahaseyyañca janeti, bhikkhupesuññādiñca janetīti veditabbaṃ (vajira. ṭī. pārājika 39).


以下是巴利文的完整直译：
如果是这样，在摄颂中也应该说："若有比丘从事非梵行，犯波罗夷"，波罗夷的"无余"一词也不合适。因为所有的罪行类别和比丘的数量都不是无余的，所以"无余"一词是指只在进入时犯罪，而不是在已进入等情况下。应当知道，正是指这一点，"谁有罪"（《大品》134）这句话包括了波罗夷罪，是因缘诵出的话语。
因此，在摄颂中没有说"波罗夷"，而是说"成为波罗夷"（《波罗夷》42、44），这是指人的说法，目的是表明以那个身体结合而不能受具足戒。在词的分析中说"犯波罗夷罪"，是为了表明即使犯了最后一种情况的人，也是波罗夷，不得共住的人，不是偷取共住的人。因为即使他接受共住，也不是偷取共住的人，所以受具足戒的人仍然被称为"比丘"。
正因为如此，他说："一个不清净的人犯了某种波罗夷法，如果他认为自己清净，不给机会就出于辱骂的意图说话，因辱骂语而犯突吉罗罪"（《波罗夷》389）。因为未受具足戒的人没有这种情况，所以确定他是受具足戒的人，仍然被称为"比丘"。因此，应当知道他产生了与比丘一起诵法、同宿等行为，也产生了诽谤比丘等行为（《金刚光注》波罗夷39）。


Nidānā mātikābhedo, vibhaṅgo tanniyāmako;

Tato āpattiyā bhedo, anāpatti tadaññathāti. (vajira. ṭī. pārājika 43-44) –

Ayaṃ nayo veditabbo. Tattha sudinnavatthu (pārā. 24 ādayo)-makkaṭivatthu (pārā. 40 ādayo)-vajjiputtakavatthu (pārā. 43) cāti tippabhedavatthu imassa sikkhāpadassa nidānaṃ nāma. Tato nidānā ‘‘yo pana bhikkhu bhikkhūnaṃ…pe… asaṃvāso’’ti (pārā. 44) imissā mātikāya bhedo jāto. Tattha hi ‘‘antamaso tiracchānagatāyā’’ti (pārā. 44) itthiliṅgavasena ‘‘saccaṃ, āvuso, bhagavatā sikkhāpadaṃ paññattaṃ, tañca kho itthiyā, no purise, no paṇḍake, no ubhatobyañjanake cā’’ti makkaṭipārājiko viya aññopi lesaṃ oḍḍetuṃ sakkoti, tasmā tādisassa alesokāsassa dassanatthaṃ idaṃ vuccati, makkaṭisaṅkhātā nidānā ‘‘antamaso tiracchānagatāyapī’’ti mātikāya vacanabhedo, na itthiyā eva methunasiddhidassanato. Tasmā vibhaṅgo tanniyāmako tassā mātikāya adhippetatthaniyāmako vibhaṅgoti. Vibhaṅge hi ‘‘tisso itthiyo, tayo ubhatobyañjanakā, tayo paṇḍakā, tayo purisā. Manussitthiyā tayo magge, tiracchānagatapurisassa dve magge’’tiādinā (pārā. 56) nayena sabbalesokāsaṃ pidahitvā niyamo kato. Etthāha – yadi evaṃ sādhāraṇasikkhāpadavasena vā liṅgaparivattanavasena vā na kevalaṃ bhikkhūnaṃ, bhikkhunīnampi ‘‘sikkhāsājīvasamāpanno’’ti vibhaṅge vattabbaṃ siyā. Tadavacanena hi bhikkhunī purisaliṅgapātubhāvena bhikkhubhāve ṭhitā evaṃ vadeyya ‘‘nāhaṃ upasampadākaraṇakāle bhikkhūnaṃ sikkhāsājīvasamāpannā, tasmā na apaccakkhātasikkhāpi methunadhammena pārājikā homī’’ti. Vuccate – yathā vuttaṃ, tathā na vattabbaṃ aniṭṭhappasaṅgato. Tathā vutte bhikkhunīnampi sikkhāpaccakkhānaṃ atthīti āpajjati. Tañcāniṭṭhaṃ. Idamaparamaniṭṭhaṃ ‘‘sabbasikkhāpadāni sādhāraṇāneva nāsādhāraṇānī’’ti. Apicāyaṃ bhikkhūnaṃ sikkhāsājīvasamāpannāva hotīti dassanatthaṃ ‘‘anujānāmi, bhikkhave, taṃyeva upajjhaṃ tameva upasampadaṃ tāni vassāni bhikkhūhi saṅgamitu’’ntiādi (pārā. 69) vuttaṃ. Tato āpattiyā bhedoti tato vibhaṅgato ‘‘akkhayite sarīre pārājikaṃ, yebhuyyena khayite thullaccaya’’ntiādi (pārā. 73, pari. 157) āpattiyā bhedo hoti. Anāpatti tadaññathāti tato eva vibhaṅgato yena ākārena āpatti vuttā, tato aññenākārena anāpattibhedova hoti. ‘‘Sādiyati, āpatti pārājikassa, na sādiyati, anāpattī’’ti hi vibhaṅge asati na paññāyati. Ettāvatā ‘‘nidānā mātikābhedo’’ti ayaṃ gāthā samāsato vuttatthā hoti. Visesakāraṇaṃ pana tasmiṃ tasmiṃ sikkhāpade āvibhavissati.

Paṭhamapaññatti tāva paṭhamabodhiṃ atikkamitvā paññattattā, āyasmato sudinnassa aṭṭhavassikakāle paññattattā ca rattaññumahattaṃ pattakāle paññattā, dutiyapaññatti bāhusaccamahattaṃ pattakāle. So hi āyasmā makkaṭipārājiko yathā mātugāmappaṭisaṃyuttesu sikkhāpadesu tiracchānagatitthī na adhippetā, tathā idhāpīti saññāya ‘‘saccaṃ, āvuso…pe… tañca kho manussitthiyā, no tiracchānagatāyā’’ti (pārā. 41) āha. Tatiyapaññatti lābhaggamahattaṃ pattakāle uppannā ‘‘yāvadatthaṃ bhuñjitvā’’tiādi (pārā. 43) vacanato, vepullamahattampi ettheva labbhatīti imaṃ paṭhamapārājikasikkhāpadaṃ tividhampi vatthuṃ upādāya catubbidhampi taṃ kālaṃ patvā paññattanti veditabbaṃ.


以下是巴利文的完整直译：
因缘生摄颂分别，分别是其规定；
由此罪行有区分，非罪则是其相反。（《金刚光注》波罗夷43-44）
这个原则应当被理解。其中，善生故事（《波罗夷》24等）、猕猴故事（《波罗夷》40等）和跋耆子故事（《波罗夷》43）这三种类型的故事是这条学处的因缘。从那因缘产生了"若有比丘...乃至...不得共住"（《波罗夷》44）这个摄颂的分别。在那里，"乃至与雌性动物"（《波罗夷》44）这句话用了阴性词，"朋友，世尊确实制定了学处，但那只是针对女人，不是针对男人，不是针对黄门，也不是针对两性人"，就像猕猴波罗夷一样，其他人也可能找借口，所以为了显示这种无借口的机会，这样说。猕猴所代表的因缘产生了摄颂中"乃至与雌性动物"的话语分别，不仅仅是显示与女人发生性行为。因此，分别是其规定，是规定那个摄颂的意图的分别。因为在分别中，"三种女人，三种两性人，三种黄门，三种男人。人类女性的三个道，雄性动物的两个道"等（《波罗夷》56）方式，堵住了所有借口的机会，做出了规定。
这里有人说：如果是这样，根据共通学处或改变性别的方式，不仅对比丘，对比丘尼也应该在分别中说"受持学处和生活"。因为没有这样说，所以比丘尼在男性特征出现时处于比丘的状态，可能会这样说："我在受具足戒时没有受持比丘的学处和生活，所以即使没有舍弃学处，我也不会因非梵行而成为波罗夷。"
回答：不应该像所说的那样说，因为会导致不想要的结果。如果那样说，就会导致比丘尼也有舍弃学处的情况。这是不想要的。另一个不想要的结果是"所有学处都是共通的，没有不共通的"。而且，为了显示她确实是受持比丘的学处和生活，所以说："比丘们，我允许她们以那个依止师、那个具足戒、那些年龄与比丘们共同计算"等（《波罗夷》69）。
从那里罪行有区分，即从那个分别中，"在尸体未腐烂时为波罗夷，大部分腐烂时为偷兰遮"等（《波罗夷》73，《附随》157）罪行有了区分。非罪则是其相反，即从那同一个分别中，以何种方式说明了罪行，以其他方式就是非罪的区分。因为如果分别中没有"接受，犯波罗夷；不接受，无罪"，就不会知道。
至此，"因缘生摄颂分别"这个偈颂的意思已经简要地说明了。特殊的原因将在各个学处中变得明显。
首先，第一次制定是在初觉之后制定的，因为是在尊者善生八岁时制定的，所以是在达到夜龄（受具足戒后的年数）的重要性时制定的。第二次制定是在达到多闻的重要性时。因为那位尊者猕猴波罗夷者认为，就像在与女人有关的学处中不包括雌性动物一样，这里也是如此，所以他说："朋友，确实...乃至...但那只是针对人类女性，不是针对雌性动物"（《波罗夷》41）。第三次制定是在达到获得的重要性时产生的，因为有"吃到饱"等（《波罗夷》43）的话，广大的重要性也在这里获得。应当知道，这第一波罗夷学处是基于三种情况，在达到四种时期后制定的。


Tattha yo panāti anavasesapariyādānapadaṃ. Bhikkhūti tassa atippasaṅganiyamapadaṃ. Bhikkhūnaṃ sikkhāsājīvasamāpannoti tassa visesanavacanaṃ. Na hi sabbopi bhikkhunāmako, yā bhagavatā yāya kāyaci upasampadāya upasampannabhikkhūnaṃ heṭṭhimaparicchedena sikkhitabbā sikkhā vihitā , ‘‘ettha saha jīvantī’’ti yo ca sājīvo vutto, taṃ ubhayaṃ samāpannova hoti. Kadā pana samāpanno hoti? Yāya kāyaci upasampadāya upasampannasamanantarameva tadubhayaṃ jānantopi ajānantopi tadajjhupagatattā samāpannova nāma hoti. Saha jīvantīti yāva sikkhaṃ na paccakkhāti, pārājikabhāvaṃ vā na pāpuṇāti. Yaṃ pana vuttaṃ andhakaṭṭhakathāyaṃ ‘‘sikkhaṃ paripūrento sikkhāsamāpanno sājīvaṃ avītikkamanto sājīvasamāpanno’’ti, taṃ ukkaṭṭhaparicchedavasena vuttaṃ. Na hi sikkhaṃ aparipūrento, kāmavitakkādibahulo vā ekaccaṃ sāvasesaṃ sājīvaṃ vītikkamanto vā sikkhāsājīvasamāpanno nāma na hoti.

Ukkaṭṭhaparicchedena pana catukkaṃ labbhati – ‘‘atthi bhikkhu sikkhāsamāpanno sīlāni paccavekkhanto na sājīvasamāpanno acittakaṃ sikkhāpadaṃ vītikkamanto, atthi na sikkhāsamāpanno kāmavitakkādibahulo sājīvasamāpanno nirāpattiko, atthi na sikkhāsamāpanno na ca sājīvasamāpanno anavasesaṃ āpattiṃ āpanno, atthi ubhayasamāpanno sikkhaṃ paripūrento sājīvañca avītikkamanto’’ti. Ayamettha catuttho bhikkhu ukkaṭṭho idha adhippeto siyā. Na hi bhagavā anukkaṭṭhaṃ vattuṃ yuttoti ce? Na, ‘‘tatra yāyaṃ adhisīlasikkhā, ayaṃ imasmiṃ atthe adhippetā sikkhā’’ti vacanavirodhato, ukkaṭṭhaggahaṇādhippāye sati ‘‘sikkhāti tisso sikkhā’’ti ettakameva vattabbanti adhippāyo. Sikkhattayasamāpanno hi sabbukkaṭṭho. ‘‘Methunaṃ dhammaṃ paṭiseveyyā’’ti parato vacanaṃ apekkhitvā adhisīlasikkhāva vuttāti ce? Na, tassāpi abhabbattā. Na hi adhisīlasikkhaṃ paripūrento, sājīvañca avītikkamanto methunadhammaṃ paṭisevituṃ bhabbo, taṃ sikkhaṃ aparipūrento, sājīvañca vītikkamantoyeva hi paṭiseveyyāti adhippāyā. Tasmā evamettha attho gahetabbo. Yasmā sikkhāpadasaṅkhāto sājīvo adhisīlasikkhameva saṅgaṇhāti, na itarasikkhādvayaṃ, tasmā ‘‘tatra yāyaṃ adhisīlasikkhā, ayaṃ imasmiṃ atthe adhippetā sikkhā’’ti vuttaṃ. Tasmā adhisīlasikkhāya saṅgāhako sājīvo sikkhāsājīvoti vutto. Iti sājīvavisesanatthaṃ sikkhāggahaṇaṃ kataṃ. Tadatthadīpanatthameva vibhaṅge sikkhaṃ aparāmasitvā ‘‘tasmiṃ sikkhati, tena vuccati sājīvasamāpanno’’ti (pārā. 45) vuttaṃ. Tena ekamevidaṃ atthapadanti dīpitaṃ hoti. Tañca upasampadūpagamanantarato paṭṭhāya sikkhanādhikārattā ‘‘sikkhatī’’ti ca ‘‘samāpanno’’ti ca vuccati. Yo evaṃ ‘‘sikkhāsājīvasamāpanno’’ti saṅkhaṃ gato, tādisaṃ paccayaṃ paṭicca aparabhāge sājīvasaṅkhātameva sikkhaṃ apaccakkhāya tasmiṃyeva dubbalyaṃ anāvikatvā methunaṃ dhammaṃ paṭiseveyyāti ayamattho yujjati.


以下是巴利文的完整直译：
在其中，"若有比丘"是无遗漏全面涵盖的用语。"比丘"是不易过度扩展的用语。"比丘们的学处和生活"是其详细描述的用语。并非所有名为比丘的，如佛陀所设，任何通过某种具足戒而受具足戒的比丘，都应该受学的教导，以及"与之共生"所说明的生活方式，这两者都包含其中。但何时被认为完全包括这两者呢？无论是知晓还是不知晓，只要立即接受这两者的任何通过某种具足戒受具足戒的人，即被视为完全包括。"与之共生"指的是在未放弃学处或未达至波罗夷状态之前。
然而，在安达疾度注解中说："实践学处的，达到了学处和生活的要求，不违背共生的生活，实际上达到了生活的要求"，这是以最高标准解释的。并非实践未完成的，或思想欲望多的，或活动在一些剩余共生生活中的，不称为已完成学处和生活的人。
通过最高标准，可以得到四种情况：有比丘虽完成学处，反思德行却没达到共生的生活，违背了无意识的学处；有比丘没有完成学处，欲念等较多却达到了无罪的共生生活；有比丘既未完成学处也未达到共生的生活，遭受了完全的过失；有比丘既完成了学处也没有违背共生生活。这里所指的第四种比丘是最优秀的，在此上下文中被认为是最合适的。如果你认为佛陀不应该讲述非最优秀的事物？不，因为有"在这个意义上指的是高级学处，这就是在此意义上预期的学处"的话语矛盾，在预期抓住最优秀时，仅需讲"学处即三学"。因为完成了三学的，是最优秀的。如果您期待根据"从事非梵行"的语句解释高级德行学是否被说出？不，因为那是不可能的。因为没有人能在完全履行高级德行同时不违背共生生活而从事非梵行，只有未能完全履行学处，正在违背共生生活的人才可能这样做。因此，这里的意义应该这样理解。因为只抓住了高级德行学，未涉及其它两学，所以说："在这个意义上指的是高级德行学，这就是在这个意义上预期的学处"。因此，说抓住了高级德行学的是完成了学处和生活的人。因此，为了指出这一特殊的生活，采取了学处的抓取。为了阐明这个目的，在分别中未紧握学处，说："在那学习，因此称作完成了生活"（《波罗夷》45）。因此，这一意思已被阐明为一个单一的意念。并且，从接受具足戒开始，由于学习的权利，称为"正在学习"和"已完成"。因此，这种被认为"已完成学处和生活"的情况，基于这样的条件，如果在稍后阶段不放弃所谓的生活而从事非梵行，这一解释是合理的。


Kintu aṭṭhakathānayo paṭikkhitto hoti, so ca na paṭikkhepāraho hoti, adhippāyo panettha pariyesitabbo. Sabbesu sikkhāpadesu idameva bhikkhulakkhaṇaṃ sādhāraṇaṃ yadidaṃ ‘‘bhikkhūnaṃ sikkhāsājīvasamāpanno’’ti. Khīṇāsavopi sāvako āpattiṃ āpajjati acittakaṃ, tathā sekkho, puthujjano pana sacittakampi, tasmā sekkhāsekkhaputhujjanānaṃ sāmaññamidaṃ bhikkhulakkhaṇanti katvā kevalaṃ sikkhāsamāpanno, kevalaṃ sājīvasamāpanno, ubhayasamāpanno cāti sarūpekadesaekasesanayena ‘‘sikkhāsājīvasamāpanno’’tveva sampiṇḍetvā ukkaṭṭhaggahaṇena anukkaṭṭhānaṃ gahaṇasiddhito aṭṭhakathāyaṃ ukkaṭṭhova vutto. Tameva sampādetuṃ ‘‘tasmiṃ sikkhati, tena vuccati sājīvasamāpanno’’ti ettha sikkhāsaddassa avacane parihāraṃ vatvā yasmā pana so sikkhampi samāpanno, tasmā sikkhāsamāpannotipi atthato veditabboti ca vatvā ‘‘yaṃ sikkhaṃ samāpanno, taṃ apaccakkhāya, yañca sājīvaṃ samāpanno, tattha dubbalyaṃ anāvikatvā’’ti vuttanti ayamaṭṭhakathāya adhippāyo veditabbo. Etasmiṃ pana adhippāye adhisīlasikkhāya eva gahaṇaṃ sabbatthikattā, sīlādhikārato ca vinayassāti veditabbaṃ. Yathā ca sikkhāpadaṃ samādiyanto sīlaṃ samādiyatīti vuccati, evaṃ sikkhāpadaṃ paccakkhanto sīlaṃ paccakkhātīti vattuṃ yujjati, tasmā tattha vuttaṃ ‘‘yaṃ sikkhaṃ samāpanno, taṃ apaccakkhāyā’’ti (pārā. aṭṭha. sikkhāpaccakkhānavibhaṅgavaṇṇanā). Ettāvatā samāsato ‘‘sikkhāsājīvasamāpanno’’ti ettha vattabbavinicchayo niṭṭhito hoti.

Kiṃ iminā visesavacanena payojanaṃ, nanu ‘‘yo pana bhikkhu sikkhaṃ apaccakkhāya dubbalyaṃ anāvikatvā…pe… asaṃvāso’’ti ettakameva vattabbanti ce? Na vattabbaṃ aniṭṭhappasaṅgato. ‘‘Yo pana sikkhāsājīvasamāpanno theyyasaṃvāsādiko kevalena samaññāmattena, paṭiññāmattena vā bhikkhu, tassāpi sikkhāpaccakkhānaṃ atthi, sikkhaṃ apaccakkhāya ca methunaṃ dhammaṃ paṭisevantassa pārājikāpatti. Yo vā pacchā pārājikaṃ āpattiṃ āpajjitvā na sikkhāsājīvasamāpanno, tassa ca, yo vā pakkhapaṇḍakattā paṇḍakabhāvūpagamanena na sikkhāsājīvasamāpanno, tassa ca tadubhayaṃ atthīti āpajjati. Paṇḍakabhāvapakkhe ca paṇḍako upasampadāya na vatthū’’ti vuttaṃ. Tasmā itarasmiṃ pakkhe vatthūti siddhaṃ. Tasmiṃ pakkhe upasampanno paṇḍakabhāvapakkhe paṇḍakattā na sikkhāsājīvasamāpanno, so pariccajitabbāya sikkhāya abhāvena sikkhaṃ apaccakkhāya mukhena parassa aṅgajātaggahaṇanayena methunaṃ dhammaṃ paṭiseveyya, tassa kuto pārājikāpattīti adhippāyo. Ayaṃ nayo apaṇḍakapakkhaṃ alabhamānasseva parato yujjati, labhantassa pana arūpasattānaṃ kusalādisamāpattikkhaṇe bhavaṅgavicchede satipi amaraṇaṃ viya paṇḍakabhāvapakkhepi bhikkhubhāvo atthi. Saṃvāsaṃ vā sādiyantassa na theyyasaṃvāsakabhāvo atthi antimavatthuajjhāpannassa viya. Na ca sahaseyyādiṃ janeti . Gaṇapūrako pana na hoti antimavatthuṃ ajjhāpanno viya. Na so sikkhāsājīvasamāpanno. Itarasmiṃ pana pakkhe hoti, ayaṃ imassa tato viseso. Kimayaṃ sahetuko, udāhu ahetukoti? Na ahetuko. Yato upasampadā tassa apaṇḍakapakkhe anuññātā sahetukappaṭisandhikattā. Paṇḍakabhāvapakkhepi kissa nānuññātāti ce? Paṇḍakabhūtattā opakkamikapaṇḍakassa viya.


以下是巴利文的完整直译：
然而，注释的方法被否定了，但它不应该被否定，这里应该寻找其意图。在所有学处中，这个比丘的特征是共通的，即"比丘们的学处和生活"。即使是漏尽的声闻也会犯无意识的罪，有学也是如此，凡夫甚至会犯有意识的罪，因此这个比丘的特征对有学、无学和凡夫是共同的。考虑到这一点，无论是只完成学处的，只完成生活的，还是两者都完成的，都被总结为"完成学处和生活"，通过部分和整体的方法，通过最高标准的把握而成功把握了非最高标准的，在注释中只提到了最高标准。为了完成这一点，在"在那里学习，因此被称为完成生活"中，解释了为什么没有提到"学处"这个词，并且说因为他也完成了学处，所以从意义上也应理解为完成学处，并且说"不放弃他所完成的学处，不显露他所完成的生活中的软弱"，这应该被理解为注释的意图。在这个意图中，应该理解只抓取了高级德行学，因为它是普遍的，也因为戒律是关于德行的。正如接受学处被称为接受戒律，同样，放弃学处可以适当地被称为放弃戒律，因此在那里说"不放弃他所完成的学处"（《波罗夷注》舍戒分别注释）。至此，关于"完成学处和生活"的简要判断已经结束。
如果问：这个特殊说法有什么用途，难道不应该只说"若有比丘不放弃学处，不显露软弱...乃至...不得共住"吗？不应该这样说，因为会导致不想要的结果。"若有完成学处和生活的人，仅仅通过名义或承认就成为偷取共住等的比丘，他也有放弃学处的情况，不放弃学处而从事非梵行的人也犯波罗夷罪。或者后来犯了波罗夷罪而不完成学处和生活的人，或者因为是半黄门而成为黄门而不完成学处和生活的人，这两种人都有这两种情况"，这样会导致。在黄门的情况下，说"黄门不是受具足戒的对象"。因此，在另一种情况下，他是受具足戒的对象。在那种情况下受具足戒的人，在黄门的情况下因为是黄门而不完成学处和生活，他因为没有需要放弃的学处而不放弃学处，通过口对他人生殖器的方式从事非梵行，他怎么会犯波罗夷罪呢？这是其意图。这个原则只适用于那些无法获得非黄门状态的人，但对于那些能够获得的人来说，就像无色界众生在善等定的瞬间虽然有心流的中断但不会死亡一样，即使在黄门的情况下也存在比丘的状态。或者，就像犯了最后一种情况的人一样，接受共住的人不会成为偷取共住的人。他也不会产生同宿等行为。但是，他不能成为团体的成员，就像犯了最后一种情况的人一样。他不是完成学处和生活的人。但在另一种情况下他是，这是他与那个的区别。这是有因的还是无因的？不是无因的。因为在非黄门的情况下，他被允许受具足戒，因为有因结生。如果问：为什么在黄门的情况下不被允许？因为成为了黄门，就像被阉割的黄门一样。


Apica ‘‘sikkhāsājīvasamāpanno’’ti iminā tassa sikkhāsamādānaṃ dīpetvā taṃ samādinnaṃ sikkhaṃ apaccakkhāya, tattha ca dubbalyaṃ anāvikatvāti vattuṃ yujjati, na aññathāti iminā kāraṇena yathāvuttāniṭṭhappasaṅgato ‘‘yo pana bhikkhu bhikkhūnaṃ sikkhāsājīvasamāpanno sikkhaṃ apaccakkhāyā’’tiādi vuttaṃ. Yathā cettha, evaṃ ‘‘yo pana bhikkhu bhikkhūnaṃ sikkhāsājīvasamāpanno sikkhaṃ apaccakkhāya dubbalyaṃ anāvikatvā gāmā vā araññā vā adinnaṃ…pe… yo pana bhikkhu bhikkhūnaṃ sikkhāsājīvasamāpanno sikkhaṃ apaccakkhāya dubbalyaṃ anāvikatvā sugatacīvarappamāṇaṃ cīvaraṃ kārāpeyyā’’ti sabbattha yojetabbaṃ.

‘‘Antamaso tiracchānagatāyapī’’ti manussitthiṃ upādāya vuttaṃ. Na hi pageva paṇḍake, purise vāti vattuṃ yujjati. Sesaṃ tattha tattha vuttanayameva . Ayaṃ tāva mātikāya vinicchayo aññatthāpi yathāsambhavaṃ yojetvā dīpetabbo.

Sāriputtabelaṭṭhasīsānandādayopi sikkhāpadapaññattikāraṇattā ca āpattiāpajjanato ca kasmā mahāvibhaṅge ñatticatutthaupasampadāyeva āgatāti? Paṭikkhittāya saraṇagamanūpasampadāya anuññātappasaṅgabhayāti upatissatthero. Āpattiyā bhabbataṃ sandhāya tasmimpi vutte pubbe paṭikkhittāpi bhagavatā puna anuññātāti bhikkhūnaṃ micchāgāho vā vimati vā uppajjati, tasmā na vuttāti vuttaṃ hoti.

‘‘Adhammakammaṃ vaggakamma’’ti (mahāva. 387) vacanato kuppakammampi katthaci ‘‘kamma’’nti vuccati, tasmā ‘‘akuppenā’’ti vuttaṃ. Yasmā akuppakammampi ekaccaṃ na ṭhānārahaṃ, yena apatto osāraṇaṃ suosāritoti vuccati, tasmā ‘‘ṭhānārahenā’’ti vuttaṃ. Yadi evaṃ ‘‘ṭhānārahenā’’ti idameva vattabbaṃ iminā akuppasiddhitoti ce? Na, aṭṭhānārahena akuppena upasampanno imasmiṃ atthe na adhippeto aniṭṭhappasaṅgato. Dvīhi panetehi ekato vuttehi ayamattho paññāyati – kevalaṃ tena akuppena upasampanno ayampi imasmiṃ atthe adhippeto bhikkhūti, ṭhānārahena ca akuppena ca upasampanno ayampi imasmiṃ atthe adhippeto bhikkhūti, kuppena upasampanno nādhippetoti.

‘‘Paṭisandhiggahaṇato paṭṭhāya aparipuṇṇavīsativasso’’ti vuttattā opapātikañcāti soḷasavassuddesikā opapātikā paṭisandhito paṭṭhāya aparipuṇṇavīsativassāti vadanti. ‘Soḷasavassuddesikā hontī’ti vuttattā puna cattāri vassāni icchitabbāni, ‘paṭisandhiggahaṇato paṭṭhāyā’ti idaṃ gabbhaseyyakānaṃ vasena vutta’’nti eke. ‘‘Keci vadantī’’ti yattha yattha likhīyati, tattha tattha vicāretvā atthaṃ suṭṭhu upalakkhaye. Opakkamike paṇḍakabhāvo āruḷhanayena veditabbo. ‘‘Pakkhapaṇḍako apaṇḍakapakkhe pabbājetvā paṇḍakapakkhe nāsetabbo’’ti (vajira. ṭī. mahāvagga 109) likhitaṃ.

‘‘Binduṃ adatvā ce nivāseti, theyyasaṃvāsako na hotī’’ti vadanti, vīmaṃsitabbaṃ. Liṅgānurūpassāti sāmaṇerārahassa saṃvāsassa sāditattāti adhippāyo.


以下是对巴利文的完整直译：
此外，通过"完成学处和生活"这个用词来表达了他接受学处的情况，并且因为他没有放弃所接受的学处，没有显露其中的弱点，所以可以这样说，而不是其他原因，因此，因为不想要的结果，已经说了"若有比丘完成了比丘的学处和生活，没有放弃学处"等。就像在这里，同样地，"若有比丘完成了比丘的学处和生活，没有放弃学处，没有显露软弱，在村中或森林中...，若有比丘完成了比丘的学处和生活，没有放弃学处，没有显露软弱，就制作了符合佛陀的袈裟标准的袈裟"等都应应用至任何地方。
"就连与动物交合"这个词汇是关于人类女性的讨论。不适合只说关于黄门或男人的情况。其他的按照各自的说法来理解。这么多关于摄颂的确定解释，也应该按可能的方式来解释不同的情境。
为什么象舍利弗、毗舍低、师子髮日一样，因为设置学处和因为造成过失，没能在大品的第四提案中被提到？因为提倡归依和具足戒的提希帖拉尊者担忧了可能被允许的不良色彩。关于过失的可能性，也说过此前被佛陀拒绝但又重新获得允许的例子，所以对比丘可能造成错误理解或疑惑，因而没有说明。
从"非法的行动，派系的行动"（《大品》387）的说法看，有时"行动"也被称作"挑起行动"，因此说"不可动摇"。因为有些行动并非合适所处之地，由此未达到预期效果也被称作不成功，因此说"不适当的地方"。如果这样，只需要说"不适当的地方"来表明不可动摇的意义么？不，应为不适地而不可动摇的具足戒在这种情况下不是所指的，因为那是不想要的结果。但通过这两者的联合表达，这一意义变得明确：仅仅因为不可动摇而受具足戒的也是在这种情况下预想的比丘，由于适当的地方和不可动摇两者成为的也是在此情况预想的比丘，而因为动摇而受具足戒的并非所指。
从"从重新获得感应起直至未满二十"的说法可以得知，被认为是立即重生的，从重新获得感应起至未满二十岁的被称为那样。有说法"应享满十六岁"因此之后的四年应当希望，有人则说"从重新获得感应"是对未出胎的说法。在"有人说"的地方，应当通过审视上下文来精确理解含义。临时黄门的状态应当以登上的方式理解。"当派系黄门在非黄门状态被受具足戒后，在黄门状态应当被撤销"（《金刚光注》大部109）已经记载。
"如果没有给予圆点而覆盖，则不成为偷取共住者"这句话值得思考。表达的含义是因性别适应而共住。


Rājabhayādīhi gahitaliṅgānaṃ ‘‘gihī maṃ ‘samaṇo’ti jānantū’’ti vañcanacitte satipi bhikkhūnaṃ vañcetukāmatāya ca tehi saṃvasitukāmatāya ca abhāvā doso na jātoti. ‘‘Yo evaṃ pabbajati, so theyyasaṃvāsako nāma hotī’’ti vā ‘‘evaṃ kātuṃ na labbhatī’’ti vā ‘‘evaṃ pabbajito sāmaṇero na hotī’’ti vā na jānāti, vaṭṭati. ‘‘Jānāti, na vaṭṭatī’’ti ca likhitaṃ. ‘‘Rājadubbhikkhādiatthāya cīvaraṃ pārupitvā saṃvāsaṃ sādiyanto theyyasaṃvāsako hoti. Kasmā? Asuddhacittattā. Puna so ‘suddhaṃ brahmacariyaṃ karissāmi, kiṃ etenāti vippaṭisārena vā paccayādisulabhatāya vā karissāmī’ti suddhamānaso hutvā yāva so saṃvāsaṃ nādhivāseti, tāva theyyasaṃvāsako na hoti. Evaṃ suddhacittuppattito paṭṭhāya saṃvāsaṃ sādiyati ce, theyyasaṃvāsako hotīti adhippeto. Itarathā sabbaṃ virujjhatī’’ti eke.

‘‘Nābhiparāmāsādinā jāto tathārūpaṃ pitaraṃ ghāteti ce, pitughātako hotī’’ti vadanti.

Yo pana kāyasaṃsaggena sīlavināsaṃ pāpeti, na so bhikkhunidūsako ‘‘tiṇṇaṃ maggāna’’nti vacanato. Bhikkhuniṃ pana ekatoupasampannaṃ dūsetvāpi bhikkhunidūsako hoti, sopi pārājiko hotīti vinicchayo. Bhikkhunī pana theyyasaṃvāsikā, mātupituarahantaghātikā, lohituppādikā, titthiyapakkantikā ca hoti, aṭṭhakathāsu anāgataṃ vinayadharā sampaṭicchanti.

‘‘Sampajānamusāvāde pācittiya’’nti (pāci. 2) vuttaṃ mariyādaṃ avītikkamanto tasmiñca sikkhāpade sikkhatīti vuccati. Sikkhāpadanti asabhāvadhammo saṅketova, idha paññatti adhippetā. ‘‘Methunasaṃvarassetaṃ adhivacana’’nti samantapāsādikāyaṃ vuttaṃ, taṃ panatthaṃ sandhāyāti likhitaṃ. Sikkhāti taṃ taṃ sikkhāpadaṃ, sikkhanabhāvena pavattacittuppādo. Sājīvanti paññatti. Tadatthadassanatthaṃ pubbe ‘‘methunasaṃvarassetaṃ adhivacana’’nti vuttaṃ. Yasmā sikkhāya guṇasammatāya puññasammatāya tantiyā abhāvato lokassa dubbalyāvikammaṃ tattha na sambhavati. Patthanīyā hi sā, tasmā ‘‘yañca sājīvaṃsamāpanno, tasmiṃ dubbalabhāvaṃ appakāsetvā’’ti vuttaṃ. Āṇāya hi dubbalyaṃ sambhavatīti upatisso. Dubbalyāvikammapadaṃ sikkhāpaccakkhānapadassa byañjanasiliṭṭhatāya vā parivārakabhāvena vā veditabbaṃ. Atha vā yasmā sikkhāpaccakkhānassa ekaccaṃ dubbalyāvikammaṃ akataṃ hoti, tasmā taṃ sandhāya ‘‘sikkhaṃ apaccakkhāyā’’ti padassa atthaṃ vivaranto ‘‘dubbalyaṃ anāvikatvā’’ti āha. Tattha siyā yasmā na sabbaṃ dubbalyāvikammaṃ sikkhāpaccakkhānaṃ, tasmā ‘‘dubbalyaṃ anāvikatvā’’ti paṭhamaṃ vatvā tassa atthaniyamatthaṃ ‘‘sikkhaṃ apaccakkhāyā’’ti vattabbanti? Taṃ na, kasmā? Atthānukkamābhāvato. ‘‘Sikkhāsājīvasamāpanno’’ti hi vuttattā ‘‘yaṃ sikkhaṃ samāpanno, taṃ apaccakkhāya, yañca sājīvaṃ samāpanno, tattha dubbalyaṃ anāvikatvā’’ti vuccamāne anukkameneva attho vutto hoti, na aññathā, tasmā idameva paṭhamaṃ vuttanti. Tesaṃyevāti cuddasannaṃ.

‘‘Sikkhaṃ apaccakkhāyā’’ti sabbasikkhāpadānaṃ sādhāraṇatthaṃ ‘‘ayamettha anupaññattī’’ti vuttaṃ.


以下是巴利文的完整直译：
对于因国王恐惧等而获得标志的人，即使有"让在家人知道我是'沙门'"的欺骗心理，由于没有欺骗比丘的意图和与他们共住的意图，所以没有产生过失。如果他不知道"这样出家的人被称为偷取共住者"或"不允许这样做"或"这样出家的人不是沙弥"，那是可以的。也有记载说"如果知道，就不可以"。
"为了国王、饥荒等原因穿上袈裟并接受共住的人成为偷取共住者。为什么？因为心不清净。然后，如果他想'我将过清净的梵行生活，这有什么用'而后悔，或因为容易获得资具等原因而变得心意清净，只要他不同意共住，就不是偷取共住者。从清净心生起开始，如果他接受共住，就被认为是偷取共住者。否则，一切都会矛盾"，有些人这样说。
他们说："如果因触摸肚脐等而出生的人杀害这样的父亲，就成为杀父者。"
但是，通过身体接触而导致戒律毁坏的人，不是破坏比丘尼的人，因为有"三道"的说法。但是，即使破坏只受一次具足戒的比丘尼，也成为破坏比丘尼的人，他也成为波罗夷。这是判断。比丘尼可以成为偷取共住者、杀母亲、杀父亲、杀阿罗汉、出佛身血、转向外道的人，虽然注释中没有提到，但持律者接受这一点。
"在故意妄语中犯波逸提"（《波逸提》2）所说的界限没有被超越，他被称为在那个学处中学习。学处是非实在法的约定，这里指的是制定。在《一切善见律注》中说"这是对淫欲自制的代称"，这是指那个意思而写的。学处是指各个学处，是以学习的方式产生的心理状态。生活是指制定。为了说明那个意思，之前说"这是对淫欲自制的代称"。因为学处被认为是功德，被认为是功德，没有经典，所以世间的软弱显露在那里是不可能的。因为那是值得追求的，所以说"他完成了生活，在那里没有显露软弱"。因为在命令中软弱是可能的，所以优波底沙这样说。软弱显露这个词应该被理解为放弃学处这个词的修饰或附属。或者，因为放弃学处的某些软弱显露没有被做，所以为了指那个，在解释"不放弃学处"这个词的意思时说"不显露软弱"。在那里可能会问，因为不是所有的软弱显露都是放弃学处，所以应该先说"不显露软弱"，然后为了确定其意思说"不放弃学处"吗？这是不对的，为什么？因为没有意思的顺序。因为说了"完成学处和生活"，所以如果说"不放弃他所完成的学处，不显露他所完成的生活中的软弱"，意思就按顺序说出来了，不是其他方式，所以这个先说。"他们的"指的是十四个。
"不放弃学处"是为了所有学处的共同意思，所以说"这里是附加规定"。


Pavesanaṃ nāma aṅgajātaṃ pavesentassa aṅgajātena samphusanaṃ. Paviṭṭhaṃ nāma yāva mūlaṃ pavesentassa vippakatakālo vāyāmakālo. Sukkavisaṭṭhisamaye aṅgajātaṃ ṭhitaṃ nāma. Uddharaṇaṃ nāma nīharaṇakālo. Vinayagaṇṭhipade pana ‘‘vāyāmato oramitvā ṭhānaṃ ṭhitaṃ nāmā’’ti vuttaṃ, taṃ asaṅkarato dassanatthaṃ vuttaṃ. Pavesanapaviṭṭhauddharaṇakālesupi sukkavisaṭṭhi hotiyeva. Sādiyanaṃ nāma sevanacittassa adhivāsanacittassa uppādanaṃ.

Ubhatovibhaṅge eva paññattāni sandhāya ‘‘idañhi sabbasikkhāpadānaṃ nidāna’’nti vuttaṃ. ‘‘Vinayadharapañcamena gaṇena upasampadā’’ti (mahāva. 259) vuttattā idha tatiyā sahayogena vuttā. Tasmā vīsatipi bhikkhū ce nisinnā, pañcamo vinayadharova icchitabbo, evaṃ sati pārājiko ce vinayadharo, upasampadākammaṃ kopetīti ce? Na, parivārāvasāne kammavagge (pari. 482 ādayo) yaṃ kammavipattilakkhaṇaṃ vuttaṃ, tassa tasmiṃ natthitāya. ‘‘Kathaṃ vatthuto vā ñattito vā anussāvanato vā sīmato vā parisato vā’’ti ettakaṃ vuttaṃ, nanu ayaṃ ‘‘parisato vā’’ti vacanena saṅgahitoti ce? Na, ‘‘dvādasahi ākārehi parisato kammāni vipajjantī’’ti (pari. 487) suttassa hi vibhaṅge tassa anāmaṭṭhattāti ayamattho yasmā tattha tattha sarūpena vuttapāḷivaseneva sakkā jānituṃ, tasmā nayamukhaṃ dassetvā saṃkhittoti likhitaṃ. ‘‘Aṅga’’nti padaṃ uddharitvā ‘‘sabbasikkhāpadesu āpattīnaṃ aṅgānaṅgaṃ veditabba’’nti vuttaṃ, idha pana ‘‘aṅga’’nti vuttaṃ, kasmā? Samuṭṭhanādīnaṃ parivārādīsu saṅkhepena āgatattā tattha gahetvā idhāpi niddiṭṭhānaṃ anaṅgānaṃ vavatthānābhāvato, sabbattha saṅkhepato ca vitthārato ca anaṅgatte vuccamāne ativitthāratāya tasmiṃ tasmiṃ sikkhāpade anūnaṃ vattabbato cāti veditabbo, sabbāpattīnaṃ saṅgāhakavasenāti attho.

Yāni sikkhāpadāni ‘‘kiriyānī’’ti vuccanti, tesaṃ vasena kāyavācā saha viññattiyā veditabbā, akiriyānaṃ vasena vinā viññattiyā veditabbā. Cittaṃ panettha appamāṇaṃ bhūtārocanasamuṭṭhānassa kiriyattā, acittakattā ca. Tattha kiriyā āpattiyā anaṅgantaracittasamuṭṭhānā veditabbā. Aviññattijanakampi ekaccaṃ bāhullanayena ‘‘kiriya’’nti vuccati yatheva paṭhamapārājikaṃ. Viññattiyā abhāvepi ‘‘so ce sādiyati, āpatti pārājikassa, na sādiyati, anāpattī’’ti hi vuttaṃ, viññattisaṅkhātāpi kiriyā vinā sevanacittena na hoti vuttacittajattā, vikārarūpattā, cittānuparivattikattā ca. Tasmā kiriyāsaṅkhātamidaṃ viññattirūpaṃ, itaraṃ cittajarūpaṃ viya janakacittena vinā na tiṭṭhati, itaraṃ saddāyatanaṃ tiṭṭhati, tasmā kiriyāya sati ekantato tajjanakaṃ sevanacittaṃ atthi evāti katvā na sādiyati, anāpattīti na yujjatīti. Yasmā viññattijanakampi samānaṃ sevanacittaṃ na sabbakālaṃ viññattiṃ janeti, tasmā vināpi viññattiyā sayaṃ uppajjatīti katvā ‘‘sādiyati, āpatti pārājikassā’’ti vuttaṃ. Nuppajjati ce, na sādiyati nāma, tassa anāpatti. Teneva bhagavā ‘‘kiṃcitto tvaṃ bhikkhū’’ti (pārā. 135) citteneva āpattiṃ paricchindati, na kiriyāyāti veditabbaṃ.


以下是巴利文的完整直译：
进入是指用生殖器接触正在插入生殖器的人。已进入是指直到根部插入的人的未完成时间或努力时间。精液排出时生殖器停留称为停留。拔出是指拔出的时间。但在律藏注释中说："从努力中停止的停留称为停留"，这是为了显示无疑虑而说的。在进入、已进入和拔出的时间里也会有精液排出。接受是指产生享受的心或同意的心。
"这是所有学处的因缘"是指在两部分别中制定的学处。因为说"由持律第五的团体授具足戒"（《大品》259），所以这里用第三格说明伴随。因此，即使有二十位比丘坐着，第五位也必须是持律者，如果是这样，如果持律者是波罗夷，是否会破坏具足戒羯磨？不会，因为在《附随》结尾的羯磨品（《附随》482等）中所说的羯磨缺陷特征在这里不存在。只说了"如何从事物、或从动议、或从宣布、或从界、或从众"，难道这不是包含在"或从众"这个说法中吗？不是，因为在"众有十二种方式使羯磨失败"（《附随》487）这个经文的分别中没有提到它，因为这个意思可以通过在各处明确说明的经文来了解，所以写道通过显示方法的入口而简略。
提取"支分"这个词后说"应该了解所有学处中犯戒的支分和非支分"，但这里说"支分"，为什么？因为起因等在《附随》等中简略地出现，在那里把握后，这里也没有确定非支分的区分，如果在所有地方都简略地和详细地说明非支分，会因为过于详细而在每个学处中都需要完整地说明，应该知道这是为了包括所有犯戒。
那些被称为"作为"的学处，应该通过身体和语言与表示一起理解，非作为的应该不通过表示来理解。这里的心是无量的，因为宣告真实的起因是作为，也因为是无心的。在那里，作为应该被理解为犯戒的非间隔心起因。某些不产生表示的也通常被称为"作为"，就像第一波罗夷一样。即使没有表示，也说"如果他接受，犯波罗夷；不接受，无罪"，因为被称为表示的作为没有享受心就不会发生，因为是所说的心所生，因为是变化色，因为是随心转。因此，这个被称为作为的表示色，像其他心生色一样，没有能产生的心就不能存在，其他的声处可以存在，所以当有作为时，一定有能产生它的享受心，因此"不接受，无罪"是不合适的。因为即使是能产生表示的享受心也不是总是产生表示，所以即使没有表示也会自己生起，因此说"接受，犯波罗夷"。如果不生起，就称为不接受，那是无罪。正因为如此，世尊问"比丘，你是什么心"（《波罗夷》135），应该知道只用心来界定犯戒，不用作为。


Ettha samuṭṭhānaggahaṇaṃ kattabbato vā akattabbato vā kāyādibhedāpekkhameva āpattiṃ āpajjati, na aññathāti dassanappayojanaṃ. Tesu kiriyāggahaṇaṃ kāyādīnaṃ saviññattikāviññattikabhedadassanappayojanaṃ. Saññāggahaṇaṃ āpattiyā aṅgānaṅgacittavisesadassanappayojanaṃ. Tena yaṃ cittaṃ kiriyalakkhaṇe vā akiriyalakkhaṇe vā sannihitaṃ, yato vā kiriyā vā akiriyā vā hoti, na taṃ avisesena āpattiyā aṅgaṃ vā anaṅgaṃ vā hoti. Kintu yāya saññāya ‘‘saññāvimokkha’’nti vuccati, tāya sampayuttaṃ cittaṃ aṅgaṃ, itaraṃ anaṅganti dassitaṃ hoti. Idāni yena cittena sikkhāpadaṃ sacittakaṃ hoti, tadabhāvā acittakaṃ, tena tassa avisesena sāvajjatāya ‘‘lokavajjamevā’’ti vuttaṃ. Kintu sāvajjaṃyeva samānaṃ ekaccaṃ lokavajjaṃ, ekaccaṃ paṇṇattivajjanti dassanappayojanaṃ cittalokavajjaggahaṇaṃ. Cittameva yasmā ‘‘lokavajja’’nti vuccati, tasmā manokammampi siyā āpattīti aniṭṭhappasaṅganivāraṇappayojanaṃ kammaggahaṇaṃ.

Yaṃ panettha akiriyalakkhaṇaṃ kammaṃ, taṃ kusalattikavinimuttaṃ siyāti aniṭṭhappasaṅganivāraṇappayojanaṃ kusalattikaggahaṇaṃ. Yā panettha abyākatāpatti, taṃ ekaccaṃ avedanampi nirodhaṃ samāpanno āpajjatīti vedanāttikaṃ ettha na labbhatīti aniṭṭhappasaṅganivāraṇatthaṃ vedanāttikaggahaṇaṃ. Sikkhāpadañhi sacittakapuggalavasena ‘‘ticittaṃ tivedana’’nti laddhavohāraṃ acittakenāpannampi ‘‘ticittaṃ tivedana’’miceva vuccati. Tatridaṃ sādhakasuttaṃ – ‘‘atthāpatti acittako āpajjati acittako vuṭṭhāti (pari. 324), atthāpatti kusalacitto āpajjati kusalacitto vuṭṭhātī’’tiādi (pari. 470). ‘‘Sacittakaṃ āpattidīpanaṃ, saññāvimokkhaṃ anāpattidīpanaṃ, acittakaṃ vatthuajānanaṃ, nosaññāvimokkhaṃ vītikkamanājānanaṃ. Idameva tesaṃ nānātta’’nti (vajira. ṭī. pārājika 61-66 pakiṇṇakakathāvaṇṇanā) likhitaṃ.


以下是巴利文的完整直译：
在这里，提到起因是为了显示无论是应该做还是不应该做,都是根据身等的区别而犯戒,不是其他方式。其中,提到作为是为了显示身等有表示和无表示的区别。提到想是为了显示犯戒的支分和非支分的心的特殊性。因此,无论是在作为的特征还是非作为的特征中存在的心,或者由此产生作为或非作为的心,都不是一般意义上犯戒的支分或非支分。但是,被称为"想解脱"的想所相应的心是支分,其他的是非支分,这就是所显示的。现在,由于那个使学处成为有心的心的缺乏而成为无心的,因为它一般是有罪的,所以说"只是世间罪"。但是,虽然都是有罪的,有些是世间罪,有些是制定罪,这就是提到心和世间罪的目的。因为只有心被称为"世间罪",所以意业也可能是犯戒,为了避免这种不想要的结果而提到业。
在这里,那些非作为特征的业,可能超出善三法,为了避免这种不想要的结果而提到善三法。在这里,那些无记的犯戒,有些甚至入灭尽定的人也会犯,所以这里不包括受三法,为了避免这种不想要的结果而提到受三法。因为学处根据有心的人而被称为"三心三受",即使是无心犯的也被称为"三心三受"。这里有支持这一点的经文:"有些犯戒是无心犯无心出(《附随》324),有些犯戒是善心犯善心出"等(《附随》470)。写道:"有心是指明犯戒,想解脱是指明无罪,无心是不知事物,非想解脱是不知违犯。这就是它们的区别。"(《金刚光注》波罗夷61-66杂说注释)


Sacittakapakkheti ettha ayaṃ tāva gaṇṭhipadanayo – sacittakapakkheti surāpānādiacittake sandhāya vuttaṃ. Sacittakesu pana yaṃ ekantamakusaleneva samuṭṭhāti, tañca ubhayaṃ lokavajjaṃ nāma. Surāpānasmiñhi ‘‘surā’’ti vā ‘‘pātuṃ na vaṭṭatī’’ti vā jānitvā pivane akusalamevāti. Tattha ‘‘na vaṭṭatīti jānitvā’’ti vuttavacanaṃ na yujjati paṇṇattivajjassapi lokavajjatāpasaṅgato. Imaṃ aniṭṭhappasaṅgaṃ pariharitukāmatāya ca vajirabuddhittherena likhitaṃ – ‘‘idha ‘sacittaka’nti ca ‘acittaka’nti ca vicāraṇā vatthuvijānane eva hoti, na paññattivijānane. Yadi paññattivijānane hoti , sabbasikkhāpadāni lokavajjāneva siyuṃ, na ca sabbasikkhāpadāni lokavajjāni. Tasmā vatthuvijānane eva hotīti idaṃ yujjati. Kasmā? Yasmā sekhiyesu paññattivijānanameva pamāṇaṃ, na vatthumattavijānana’’nti. Ayaṃ panettha attho sikkhāpadasīsena āpattiṃ gahetvā yassa sikkhāpadassa sacittakassa cittaṃ akusalameva hoti, taṃ lokavajjaṃ, sacittakācittakasaṅkhātassa acittakassa ca sacittakapakkhe cittaṃ akusalameva hoti, tampi surāpānādilokavajjanti imamatthaṃ sandhāya ‘‘yassā sacittakapakkhe cittaṃ akusalameva hoti, ayaṃ lokavajjā nāmā’’ti vuttaṃ. ‘‘Sacittakapakkhe’’ti hi idaṃ vacanaṃ acittakaṃ sandhāyāha. Na hi ekaṃsato sacittakāya ‘‘sacittakapakkhe’’ti visesane payojanaṃ atthīti, evaṃ santepi aniyamena vuttañca niyamavasena eva gahetabbanti attho.

Tiracchānānaṃ panāti pana-saddena thullaccayādikāraṃ nivatteti. Kiriyāti ettha ‘‘ṭhitaṃ sādiyatī’’ti (pārā. 58) vuttattā taṃ kathanti ce? ‘‘Sādiyatī’’ti vuttattā kiriyā eva. Evaṃ sante ‘‘kāyakammaṃ manokamma’’nti vattabbanti ce? Na, pacuravohāravasena ‘‘kāyakamma’’nti vuttattā. Ubbhajāṇumaṇḍalikāya labbhati evāti likhitaṃ. Pubbe vuttanayena saṃsandetvā gahetabbaṃ. ‘‘Dunnikkhittassa, bhikkhave, padabyañjanassa atthopi dunnayo hotī’’ti (a. ni. 2.20) vadantenāpi atthassa sukhaggahaṇatthameva padabyañjanassa sunikkhittabhāvo icchito, na akkharavacanāya, tasmā āha ‘‘atthañhi nātho saraṇaṃ avocā’’tiādi.

Paṭhamapārājikavaṇṇanā niṭṭhitā.



以下是巴利文的完整直译：
关于有心方面,这里首先是注释的方法:有心方面是指饮酒等无心的情况。但在有心的情况中,那些只由不善心引起的,以及这两者都被称为世间罪。因为在饮酒中,知道"这是酒"或"不应该喝"而喝是不善的。在那里,"知道不应该"这句话是不合适的,因为会导致制定罪也成为世间罪。为了避免这种不想要的结果,金刚觉长老写道:"这里'有心'和'无心'的考虑只是在了解事物上,不是在了解制定上。如果是在了解制定上,所有学处都会成为世间罪,但并非所有学处都是世间罪。因此,只在了解事物上是合适的。为什么?因为在众学法中,了解制定才是标准,不是仅仅了解事物。"这里的意思是,以学处为首取犯戒,对于那些有心的学处,其心只是不善的,那是世间罪,被称为有心无心的无心的在有心方面心只是不善的,那也是像饮酒等的世间罪,指的是这个意思,所以说"在有心方面心只是不善的,这被称为世间罪"。"在有心方面"这个说法是指无心的。因为对于确定的有心,没有必要用"在有心方面"这个限定词,即使是这样,不确定地说的也应该按确定的方式理解,这就是意思。
"对于动物"中的"pana"(但)字排除了粗恶罪等。关于"作为",因为说"接受停留"(《波罗夷》58),如何解释?因为说"接受",所以就是作为。如果这样,应该说"身业意业"吗?不,因为根据通常的用法说"身业"。写道在膝盖以上是可以的。应该按照前面所说的方法比较理解。即使说"比丘们,对于放置不当的词句,意思也难以理解"(《增支部》2.20),为了容易理解意思而希望词句放置得好,不是为了字句的表达,所以说"因为意思是依靠,是归依"等。
第一波罗夷注释结束。

2. Dutiyapārājikavaṇṇanā

Gāmā vā araññā vāti lakkhaṇānupaññattikattā ādimhi vuttā. Sabbasmiñhi vinayapiṭake gāmo, gāmūpacāro, gāmakkhettaṃ, gāmasīmā, gāmasīmūpacāroti pañcavidho gāmabhedo veditabbo. Tathā āraññakasīmāya ekaṃ agāmakaṃ araññaṃ, saṃvidhānasikkhāpadānaṃ (pāci. 180 ādayo) ekaṃ, sagāmakaṃ ekaṃ , avippavāsasīmāya ekaṃ, gaṇamhāohīyanakassa (pāci. 691) ekanti pañcavidho araññabhedo veditabbo. Tattha atthi gāmo na gāmaparihāraṃ katthaci labhati, atthi gāmo na gāmakiccaṃ karoti, tathā atthi araññaṃ na araññaparihāraṃ katthaci labhati, atthi araññaṃ na araññakiccaṃ karotīti ayampi bhedo veditabbo.

Tattha avippavāsasīmāsammannanakammavācāya ṭhapetvā ‘‘gāmañca gāmūpacārañcā’’ti (mahāva. 144) ettha gāmo nāma parikkhitto ce, parikkhepassa anto, aparikkhitto ce, parikkhepokāsato anto veditabbo. Ayaṃ udositasikkhāpade ‘‘antogāmo’’ti (pārā. 478) āgato. Sāsaṅkasikkhāpade ‘‘antaraghara’’nti (pārā. 654) āgato anāsaṅkato. Yathāha ‘‘antaraghare nikkhipeyyāti samantā gocaragāme nikkhipeyyā’’ti (pārā. 654). Tathā antaragharappaṭisaṃyuttānaṃ sekhiyānaṃ ayameva paricchedo veditabbo. ‘‘Yā pana bhikkhunī ekā gāmantaraṃ gaccheyyā’’ti (pāci. 687) etthāpi ayameva paricchedo adhippeto ‘‘parikkhittassa gāmassa parikkhepaṃ atikkamantiyā, aparikkhittassa gāmassa upacāraṃ atikkamantiyā’’ti vuttattā.

Yesu purāṇapotthakesu ‘‘upacāraṃ okkamantiyā’’ti likhitaṃ, taṃ vikāle gāmappavesanasikkhāpadesu āciṇṇaṃ nayaṃ gahetvā pamādena likhīyati, na pamāṇaṃ. Yesu ca potthakesu vikāle gāmappavesanasikkhāpadassa vibhaṅge (pāci. 513) ‘‘gāmaṃ paviseyyāti parikkhittassa gāmassa parikkhepaṃ atikkamantassa, aparikkhittassa gāmassa upacāraṃ atikkamantassā’’ti likhīyati, sā pamādalekhā. Upacāraṃ okkamantassāti tattha pāṭho. Vuttañhi samantapāsādikāyaṃ ‘‘aparikkhittassa gāmassa upacāro adinnādāne vuttanayeneva veditabbo’’ti (pāci. aṭṭha. 512). Idha kaṅkhāvitaraṇiyampi vuttaṃ ‘‘santaṃ bhikkhuṃ anāpucchitvāti…pe… upacāraṃ okkamantassā’’tiādi (kaṅkhā. aṭṭha. vikālagāmappavesanasikkhāpadavaṇṇanā).

Yaṃ pana katthaci potthake ‘‘bhikkhuniyā gāmantarādhikāre ekena pādena itarassa gāmassa parikkhepaṃ vā atikkamante, upacāraṃ vā okkante thullaccayaṃ, dutiyena atikkantamatte, okkantamatte ca saṅghādiseso’’ti pāṭho dissati. Tattha ‘‘okkante, okkantamatte’’ti etāni padāni adhikāni , kevalaṃ likhitakehi aññehi likhitāni. Katthaci potthake ‘‘okkantamatte cā’’ti padaṃ na dissati, itaraṃ dissati. Tāni dve padāni pāḷiyā virujjhanti. ‘‘Aparikkhittassa gāmassa upacāraṃ atikkāmentiyā’’ti (pāci. 692) hi pāḷi . Tathā samantapāsādikāya (pāci. aṭṭha. 692) virujjhanti. ‘‘Parikkhepārahaṭṭhānaṃ ekena pādena atikkamati, thullaccayaṃ, dutiyena atikkamati, saṅghādiseso. Apicettha sakagāmato…pe… ekena pādena itarassa gāmassa parikkhepe vā upacāre vā atikkante thullaccayaṃ, dutiyena atikkantamatte saṅghādiseso’’ti (pāci. aṭṭha. 692) hi vuttaṃ.


以下是巴利文的完整直译：
2. 第二波罗夷注释
"从村庄或从森林"是因为是特征附加规定而在开始时说的。在整个律藏中,应该知道村庄有五种区分:村庄、村庄近郊、村庄田地、村庄界限、村庄界限近郊。同样,应该知道森林有五种区分:在森林界限中的一个无村庄的森林,预先约定学处的一个(《波逸提》180等),有村庄的一个,不离衣宿界的一个,离众学处的一个(《波逸提》691)。其中,有些村庄在某些地方不获得村庄的待遇,有些村庄不执行村庄的职能,同样,有些森林在某些地方不获得森林的待遇,有些森林不执行森林的职能,这种区分也应该知道。
其中,在不离衣宿界羯磨文中除了"村庄和村庄近郊"(《大品》144)之外,所谓村庄,如果有围墙,是在围墙之内,如果没有围墙,应该知道是在可以围墙的范围之内。这在仓库学处中称为"村庄内"(《波罗夷》478)。在危险学处中称为"家之间"(《波罗夷》654),是从无危险的角度。如说:"应该放在家之间,即应该放在周围的行乞村庄"(《波罗夷》654)。同样,对于与家之间有关的众学法,应该知道这就是界限。在"若有比丘尼独自去村庄间"(《波逸提》687)中,也是指这个界限,因为说"对于有围墙的村庄,越过围墙;对于无围墙的村庄,越过近郊"。
在一些古老的手稿中写着"进入近郊",这是根据非时入村学处中常见的方法,因疏忽而写的,不是标准。在一些手稿中,非时入村学处的分别(《波逸提》513)写着"应该进入村庄,即对于有围墙的村庄,越过围墙;对于无围墙的村庄,越过近郊",这是疏忽的写法。那里的读法是"进入近郊"。因为在《一切善见律注》中说:"对于无围墙的村庄,近郊应该按照不与取中所说的方法来理解"(《波逸提注》512)。这里在《断疑》中也说:"不告知在场的比丘...进入近郊"等(《断疑注》非时入村学处注释)。
但在某些手稿中可以看到这样的读法:"在比丘尼村庄间的情况下,一只脚越过另一个村庄的围墙或进入近郊是粗恶罪,第二只脚完全越过或完全进入是僧残"。其中,"进入,完全进入"这些词是多余的,只是由其他抄写者写上的。在某些手稿中看不到"完全进入"这个词,但可以看到另一个。这两个词与经文相矛盾。因为经文是"越过无围墙村庄的近郊"(《波逸提》692)。同样,与《一切善见律注》(《波逸提注》692)相矛盾。因为说:"一只脚越过应该有围墙的地方是粗恶罪,第二只脚越过是僧残。此外,从自己的村庄...一只脚越过另一个村庄的围墙或近郊是粗恶罪,第二只脚完全越过是僧残"(《波逸提注》692)。


Gaṇṭhipade cassa ‘‘parikkhepaṃ atikkāmentiyā’’ti vatvā ‘‘upacārepi eseva nayo’’ti vuttaṃ. Anugaṇṭhipade ca ‘‘aparikkhittassa gāmassa upacāraṃ ‘okkamantiyā’tipi potthakesu ekaccesu dissati, taṃ na gahetabba’’nti vuttaṃ. Aparampi vuttaṃ ‘‘aparikkhittassa gāmassa upacāraṃ ‘atikkāmentiyā’ti vacanenāpi evaṃ veditabbaṃ – vikāle gāmappavesane dvinnaṃ leḍḍupātānaṃ eva vasena upacāro paricchinditabbo, itarathā yathā ettha parikkhepārahaṭṭhānaṃ parikkhepaṃ viya katvā ‘atikkāmentiyā’ti vuttaṃ, evaṃ tatthāpi ‘aparikkhittassa gāmassa upacāraṃ atikkāmentassā’ti vadeyya. Yasmā pana tattha parikkhepārahaṭṭhānato uttarimeko leḍḍupāto upacāroti adhippeto. Tasmā tadatthadīpanatthaṃ ‘aparikkhittassa gāmassa upacāraṃ okkamantassā’ti vutta’’nti.

Yaṃ pana andhakaṭṭhakathāyaṃ parikkhepārahaṭṭhānaṃyeva upacāranti sallakkhetvā ‘‘parikkhepapaakkhepārahaṭṭhānānaṃ ninnānākaraṇadīpanatthaṃ upacāraṃ okkamantassā’’ti vuttaṃ, pāḷivisesamasallakkhetvā ‘‘aparikkhittassa gāmassa upacāraṃ atikkamantassa idha upacāro parikkhepo yathā bhaveyya, taṃ upacāraṃ paṭhamaṃ pādaṃ atikkāmentassa āpatti dukkaṭassa, dutiyaṃ pādaṃ atikkāmentassa āpatti pācittiyassā’’ti vuttaṃ, taṃ na gahetabbameva pāḷiyā visesasambhavatoti. Porāṇagaṇṭhipade ‘‘upacāraṃ atikkāmentiyā bhikkhuniyā gāmantarāpattī’’ti vuttaṃ. Tasmā idha kaṅkhāvitaraṇiyā ‘‘ekena pādena itarassa…pe… atikkantamatte saṅghādiseso’’ti ayameva pāṭho veditabbo. Ettāvatā imesu yathāvuttesu ṭhānesu yathāvuttaparicchedova gāmoti veditabbo. Imassa atthassa dīpanatthaṃ ‘‘gāmo nāma ekakuṭikopī’’tiādi (pārā. 92) vuttaṃ. Imassa vasena asatipi parikkhepātikkame, upacārokkamane vā antarārāmato vā bhikkhunupassayato vā titthiyaseyyato vā paṭikkamanato vā taṃ gāmaṃ pavisantassa antarārāmaparikkhepassa, upacārassa vā atikkamanavasena gāmapaccayā āpattiyo veditabbā.


以下是巴利文的完整直译：
在其注释中说:"越过围墙",然后说"对于近郊也是同样的方法"。在副注释中说:"在一些手稿中可以看到'进入'无围墙村庄的近郊,这不应该采用"。还说:"通过'越过'无围墙村庄的近郊这句话,也应该这样理解 - 在非时入村中,近郊应该以两个土块投掷距离来界定,否则,就像这里把应该有围墙的地方当作围墙说'越过'一样,那里也会说'越过无围墙村庄的近郊'。但因为那里指的是从应该有围墙的地方再加一个土块投掷距离是近郊。因此,为了说明那个意思,说'进入无围墙村庄的近郊'"。
但在安达卡注释中,认为应该有围墙的地方就是近郊,为了说明围墙和应该有围墙的地方没有区别,说"进入近郊"。没有注意到经文的特殊性,说:"越过无围墙村庄的近郊,这里的近郊就像是围墙,越过那个近郊的第一只脚犯突吉罗,越过第二只脚犯波逸提"。这不应该采用,因为与经文的特殊性不符。在古注释中说:"比丘尼越过近郊犯村庄间罪"。因此,这里应该知道《断疑》中"一只脚...完全越过是僧残"才是正确的读法。到此为止,应该知道在这些所说的地方,村庄就是如上所述的界限。为了说明这个意思,说"所谓村庄,即使是一个小屋"等(《波罗夷》92)。根据这个,即使没有越过围墙或进入近郊,从中间的园林或比丘尼住处或外道住处或厕所进入那个村庄,也应该知道因越过中间园林的围墙或近郊而有因村庄而起的犯戒。


Gāmūpacāro pana ‘‘ṭhapetvā gāmañca gāmūpacārañcā’’ti (mahāva. 144) ettha parikkhittassa gāmassa parikkhepova, aparikkhittassa gāmassa parikkhepokāsova. Vuttañhetaṃ aṭṭhakathāyaṃ ‘‘gāmūpacāroti parikkhittassa gāmassa parikkhepo, aparikkhittassa gāmassa parikkhepokāso. Tesu adhiṭṭhitatecīvariko bhikkhu parihāraṃ na labhatī’’ti (mahāva. aṭṭha. 144). Kiṃ panettha kāraṇaṃ, yena ayaṃ gāmo, gāmūpacāro ca idha aññathā, aññattha tathāti? Aṭṭhuppattito ‘‘tena kho pana samayena bhikkhū ‘bhagavatā ticīvarena avippavāsasammuti anuññātā’ti antaraghare cīvarāni nikkhipantī’’ti (mahāva. 143) imissā hi aṭṭhuppattiyā ‘‘ṭhapetvā gāmañca gāmūpacārañcā’’ti (mahāva. 144) vuttaṃ. Tasmā yattha antaragharasaññā, tattha avippavāsasīmā na gacchatīti veditabbā. Tena ca udositasikkhāpade ‘‘antogāme cīvaraṃ nikkhipitvā antogāme vatthabba’’nti (pārā. 478) ca ‘‘sabhāye vā dvāramūle vā, hatthapāsā vā na vijahitabba’’nti ca vuttaṃ. Kappiyabhūmiyaṃ vasantoyeva hi kappiyabhūmiyaṃ nikkhittacīvaraṃ rakkhati. Sāsaṅkasikkhāpade pana ‘‘yasmā yattha gāme cīvaraṃ nikkhittaṃ, tena gāmena vippavasanto cīvarena vippavasatīti vuccati, tasmā puna gāmasīmaṃ okkamitvā vasitvā pakkamatī’’ti vuttaṃ. Tasmiñhi sikkhāpade gāmasīmā gāmo nāmāti adhippeto. Tattha vikāle gāmappavesanasikkhāpadavibhaṅge ‘‘parikkhittassa gāmassa parikkhepaṃ atikkamantassa āpatti pācittiyassā’’ti (pāci. 513) vacanato parikkhepo na gāmo. Kintu gāmūpacāroti lesena dassitaṃ hoti. Imasmiṃ pana sikkhāpadavibhaṅge ‘‘gāmūpacāro nāmā’’ti ārabhitvā ‘‘aparikkhittassa gāmassa gharūpacāre ṭhitassa majjhimassa purisassa leḍḍupāto’’ti iminā aparikkhittassa parikkhepokāso gāmūpacāroti siddhaṃ. Tadatthasambhavato tasmiṃ gharūpacāre ṭhitassa leḍḍupāto gāmūpacāroti kurundaṭṭhakathāyaṃ, mahāpaccariyampi vuttaṃ . Upacāro hi ‘‘gāmo ekūpacāro nānūpacāro’’tiādīsu dvāraṃ, ‘‘ajjhokāso ekūpacāro’’ti ettha samantā sattabbhantarasaṅkhātaṃ pamāṇaṃ, tasmā ‘‘gāmūpacāroti parikkhittassa gāmassa parikkhepo, aparikkhittassa gāmassa parikkhepokāso’’ti andhakaṭṭhakathāyaṃ vuttanti veditabbaṃ. Tathā kurundiyaṃ, mahāpaccariyañca. Tathā pāḷiyampi ‘‘ajjhārāmo nāma parikkhittassa ārāmassa anto ārāmo, aparikkhittassa upacāro. Ajjhāvasatho nāma parikkhittassa āvasathassa anto āvasatho, aparikkhittassa upacāro’’tiādīsu dissati. Mahāaṭṭhakathāyaṃ pana ‘‘gāmūpacāro’’tiādīsu dissati. Tasmā dutiyo leḍḍupāto upacāroti adhippeto.

‘‘Aparikkhittassa gāmassa upacāraṃ okkamantassa āpatti pācittiyassā’’ti pāḷivisesasambhavato ca paṭhamo leḍḍupāto gāmo eva, dutiyo gāmūpacāroti vuttaṃ. Parikkhittassa pana gāmassa indakhīle ṭhitassa majjhimassa purisassa leḍḍupāto gāmūpacāroti vuttanti ettha bhedo natthi. Ettāvatā parikkhittassa duvidho upacāro, aparikkhittassa catubbidho upacāro yattha sambhavati, yattha ca na sambhavati, taṃ sabbaṃ dassitaṃ hoti.

Gāmakhettassa ca gāmasīmāya ca lakkhaṇaṃ aṭṭhakathāyameva vuttaṃ. Ubhayañhi atthato ekaṃ. Tattha gāmasīmāya gāmabhāvo sāsaṅkasikkhāpadavasena veditabbo.


以下是巴利文的完整直译：
村庄近郊在"除了村庄和村庄近郊"(《大品》144)中,对于有围墙的村庄就是围墙,对于无围墙的村庄就是可以围墙的范围。因为在注释中说:"村庄近郊是指有围墙村庄的围墙,无围墙村庄的可围墙范围。在这些地方,决意三衣的比丘不获得豁免。"(《大品注》144)这里的原因是什么,为什么这个村庄和村庄近郊在这里是这样,在其他地方是那样?因为起因是"当时,比丘们想'世尊允许三衣不离宿的许可',就把衣服放在家里"(《大品》143),所以说"除了村庄和村庄近郊"(《大品》144)。因此,应该知道哪里有家里的概念,那里就不是不离衣宿界。因此,在仓库学处中说"在村庄内放下衣服应该住在村庄内"(《波罗夷》478)和"不应该离开集会所或门口或手臂可及的范围"。因为只有住在适当的地方才能保护放在适当地方的衣服。但在危险学处中说"因为在哪个村庄放下衣服,离开那个村庄就称为离开衣服,所以再次进入村庄界限住下后离开"。因为在那个学处中,村庄界限被理解为村庄。在那里,非时入村学处的分别中说"越过有围墙村庄的围墙犯波逸提"(《波逸提》513),所以围墙不是村庄。但通过技巧显示为村庄近郊。但在这个学处的分别中,从"所谓村庄近郊"开始,以"对于无围墙的村庄,站在房屋近郊的中等人的土块投掷距离"这句话确立无围墙村庄的可围墙范围是村庄近郊。因为那个意思可能存在,所以在《古伦迪注》和《大臂注》中说站在那个房屋近郊的土块投掷距离是村庄近郊。因为近郊在"村庄是单一近郊还是多个近郊"等中是指门,在"露天是单一近郊"中是指周围七个范围的距离,所以应该知道在《安达卡注》中说"村庄近郊是指有围墙村庄的围墙,无围墙村庄的可围墙范围"。同样在《古伦迪》和《大臂》中也是如此。同样在经文中也可以看到"所谓中间园林是指有围墙园林的内部园林,无围墙的近郊。所谓中间住处是指有围墙住处的内部住处,无围墙的近郊"等。但在《大注》中可以看到"村庄近郊"等。因此,第二个土块投掷距离被理解为近郊。
因为经文特别说"进入无围墙村庄的近郊犯波逸提",所以说第一个土块投掷距离就是村庄,第二个是村庄近郊。但对于有围墙的村庄,站在门柱处的中等人的土块投掷距离是村庄近郊,这里没有区别。到此为止,有围墙的有两种近郊,无围墙的有四种近郊,在哪里可能存在,在哪里不可能存在,这一切都已经显示了。
村庄田地和村庄界限的特征只在注释中说明。两者在意义上是一样的。其中,村庄界限的村庄性质应该根据危险学处来理解。


Gāmasīmūpacāro nāma manussānaṃ kaṭṭhatiṇapupphaphalādiatthikānaṃ vanacarakānaṃ valañjanaṭṭhānaṃ. Imassa gāmasīmūpacārabhāvo udositasikkhāpade, ‘‘agāmake araññe samantā sattabbhantarā’’ti (pārā. 494) āgataṭṭhāne khandhake (mahāva. 147) ca veditabbo. Ettha hi bhagavā gāmantavāsīnaṃ bhikkhūnaṃ sīmaṃ dassento ‘‘yaṃ gāmaṃ vā nigamaṃ vā upanissāya viharatī’’ti (mahāva. 147) vatvā dasseti. Tadanantarameva ‘‘agāmake’’tiādinā sattabbhantarasīmaṃ dasseti. Tasmā yo bhikkhu gāmaṃ vā nigamaṃ vā upanissāya na viharati, kevalaṃ nāvāyaṃ vā thalamaggena vā addhānamaggappaṭipanno hoti, tassa tattha tattha sattabbhantarasīmā labbhatīti veditabbo. Vuttañhi ‘‘ekakulassa sattho hoti , satthe cīvaraṃ nikkhipitvā purato vā pacchato vā sattabbhantarā na vijahitabba’’ntiādi (pārā. 489). Idameva araññaṃ sandhāya ‘‘āraññakasīmāya ekaṃ agāmakaṃ arañña’’nti vuttaṃ.

Yaṃ sandhāya ‘‘agāmake araññe addhayojane addhayojane āpatti pācittiyassā’’ti (pāci. 414) pāḷiyaṃ vuttaṃ. Idaṃ saṃvidhānasikkhāpadānaṃ ekaṃ agāmakaṃ araññaṃ nāma.

Purimena pana sagharaṃ saṅgahitaṃ, iminā tamasaṅgahitanti. Yaṃ sandhāya gaṇamhā ohīyanādhikāre aṭṭhakathāyaṃ (pāci. aṭṭha. 692) ‘‘agāmake araññeti ettha ‘nikkhamitvā bahi indakhīlā sabbametaṃ arañña’nti evaṃ vuttaṃ lakkhaṇaṃ araññaṃ. Taṃ paneta kevalaṃ gāmābhāvena ‘agāmaka’nti vuttaṃ, na viñjhāṭavisadisatāyā’’ti vuttaṃ. Yaṃ sandhāya ‘‘āraññakaṃ nāma senāsanaṃ pañcadhanusatikaṃ pacchima’’nti (pārā. 654; pāci. 573) vuttaṃ. Idaṃ āraññakasenāsanaṃ nāma parikkhittassa parikkhepato bahi, aparikkhittassa pana parikkhepokāsato bahi sarukkhaṃ vā arukkhaṃ vā vihāre kunnadisamākiṇṇampi araññaṃ nāma. Tathā ‘‘gaṇamhā ohīyanakassa eka’’nti vuttaṃ. Idaṃ araññaṃva. Idaṃ pana pubbe agāmakabhāvena āgataṭṭhāne vuttalakkhaṇameva hutvā nikkhamitvā bahi indakhīlā dassanūpacāravijahane ekameva āpattiṃ karoti, tato uddhaṃ anāpatti. ‘‘Saṃvidhānasikkhāpadānaṃ eka’’nti vuttaṃ pana addhayojane addhayojane ekekaṃ āpattiṃ karoti, na tato oraṃ. Itarāni tīṇi yathāvuttaparicchedato orameva tattha vuttavidhiṃ na sampādenti, paraṃ sampādenti. Evametesaṃ aññamaññanānattaṃ veditabbaṃ.


以下是巴利文的完整直译：
村庄界限近郊是指人们为了木材、草、花、果等需要在森林中行走的地方。这个村庄界限近郊的性质应该在仓库学处和"在无村庄的森林中周围七个范围"(《波罗夷》494)的地方在《蕴》(《大品》147)中理解。因为世尊在展示居住在村庄附近的比丘的界限时说"居住在靠近哪个村庄或聚落"(《大品》147)来展示。紧接着就以"在无村庄的"等展示七个范围的界限。因此,凡是比丘不是居住在靠近村庄或聚落,而只是在船上或陆地道路上行走的旅人,应该知道他在各处都有七个范围的界限。因为说"如果是一个家族的车队,放下衣服在前面或后面,不应该离开七个范围"等(《波罗夷》489)。正是指这个森林,所以说"在森林界限中有一个无村庄的森林"。
这是为了指出在经文中说"在无村庄的森林中,每半由旬犯波逸提"(《波逸提》414)。这是预先约定学处中的一个无村庄的森林。
前面包括有房屋的,这个不包括。这是为了指出在离众学处的注释中(《波逸提注》692)说"在无村庄的森林中,意思是'出去门柱之外,这全部都是森林'。这只是因为没有村庄所以说'无村庄',不是因为像毗耶陀山区"。这是为了指出说"所谓森林住处是后面五弓长"(《波罗夷》654;《波逸提》573)。这个森林住处是指在有围墙的围墙之外,对于无围墙的是可围墙范围之外,不论有树还是无树,在寺院、小河环绕的地方也称为森林。同样说"离众学处的一个"。这就是森林。但这个在之前以无村庄的性质出现的地方,具有所说的特征,出去门柱之外,在看见和近郊放弃的地方只犯一次罪,从那以后就无罪。说"预先约定学处的一个"时,每半由旬犯一次罪,不少于此。其他三个不完全符合如上所述的界限,在那里不完全执行所说的方式,但执行超出的方式。应该这样理解它们彼此的不同。


Tattha pañcavidhe gāme yo ‘‘parikkhittassa gāmassa indakhīle ṭhitassa leḍḍupāto’’ti (pārā. 92) vutto, so na katthaci vinayapiṭake upayogaṃ gato, kevalaṃ aparikkhittassa parikkhepokāsato aparo eko leḍḍupāto gāmūpacāro nāmāti dīpanatthaṃ vutto. Parikkhittassapi ce gāmassa eko leḍḍupāto kappiyabhūmisamāno upacāroti vutto, pageva aparikkhittassa parikkhepokāsato eko. So pana pākaṭattā ca ajjhokāsattā ca okkamantassa āpattiṃ karoti ṭhapetvā bhikkhuniyā gāmantarāpattiṃ. Bhikkhuniyo hi tasmiṃ dutiyaleḍḍupātasaṅkhāte gāmūpacāre vasantī āpattiñca āpajjanti, gāmaṃ pavisantī gāmantarāpattiñca. Tāsañhi ṭhitaṭṭhānaṃ araññasaṅkhyaṃ gacchati ‘‘tāvadeva chāyā metabbā…pe… tassā tayo ca nissaye, aṭṭha ca akaraṇīyāni ācikkheyyāthā’’ti (cūḷava. 430) vacanato. Araññappaṭisaṃyuttānaṃ sikkhāpadānaṃ, vikālegāmappavesanasikkhāpadassa (pāci. 508) ca bhikkhunīnaṃ asādhāraṇattā ca antarārāmabhikkhunupassayappaṭikkamanādīnaṃ kappiyabhūmibhāvavacanato ca ‘‘ekā gaṇamhā ohīyeyyāti agāmake araññe dutiyikāya bhikkhuniyā dassanūpacāraṃ vā savanūpacāraṃ vā vijahantiyā āpatti thullaccayassā’’tiādisikkhāpadapaññattito (pāci. 692) ca bhikkhunikkhandhakanayaena vā yasmā parikkhittassa gāmassa indakhīlato paṭṭhāya aparikkhittassa upacārato paṭṭhāya nīyati, tattha antaraghare nikkhittacīvare sati caturaṅgasamodhānena bhikkhū vasanti, tasmā sagāmakaṃ nāma hoti.

Avippavāsasīmāya ekaṃ nāma ‘‘na, bhikkhave, bhikkhuniyā araññe vatthabbaṃ, yā vaseyya, āpatti dukkaṭassā’’ti (cūḷava. 431) vacanato bhikkhunīnaṃ araññavāso nāma natthīti siddhaṃ. Tāya hi araññe bhikkhunupassaye sati antoāvāsepi dutiyikāya dassanasavanūpacāraṃ vijahantiyā āpatti. Tasmā avippavāsasīmādhikāre ‘‘ṭhapetvā gāmañca gāmūpacārañcā’’ti (mahāva. 144) ettha yaṃ ṭhānaṃ ṭhapitaṃ, tattheva bhikkhunupassayopi kappati, na tato paraṃ.

Tāsañca avippavāsasīmākammavācāyaṃ ‘‘ṭhapetvā gāmañca gāmūpacārañcā’’ti vacanaṃ natthīti katvā tesveva gāmagāmūpacāresu pharati. Tato paraṃ dutiyesu leḍḍupātādīsu tāsaṃ akappiyabhūmikattā na samānasaṃvāsakasīmā araññe pharati bhikkhūnaṃ gāmagāmūpacāraṃ viya. Tasmā vuttaṃ ‘‘bhikkhuniyā ṭhapetvā gāmantarāpatti’’nti.

Evaṃ tāva pañcavidhaṃ gāmabhedaṃ, araññabhedañca ñatvā idāni ‘‘atthi gāmo na gāmaparihāraṃ katthaci labhatī’’tiādibhedo veditabbo. Tattha yo aṭṭhakathāyaṃ ‘‘amanusso nāma yo sabbaso vā manussānaṃ abhāvena yakkhapariggahabhūto’’ti vutto, so gāmo na gāmaparihāraṃ katthaci sikkhāpade labhati. Yañhi sandhāya aṭṭhakathāyaṃ ‘‘taṃ panetaṃ buddhakāle, cakkavattikāle ca nagaraṃ hoti, sesakāle suññaṃ hoti yakkhapariggahita’’nti (pārā. aṭṭha. 1.84; dī. ni. aṭṭha. 

以下是巴利文的完整直译：
在那五种村庄中,所说的"站在有围墙村庄门柱处的土块投掷距离"(《波罗夷》92),在律藏中没有任何用处,只是为了说明无围墙村庄可围墙范围之外的另一个土块投掷距离称为村庄近郊而说的。如果说有围墙村庄的一个土块投掷距离等同于适当地点是近郊,那么无围墙村庄的可围墙范围之外的一个更是如此。但那个因为明显和露天,所以进入者犯戒,除了比丘尼的村庄间罪。因为比丘尼住在那个称为第二土块投掷距离的村庄近郊也犯戒,进入村庄也犯村庄间罪。因为她们所站的地方被视为森林,如说"应该测量阴影...应该教导她三依止和八不可作"(《小品》430)。因为与森林有关的学处和非时入村学处(《波逸提》508)对比丘尼不适用,因为说中间园林、比丘尼住处、回避处等是适当地点,因为制定"独自离开众,即在无村庄的森林中,比丘尼离开第二位比丘尼的视线范围或听力范围犯粗恶罪"等学处(《波逸提》692),或者根据比丘尼蕴的方法,因为从有围墙村庄的门柱开始,从无围墙村庄的近郊开始引导,在那里如果衣服放在家里,具备四个条件比丘可以住,所以称为有村庄。
不离衣宿界的一个,因为说"比丘们,比丘尼不应该住在森林,如果住了犯突吉罗"(《小品》431),所以确定比丘尼没有所谓的森林住处。因为她在森林中如果有比丘尼住处,即使在住处内,离开第二位比丘尼的视听范围也犯戒。因此,在不离衣宿界的情况下,"除了村庄和村庄近郊"(《大品》144)中,除去的地方,只有那里比丘尼住处是适当的,不是那之外。
因为在她们的不离衣宿界羯磨文中没有"除了村庄和村庄近郊"这句话,所以只在那些村庄和村庄近郊中生效。从那之外的第二个土块投掷距离等,因为对她们来说是不适当地点,所以共住界不像比丘的村庄和村庄近郊那样在森林中生效。因此说"对比丘尼来说除了村庄间罪"。
这样首先了解五种村庄的区分和森林的区分后,现在应该了解"有些村庄在某些地方不获得村庄的待遇"等的区分。其中,在注释中说的"所谓非人是指完全没有人而被夜叉占据的",那个村庄在任何学处中都不获得村庄的待遇。因为注释中说"那个在佛陀时代和转轮王时代是城市,其他时候是空的被夜叉占据"(《波罗夷注》1.84;《长部注》

1.150) vuttaṃ. Yo pana paṭirājacorādīhi viluttattā, kevalaṃ bhayena vā chaḍḍito sagharova antarahitagāmabhūto, so ‘‘gāmantare gāmantare āpatti pācittiyassā’’ti (pāci. 183) vuttapācittiyaṃ janeti, vikāle gāmappavesanaṃ, sekhiye cattāri janetīti veditabbā. Yo pana gāmo yato vā manussā kenacideva karaṇīyena punapi āgantukāmā eva apakkantāti vutto, amanusso so pakatigāmasadisova.

Atthi araññaṃ na araññaparihāraṃ katthaci labhatīti ettha ‘‘ajjhokāso ekūpacāro nāma agāmake araññe samantā sattabbhantarā ekūpacāro, tato paraṃ nānūpacāro’’ti (pārā. 494) ettha yvāyaṃ nānūpacāroti vutto, taṃ veditabbaṃ. Yo pana parikkhittassa ekaleḍḍupātasaṅkhāto gāmūpacāranāmako gāmo, yo vā sattho nātirekacātumāsaniviṭṭho, so atthi gāmo na gāmakiccaṃ karoti. Na hi taṃ ṭhānaṃ okkamanto gāmappavesanāpattiṃ āpajjati. Yaṃ pana gāmasīmāya pariyāpannaṃ manussānaṃ valañjanaṭṭhānabhūtaṃ araññaṃ, taṃ atthi araññaṃ na araññakiccaṃ karoti nāma. Na hi tattha āraññakasīmā labbhatīti. Ettāvatā ‘‘gāmā vā araññā vā’’ti imissā anupaññattiyā lakkhaṇānupaññattibhāvo dassito hoti.

‘‘Gonisādiniviṭṭhopi gāmo’’ti ettha sace tassa gāmassa gāmakhettaparicchedo atthi, sabbopi eko gāmo. No ce, upacārena vā parikkhepena vā paricchinditabbo. Sace gāmakhette sati kānici tāni gharāni aññamaññaupacārappahonakaṃ ṭhānaṃ atikkamitvā dūre dūre katāni honti, vikāle gāmappavese upacārova pamāṇaṃ. Antaragharappaṭisaṃyuttesu sekhiyesu, bhikkhuniyā gāmantarāpattīsu ca gharānaṃ parikkhepārahaṭṭhānaṃ pamāṇaṃ, uposathādikammānaṃ gāmakhettaṃ pamāṇaṃ, āraññakasenāsanassa āsannagharassa dutiyaleḍḍupātato paṭṭhāya pañcadhanusatantaratā pamāṇanti evaṃ no paṭibhānanti ācariyā.

‘‘Yampi ekasmiṃyeva gāmakhette ekaṃ padesaṃ ‘ayampi visuṃgāmo hotū’ti paricchinditvā rājā kassaci deti, sopi visuṃgāmasīmā hotiyevā’’ti (mahāva. aṭṭha. 147) aṭṭhakathāvacanato taṃ pavisantiyā bhikkhuniyā gāmantarāpatti hoti eva. Sace tattha vihāro vā devakulaṃ vā sabhā vā gehaṃ vā natthi, kevalaṃ vatthumattakameva hoti, gāmoti vinayakammaṃ sabbaṃ tattha kappati. ‘‘Amanusso gāmo’’ti hi vuttaṃ. Tañca ṭhānaṃ itarassa gāmassa parikkhepabbhantare vā upacārabbhantare vā hoti, vikāle gāmappavesanaṃ āpucchitvāva gantabbaṃ. No ce, araññaṃ viya yathāsukhaṃ gantabbaṃ. Tattha ce ārāmo vā titthiyaseyyādīsu aññatarovā hoti, laddhakappameva. Bhikkhunupassayo ce hoti, gāmaṃ piṇḍāya pavisantiyā bhikkhuniyā gāmantarāpatti pariharitabbā. ‘‘Araññaṃ nāma ṭhapetvā gāmañca gāmūpacārañca avasesaṃ araññaṃ nāmā’’ti (pārā. 92) ettha parikkhepe sati yathāvuttaparicchedaṃ gāmameva ṭhapetvā avasesaṃ tassa upacāraṃ, tato parañca araññaṃ nāma, parikkhepe asati yathāvuttaparicchedaṃ gāmūpacārameva ṭhapetvā tato paraṃ avasesaṃ araññaṃ nāmāti adhippāyo. Evaṃ sati ‘‘nikkhamitvā bahi indakhīlā sabbametaṃ arañña’’nti (vibha. 529) vuttalakkhaṇe agāmake araññe gaṇamhāohīyanāpatti, tattha avippavāsasīmāya pharaṇaṃ vikāle gāmappavesanāpattiyā anāpattīti evamādivinayavidhi sameti, aññathā na sameti.


好的,我会按照您的要求将巴利文完整直译成简体中文,不进行意译或省略,保留重复部分,在章节编号数字后加反斜杠,尽量保持对仗,并在括号中注明古代地名的现代对应。请提供需要翻译的巴利文文本,我会为您进行翻译。


‘‘Ṭhapetvā gāmūpacāraṃ avasesaṃ araññaṃ nāmā’’ti (mahāva. 144) vutte gāmūpacārato paro araññanti siddhe ‘‘ṭhapetvā gāma’’nti visesattho na dissati, gāmassa pana araññabhāvappasaṅgabhayā vuttanti ce? Na, gāmūpacārassa abhāvappasaṅgato. Sati hi gāme gāmūpacāro hoti, so ca tava matena araññabhūto. Kuto dāni gāmūpacāro. Gāmūpacāropi ce araññasaṅkhyaṃ gacchati, parova gāmoti katvā na yuttaṃ gāmassa araññabhāvappasaṅgato ca. Tasmā ‘‘gāmā vā araññā vā’’ti ettha gāmūpacāropi ‘‘gāmo’’ tveva saṅgahito. Tasmā gāmassa araññabhāvappasaṅgo na yujjati. Yadi evaṃ ‘‘ṭhapetvā gāmaṃ avasesaṃ araññaṃ nāmā’’ti ettakaṃ vattabbanti ce? Na, araññassa paricchedajānanappasaṅgato. Tathā hi vutto ‘‘araññaparicchedo na paññāyatī’’ti no laddhi. Gāmūpacārapariyanto hi idha gāmo nāma. Yadi evaṃ ‘‘gāmassa ca araññassa ca paricchedadassanatthaṃ vutta’’nti aṭṭhakathāyaṃ vattabbaṃ, ‘‘araññassa paricchedadassanatthaṃ vutta’’nti kimatthaṃ vuttanti ce? Vuccate – aṭṭhakathācariyena paṭhamagāmūpacāraṃyeva sandhāya vuttaṃ ‘‘araññaparicchedadassanattha’’nti sabbasikkhāpade hi bāhiraindakhīlato paṭṭhāya gāmūpacāraṃ araññaṃ nāma. Gāmaparicchedavacane payojanaṃ panettha natthi parikkhepeneva pākaṭabhūtattā. Dutiyagāmūpacārova gāmassa paricchedadassanatthaṃ vutto parikkhepabhāvena apākaṭattā. Tattha paṭhamagāmūpacāro ce araññaparicchedadassanatthaṃ vutto, tattha na vattabbo. ‘‘Nikkhamitvā indakhīlā sabbametaṃ arañña’’nti vattabbaṃ. Evaṃ sante subyattataraṃ araññaparicchedo dassito hoti, micchāgāho ca na hoti.

‘‘Majjhimassa purisassa leḍḍupāto’’ti hi vutte ayaṃ gāmūpacārova araññaṃ gāmūpacārassa vibhaṅgattā. Yadi araññaparicchedadassanatthaṃ vuttaṃ, avuttakameva, araññato paranti ca micchāgāho hotīti ce, nanu vuttaṃ ‘‘paṭhamameva idaṃ parikkhittassa gāmassa upacāraniyamanatthaṃ vutta’’nti? Araññaparicchedadassanatthaṃ kiñcāpi ‘‘gāmūpacāro’’tiādi āraddhaṃ, indakhīle ṭhitassa majjhimassa purisassa leḍḍupātoti pana evaṃ vacanappayojanaṃ. Aparikkhittassa ca gāmassa yvāyaṃ leḍḍupāto upacāro’’ti mahāaṭṭhakathāyaṃ vutto, tassa niyamananti vuttaṃ hoti. Kathaṃ paññāyatīti ce? ‘‘Araññaṃ nāmā’’ti padaṃ anuddharitvā ‘‘gāmūpacāro nāmā’’ti uddharaṇassa katattā. Tattha ‘‘gāmūpacāro nāmā’’ti mātikāyaṃ avijjamānaṃ padaṃ uddharanto tayo atthavase dasseti. Seyyathidaṃ – araññaparicchedadassanameko attho, aparikkhittassa gāmassa upacārena saddhiṃ paricchedadassanameko, na kevalaṃ aparikkhittassayeva upacāro vinayādhikāre sappayojano dassitabbo, nippayojanopi parikkhittassa upacāro iminā pariyāyena labbhatīti anusaṅgappayojanameko atthopi veditabbo.

‘‘Aparikkhittassa gāmassa gharūpacāre ṭhitassa majjhimassa purisassa leḍḍupāto’’ti idaṃ bhagavā tayo atthavase paṭicca abhāsi. Seyyathidaṃ – aparikkhittassa gāmassa paricchedadassanameko, avippavāsasīmādhikāre ayameva gāmūpacāroti dassanameko, tattha ṭhitassa dutiyo leḍḍupāto sabbattha gāmappaṭisaṃyuttesu sikkhāpadesu sakiccako upacāroti dassanamekoti evaṃ bhagavā attano desanāvilāsappattiyā ekekapaduddhāraṇena tayo atthavase dassetīti veditabbaṃ.


以下是巴利文的完整直译:
当说"除了村庄近郊,其余的称为森林"(《大品》144)时,已经确定村庄近郊之外是森林,那么"除了村庄"这个特殊含义就不明显,是否因为担心村庄也成为森林而说的?不是,因为担心没有村庄近郊。因为有村庄就有村庄近郊,而根据你的观点,那也成了森林。那么现在村庄近郊从哪里来?如果村庄近郊也被算作森林,那么更远处就是村庄,这样说不合理,因为担心村庄成为森林。因此,在"从村庄或从森林"中,村庄近郊也被包括在"村庄"中。因此,村庄成为森林的担心是不合理的。如果这样,是否应该只说"除了村庄,其余的称为森林"?不是,因为担心不知道森林的界限。因为这样说,我们的主张是"森林的界限不明显"。这里所谓的村庄是以村庄近郊为界限的。如果这样,在注释中应该说"为了显示村庄和森林的界限而说的",为什么说"为了显示森林的界限而说的"?回答 - 注释者是指第一个村庄近郊而说"为了显示森林的界限"。因为在所有学处中,从外门柱开始的村庄近郊称为森林。这里没有必要说村庄的界限,因为围墙已经明显。第二个村庄近郊是为了显示村庄的界限而说的,因为作为围墙不明显。如果第一个村庄近郊是为了显示森林的界限而说的,那里就不应该说。应该说"出去门柱,这全部都是森林"。这样森林的界限会显示得更清楚,也不会有错误的理解。
因为说"中等人的土块投掷距离",这个村庄近郊就是森林,因为是村庄近郊的解释。如果说是为了显示森林的界限而说的,那就是没说的,而且会错误理解为森林之外。难道没有说"这首先是为了确定有围墙村庄的近郊而说的"吗?虽然以"村庄近郊"等开始是为了显示森林的界限,但"站在门柱处的中等人的土块投掷距离"这样说是有目的的。对于无围墙的村庄,在《大注》中说的"这个土块投掷距离是近郊",是为了确定那个。怎么知道?因为没有引用"称为森林"这个词,而是引用"称为村庄近郊"。在那里,引用在纲要中不存在的"称为村庄近郊"这个词,显示三个意义。即:显示森林的界限是一个意义,与无围墙村庄的近郊一起显示界限是一个,不仅仅是无围墙村庄的近郊在律的范围内有用而应该显示,有围墙的无用的近郊也以这种方式获得,这种附带的用处也应该知道是一个意义。
"站在无围墙村庄房屋近郊的中等人的土块投掷距离",世尊考虑三个意义而说这个。即:显示无围墙村庄的界限是一个,在不离衣宿界的范围内这就是村庄近郊的显示是一个,站在那里的第二个土块投掷距离在所有与村庄有关的学处中是有作用的近郊的显示是一个。应该知道世尊以这种方式,通过引用每一个词来显示自己说法的优雅,显示三个意义。


Tathā avippavāsasīmākammavācāya ‘‘ṭhapetvā gāmañca gāmūpacārañcā’’ti (mahāva. 144) etthāpi parikkhepe sati gāmaṃ ṭhapetvā, asati gāmūpacāraṃ ṭhapetvāti attho. Parikkhittassa, aparikkhittassa ca majjhe ārāme avippavāsasīmāsammannanakāle ayaṃ nayo ativiya yujjati. Ubhayaparivajjanato pubbe vuttanayena vā ubhayattha ubhayaṃ labbhateva. ‘‘Antarārāmesu pana āciṇṇakappā bhikkhū avippavāsasīmaṃ sammannantī’’ti gaṇṭhipade vuttaṃ. ‘‘Antaragharappaṭisaṃyuttānaṃ sekhiyānaṃ antarārāmesu asambhavato antarārāmo na gāmasaṅkhaṃ gacchati, tasmā tatthapi avippavāsasīmā ruhatevā’’ti eke. Te bhikkhū dutiyassa gāmūpacārassa gāmasaṅkhāsabhāvato tāsaṃ imāya dutiyāya avippavāsakammavācāya abhāvaṃ dassetvā paṭikkhipitabbā. Ajjhārāmo pana gāmopi samāno titthiyaseyyādi viya kappiyabhūmīti veditabbo.

Āpattiyā paricchedaṃ, tathānāpattiyāpi ca;

Dassetuṃ gāmasambandha-sikkhāpadavibhāvane.

Gāmagāmūpacārā dve, dassitā idha tādinā;

Sīmā sīmūpacārā tu, anekantāti nuddhaṭā.

Upacārā ca dve honti, bāhirabbhantarabbasā;

Parikkhittāparikkhitta-bhedā ce caturo siyuṃ.

Ayañhi upacārasaddo vinayapiṭake ‘‘anujānāmi, bhikkhave, agilānenapi ārāme ārāmūpacāre chattaṃ dhāretu’’nti (cūḷava. 270) evamādīsu bāhire upacāre dissati. Bāhiro upacāro nāma parikkhepato, parikkhepārahaṭṭhānato vā eko leḍḍupāto. ‘‘Ajjhārāmo nāma parikkhittassa ārāmassa antoārāmo, aparikkhittassa upacāro. Ajjhāvasatho nāma parikkhittassa āvasathassa antoāvasatho, aparikkhittassa upacāro’’tiādīsu (pāci. 506) pana upacārasaddo abbhantare upacāre dissati. Abbhantaro upacāro ca nāma parikkhepo, parikkhepārahaṭṭhānañca hoti. Idha pana parikkhepo ‘‘ajjhārāmo, ajjhāvasatho’’ti vā na vuccati, anto eva ārāmo, āvasathoti vā. Tesu bāhirabbhantarabhedabhinnesu dvīsu upacāresu avippavāsasīmādhikāre ‘‘ṭhapetvā gāmañca gāmūpacārañcā’’ti (mahāva. 144) ettha gāmūpacāro nāma abbhantarūpacāro adhippeto, na bāhiro. Bhikkhuniyā araññasaññitatāya tassa bāhirassa, tassā gāmantarāpattiyā ṭhānabhūtattā ca abbhantaraupacārassāti idamettha kāraṇadvayaṃ veditabbaṃ. Tattha idha adinnādānapārājikavibhaṅgeyeva paṭhamo gāmūpacāro dassito, so bāhiro, dutiyo abbhantaroti veditabbo. Paṭhamena ca aparikkhittassa gāmassa dutiyaleḍḍupātasaṅkhāto bāhiro upacāro, dutiyena ca parikkhittassa gāmassa parikkhepato bāhirasaṅkhāto abbhantaro upacāro lesena dassitoti veditabbo. Evaṃ cattāropi upacārā idha bhagavatā desanāvilāsappattena desanālīlāya dassitā hontīti ayaṃ nayo suṭṭhu lakkhetvā ācariyehi sammantayitvā yathānurūpaṃ tattha yojetabbo. Itarathā –

Asambudhaṃ buddhamahānubhāvaṃ;

Dhammassa gambhīranayattatañca;

Yo vaṇṇaye naṃ vinayaṃ aviññū;

So duddaso sāsananāsahetu.

Pāḷiṃ tadatthañca asambudhañhi;

Nāseti yo aṭṭhakathānayañca;

Anicchayaṃ nicchayato parehi;

Gāmoti teyeva purakkhato so.

Anukkameneva mahājanena;

Purakkhato paṇḍitamāni bhikkhu;

Apaṇḍitānaṃ vimatiṃ akatvā;

Ācariyalīlaṃ purato karoti.


以下是巴利文的完整直译:
同样,在不离衣宿界羯磨文中"除了村庄和村庄近郊"(《大品》144)这里,如果有围墙就是除了村庄,如果没有围墙就是除了村庄近郊的意思。对于有围墙和无围墙村庄中间的园林,在制定不离衣宿界时,这个方法非常合适。或者按照前面所说的方法,通过避开两者,在两处都可以获得两者。在注释中说:"在中间园林中,比丘们按照惯例制定不离衣宿界。"有些人说:"因为与家庭有关的应学法在中间园林中不适用,所以中间园林不被视为村庄,因此那里也可以制定不离衣宿界。"应该通过显示第二个村庄近郊具有村庄的性质,而在这第二个不离衣宿羯磨文中她们没有,来驳斥那些比丘。但是应该知道中间园林虽然是村庄,但像外道住处等一样是适当地点。
为了显示犯戒的界限,以及不犯戒的界限;
在解释与村庄有关的学处时。
这里由那样的人显示了两个村庄和村庄近郊;
而界和界近郊因为不确定所以没有引用。
近郊有两种,基于外部和内部;
如果有围墙和无围墙的区别,就有四种。
这个近郊一词在律藏中,如"比丘们,我允许无病比丘在园林和园林近郊持伞"(《小品》270)等处,可以看到是指外部近郊。所谓外部近郊是指从围墙或可围墙处一个土块投掷距离。但在"所谓中间园林是指有围墙园林的内部园林,无围墙的近郊。所谓中间住处是指有围墙住处的内部住处,无围墙的近郊"等(《波逸提》506)中,近郊一词可以看到是指内部近郊。所谓内部近郊是指围墙和可围墙处。但这里围墙不称为"中间园林、中间住处",而只是称为园林内部、住处内部。在这些分为外部和内部的两种近郊中,在不离衣宿界的情况下,"除了村庄和村庄近郊"(《大品》144)这里所谓的村庄近郊是指内部近郊,不是外部。应该知道这里有两个原因:因为比丘尼认为那个外部是森林,以及因为内部近郊是她犯村庄间罪的地方。其中,这里在不与取波罗夷的分别中显示的第一个村庄近郊是外部的,第二个应该知道是内部的。应该知道,通过第一个显示无围墙村庄的第二个土块投掷距离称为外部近郊,通过第二个显示有围墙村庄的围墙外称为内部近郊。这样,这里世尊以说法的优雅,以说法的技巧显示了全部四种近郊。这个方法应该由老师们仔细考虑后适当地应用在那里。否则:
不了解佛陀的伟大威力;
以及法的深奥方法;
无知者若解释那个律;
他将难以看见,是毁灭教法的原因。
不了解经文及其意义;
毁坏注释的方法;
把不确定的当作确定;
他被其他人视为村庄。
渐渐地被大众;
尊重的自以为有智慧的比丘;
不使无智者产生疑惑;
在前面表现出老师的风范。


Tattha hi pāḷiyaṃ ‘‘gāmassa upacāro gāmūpacāro, gāmasaṅkhāto upacāro gāmūpacāro nāmā’’ti uddharitvā gāmassa upacāraṃ dassento ‘‘indakhīle ṭhitassa majjhimassa purisassa leḍḍupāto’’ti (pārā. 92) vatvā puna gāmasaṅkhātaṃ upacāraṃ dassento ‘‘gharūpacāre ṭhitassa majjhimassa purisassa leḍḍupāto’’ti vuttaṃ. Imamatthaṃ sandhāya vikāle gāmappavesanagāmantaraaappavāsasammutiādīsu parikkhepārahaṭṭhānameva gāmūpacāranti vuttanti likhitaṃ.

Atthatoekanti ettha saṅkhāsaddaṃ saṅkhātasaddena samānayati. ‘‘Ādiyeyyā’’ti idaṃ pañcavīsatiyā avahārānaṃ sādhāraṇapadaṃ. Ṭhānācāvanavasena ca khīlādīni saṅkāmetvā khettādiggahaṇavasena cāti attho. Ṭhānācāvane yathā sāmikassa dhuranikkhepādiṃ anoloketvāva āpatti, tathā ihāpīti gahetabbā.

‘‘Asukaṃ nāma bhaṇḍaṃ avaharissāmī’’ti sabbesaṃ ekāsayattā ‘‘ekenāpī’’ti vuttaṃ. Yadi āṇatti icchitabbā, saṃvidhāvahāro nāma eko avahāro parihāyitabbo.

Okāsaparikappe ṭhānācāvanāya gahitampi okāsaparikappitattā rakkhati. Okāsātikkamova pamāṇaṃ pubbe asuddhacittena gahitattā. Idāni suddhacittena gahitepi hoti evāti vadanti, taṃ na sundaraṃ. Ettha pana vinicchayo samantapāsādikaṃ oloketvā gahetabbo.

Uddhāro natthīti ṭhānācāvanaṃ natthīti attho.

Uddhatamatte avahāro sakalassa payogassa niṭṭhāpitattā, na atthasādhakavasena. Uddhāreyeva rakkhatīti ettha eva-saddena pātane na rakkhatīti atthe siddhepi atthasādhakavasena atthaṃ dassetuṃ ‘‘taṃ uddharitvā’’tiādi vuttaṃ.

‘‘Pathabyārājapadesarājādayo bahū, tesaṃ saṅgaṇhanatthaṃ ‘rājāno’ti bahuvacanaṃ vutta’’nti likhitaṃ. Kiñcāpi bahuvacanaṃ kataṃ, idaṃ pana ekaṃ bimbisāramevāti daṭṭhabbaṃ. Rājānoti kiñci aniddisitvā sādhāraṇavasena kiñcāpi vuttaṃ, idaṃ pana bimbisāramevāti.

Pubbappayogeti ettha gamanakāle maggasodhanādhikaraṇe apācittiyakhette dukkaṭaṃ, latācchedanādīsu pācittiyameva. Gantvā pana kumbhimatthake jātalatādicchedane sahapayogattā dukkaṭaṃ. ‘‘Ekabhaṇḍe evaṃ bhāriyamidaṃ, ‘tvampi ekapassaṃ gaṇha, ahampi ekapassaṃ gaṇhāmī’ti saṃvidahitvā ubhayesaṃ payogena ṭhānācāvane kate kāyavācācittehi samuṭṭhāti. Aññathā sāhatthikaṃ vā āṇattikassa aṅgaṃ na hoti , āṇattikaṃ vā sāhatthikassāti vuttalakkhaṇena virujjhatī’’ti vinayagaṇṭhipade likhitaṃ. Pi-saddo panettha tattheva likhito.

Kāyavācāsamuṭṭhānaṃ, yassā āpattiyā siyā;

Tatra vācaṅgaṃ cittaṃva, kammaṃ nassā vidhīyati.

Kiriyākiriyādikaṃ yañce, yampi kammattayaṃ bhave;

Na yuttaṃ taṃ viruddhattā, kammamekaṃva yujjatīti. (vajira. ṭī. pārājika 131 pakiṇṇakakathāvaṇṇanā);

Dutiyapārājikavaṇṇanā niṭṭhitā.



以下是巴利文的完整直译:
因为在那里的经文中,引用"村庄的近郊是村庄近郊,称为村庄的近郊是村庄近郊",然后显示村庄的近郊说"站在门柱处的中等人的土块投掷距离"(《波罗夷》92),然后再显示称为村庄的近郊说"站在房屋近郊的中等人的土块投掷距离"。考虑到这个意思,在非时入村、村庄间不离宿许可等中,写道只有可围墙处才称为村庄近郊。
在"在意义上是一样的"中,用"称为"一词来等同"称"一词。"拿走"这个词是二十五种偷盗的共同用语。意思是通过从位置移动而移动界标等,以及通过占有田地等。应该理解,在从位置移动时,不考虑所有者放弃责任等就犯戒,这里也是一样。
因为所有人都有"我将偷某某物品"的相同意图,所以说"即使一个人"。如果需要命令,那么预先约定的偷盗这一种偷盗方式就应该被排除。
在地点假设中,即使通过从位置移动而拿走,因为是地点假设所以保护。只有超过地点才是标准,因为之前是以不清净心拿的。他们说现在即使以清净心拿也是一样,但这不好。这里的判断应该参考《一切善见律》来理解。
没有提起意味着没有从位置移动。
在刚提起时就是偷盗,因为整个行为已经完成,不是根据达成目的。只在提起时保护,这里的"只"字意味着在落下时不保护,虽然意思已经成立,但为了根据达成目的来显示意思,所以说"提起那个"等。
写道:"有许多如地上王、地方王等,为了包括他们所以用复数'诸王'。"虽然用了复数,但这里应该看作只是指频毗娑罗王一个人。虽然说"诸王"没有指明某个特定的人,是一般性的说法,但这里只是指频毗娑罗王。
在"前行"中,在行走时,在清理道路等非波逸提范围内的突吉罗,在砍藤蔓等是波逸提。但到达后,在砍罐子顶上生长的藤蔓等,因为是同时行为所以是突吉罗。在律注中写道:"在一件物品中如此严重,说'你拿一边,我拿一边'而预先约定,通过两人的行为从位置移动时,由身语意三门而生。否则,要么亲手偷不成为命令偷的要素,要么命令偷不成为亲手偷的要素,这与所说的特征相矛盾。"这里的"也"字就是在那里写的。
凡是由身语而生的罪,
在那里语言要素或心,
不被规定为它的业。
如果有作不作等,
以及三业,
那是不合适的因为矛盾,
只有一业才合适。
第二波罗夷注释结束。

3. Tatiyapārājikavaṇṇanā

Yathā ñātapariññā dhammānaṃ sabhāvajānanameva ‘‘idaṃ rūpaṃ, ayaṃ vedanā’’ti, tīraṇapariññā pana dhammasabhāvena saddhiṃ aniccādivasena pavattamānaṃ ‘‘rūpaṃ aniccanti vā’’tiādi, evamidha saddhiṃ cetetvā ekattenāpi pāṇātipātābhāvā ‘‘jīvitā voropeyyā’’ti vuttaṃ. ‘‘Manussaviggaha’’nti vuttattā gabbhaseyyakānaṃ vasena sabbasukhumaattabhāvato paṭṭhāya dassetuṃ ‘‘kalalato paṭṭhāyā’’ti āha. Ettha jīvitā voropento paccuppannato viyojeti. Tattha khaṇapaccuppannaṃ na sakkā voropetuṃ, santatipaccuppannaṃ vā addhāpaccuppannaṃ vā sakkā. Kathaṃ? Tasmiñhi upakkame kate laddhūpakkamaṃ jīvitadasakaṃ nirujjhamānaṃ dubbalassa parihīnavegassa paccayo hoti. Santatipaccuppannaṃ yathā dve tayo javanavāre javitvā nirujjhati, addhāpaccuppannañca tadanurūpaṃ katvā nirujjhati, tathā paccayo hoti. Tato santatipaccuppannaṃ vā addhāpaccuppannaṃ vā yathāparicchinnakālaṃ apatvā antarāva nirujjhati. Evaṃ tadubhayampi voropetuṃ sakkā. Tasmā paccuppannaṃ viyojeti.

‘‘Imassa panatthassā’’ti vohāravasena vuttamatthaṃ paramatthavasena āvibhāvatthaṃ ‘‘pāṇo veditabbo’’tiādi vuttaṃ. Kāyaviññattisahitāya cetanāya payujjatīti payogo, ko so? Sarīre satthādīnaṃ gamanaṃ paharaṇanti kāyavacīviññattisahitāya cetanāya parasarīre satthapātanaṃ. Dūre ṭhitanti dūre vā tiṭṭhatu, samīpe vā. Hatthato muttena pahāro nissaggiyo. Tatthāti nissaggiyappayoge. Yo koci maratūti ettha mahājanasamūhe na sakkā. Yassūpari saro patati, tasseva jīvitamaraṇaṃ kātuṃ, na yassa kassaci jīvitamaraṇaṃ. Āṇāpananti vacīviññattisahitāya cetanāya adhippetatthasādhanaṃ. Teneva ‘‘sāvetukāmo na sāvetī’’ti (pārā. 54) vuttaṃ. Āṇattiniyāmakāti āṇattikappayogasādhikā. Etesu hi avirajjhitesu eva āṇattipayogo hoti, na aññathā.

Rūpūpahāroti ettha –

‘‘Mamālābhena esitthī, maratū’’ti samīpago;

Duṭṭhacitto sace yāti, hoti so itthimārako.

Bhikkhatthāya sace yāti, jānantopi na mārako;

Anatthiko hi so tassā, maraṇena upekkhako.

Viyogena ca me jāyā, jananī ca na jīvati;

Iti jānaṃ viyuñjanto, tadatthiko hoti mārako.

Pabbajjādinimittañce, yāti jānaṃ na mārako;

Anatthiko hi so tassā, maraṇena upekkhako.

Hārakasaddassa bhedato atthaṃ vitthāretvā ubhayampi ekamevāti dassetuṃ ‘‘satthañca taṃ hārakañcā’’tiādi vuttaṃ. Etena thāvarappayogaṃ dasseti sāhatthikādīsu payogesu. ‘‘Iti cittamano’’ti uddharitvāpi itisaddassa attho na tāva vutto. Kiñcāpi na vutto, adhikāravasena pana āgataṃ itisaddaṃ yojetvā iti cittasaṅkappoti ettha ‘‘maraṇasaññī maraṇacetano maraṇādhippāyo’’ti vuttattā maraṇaṃyeva vakkhatīti veditabbo. Vuttanayenāti chappayogavasena. Sāhatthikanissaggiyappayogesu sanniṭṭhāpakacetanāya sattamāya saha uppannakāyaviññattiyā sāhatthikatā veditabbā. Āṇattike pana sattahipi cetanāhi saha vacīviññattisambhavato satta satta saddā ekato hutvā ekekakkharabhāvaṃ gantvā yattakehi akkharehi attano adhippāyaṃ viññāpenti, tadavasānakkharasamuṭṭhāpikāya sattamacetanāya sahajātavacīviññattiyā āṇattikatā veditabbā.

Tatiyapārājikavaṇṇanā niṭṭhitā.



以下是巴利文的完整直译:
3. 第三波罗夷注释
就像智遍知只是知道法的自性,"这是色,这是受"等,而判断遍知则是与法的自性一起,以无常等方式进行,"色是无常"等,同样这里因为即使与思一起也没有杀生,所以说"夺取生命"。因为说"人身",为了从最细微的身体开始显示胎儿的情况,所以说"从羯罗罗开始"。这里夺取生命是从现在分离。其中不能夺取刹那现在,但能夺取相续现在或时期现在。怎么样?当做那个加害时,获得加害的生命十法灭去时成为微弱的、失去动力的缘。相续现在就像运行两三个速行心后灭去,时期现在也相应地灭去,这样成为缘。然后相续现在或时期现在在到达所限定的时间之前就在中间灭去。这样两者都能夺取。因此从现在分离。
"对这个意思"是为了通过俗谛解释胜义谛的意思而说"应知生命"等。通过与身表一起的思而运作是行为,那是什么?通过与身语表一起的思在他人身体上投掷刀等。"站在远处"是指或者站在远处,或者站在近处。从手中放开的打击是投掷。"在那里"是指在投掷行为中。"任何人死"这里在大众群体中是不可能的。箭落在谁身上,只能造成那个人的生命死亡,不是任何人的生命死亡。命令是通过与语表一起的思来完成预期的目的。因此说"想要告知而不告知"(《波罗夷》54)。"确定命令的"是完成命令行为的。因为只有在这些不失败时才有命令行为,不是其他情况。
在"运送色"中:
"因为我的损失,这个女人应该死",如果怀着恶意接近,
他就成为杀害那个女人的人。
如果为了乞食而去,即使知道也不是杀害者;
因为他对她的死亡无意,是旁观者。
"因为分离,我的妻子和母亲就不活了",
这样知道而使分离,有那个目的就是杀害者。
如果为了出家等原因而去,知道也不是杀害者;
因为他对她的死亡无意,是旁观者。
详细解释了"运送"一词的意思后,为了显示两者是一样的,所以说"刀具和那个运送者"等。这显示了在亲手等行为中的固定行为。引用"这样的心意"后,还没有解释"这样"的意思。虽然没有解释,但应该知道通过上下文而来的"这样"一词,结合起来成为"这样的心思",因为说"死亡想、死亡思、死亡意图",所以会说死亡。"按照所说的方法"是指通过六种行为。在亲手和投掷行为中,应该知道亲手性是通过与决定思第七个一起生起的身表。但在命令中,因为与七个思一起有语表的可能,七个七个声音合在一起成为一

4. Catutthapārājikavaṇṇanā

Idheva saṅgahanti ‘‘iti jānāmi, iti passāmī’’ti pade kathanti ce, ‘‘iti jānāmī’’tiādimāha . Kevalaṃ ‘‘pāpicchatāyā’’ti (kaṅkhā. aṭṭha. catutthapārājikavaṇṇanā) vacanato mandattā momūhattā samudācarantassa anāpattīti dīpitaṃ. ‘‘Atītakāle sotāpannomhī’’ti vadanto pariyāyena vadati, ‘‘yo te vihāre vasati, so bhikkhu arahā’’tiādīsu (pari. 165) viya sikkhāpadepi ‘‘iti jānāmī’’ti (pārā. 195, 197) paccuppannameva vuttaṃ.

Catutthapārājikavaṇṇanā niṭṭhitā.

Mātughātakapitughātakaarahantaghātakā tatiyapārājikaṃ āpannā, bhikkhunidūsako, lambīādayo ca cattāro paṭhamapārājikaṃ āpannā evāti katvā kuto catuvīsatīti ce? Na, adhippāyājānanato. Mātughātakādayo hi cattāro idhānupasampannā eva adhippetā, lambīādayo cattāro kiñcāpi paṭhamapārājikena saṅgahitā, yasmā pana ekena pariyāyena methunadhammaṃ paṭisevino honti, tasmā visuṃ vuttā. Na labhati bhikkhūhīti ettha ‘‘uposathādibhedaṃ saṃvāsa’’nti ettakaṃ vuttaṃ. Vinayaṭṭhakathāyaṃ ‘‘uposathappavāraṇāpātimokkhuddesasaṅghakammappabheda’’nti vuttaṃ. Pāḷiyaṃ ‘‘saṃvāso nāma ekakammaṃ ekuddeso samasikkhatā’’ti (pārā. 55, 92, 172, 198) vuttaṃ. Tividhenāpi saṅghakammaṃ kātuṃ na vaṭṭatīti paṭikkhittaṃ. ‘‘Na, bhikkhave, gahaṭṭhena nisinnaparisāya pātimokkhaṃ uddisitabba’’ntiādi (mahāva. 154) pātimokkhappavāraṇāsu eva āgataṃ, aññesu ca evarūpesu ṭhānesu sesaṃ kammaṃ kātuṃ natthi paṭikkhepo. Ācariyāpi ‘‘sesaṃ kammaṃ kātuṃ vaṭṭati, natthi āpattī’’ti vadanti. ‘‘Antimavatthu ajjhāpannaṃ amūlakena pārājikena codentassa saṅghādiseso, saṅghādisesena codentassa pācittiyanti bhikkhuno viya vuttaṃ, na anupasampannassa viya dukkaṭaṃ. Tasmā tena sahaseyyā, tassa paṭiggahaṇañca bhikkhussa vaṭṭatīti ācariyā vadantī’’ti likhitaṃ. ‘‘Yathā pure tathā pacchāti ‘ekakammaṃ ekuddeso samasikkhatā’ti evaṃ vuttasaṃvāsassa abhabbatāmattaṃ sandhāya vutta’’nti vadanti, vīmaṃsitabbaṃ.

Idāni catunnampi sādhāraṇaṃ pakiṇṇakaṃ – methunadhammaṃ paṭisevanto atthi koci pārājiko hoti asaṃvāso, atthi koci na pārājiko hoti asaṃvāso, atthi koci na pārājiko saṃvāso dukkaṭavatthusmiṃ vā thullaccayavatthusmiṃ vā paṭisevanto, atthi koci na pārājiko pakkhapaṇḍako apaṇḍakapakkhe upasampanno paṇḍakapakkhe methunadhammaṃ paṭisevanto. So āpattiṃ nāpajjatīti na pārājiko nāma. Na hi abhikkhussa āpatti nāma atthi. So anāpattikattā apaṇḍakapakkhe āgato kiṃ asaṃvāso hoti, na hotīti? Hoti. ‘‘Abhabbo tena sarīrabandhanenā’’ti (mahāva. 129) hi vuttaṃ. ‘‘Yo pana bhikkhu bhikkhūnaṃ sikkhāsājīvasamāpanno…pe… asaṃvāso’’ti (pārā. 44) vuttattā yo bhikkhubhāvena methunaṃ dhammaṃ paṭisevati, so eva abhabbo. Nāyaṃ apārājikattāti ce? Na, ‘‘byattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo’’ti (mahāva. 126) vuttaṭṭhāne yathā abhikkhunā kammavācāya sāvitāyapi kammaṃ ruhati kammavipattiyā asambhavato, evaṃsampadamidaṃ daṭṭhabbaṃ. Tatrāyaṃ viseso – upasampannapubbo evaṃ ce kammavācaṃ sāveti, saṅgho ca tasmiṃ upasampannasaññī eva ce, kammaṃ ruhati, nāññathāti no khantīti ācariyo.


以下是巴利文的完整直译:
4. 第四波罗夷注释
如果问在这里包括"我这样知道,我这样看见"这些词怎么说,就说"我这样知道"等。仅仅因为说"由于恶欲"(《疑惑度脱》注释·第四波罗夷注释),所以显示由于愚痴而行动的人无罪。说"过去时我是预流者"是比喻说法,就像在"住在你的精舍里的那个比丘是阿罗汉"等(《附随》165)中一样,在学处中也说"我这样知道"(《波罗夷》195,197)只是指现在。
第四波罗夷注释结束。
杀母者、杀父者、杀阿罗汉者犯第三波罗夷,污染比丘尼者、兰比等四人犯第一波罗夷,那么为什么是二十四呢?不是,因为不知道意图。杀母者等四人在这里只是指未受具足戒的人,兰比等四人虽然包括在第一波罗夷中,但因为从某个方面来说是行淫者,所以单独说。"不得与比丘们"这里只说了"布萨等区别的共住"。在律注中说"布萨、自恣、诵波罗提木叉、僧团羯磨等区别"。在经文中说"所谓共住是一羯磨、一诵、同学"(《波罗夷》55,92,172,198)。禁止以三种方式做僧团羯磨。"比丘们,不应在有在家人坐的集会中诵波罗提木叉"等(《大品》154)只出现在波罗提木叉和自恣中,在其他类似的地方没有禁止做其他羯磨。老师们也说"可以做其他羯磨,没有罪"。写道:"像比丘一样,以无根据的波罗夷罪指控犯最后事的人犯僧残,以僧残罪指控的人犯波逸提,不像未受具足戒者那样是突吉罗。因此老师们说与他同宿,接受他的东西对比丘是允许的。"他们说"如前如后是指'一羯磨、一诵、同学'这样说的共住的不可能性而已",应该考虑。
现在四种共同的杂项 - 行淫有的人成为波罗夷不共住,有的人不成为波罗夷不共住,有的人不成为波罗夷共住在突吉罗事或粗恶罪事中行淫,有的人不成为波罗夷是半黄门在非黄门时受具足戒在黄门时行淫。他不犯戒所以不成为波罗夷。因为非比丘没有所谓的罪。他因为无罪在非黄门时来是否不共住,不是?是。因为说"以那个身体结合是不可能的"(《大品》129)。因为说"若比丘已受比丘的学处和活命...不共住"(《波罗夷》44),所以只有以比丘身份行淫的人才是不可能的。如果说这不是因为非波罗夷?不是,就像在说"应该由有能力的聪明比丘告知僧团"(《大品》126)的地方,即使由非比丘宣读羯磨文羯磨也成立因为不可能有羯磨过失,这里应该这样理解。这里的区别是 - 如果曾经受具足戒的人这样宣读羯磨文,而且僧团认为他是受具足戒的,羯磨就成立,不是其他情况,这是我们的观点,老师说。


Gahaṭṭho vā titthiyo vā paṇḍako vā kammavācaṃ sāveti, saṅghena kammavācā na vuttā hoti. ‘‘Saṅgho upasampādeyya saṅgho upasampādeti, upasampanno saṅghenā’’ti (mahāva. 127) hi vacanato saṅghena kammavācāya vattabbatāya saṅghapariyāpannena, saṅghapariyāpannasaññitena vā ekena vuttāya saṅghena vuttā hotīti veditabbo, na gahaṭṭhatitthiyapaṇḍakādīsu aññatarena. Ayameva sabbakammesu yutti daṭṭhabbā.

Tathā atthi methunaṃ dhammaṃ paṭisevanto koci nāsetabbo, ‘‘yo bhikkhunidūsako, ayaṃ nāsetabbo’’ti (mahāva. 114-115 atthato samānaṃ) vuttattā tena eva so anupasampannova sahaseyyāpattiṃ vā aññaṃ vā tādisaṃ janeti, tassa omasane ca dukkaṭaṃ hoti. Abhikkhuniyā methunadhammaṃ paṭisevanto na nāsetabbo, ‘‘antimavatthuṃ ajjhāpanno, bhikkhave, anupasampanno na upasampādetabbo’’ti pāḷiyā abhāvato, teneva so upasampannasaṅkhaṃ gacchati, sahaseyyāpattiādiṃ na janeti, kevalaṃ asaṃvāsoti katvā gaṇapūrako na hoti. Ekakammaekuddeso hi saṃvāsoti vutto, samasikkhatāpi saṃvāsoti katvā so tena saddhiṃ natthīti. Padasodhammāpattiṃ pana janetīti kāraṇacchāyā dissatīti. Yathā bhikkhuniyā saddhiṃ bhikkhusaṅghassa ekakammādino saṃvāsassa abhāvā bhikkhunī asaṃvāsā bhikkhussa, tathā bhikkhu ca bhikkhuniyā, padasodhammāpattiṃ pana na janeti. Tathā antimavatthuṃ ajjhāpannopi ekecco ‘‘yo nāsetabboti vutto’’ti iminā nidassanena sakāraṇacchāyā ajjhupekkhitā hotīti na gahaṇaṃ gacchati. Apica ‘‘ubho nāsetabbā, dūsako nāsetabbo’’ti (pārā. 66) vacanato, ‘‘mettiyaṃ bhikkhuniṃ nāsethā’’ti (pārā. 384) vacanato ca yo saṅghamajjhaṃ pavisitvā anuvijjakena anuvijjiyamāno parājito, sopi anupasampannova, na omasavādapācittiyaṃ janetīti veditabbo.


以下是巴利文的完整直译:
在家人或外道或黄门宣读羯磨文,僧团没有说羯磨文。因为说"僧团应该授具足戒,僧团授具足戒,被僧团授具足戒"(《大品》127),所以应该知道,由于僧团应该说羯磨文,由僧团成员或被认为是僧团成员的一个人说了就是僧团说了,不是由在家人、外道、黄门等其中之一说的。这个道理应该在所有羯磨中看到。
同样,有的人行淫应该驱逐,因为说"污染比丘尼的人,这个应该驱逐"(《大品》114-115意思相同),所以他就是未受具足戒的人,产生同宿罪或其他类似的罪,对他辱骂是突吉罗。与非比丘尼行淫不应该驱逐,因为没有"比丘们,犯最后事的未受具足戒的人不应该授具足戒"这样的经文,所以他被算作受具足戒的人,不产生同宿罪等,只是不共住所以不能作为团体的成员。因为说一羯磨一诵是共住,同学也是共住,所以他与那个人没有。但是产生逐句说法罪,所以看起来有理由。就像因为比丘僧团与比丘尼没有一羯磨等的共住,比丘尼对比丘来说是不共住的,同样比丘对比丘尼来说也是,但不产生逐句说法罪。同样,有些犯最后事的人因为这个"所说的应该驱逐的人"的例子,有理由被忽视所以不被接受。而且因为说"两个都应该驱逐,污染者应该驱逐"(《波罗夷》66),因为说"驱逐弥醯耶比丘尼"(《波罗夷》384),所以应该知道进入僧团中间被调查者调查而失败的人,他也是未受具足戒的人,不产生辱骂语波逸提罪。


Apicettha sikkhāpaccakkhātakacatukkaṃ veditabbaṃ. Atthi hi puggalo sikkhāpaccakkhātako na sikkhāsājīvasamāpanno, atthi puggalo na sikkhāpaccakkhātako sikkhāsājīvasamāpanno, atthi puggalo sikkhāpaccakkhātako ceva sikkhāsājīvasamāpanno ca, atthi puggalo neva sikkhāpaccakkhātako na sikkhāsājīvasamāpanno. Tattha tatiyo bhikkhunī sikkhāpaccakkhātakā veditabbā. Sā hi yāva na liṅgaṃ pariccajati, kāsāvesu saussāhāva samānā sāmaññā cavitukāmā sikkhaṃ paccakkhantīpi bhikkhunī eva sikkhāsājīvasamāpannāva. Vuttañhi bhagavatā ‘‘natthi, bhikkhave, bhikkhuniyā sikkhāpaccakkhāna’’nti. Kadā pana sā abhikkhunī hotīti? Yadā sā vibbhantāti saṅkhaṃ gacchati. Vuttañhi bhagavatā ‘‘yadeva sā vibbhantā, tadeva sā abhikkhunī’’ti (cūḷava. 434). Kittāvatā pana vibbhantā hotīti? Sāmaññā cavitukāmā kāsāvesu anālayā kāsāvaṃ vā apaneti, naggā vā gacchati, tiṇapaṇṇādinā vā paṭicchādetvā gacchati, kāsāvaṃyeva vā gihinivāsanākārena nivāseti, odātaṃ vā vatthaṃ nivāseti, liṅgeneva vā saddhiṃ titthiyesu pavisitvā kesaluñcanādivataṃ samādiyati, titthiyaliṅgaṃ vā samādiyati, tadā vibbhantā nāma hoti. Tattha yā saliṅge ṭhitāva titthiyavataṃ samādiyati, sā titthiyapakkantabhikkhu viya pacchā pabbajjampi na labhati. Sesā pabbajjameva labhati, na upasampadaṃ. Pāḷiyaṃ kiñcāpi ‘‘yā, bhikkhave, bhikkhunī sakāvāsā titthāyatanaṃ saṅkantā, sā āgatā na upasampādetabbā’’ti (cūḷava. 434) vacanato yā paṭhamaṃ vibbhamitvā pacchā titthāyatanaṃ saṅkantā, sā āgatā upasampādetabbāti anuññātaṃ viya dissati. Saṅgītiācariyehi pana ‘‘catuvīsati pārājikānī’’ti (pārā. aṭṭha. 2.233) vuttattā na puna sā upasampādetabbā. Tasmā eva sikkhāpaccakkhānaṃ nānuññātaṃ bhagavatā. Antimavatthuṃ ajjhāpannā pana bhikkhunī eva. Pakkhapaṇḍakīpi bhikkhunī eva. Imaṃ nayaṃ catūsupi yojetvā yathārahaṃ kathetabbaṃ.

Pārājikavaṇṇanā niṭṭhitā.

Saṅghādisesakaṇḍaṃ



以下是巴利文的完整直译:
此外,这里应该知道舍戒四种情况。有人是舍戒者不是受学处和活命者,有人不是舍戒者是受学处和活命者,有人既是舍戒者又是受学处和活命者,有人既不是舍戒者也不是受学处和活命者。其中第三种应该知道是舍戒的比丘尼。因为她只要不舍弃相貌,对袈裟还有热情,想要离开沙门生活而舍戒,也仍然是比丘尼,是受学处和活命者。因为世尊说:"比丘们,比丘尼没有舍戒。"那么她什么时候成为非比丘尼?当她被称为还俗者时。因为世尊说:"当她还俗时,那时她就是非比丘尼。"(《小品》434)那么怎样才算还俗?想要离开沙门生活,对袈裟没有执着,或者脱掉袈裟,或者裸体行走,或者用草叶等遮盖而行走,或者以在家人的方式穿袈裟,或者穿白衣,或者保持相貌而进入外道中受持拔头发等行为,或者受持外道相貌,那时就称为还俗。其中,保持相貌而受持外道行为的人,像转向外道的比丘一样,以后也不能得到出家。其他的只能得到出家,不能得到具足戒。在经文中虽然因为说:"比丘们,从自己的住处转向外道处的比丘尼,她回来不应该授具足戒。"(《小品》434)看起来好像允许先还俗后转向外道处的人回来可以授具足戒。但是因为结集的长老们说:"二十四波罗夷"(《波罗夷》注释2.233),所以她不应该再授具足戒。因此世尊不允许舍戒。但是犯最后事的比丘尼仍然是比丘尼。半黄门也仍然是比丘尼。应该在四种情况中都应用这个方法,适当地解释。
波罗夷注释结束。
僧残篇

1. Sukkavissaṭṭhisikkhāpadavaṇṇanā

Aññatrasupinantāti svāyaṃ dubbalavatthukattā cetanāya paṭisandhiṃ ākaḍḍhituṃ asamatthā, supine upaṭṭhitaṃ nimittañhi dubbalaṃ. Pavatte pana aññehi kusalākusalehi upatthambhitā vipākaṃ deti. Kiñcāpi vipākaṃ deti, atha kho avisaye uppannattā abbohārikāva supinantacetanāti likhitaṃ. Yaṃ panettha ‘‘supine upaṭṭhitaṃ nimittañhi dubbala’’nti vuttaṃ, taṃ anekantaṃ, na ca ārammaṇadubbalatāya cittappavatti dubbalā atītānāgatārammaṇāya, paññattārammaṇāya vā adubbalattā. Tasmā dubbalavatthukattāti dubbalahadayavatthukattāti no takkoti (vajira. ṭī. pārājika 236-237) ācariyo. Avatthukatāya dubbalabhāvo yujjatīti ce? Na, avatthukāya bhāvanāpabhavāya atirekabalavasambhavato. Bhāvanābalasamappitañhi cittaṃ arūpampi samānaṃ atibhārampi karajakāyaṃ gahetvā ekacittakkhaṇeneva brahmalokampi pāpetvā ṭhapeti, tappaṭibhāgaṃ anappitampi kāmāvacaracittaṃ karajakāyaṃ ākāse laṅghanasamatthaṃ karoti. Kiṃ panettha taṃ anumānakaraṇaṃ? Yena cittasseva ānubhāvoti paññāyeyya cittānubhāvena ṭhapanalaṅghanādikiriyāvisesanibbattidassanato. Pakaticittasamuṭṭhānarūpaṃ viya asaṃsaṭṭhattā, nikkhamanattā ca vatthisīsaṃ, kaṭi, kāyoti tidhā sukkassa ṭhānaṃ pakappenti ācariyā. Sappavisaṃ viya taṃ daṭṭhabbaṃ, na ca vise ṭhānaniyamo, kodhavasena passantassa hoti. Evamassa na ṭhānaniyamo, rāgavasena upakkamantassa hotīti no takkoti ācariyo.

‘‘Dakasotaṃ anotiṇṇepī’’ti idaṃ ‘‘otiṇṇamatte’’ti iminā virujjhatīti ce, taṃ dassetuṃ ‘‘ṭhānato pana cuta’’ntiādimāha. Tassattho – nimitte upakkamaṃ katvā sukkaṃ ṭhānā cāvetvā puna vippaṭisāravasena dakasotorohaṇaṃ nivāretuṃ na sakkā, tathāpi adhivāsādhippāyena adhivāsetvā antarā dakasotato uddhaṃ nivāretuṃ asakkuṇeyyatāya ‘‘bahi nikkhante vā’’ti vuttaṃ, tasmā ṭhānā cutañhi avassaṃ dakasotaṃ otaratīti aṭṭhakathāya adhippāyo. Tasmā ubhayaṃ sametīti gahetabbo.

Etthāha – kasmā imasmiṃ sikkhāpade ‘‘yo pana bhikkhū’’tiādinā kārako na niddiṭṭhoti? Vuccate – adhippāyāpekkhāya bhāvato kārako na niddiṭṭho tassa sāpekkhabhāvadassanatthaṃ. Kathaṃ? Kaṇḍuvanādiadhippāyacetanāvasena cetentassa kaṇḍuvanādiupakkamena upakkamantassa methunarāgavasena ūruādīsu dukkaṭavatthūsu, vaṇādīsu thullaccayavatthūsu ca upakkamantassa sukkavisaṭṭhiyā satipi na saṅghādiseso ‘‘anāpatti bhikkhu na mocanādhippāyassā’’ti (pārā. 263) vacanato. Tasmā tadatthadassanatthaṃ idha kārako na niddiṭṭho. Aññathā ‘‘yo pana bhikkhu sañcetanikaṃ sukkavisaṭṭhiṃ āpajjeyya, saṅghādiseso’’ti niddiṭṭhe kārake ‘‘ceteti na upakkamati muccati, anāpattī’’ti (pārā. 262) vuttavacanavirodho. Tathā ‘‘sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā aññatra supinantā saṅghādiseso’’ti bhumme niddiṭṭhepi so eva virodho hetvatthaniyamasiddhito. Tasmā tadubhayampi vacanakkamaṃ avatvā ‘‘sañcetanikā sukkavisaṭṭhi aññatra supinantā saṅghādiseso’’ti vuttaṃ. Tattha nimittatthe bhummavacanābhāvato hetvatthaniyamo na kato hoti. Tasmiṃ akate sañcetanikā sukkavisaṭṭhi aññatra supinantā saṅghādisesoti, upakkame asati anāpattīti ayamattho dīpito hotīti veditabbaṃ.


以下是巴利文的完整直译:
1. 精液射出学处注释
"除了梦中"这是因为梦中出现的相是软弱的,所以这个思不能引起结生。但是在生命过程中,由其他善恶业支持而产生果报。虽然产生果报,但是因为在不适当的领域生起,所以梦中的思是不被考虑的,这样写道。这里所说的"梦中出现的相是软弱的",这是不确定的,心的活动不是因为所缘软弱而软弱,因为过去未来所缘和概念所缘不软弱。因此,我们认为"因为是软弱的所依"是指因为是软弱的心所依,老师说。如果说因为无所依而软弱是合适的?不是,因为无所依的修习所生的超强力量是可能的。因为由修习力量完全具备的心,即使是无色的,也能带着粗重的身体在一心刹那到达梵天界并停留,相似的未完全具备的欲界心也能使粗重的身体能够在空中跳跃。这里为什么要这样推理?因为从看到由心的威力产生特殊的停留跳跃等行为,可以知道那只是心的威力。老师们设想精液的位置有三处,像普通心所生色一样不混杂,因为流出所以是膀胱顶、腰、身体。应该像蛇毒一样看待它,毒没有固定位置,是因愤怒而看的人才有。同样,它没有固定位置,是因贪欲而努力的人才有,这是我们的推理,老师说。
"即使没有进入水道"这与"刚进入"相矛盾,为了显示这一点说"但是从位置移动"等。其意思是 - 对相努力使精液从位置移动后,因为后悔而想阻止进入水道是不可能的,即使这样忍耐着想要忍耐,因为无法在中间从水道上方阻止,所以说"或者在外面出来",因此注释的意思是从位置移动的必定进入水道。因此应该理解两者是一致的。
这里问 - 为什么在这个学处中没有用"若比丘"等指出行为者?回答 - 因为意图的期待而有,为了显示它的期待性所以没有指出行为者。怎么样?因为说"无罪,比丘没有射精的意图"(《波罗夷》263),所以以搔痒等意图的思而思考,以搔痒等努力而努力,以淫欲而在大腿等突吉罗事,伤口等粗恶罪事中努力,虽然有精液射出也不是僧残。因此为了显示那个意思,这里没有指出行为者。否则,如果指出行为者说"若比丘故意射精,僧残",就会与"思考不努力射精,无罪"(《波罗夷》262)这句话矛盾。同样,如果用处格说"对于故意射精,除了梦中,僧残",也会有同样的矛盾,因为原因意义被限定。因此不说那两种说法顺序,而说"故意射精,除了梦中,僧残"。这里因为没有表示原因意义的处格,所以没有限定原因意义。因为没有限定,所以显示了这个意思:故意射精,除了梦中,僧残;没有努力则无罪,应该这样理解。


Imasmiṃ sikkhāpade dve āpattisahassāni honti. Kathaṃ? Attano hatthādibhede ajjhattarūpe rāgūpatthambhanavasena aṅgajāte kammaniyappatte ārogyatthāya nīlaṃ mocentassa ekā āpatti, ajjhattarūpe eva rāgūpatthambhe pītakādīnaṃ mocanavasena navāti dasa. Evaṃ ‘‘sukhatthāyā’’tiādīnaṃ navannaṃ vasenāti rāgūpatthambhe ajjhattarūpavasena sataṃ. Evamevaṃ vaccappassāvavātauccāliṅgapāṇakadaṭṭhūpatthambhesu ca sataṃ sataṃ katvā sabbaṃ pañcasataṃ. Yathā ajjhattarūpe pañcasataṃ, evaṃ bahiddhārūpe vā ajjhattabahiddhārūpe vā ākāse vā kaṭiṃ kampentoti dve sahassāni āpattiyo hontīti.

Sukkavissaṭṭhisikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

2. Kāyasaṃsaggasikkhāpadavaṇṇanā

‘‘Otiṇṇo’’ti imināssa sevanādhippāyatā dassitā. Teneva ‘‘kāyasaṃsaggarāgasamaṅgissetaṃ adhivacana’’nti vuttaṃ. ‘‘Vipariṇatena…pe… saddhi’’nti imināssa vāyāmo dassito. ‘‘Saddhi’’nti hi padaṃ saṃyogaṃ dīpeti, so ca saṃyogo samāgamo. Kena cittena? Vipariṇatena cittena, na pattappaṭiggahaṇādhippāyādināti adhippāyo. ‘‘Kāyasaṃsaggaṃ samāpajjeyyā’’ti imināssa vāyamato phassappaṭivijānanā dassitā hoti. Vāyamitvā phassaṃ paṭivijānanto hi samāpajjati nāma. Evamassa tivaṅgasampatti dassitā hoti. Atha vā otiṇṇo vipariṇatena cittena yakkhādinā satto viya. Upayogatthe vā etaṃ karaṇavacanaṃ, otiṇṇo vipariṇataṃ cittaṃ kūpādiṃ viya satto. Atha vā ‘‘rāgato uttiṇṇo bhavissāmī’’ti bhikkhubhāvaṃ upagatopi yo pana bhikkhu tato uttiṇṇādhippāyato vipariṇatena cittena hetubhūtena tameva rāgaṃ otiṇṇo. Mātugāmena attano samīpaṃ vā āgatena, attanā upagatena vā. Etena mātugāmassa sārattatā vā hotu, virattatā vā, sā idha appamāṇaṃ.

Hatthaggāhaṃ vāti ettha hatthena sabbopi upādinnako kāyo saṅgahito, na bhinnasantāno tappaṭibaddho vatthālaṅkārādi. Veṇiggahaṇena anupādinnako abhinnasantāno kesalomanakhaggadantaggādiko kammapaccayautusamuṭṭhāno gahitoti veditabbaṃ. Tenevāha ‘‘antamaso lomena lomaṃ phusantassāpī’’ti. Tena aññatarassa vā…pe… parāmasananti ettha anupādinnakānampi sesalomādīnaṃ aṅgabhāvo veditabbo. Evaṃ sante ‘‘phassaṃ paṭijānantassa saṅghādiseso’’ti iminā virujjhatīti ce? Na, tadatthajānanato. Phuṭṭhabhāvaṃ paṭivijānantopi phassaṃ paṭijānāti nāma, na kāyaviññāṇuppattiyā eva. Anekantikañhettha kāyaviññāṇaṃ. Tasmā eva idha phassappaṭivijānanaṃ aṅgantveva na vuttaṃ. Tasmiñhi vutte ṭhānametaṃ vijjati ‘‘na ca me lomaghaṭṭanena kāyaviññāṇaṃ uppannaṃ, tasmiṃ ‘na phassaṃ paṭijānāmī’ti anāpannasaññī siyā’’ti. ‘‘Veṇī nāma kahāpaṇamālādisampayuttaṃ, tattha ‘veṇiṃ gaṇhissāmī’ti kahāpaṇamālādiṃ eva gaṇhāti, na lomaṃ, natthi saṅghādiseso’’ti vadanti. Vīmaṃsitabbaṃ.

Kāyasaṃsaggasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.



以下是巴利文的完整直译:
在这个学处中有两千种罪。怎么样?对自己的手等内部色法,因贪欲支持而使生殖器变得适合工作,为了健康而射出蓝色的,一种罪;在内部色法中因贪欲支持而射出黄色等,九种,总共十种。同样,以"为了快乐"等九种方式,因贪欲支持在内部色法中有一百种。同样,在大便、小便、风、虫咬的支持中各一百种,总共五百种。就像在内部色法中五百种,同样在外部色法或内外部色法或空中摇动腰部,总共两千种罪。
射出学处注释结束。
2. 身触学处注释
"陷入"这显示他有行淫的意图。因此说"这是具有身触贪欲者的代名词"。"与...变异的...一起"这显示他的努力。因为"一起"这个词表示结合,那个结合是会合。以什么心?以变异的心,不是以接受钵等意图,这是意思。"从事身触"这显示他从努力而感知触。因为努力后感知触才叫做从事。这样显示他具足三支。或者陷入以变异心,像被夜叉等附身。或者这是表示对格的具格,陷入变异心,像有情陷入井等。或者"我将从贪欲中出来"而成为比丘的任何比丘,从那个出来的意图以变异心为因而陷入那个贪欲。与女人一起,或者来到自己附近的,或者自己接近的。这表示女人是否有爱着或离欲,在这里是无关紧要的。
"握手"这里手包括所有自身的身体,不包括不同相续的与之相连的衣服装饰等。应该知道抓头发包括非自身的同相续的头发、体毛、指甲、牙齿等业缘和时节所生的。因此说"即使以毛触毛"。因此在"触摸任何一个"等中,应该知道非自身的其他毛发等也是肢体。如果这样的话,与"承认触即僧残"相矛盾?不是,因为知道那个意思。即使承认被触碰的状态也叫做承认触,不仅仅是身识生起。因为这里身识是不确定的。因此这里没有说承认触是支分。因为如果那样说,会有这种情况:"我的毛被触碰时没有生起身识,因此'我不承认触'而有无罪想"。他们说:"头发是指与硬币项链等相连的,在那里'我将抓头发'而抓硬币项链等,不是毛,没有僧残。"应该考虑。
身触学处注释结束。

3. Duṭṭhullavācāsikkhāpadavaṇṇanā

‘‘Kadā te mātā pasīdissatī’’ti āyācanaṃ duṭṭhullavācāya sikhāpattalakkhaṇadassanatthaṃ vuttaṃ, na methunupasaṃhiteyeva duṭṭhullavācāti dassanatthaṃ. ‘‘Ubhatobyañjanakāsī’’ti vacanaṃ pana purisanimittena asaṅghādisesavatthunā missavacanaṃ, purisaubhatobyañjanakassa ca itthinimittaṃ paṭicchannaṃ, itaraṃ pākaṭaṃ. Yadi tampi janeti, kathaṃ ‘animittāsī’tiādīni padāni na saṅghādisesaṃ janentī’’ti eke, taṃ na yuttaṃ purisassāpi nimittādhivacanattā. ‘‘Methunupasaṃhitāhi saṅghādiseso’’ti (pārā. 248) mātikāyaṃ lakkhaṇassa vuttattā ca methunupasaṃhitāhi obhāsane paṭivijānantiyā saṅghādiseso, appaṭivijānantiyā thullaccayaṃ, itarehi obhāsane paṭivijānantiyā thullaccayaṃ, appaṭivijānantiyā dukkaṭanti eke, vicāretvā gahetabbaṃ. Etthāha – ‘‘sikharaṇī’’tiādīhi akkosantassa paṭighacittaṃ uppajjati, kasmā ‘‘tivedana’’nti avatvā ‘‘dvivedana’’nti vuttanti? Rāgavasena ayaṃ āpatti, na paṭighavasena. Tasmā rāgavaseneva pavatto akkoso idha adhippeto. Tasmā ‘‘dvivedana’’nti vacanaṃ suvuttameva.

Duṭṭhullavācāsikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

4. Attakāmasikkhāpadavaṇṇanā

Duṭṭhullobhāsane vuttappakārāyāti duṭṭhullāduṭṭhullajānanasamatthāya. Parassa bhikkhuno attakāmapāricariyāya vaṇṇabhaṇane dukkaṭaṃ, ‘‘yo te vihāre vasati, tassa aggadānaṃ methunaṃ dhammaṃ dehī’’ti pariyāyavacanepi dukkaṭaṃ, ‘‘attakāmapāricariyāya vaṇṇaṃ bhāseyya, yā mādisaṃ sīlavanta’’nti ca vuttattāti eke. Pañcasu aṅgesu sabbhāvā saṅghādisesovāti eke, vicāretvā gahetabbaṃ. ‘‘Imasmiṃ sikkhāpadadvaye kāyasaṃsagge viya yakkhipetīsupi duṭṭhullattakaāmavacane thullaccayanti vadanti. Aṭṭhakathāsu pana nāgata’’nti (vajira. ṭī. pārājika 295) likhitaṃ. Ubhatobyañjanako pana paṇḍakagatikova.

Attakāmasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

5. Sañcarittasikkhāpadavaṇṇanā

Alaṃvacanīyāti na vacanīyā, nivāraṇe alaṃ-saddo, na alaṃvacanīyā nālaṃvacanīyā. ‘‘Paṭiggaṇhāti vīmaṃsati paccāharati, āpatti saṅghādisesassā’’ti (pārā. 305) vuttattā yassa ekantena saṅghādiseso hoti, tassa paṭiggaṇhanavīmaṃsanapayogā ete dukkaṭathullaccayā natthīti vadantīti likhitaṃ. Kiñcāpi ettha ‘‘itthī nāma manussitthī, na yakkhī na petī na tiracchānagatā. Puriso nāma manussapuriso, na yakkho na peto na tiracchānagato’’ti pāḷi natthi, tathāpi kāyasaṃsaggādīsu ‘‘mātugāmo nāma manussitthī’’ti (pārā. 285) itthivavatthānassa katattā idhāpi manussitthī evāti paññāyati. Methunapubbabhāgasāmaññato itthivavatthānena purisavavatthānaṃ katameva hoti. Tenevāha ‘‘yesu sañcarittaṃ samāpajjati, tesaṃ manussajātikatā’’ti (kaṅkhā. aṭṭha. sañcarittasikkhāpadavaṇṇanā). Kāyasaṃsaggādīsu ca paṇḍakayakkhipetiyo thullaccayavatthukāva vuttā, tathā idhāpi, paṇḍakasabhāvattā manussaubhatobyañjanako ca thullaccayavatthukova hoti. Sesā manussapurisaamanussapaṇḍakaubhatobyañjanakatiracchānagatapurisādayo dukkaṭavatthukāva micchācāradassanasabhāvatoti veditabbaṃ.

Sañcarittasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.



以下是巴利文的完整直译:
3. 粗语学处注释
"你母亲什么时候会满意"这句话是为了显示粗语达到顶点的特征而说的,不是为了显示只有与淫欲相关的才是粗语。"你是双性人"这句话是与男根这个不是僧残事由的混合语,两性人的男根和女根,一个隐藏一个明显。如果那个也产生(僧残),为什么"你没有性器官"等词不产生僧残?有些人说,这不合适,因为对男人来说也是性器官的代名词。因为在纲要中说"与淫欲相关的是僧残"(《波罗夷》248),所以有些人说,用与淫欲相关的话调戏,对方理解是僧残,不理解是粗恶罪,用其他话调戏,对方理解是粗恶罪,不理解是突吉罗,应该考虑后接受。这里问 - 用"你是峰顶"等辱骂时生起嗔恨心,为什么不说"三受"而说"二受"?这个罪是因贪欲而有,不是因嗔恨。因此这里指的是因贪欲而进行的辱骂。所以说"二受"是很好的说法。
粗语学处注释结束。
4. 自乐学处注释
像在粗语调戏中所说的那样,是能够了知粗语和非粗语的。对其他比丘说自乐侍奉的赞美语是突吉罗,用比喻说"住在你精舍里的人,给他最上的布施,给他淫欲法"也是突吉罗,因为说"说自乐侍奉的赞美语,像我这样持戒的"。有些人说,五支具足就是僧残,应该考虑后接受。写道:"有人说在这两个学处中,像身触一样,对女夜叉和女饿鬼说粗语和自乐语是粗恶罪。但在注释中没有出现。"(《金刚疏》《波罗夷》295)两性人则与黄门相同。
自乐学处注释结束。
5. 媒介学处注释
"不应说"是不该说,alaṃ-词表示禁止,不应该说就是不该说。因为说"接受、考虑、回报,犯僧残"(《波罗夷》305),所以有人说,对于一定犯僧残的人,这些接受、考虑的行为没有突吉罗和粗恶罪,这样写道。虽然这里没有"女人是指人类女人,不是女夜叉、女饿鬼、雌性动物。男人是指人类男人,不是夜叉、饿鬼、雄性动物"这样的经文,但是因为在身触等中已经确定"女人是指人类女人"(《波罗夷》285),所以这里也显然是指人类女人。由于与淫欲前行相同,确定女人就已经确定了男人。因此说"他从事媒介的那些人是人类"(《疑惑度脱》注·媒介学处注释)。在身触等中说黄门、女夜叉、女饿鬼是粗恶罪事,这里也一样,因为是黄门性质,人类两性人也是粗恶罪事。应该知道其他的人类男人、非人黄门、两性人、雄性动物等是突吉罗事,因为具有邪淫的性质。
媒介学处注释结束。

6. Kuṭikārasikkhāpadavaṇṇanā

Kiṃ bhanteti ettakepi vutte. Pucchito yadatthāya paviṭṭho, taṃ kathetuṃ labhati pucchitapaññattā bhikkhācāravatteti likhitaṃ. Hatthakammaṃ yācito ‘‘upakaraṇaṃ, mūlaṃ vā dassatī’’ti yācati, vaṭṭati, na vaṭṭatīti? Vaṭṭati senāsane obhāsaparikathādīnaṃ laddhattāti eke. Tihatthā vāti ettha vaḍḍhakihatthena tihatthā. ‘‘Pamāṇayutto mañcoti pakatividatthiyā navavidatthippamāṇamañco, so tattha ito ca na sañcarati, tasmā catuhatthavitthārā na hotī’’tiādi likhitaṃ. Akuṭiyā pana vatthudesanākiccaṃ natthi ullittāvalittaṃ kātuṃ vuttattā. ‘‘Ullittādibhāvo…pe… ‘chadanameva sandhāya vutto’ti yuttamidaṃ. Kasmāti ce? Yasmā mattikāmayabhittiṃ uṭṭhāpetvā upari ullittaṃ vā avalittaṃ vā ubhayaṃ vā bhittiyā ghaṭitaṃ karontassa āpatti eva vināpi bhittilepenā’’ti likhitaṃ. Evamettha thambhatulāpiṭṭhasaṅghāṭādi niratthakaṃ siyā. Tasmā vicāretvāva gahetabbaṃ. ‘‘Uposathāgārampi bhavissati, ahampi vasissāmī’’ti vā ‘‘bhikkhūhi vā sāmaṇerehi vā ekato vasissāmī’’ti vā karontassa vaṭṭati eva. Kasmā? ‘‘Attuddesa’’nti vuttattāti likhitaṃ.

Idaṃ pana sikkhāpadaṃ catutthapārājikaṃ viya nidānāpekkhaṃ. Na hi vaggumudātīriyā bhikkhū sayameva attano asantaṃ uttarimanussadhammaṃ musāvādalakkhaṇaṃ pāpetvā bhāsiṃsu. Aññamaññañhi te uttarimanussadhammavaṇṇaṃ bhāsiṃsu. Na ca tāvatā pārājikavatthu hoti, tattakena pana lesena bhagavā taṃ vatthuṃ nidānaṃ katvā pārājikaṃ paññapesi, tathā idhāpi. Na hi nidāne ‘‘adesitavatthukāyo sārambhāyo aparikkamanāyo’’ti vuttaṃ. ‘‘Appamāṇikāyo’’ti pana vuttattā pamāṇamatikkamantassa saṅghādisesova nidānāpekkho. Tattha sārambhe aparikkamane saṅghādisesappasaṅgaṃ viya dissamānaṃ ‘‘vibhaṅgo taṃniyamako’’ti vuttattā vibhaṅge na nivāreti. Tathā mahallake.

Etthāha – kimatthaṃ mātikāyaṃ dukkaṭavatthu vuttaṃ, nanu vibhaṅge eva vattabbaṃ siyāti? Evametaṃ. Kiṃ nu bhikkhū abhinetabbā vatthudesanāya, tehi bhikkhūhi vatthu desetabbaṃ, kīdisaṃ? Anārambhaṃ saparikkamananti. Itarañhi ‘‘sārambhe ce bhikkhu vatthusmiṃ aparikkamane’’ti evaṃ anuppasaṅgavasena āgatattā vuttaṃ. Yasmā vatthu nāma atthi sārambhaṃ aparikkamanaṃ, atthi anārambhaṃ saparikkamanaṃ, atthi sārambhaṃ saparikkamanaṃ, atthi anārambhaṃ aparikkamananti bahuvidhaṃ, tasmā bahuvidhattā vatthu desetabbaṃ anārambhaṃ saparikkamanaṃ, netaranti vuttaṃ hoti. Kimatthikā panettha vatthudesanāti ce? Garukāpattipaññāpanahetuparivajjanupāyattā. Vatthuadesanā hi garukāpattipaññāpanahetubhūtā. Garukāpattipaññāpanaṃ akataviññattigihipīḷājananaṃ, attadukkhaparadukkhahetubhūto ca sārambhabhāvoti ete vatthudesanāpadesena upāyena parivajjitā honti. Na hi bhikkhū akappiyakuṭikaraṇatthaṃ gihīnaṃ vā pīḷānimittaṃ, sārambhavatthukuṭikaraṇatthaṃ vā vatthuṃ desentīti. Honti cettha –

‘‘Dukkaṭassa hi vatthūnaṃ, mātikāya pakāsanā;

Garukāpattihetūnaṃ, tesaṃ evaṃ pakāsitā.

‘‘Vatthussa desanupāyena, garukāpattihetuyo;

Vajjitā honti yaṃ tasmā, sārambhādi jahāpita’’nti.

Kuṭikārasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.



以下是巴利文的完整直译:
6. 造小屋学处注释
"什么,尊者"即使只说这么多。被问到为什么目的进来,他可以说明那个,因为乞食行为是被问而制定的,这样写道。被请求帮工时,他请求"给工具或资金",可以吗,不可以吗?有些人说,可以,因为在住处允许暗示和旁敲侧击等。"三肘"这里是指木匠的肘。写道:"合乎尺寸的床是指普通手掌九掌长的床,它在那里不能来回移动,所以不是四肘宽"等。对于非小屋,没有指定地点的任务,因为说要涂抹。写道:"涂抹等...只是指屋顶是合适的。为什么?因为竖起泥墙后,在上面涂抹或抹平或两者都做,与墙壁连接的人即使没有涂墙也有罪。"这样的话,这里柱子、横梁、门框等就没有意义了。因此应该考虑后接受。写道:说"这也将是布萨堂,我也将住"或"我将与比丘或沙弥一起住"而造是可以的。为什么?因为说"为自己"。
这个学处像第四波罗夷一样需要序言。因为瓦古穆达河(Vaggumudā)岸边的比丘们不是自己说不存在的上人法而达到妄语的特征。他们互相说上人法的赞美。仅仅这样并不构成波罗夷事,但世尊以那么多的借口以那个事为序言制定了波罗夷,这里也一样。因为在序言中没有说"未指定地点的,有危害的,无空间的"。因为说"不合尺寸的",所以超过尺寸的僧残需要序言。在那里,像危害和无空间会导致僧残一样,看起来"分别是它的限定"所以在分别中没有禁止。同样在大型的。
这里问 - 为什么在纲要中说突吉罗事,难道不应该只在分别中说吗?确实如此。比丘们难道应该被带去指定地点吗?那些比丘们应该指定什么样的地点?无危害有空间的。因为其他的"如果比丘在有危害无空间的地点"是以附带的方式出现的所以说。因为所谓地点有有危害无空间的,有无危害有空间的,有有危害有空间的,有无危害无空间的,有多种,所以因为多种而说应该指定无危害有空间的地点,不是其他的。这里指定地点有什么目的?为了避免重罪制定的原因的方法。因为不指定地点是重罪制定的原因。重罪的制定是未经允许而引起在家人的压迫,有危害性是自己痛苦和他人痛苦的原因,这些以指定地点为借口的方法被避免了。因为比丘们不会为了造不适当的小屋或为了压迫在家人,或为了造有危害地点的小屋而指定地点。这里有偈颂:
"在纲要中说明,突吉罗的诸事;
那些重罪的因,如此被说明了。
以指定地点方法,重罪的诸因由;
因此得以避免,危害等被舍弃。"
造小屋学处注释结束。

7. Vihārakārasikkhāpadavaṇṇanā

Kiriyāmattato samuṭṭhānabhāvato akiriyamevetaṃ. Taṃ desanāakaraṇavasena. Bhikkhū vā anabhineyyāti ettha vā-saddo avadhāraṇatthoti veditabbo. ‘‘Āyasmā channo cetiyarukkhaṃ chedāpesī’’ti (pārā. 365) āgatattā idampi nidānāpekkhanti veditabbaṃ.

Vihārakārasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

8. Duṭṭhadosasikkhāpadavaṇṇanā

‘‘Kasmā mama vandanādīni…pe… ‘ghaṭiteyeva sīsaṃ etī’ti vuttattā antimavatthuajjhāpannakaṃ vandituṃ na vaṭṭatī’’ti vadanti, taṃ na gahetabbaṃ. Parivārāvasāne upālipañcake ‘‘kati nu kho, bhante, avandiyā’’tiādinā (pari. 467) vuttapāḷiyaṃ avuttattā, ‘‘pacchā upasampannena pure upasampanno vandiyo’’ti (pari. 468) vuttattā ca, tasmā eva imissaṃ kaṅkhāvitaraṇiyaṃ ‘‘upasampannoti saṅkhyupagamana’’nti vuttaṃ. Suttādhippāyo pana evaṃ gahetabbo – avandanto sāmīcippaṭikkhepasaṅkhātāya codanāya codeti nāmāti dassanatthaṃ vuttanti. Tasmā eva ‘‘ettāvatā ca codanā nāma hotī’’ti vuttaṃ. Idha adhippetaṃ āpattiāpajjanākāraṃ dassetuṃ ‘‘‘kasmā mama vandanādīni na karosī’tiādi vutta’’nti likhitaṃ.

Katūpasampadanti yassa upasampadā ruhati, taṃ, paṇḍakādayo. Ṭhapanakkhettanti ettha sabbasaṅgāhikaṃ, puggalikañcāti duvidhaṃ pavāraṇāṭhapanaṃ. Tattha sabbasaṅgāhike ‘‘suṇātu me, bhante, saṅgho…pe… tevācikaṃ pavāre’’ti su-kārato yāva re-kāro. Puggalikaṭhapane pana ‘‘saṅghaṃ, bhante, pavāremi…pe… passanto paṭī’’ti saṃ-kārato yāva ayaṃ sabbapacchimo ṭi-kāro, etthantare ekapadepi ṭhapentena ṭhapitā hoti. Uposathe pana iminānusārena viseso veditabbo ‘‘kareyyā’’ti re-kāre anatikkamante.

Duṭṭhadosasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

9. Aññabhāgiyasikkhāpadavaṇṇanā

Aññabhāgovā assa atthīti yathā suvaṇṇassedaṃ sovaṇṇamityatra suvaṇṇavā anena suvaṇṇo ityuccate. Taṃ paṭimāya sarīraṃ, silāputtakassa sarīranti ca nidassanaṃ. Chagalakassa ‘‘dabbo’’ti dinnaṃ nāmaṃ ‘‘deso’’ti vuccati. Kasmā? Theraṃ anuddhaṃsetuṃ therassāpi apadisitabbattā. Aññampi vatthuṃ na theraṃyeva. Lissati silissati vohāramattenevana atthato. Īsakaṃ allīyatīti lesoti adhippāyo. Lisaselachakolaallībhāve. Tena vuttaṃ ‘‘īsakaṃ allīyatīti leso’’ti. Yasmā desalesā atthato ninnānākaraṇaṃ, tasmā ‘‘kiñcidesaṃ lesamattaṃ upādāyā’’ti padaṃ uddharitvā ‘‘dasa lesā jātileso’’tiādi (pārā. 394) padabhājane vuttaṃ.

Aṭṭhuppattivaseneva āvibhūtanti ettha kiñca bhiyyo aniyamattā. Na hi mettiyabhūmajakānaṃ viya aññesaṃ sabbesampi ‘‘chagalakamevettha aññabhāgiyaṃ adhikaraṇaṃ hoti, aññaṃ gomahiṃsādikampi hoti, na ca mettiyabhūmajakā viya sabbepi nāmalesamattameva upādiyanti, aññampi jātilesādiṃ upādiyanti, tasmā aniyamattā na vibhattaṃ. Kiñca bhiyyo tathāvutte chagalakasseva aññabhāgiyatā sambhavati, na aññassa, yena sova dassito. Leso ca nāma lesova, na jātiādi, yena sova dassitoti evaṃ micchāgāhappasaṅgatoti veditabbaṃ. Idha ca…pe… saññinopīti imasmiṃ sikkhāpade ca amūlakasikkhāpade cāti attho.

Aññabhāgiyasikkhaṃ yo, neva sikkhati yuttito;

Gacche vinayaviññūhi, aññabhāgiyataṃva so. (vajira. ṭī. pārājika 408);

Aññabhāgiyasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.



以下是巴利文的完整直译:
7. 造大精舍学处注释
这只是从行为方面而言是无作的,因为它从不指定和不作方面而生起。"或者比丘们不应该被带去"这里的"或者"应该理解为限定的意思。因为有"尊者车那令人砍伐塔庙树"(《波罗夷》365)的记载,应该知道这也需要序言。
造大精舍学处注释结束。
8. 恶意诽谤学处注释
他们说:"为什么不对我行礼等...因为说'头一接触就算'所以不应该礼拜犯最后事的人",这不应该接受。因为在《附随》末尾优波离五问"尊者,有几种人不应礼拜"等(《附随》467)的经文中没有说,因为说"后受具足戒的应该礼拜先受具足戒的"(《附随》468),因此在这个《疑惑度脱》中说"受具足戒是指被算入"。但是经的意思应该这样理解 - 为了显示不礼拜就是以所谓拒绝恭敬而指责,所以这样说。因此说"这样就称为指责"。写道:"说'为什么不对我行礼等'等是为了显示这里所指的犯罪方式"。
"已经受具足戒的"是指受具足戒有效的人,黄门等。"制止领域"这里有两种制止自恣:包括全体的和个人的。其中包括全体的从"请僧团听我...三说自恣"的su音到re音。个人制止则从"尊者,我向僧团自恣...见则忏"的saṃ音到最后的ṭi音,在这之间任何一个音节制止就算制止了。在布萨时应该知道按照这个类推的区别,不超过"应该做"的re音。
恶意诽谤学处注释结束。
9. 别异因缘学处注释
"有别异部分"就像说"这是金的"时,有金的就说是金的。那是像的身体,石像的身体等是例子。给山羊取的"达巴"这个名字被称为"地方"。为什么?因为为了诽谤长老而也要指出长老。其他事也不只是长老。只是在言语上粘附,不是在意义上。稍微粘附的意思是借口。粘附、附着、染着、靠近的意思。因此说"稍微粘附是借口"。因为地方和借口在意义上没有区别,所以引用"依某地方一点借口"这句话,在词义解释中说"十种借口:出身借口"等(《波罗夷》394)。
只是从起因而明显,这里更是因为不确定。因为不是像美提耶和布摩迦所有人都"只有山羊在这里是别异因缘的诤论,其他牛、水牛等也是,不是像美提耶和布摩迦所有人都只依靠名字借口,也依靠其他出身借口等,所以因为不确定而没有分别。更何况如果那样说只有山羊才可能是别异因缘,其他不是,所以只显示那个。所谓借口只是借口,不是出身等,所以只显示那个,应该知道这样会导致错误理解。这里...有想的人,在这个学处和无根据学处中的意思。
不如理学习,别异因缘学处的人;
应该被善知律者,视为别异因缘。(《金刚疏》《波罗夷》408)
别异因缘学处注释结束。

11. Bhedānuvattakasikkhāpadavaṇṇanā

Tiṇṇaṃ uddhaṃ kammārahā…pe… karotīti ettha ‘‘ime cattāro’’ti vā ‘‘imañca imañcā’’ti vā vatvā kātuṃ na vaṭṭatīti likhitaṃ.

Bhedānuvattakasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.



以下是巴利文的完整直译:
11. 随顺破僧学处注释
三人以上应该羯磨...等等...做,这里写道:"说'这四人'或'这个和这个'然后做是不可以的。"
随顺破僧学处注释结束。

12. Dubbacasikkhāpadavaṇṇanā

Dukkhena vattabbo dubbaco. Vuccamāno na sahati.

Dubbacasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

Nigamanavaṇṇanā

‘‘Nāmamattavasenā’’ti pāṭho. ‘‘Nāmagottavasenā’’ti likhitaṃ. Idaṃ vuttaṃ hoti – ‘‘ayaṃ kiriyā bhikkhūnaṃ kātuṃ na vaṭṭatī’’ti jānitvā sace chādeti, channāva hotīti attho. Sabhāgamattamevāti averisabhāgamattamevāti adhippāyo.

Vatthu ceva gottañcāti ettha vatthūti vītikkamanaṃ asucimuccanaṃ. Gottanti gaṃ tāyatīti gottaṃ, sajātito aññattha gantuṃ adatvā gaṃ buddhiṃ, vacanañca tāyatīti attho. Vatthu ca sajātimeva gacchati. Sajāti nāmettha aññehi visiṭṭhāvisiṭṭhabhūtā kiriyā, na kāyasaṃsaggādi. Nāmañceva āpatti cāti ettha āpattīti vītikkamenāpannāpattiyā nāmaṃ.

Punaāgatāgatānaṃ bhikkhūnaṃ ārocentenāti ettha dvinnaṃ ārocentena ‘‘āyasmantā dhārentu’’tiṇṇaṃ vā atirekānaṃ vā ārocentena ‘‘āyasmanto dhārentū’’ti evaṃ ārocanavidhānaṃ veditabbaṃ. Vattabhedañca ratticchedañca akatvāti ettha ṭhapetvā navakataraṃ pārivāsikaṃ avasesānaṃ antamaso mūlāyapaṭikassanārahādīnampi abhivādanādisādiyane, paṭipāṭiyā nisīdane, ovadane, kammikānaṃ garahaṇe cātiādīsu vattabhedo hoti. Dassanasavanavisayesu anārocane ca bhikkhūhi ekacchanne vasane ca ajānantasseva vihāre bhikkhūnaṃ āgantvā gamane cātiādīsu ratticchedo hoti. Nānāsaṃvāsakehi vinayakammābhāvato tesaṃ anārocane ratticchedo na hoti. ‘‘Dve leḍḍupāte atikkamitvā’’ti vacanato anto na vaṭṭati. Nikkhittavatteneva hutvā vicarantena yassa santike pubbe samādiyitvā ārocitaṃ, tassāpi santike pacchā nikkhipanakāle ārocetvāva nikkhipitabbaṃ. Tasmā puna samādānakālepi so ce tato gacchati, taṃ divasaṃ agantvā divā ārocetvāpi yadi evaṃ atītadivasaṃ hoti, ‘‘aruṇe uṭṭhite tassa santike ārocetvā vattaṃ nikkhipitvā vihāraṃ gantabbanti tassa santike ārocetvā vattaṃ nikkhipitabba’’nti vuttaṃ. Apica ‘‘vihāraṃ gantvā yaṃ sabbapaṭhamaṃ bhikkhuṃ passati, tassa ārocetvā nikkhipitabba’’nti vuttaṃ. Sace ratticchedo hoti, vihārasīmāpariyāpannānaṃ sabbesaṃ ārocetabbaṃ siyā. ‘‘Tassa ārocetvā’’ti idaṃ pana pubbe anārocitaṃ sandhāya vattabhedarakkhaṇatthaṃ vuttaṃ. Tasmā eva samantapāsādikāyaṃ (cūḷava. aṭṭha. 97) evaṃ vuttaṃ ‘‘aññaṃ vihārato nikkhantaṃ vā āgantukaṃ vā’’ti.

Suddhantaparivāse pana sace ‘‘māsamattaṃ asuddhomhī’’ti aggahesi, parivasanto puna ūnaṃ vā adhikaṃ vā sanniṭṭhānaṃ karoti, tattakampi parivasitabbameva, parivāsadānakiccaṃ natthi. Ayañhi suddhantaparivāso nāma uddhampi ārohati, heṭṭhāpi orohati. Idamassa lakkhaṇaṃ.


以下是巴利文的完整直译:
12. 恶语学处注释
难以劝告的是恶语者。被劝告时不能忍受。
恶语学处注释结束。
结语注释
"只以名字方式"是经文。写作"以名字和姓氏方式"。这是说 - 知道"这个行为比丘们不应该做"后如果隐藏,就是被隐藏的意思。"只是同类"的意思是只是非敌对的同类。
"事和姓氏"这里事是指违犯,射精。姓氏是保护行为,意思是不让同族去其他地方而保护行为和言语。事只属于同类。这里所谓同类是指与其他人有区别或无区别的行为,不是身触等。"名字和罪"这里罪是指因违犯而犯的罪的名字。
"对再来的比丘们报告"这里应该知道对两人报告时说"请尊者们记住",对三人或更多人报告时说"请诸位尊者记住",这样是报告的规定。"不破坏行为和不中断夜"这里除了最新的别住者,对其余的即使是应该退回重新开始的人等,允许他们礼敬等,按顺序坐,教诫,责备羯磨执行者等,这些是破坏行为。在见闻范围内不报告,与比丘们住在同一屋顶下,不知道比丘们来到精舍又离开等,这些是中断夜。因为与不同住者没有律的羯磨,所以不向他们报告不会中断夜。因为说"超过两个土块投掷距离",所以在内部不可以。以放弃行为而行动的人,之前在谁那里受持并报告过,后来放弃时也应该向他报告后才放弃。因此再次受持时,如果他从那里离开,那天没来,白天报告了如果这样过了那天,说"在黎明升起时应该向他报告,放弃行为后去精舍,所以应该向他报告后放弃行为"。而且说"去精舍后,应该向最先看到的比丘报告后放弃"。如果中断夜,应该向精舍界内的所有人报告。但是"向他报告"这是为了保护不破坏行为,是针对之前没有报告过的人说的。因此在《一切欢喜》(《小品》注97)中这样说"从精舍出去的或来访的其他人"。
在清净边别住中,如果他认为"我一个月不清净",在别住时又确定少了或多了,也应该别住那么多,没有给予别住的任务。因为这个所谓的清净边别住可以向上增加,也可以向下减少。这是它的特征。


Samodahitvāti mūlāpattiṭṭhāne ṭhapetvā, pakkhipitvāti attho. Appaṭicchannā ce antarāpatti, mūlāya paṭikassanaṃ akatvā pubbe gahitaparivāseneva parivasitabbaṃ. Yo pana āpattiṃ āpajjitvā vibbhamitvā puna upasampanno hutvāpi paṭicchādeti, yo ca pubbe paṭicchādetvā pacchā na paṭicchādeti, yo ca ubhayattha paṭicchādeti, sabbesaṃ paṭicchannadivasavasena parivāso dātabbo. ‘‘Purimasmiṃ āpattikkhandhe vā’’ti ca ‘‘pacchimasmiṃ āpattikkhandhe vā’’ti (cūḷava. 166 ādayo) ca pāḷiyaṃ vuttattā dve bhikkhū visuddhikaṃ āpannā honti, te suddhikadiṭṭhino honti. Eko chādeti, eko na chādeti. Yo chādeti, so dukkaṭaṃ desāpetabbo. ‘‘Ubhopi yathādhammaṃ kārāpetabbā’’ti (cūḷava. 181) vacanato yaṃ kañci āpattiṃ chādetvā dukkaṭaṃ āpajjatīti veditabbo.

Tesu gatesu vā agatesu vā purimanayeneva paṭipajjitabbanti ettha ūne gaṇe caraṇaṃ, anuṭṭhahanaṃ ekarattampi gaṇena vippavāsaṃ, sace rattiyā ekakkhaṇena saṅgho vasati, sace so pure aruṇameva kenaci karaṇīyena gatoti etthapi mānattepi evaṃ jāte. ‘‘Ayañca yasmā gaṇassa ārocetvā, bhikkhūnañca atthibhāvaṃ sallakkhetvāva vasi, tenassa ūne gaṇe caraṇadoso vā vippavāso vā na hotī’’ti (cūḷava. aṭṭha. 97) samantapāsādikāyaṃ vuttaṃ. Tasmā tena ārocite muhuttampi nisīditvā gatepi vippavāso natthi. Pārivāsikassa, ukkhittakassa ca pakatattena tasmiṃ vasanaṃ udakapātena vāritaṃ, tasmā nānūpacārepi ekacchanne na vaṭṭati.

Idāni pāṭhavicāraṇā veditabbā – ‘‘nava paṭhamāpattikā cattāro yāvatatiyakā’’ti idaṃ sabhāvaniyamavacanaṃ. Tena vuṭṭhānaṃ aniyamanti dasseti. Ekaccāpattivuṭṭhānañhi kammatopi hoti akammatopi, na evaṃ āpajjananti vuttaṃ hoti. Aññataraṃ vā aññataraṃ vāti tesaṃ dvidhā bhinnānampi vuṭṭhānakkamabhedābhāvadīpakavacanaṃ. Yāvatīhaṃ, tāvatīhanti ettha ahaparicchedo aruṇavasena. ‘‘Jāna’’nti iminā jānanappaṭicchannassa akāmā parivatthabbanti dasseti. Tena bhikkhunā akāmā parivatthabbanti tena bhikkhunā vasatā akāmā parivatthabbaṃ, na parivattitaliṅgenāti dassanatthaṃ vuttaṃ. Parivutthaparivāsenāti ādimhi parivutthaparivāseneva parivāsato uttari itivārena ādito bhikkhunāva chārattaṃ, parivattitaliṅgena uddhampi bhikkhumānattāya paṭipajjitabbaṃ, na parivāse viya tappaccayā aciṇṇamānatto. Ciṇṇamānattova abbhetabbo, na itaro, na parivāse viya mānattārahe, pakkhamānattañca carantiyā bhikkhuniyā liṅgaṃ parivattātikkame sati ciṇṇamānatto bhikkhu hoti, puna bhikkhumānattaṃ gahetvā ciṇṇamānattova bhikkhu abbhetabboti dasseti.


以下是巴利文的完整直译:
合并,就是放在原罪的位置,意思是放入。如果中间罪未隐藏,不用退回重新开始,只用之前受持的别住就可以别住。但是犯罪后还俗,再次受具足戒后隐藏的人,以及之前隐藏后来不隐藏的人,还有两次都隐藏的人,都应该按照隐藏的天数给予别住。因为在经文中说"在前面的罪聚中"和"在后面的罪聚中"(《小品》166等),两个比丘犯了清净罪,他们有清净见。一个隐藏,一个不隐藏。隐藏的人应该忏悔突吉罗。因为说"两人都应该如法处置"(《小品》181),应该知道隐藏任何罪都犯突吉罗。
在他们离开或未离开时都应该按照前面的方法行事,这里在人数不足时行事,不起立,即使一夜也离开僧团,如果夜间僧团在同一刻住,如果他在黎明前因某事离开,在摩那埵也是如此。在《一切欢喜》(《小品》注97)中说:"因为这个人向僧团报告,并观察比丘们是否在场后才住,所以他没有在人数不足时行事的过失或离开。"因此他报告后,即使其他人坐一会儿就离开也不算离开。别住者和被举罪者与清净者住在一起被水瓢所禁止,所以即使不同界也不能住在同一屋顶下。
现在应该知道对经文的考察 - "九个初犯者,四个乃至三次"这是确定本质的说法。这表明出罪是不确定的。因为某些罪的出罪有的通过羯磨有的不通过羯磨,不是这样犯的意思。"任何一个"这是表示虽然分为两种,但出罪的程序没有区别的说法。"几天"这里天数的限定是以黎明为准。"知道"这表明知道隐藏的人应该不情愿地别住。"那个比丘应该不情愿地别住"这是为了表明那个住的比丘应该不情愿地别住,不是改变相的意思。"已经别住的别住"等开头,只是已经别住的别住,除了别住以外,最初比丘应该六夜,改变相后也应该行比丘摩那埵,不像别住那样因为那个原因而未行摩那埵。已经行摩那埵的应该出罪,不是其他的,不像别住那样对应该摩那埵的人,行半月摩那埵的比丘尼改变相超过时,成为已行摩那埵的比丘,再次受持比丘摩那埵后,已行摩那埵的比丘应该出罪,这样表明。


Yattha siyāti yassaṃ samānasaṃvāsakasīmāyampi vīsatigaṇo bhikkhusaṅgho atthi. Ekenapi ce ūno vīsatigaṇoti na yujjati, ūno ce. Na hi vīsatigaṇo, saṅgho ce ūno. Tasmā ‘‘ekenapi ce ūno saṅgho’’ti ettakameva vattabbanti ce? Na, catuvaggapañcavaggadasavaggappasaṅganivāraṇappayojanato. Tasmā vīsativaggo bhikkhusaṅgho ce bhikkhunā ekenapi ūno, naṭṭho daṭṭhabbo. Keci pana vinaye appakataññuno ‘‘yathā atirekacatuvaggopi saṅgho catuvaggakaraṇīye kamme ‘catuvaggo’ti vuccati, tathā pañcavaggadasavaggakaraṇīye kamme atirekapañcavaggadasavaggopi ‘pañcavaggadasavaggo’ti vuccati. Tasmā ūnopi catuvaggapañcavaggadasavaggavīsativaggovā’’ti maññeyyuṃ, tesaṃ maññanānivāraṇatthaṃ ‘‘ekenapi ce ūno’’tiādi vuttaṃ. Atha vā vīsati bhikkhusaṅgho ce, ṭhapetvā ekenapi ce ūno appakatatto, taṃ ṭhapetvā ekenapi ceti evamettha attho daṭṭhabbo. Ayaṃ tattha sāmīcīti vacanaṃ yaṃ vuttaṃ sabbattha ‘‘tassa āpattiyā parivāsaṃ deti, mūlāya paṭikassati, mānattaṃ deti, abbhetī’’ti, tassa āvibhāvakaraṇatthaṃ vuttanti veditabbaṃ. Tena tesu ayaṃ yathāvuttā sāmīci niyatā icchitabbā, na rājasikkhāpadādīsu viya aniyatā. Tattha hi kenaci antarāyena taṃ sāmīcimakarontepi anāpattīti dīpitaṃ hoti.

Saṅghādisesavaṇṇanā niṭṭhitā.

Aniyatakaṇḍaṃ



以下是巴利文的完整直译:
"在哪里可能"是指在哪个同住界内有二十人的比丘僧团。如果少一个也不是二十人僧团是不合适的,如果不足。因为不是二十人,如果僧团不足。因此是否应该只说"如果僧团少一个"?不是,因为要避免四人组、五人组、十人组的问题。因此如果二十人的比丘僧团少了一个比丘,应该视为失效。但是一些不熟悉律的人可能认为"就像超过四人的僧团在四人羯磨中也称为'四人组',同样在五人和十人羯磨中超过五人和十人的也称为'五人组和十人组'。因此不足的四人组、五人组、十人组、二十人组",为了避免他们这样认为,所以说"如果少一个"等。或者,如果是二十个比丘僧团,除了一个不清净者,除了他还少一个,这里应该这样理解意思。"这是其中的如法"这句话,所说的一切"给他那个罪的别住,退回重新开始,给摩那埵,出罪",应该知道是为了明显那个而说的。因此在那些中这个如上所说的如法是确定的应该要求的,不像王学处等那样不确定。因为在那里表明由于某些障碍而不做那个如法也不犯罪。
僧残注释结束。
不定品

1. Paṭhamāniyatasikkhāpadavaṇṇanā

Aniyate āditova idaṃ pakiṇṇakaṃ. Seyyathidaṃ – idaṃ aniyatakaṇḍaṃ nippayojanaṃ tattha apubbābhāvatoti ce? Na, garukalahukabhedabhinnāpattiropanāropanakkamalakkhaṇadīpanappayojanato. Ettha hi ‘‘sā ce evaṃ vadeyya ‘ayyo mayā…pe… so ca taṃ paṭijānāti, āpattiyā kāretabbo’’’tiādinā (pārā. 446) āpattiyā garukāya, lahukāya ca āropanakkamalakkhaṇaṃ, ‘‘na kāretabbo’’ti iminā anāropanakkamalakkhaṇañca dassitaṃ. Lakkhaṇadīpanato ādimhi, ante vā uddisitabbanti ce? Na, asambhavato. Kathaṃ na tāva ādimhi sambhavati, yesamidaṃ lakkhaṇaṃ, tesaṃ sikkhāpadānaṃ adassitattā. Na ante garukamissakattā. Tasmā garukalahukānaṃ majjhe eva uddisitabbataṃ arahati ubhayamissakattā. Yā tattha pācittiyasaṅkhātā lahukāpatti dassitā, sāpi garukāti kathitā. Tenevāha ‘‘methunadhammasannissitakilesasaṅkhātena rahassādenā’’tiādi. Tasmā garukānaṃ eva anantaraṃ uddiṭṭhantipi eke. Evaṃ sati paṭhamāniyatamevālaṃ tāvatā lakkhaṇadīpanasiddhito, kiṃ dutiyenāti ce? Na, okāsaniyamapaccayamicchāgāhanivāraṇappayojanato. ‘‘Paṭicchanne āsane alaṃkammaniye’’ti okāsaniyamato hi tabbiparīte okāse idaṃ lakkhaṇaṃ na vikappitanti micchāgāho hoti. Taṃnivāraṇato dutiyāniyatampi sātthakamevāti adhippāyo. Kasmā? Okāsabhedato, rahobhedadīpanato, rahonisajjassādabhedadīpanato. Okāsaniyamabhāve ca rahonisajjassādabhedo jāto. Dvinnaṃ rahonisajjasikkhāpadānaṃ nānāttajānanañca siyā tathā kāyasaṃsaggabhedadīpanato. Nālaṃ kammaniyepi hi okāse appaṭicchanne, paṭicchannepi vā nisinnāya vātapānakavāṭacchiddādīhi nikkhantakesādiggahaṇena kāyasaṃsaggo labbhatīti evamādayopi nayā vitthārato veditabbā.


以下是巴利文的完整直译:
1. 第一不定学处注释
不定品最初是杂项。即是 - 这个不定品是无目的的吗?在那里没有以前的情况吗?不是,因为有显示重罪轻罪的区分、罪的加载和不加载的方式特征的目的。在这里,通过"如果她这样说'尊者,我...他也承认这一点,应该因罪而惩罚'"等,显示了重罪和轻罪的加载方式特征,以及"不应该惩罚"显示了不加载方式特征。是否应该在开头或结尾说明特征?不是,因为不可能。为什么一开始不可能?因为没有显示那些具有这个特征的学处。在结尾也不可能,因为混合了重罪。因此,在重罪和轻罪的中间应该说明,因为两者混合。在那里显示的被称为波逸提的轻罪,也被称为重罪。因此说"以性行为相关的烦恼所称的秘密欲望"等。因此有些人说应该紧接在重罪之后。如果是这样,第一不定学处足以证明特征,何必要第二个?不是,因为要限定场所、防止错误理解。因为从"在隐蔽座位上不适合行动"的场所限定,在相反的场所中这个特征是不可变的,所以会有错误理解。为了防止这一点,第二不定学处也是有意义的。为什么?因为场所的区分,显示秘密的区分,显示秘密坐的快乐区分。在没有场所限定时,秘密坐的快乐区分就产生了。对于两个秘密坐学处可能有不同的认知,同样因为显示身体接触的区分。即使在不适合行动的场所,如果不隐蔽,或者虽然隐蔽但通过窗户、门缝等露出头发等方式可以接触身体,这些道理应该详细了解。


Tatridaṃ mukhamattanidassanaṃ – okāsabhedatoti alaṃkammaniyanālaṃkammaniyabhedato. Paṭicchannampi hi ekaccaṃ nālaṃkammaniyaṃ vātapānādinā antaritattā , ubhayappaṭicchannampi ekaccaṃ nālaṃkammaniyaṃ vijānataṃ ajjhokāsattā. Rahobhedadīpanatoti ettha rahabhāvasāmaññepi raho dvidhā paṭicchannāpaṭicchannabhedatoti adhippāyo. Rahonisajjassādabhedadīpanatoti methunassādavasena nisajjā, duṭṭhullassādavasena nisajjāti tādisassa bhedassa dīpanatoti attho. ‘‘Idha āgatanayattā bhikkhunipātimokkhe idaṃ kaṇḍaṃ parihīnanti veditabba’’nti vadanti. ‘‘Aṭṭhuppattiyā tattha anuppannattā’’ti eke, taṃ anekantabhāvadīpanato ayuttaṃ. Sabbabuddhakāle hi bhikkhūnaṃ pañca, bhikkhunīnaṃ cattāro ca uddesā santi. Pātimokkhuddesapaññattiyā asādhāraṇattā tattha niddiṭṭhasaṅghādisesapācittiyānanti eke. Tāsañhi bhikkhunīnaṃ ubbhajāṇumaṇḍalika (pāci. 658) -aṭṭhavatthuka (pāci. 675) -vasena kāyasaṃsaggaviseso pārājikavatthu, ‘‘hatthaggahaṇaṃ vā sādiyeyya, kāyaṃ vā tadatthāya upasaṃhareyyā’’ti (pāci. 675) vacanato sādiyanampi, ‘‘santiṭṭheyya vā’’ti (pāci. 675) vacanato ṭhānampi, ‘‘saṅketaṃ vā gaccheyyā’’ti (pāci. 675) vacanato gamanampi, ‘‘channaṃ vā anupaviseyyā’’ti (pāci. 675) vacanato paṭicchannaṭṭhānappavesopi hoti, tathā ‘‘rattandhakāre appadīpe, paṭicchanne okāse ajjhokāse ekenekā santiṭṭheyya vā sallapeyya vā’’ti (pāci. 839) vacanato duṭṭhullavācāpi pācittiyavatthukanti katvā tāsaṃ aññathā aniyatakaṇḍassa avattabbatāpattito na vuttanti tesaṃ adhippāyo. Pakiṇṇakaṃ.

‘‘Desanāvuṭṭhānagāminīnaṃ āpattīnaṃ vasena alajjiādayo lajjīnaṃ codessantī’’ti āgatattā lajjipaggahatthāya patirūpāyapi upāsikāya vacanena akatvā bhikkhusseva paṭiññāya kātabbanti āpattiyo pana lakkhaṇadassanatthaṃ paññattaṃ vitthāranayameva gahetvā vattuṃ yuttaṃ ‘‘ime kho panāyasmanto dve aniyatā dhammā’’ti (pārā. 443) uddesadassanattāti likhitaṃ. Sotassa rahoti ettha rahoti vacanasāmaññato vuttaṃ. Duṭṭhullasāmaññato duṭṭhullārocanappaṭicchādanasikkhāpadesu pārājikavacanaṃ viya. Tasmā ‘‘cakkhusseva pana raho ‘raho’ti idha adhippeto’’ti vuttaṃ. Kathaṃ paññāyatīti ce? ‘‘Mātugāmo nāma…pe… antamaso tadahujātāpi dārikā’’ti (pārā. 445) vuttattā duṭṭhullobhāsanaṃ idha nādhippetanti dīpitamevāti. Antodvādasahatthepīti pi-saddena apihitakavāṭassa gabbhassa dvāre nisinnopīti attho. Acelakavagge rahopaṭicchannāsanasikkhāpade (pāci. 288) ‘‘yo koci viññū puriso dutiyo hotī’’ti imassa anurūpato ‘‘itthīnaṃ pana satampi anāpattiṃ na karotiyevā’’ti vuttaṃ. ‘‘Alaṃkammaniyeti sakkā hoti methunaṃ dhammaṃ paṭisevitu’’nti (pārā. 445) vibhaṅge vacanato rahonisajjassādo cettha methunadhammasannissitakileso, na dutiye viya duṭṭhullavācassādakileso. Tasmā ca paññāyati sotassa raho nādhippetoti.


以下是巴利文的完整直译:
这里是简要说明:关于场所的区分,是指适合行动和不适合行动的区分。因为有些隐蔽处因为有窗户等阻隔而不适合行动,有些两边都隐蔽的地方对于了解的人来说是露天的而不适合行动。关于显示秘密的区分,这里虽然有秘密的共性,但秘密分为隐蔽和不隐蔽两种,这是意思。关于显示秘密坐的快乐区分,意思是显示这样的区分:以性交快乐方式的坐,以粗语快乐方式的坐。他们说:"因为这里已经说明了方法,应该知道在比丘尼波罗提木叉中这一品已经消失。"有些人说:"因为在那里没有生起因缘。"这是不合适的,因为显示了不一定性。在所有佛陀时期,比丘有五次诵戒,比丘尼有四次诵戒。有些人说因为波罗提木叉诵戒的规定不共通,所以那里没有说明僧残和波逸提。因为对于那些比丘尼来说,超过膝盖和八事的身体接触是波罗夷事,因为说"或者允许握手,或者为此靠近身体"(波逸提675),所以允许也是,因为说"或者站立"(波逸提675),所以站立也是,因为说"或者去约会的地方"(波逸提675),所以去也是,因为说"或者进入隐蔽处"(波逸提675),所以进入隐蔽处也是,同样因为说"在黑夜无灯,隐蔽处或露天处一对一站立或交谈"(波逸提839),所以粗语也是波逸提事,因此对她们来说不能以其他方式说不定品,这是他们的意思。杂项。
因为说"无惭愧等人会以忏悔和出罪的罪来指责有惭愧的人",为了支持有惭愧的人,即使是适当的优婆夷的话也不做,只应该按照比丘的承认来做,但是为了显示罪的特征而制定的罪,应该采取详细的方法来说,因为显示了"诸位尊者,这两个不定法"(波罗夷443)的诵戒,这样写道。"耳朵的秘密",这里"秘密"是从一般的说法来说的。从粗语的共性来说,就像在宣说粗语和隐藏粗语的学处中说波罗夷一样。因此说"但这里所指的'秘密'是眼睛的秘密"。如何知道?因为说"所谓女人...乃至刚出生的女孩"(波罗夷445),所以已经表明这里不是指说粗语。"在十二肘之内",这里的"也"字的意思是即使坐在没有关门的内室门口也是。在裸行者品的秘密隐蔽座位学处(波逸提288)中说"任何有智男子作为第二人",与此相应地说"即使有一百个女人也不能使无罪"。因为在注释中说"适合行动是指可以行淫"(波罗夷445),这里秘密坐的快乐是与性交相关的烦恼,不像第二个是粗语快乐的烦恼。因此可以知道不是指耳朵的秘密。


Tiṇṇaṃ dhammānaṃ aññatarena vadeyyāti rahonisajjasikkhāpadavasena nisinnassa tassānusārena pācittiyameva avatvā pārājikasaṅghādisesāyapi āpattiyā bhedadassanatthaṃ vuttaṃ. Puna āpattippaṭijānanaṃ avatvā kasmā ‘‘nisajjaṃ bhikkhu paṭijānamāno’’ti vatthuppaṭijānanaṃ vuttanti? Vuccate – āpattiyā codite vinayadharena ‘‘kismiṃ vatthusmi’’nti pucchite cuditakena ‘‘imasmiṃ vatthusmi’’nti vutte vinayadharena ‘‘īdisaṃ nāma akāsī’’ti pucchite so vatthuṃ paṭijānamānova kāretabboti dassanatthaṃ ‘‘nisajjaṃ bhikkhu paṭijānamāno’’ti vuttaṃ. Yadi evaṃ nisajjaṃ paṭijānamānopi āpattiyāva kāretabboti? Anurūpameva. Evaṃ pana gahetabbaṃ – tiṇṇampi āpattīnaṃ vatthūni aggahetvā idha sikkhāpadavasena nisajjameva vuttaṃ. Tasmiṃ gahitepi hi āpatti gahitāva hotīti. Yena vā sāti ettha vā-saddo ‘‘tena so bhikkhu kāretabbo vā’’ti yojetabbo. So ca vikappattho. Tasmā ‘‘kāretabbo vā paṭijānamāno, na vā kāretabbo appaṭijānamāno’’ti attho. Tena vuttaṃ ‘‘paṭijānamāno vā’’tiādi. Rahonisajjasikkhāpadavasena nisajjapaccayā āpattiyā vuttattā sesesupi sesasikkhāpadavasena āpatti gahetabbā. ‘‘Samuṭṭhānādīni paṭhamapārājikasadisānevā’’ti vuttattā idha duṭṭhullobhāsanassa anadhippetabhāvo veditabbo.

Paṭhamāniyatasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

2. Dutiyāniyatasikkhāpadavaṇṇanā

Saṅghādisesenavāti kāyasaṃsaggaduṭṭhullobhāsanena. Tasmā evaṃ kāyasaṃsaggavāro pāḷiyampi vutto. Anandho abadhiroti anandho kāyasaṃsaggaṃ passati, abadhiro duṭṭhullaṃ suṇāti, tasmā eva adinnādānasadisānevāti vutta’’nti likhitaṃ. Ettha ca kāyavācācittato samuṭṭhānaṃ kathanti ce? Kāyasaṃsaggañhi samāpajjanto duṭṭhullampi bhaṇati, duṭṭhullaṃ bhaṇanto nisīdati cāti sambhavati, duṭṭhullameva vā sandhāya vuttaṃ. Tañhi adinnādānasamuṭṭhānanti.

Yo desanaṃ sabbavidūpamova;

Nānānayākāravicittabhedaṃ;

Ñātuṃ upāyāna mano satimā;

Taṃ lābhahetuṃ na karoti puññanti.

Dutiyāniyatasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

Aniyatavaṇṇanā niṭṭhitā.

Nissaggiyakaṇḍaṃ

1. Cīvaravaggo



以下是巴利文的完整直译:
"应该以三法中的任何一个说",这是为了显示秘密坐学处所坐的人,不只是按照那个说波逸提,也说波罗夷和僧残罪的区别。为什么再次不说承认罪而说"比丘承认坐"的承认事?回答:当被指责犯罪时,律师问"在什么事上",被指责者说"在这件事上",律师问"你做了这样的事吗",他承认事情就应该被处罚,为了显示这一点所以说"比丘承认坐"。如果是这样,承认坐也应该因罪而处罚吗?是合适的。但是应该这样理解:没有取三种罪的事,这里按照学处只说了坐。因为即使取了那个,罪也是已经取了的。"或者她",这里的"或"字应该连接"或者那个比丘应该被处罚"。这是选择的意思。因此意思是"承认的应该被处罚,不承认的不应该被处罚"。所以说"或者承认"等。因为按照秘密坐学处说了因坐而犯罪,在其他方面也应该按照其他学处取罪。因为说"起因等与第一波罗夷相似",所以应该知道这里不是指说粗语。
第一不定学处注释结束。
2. 第二不定学处注释
"或者以僧残"是指身体接触和说粗语。因此在经文中也这样说了身体接触的部分。写道:"非盲非聋是非盲看见身体接触,非聋听到粗语,因此说与不与取相似。"这里如何说是从身语意生起?因为进行身体接触时也说粗语,说粗语时也坐下,这是可能的,或者只是针对粗语而说的。因为那是不与取的生起。
如同一切知者的教法;
以各种方法和形式多样区分;
为了知道方法而有念有智;
不为利养而造作功德。
第二不定学处注释结束。
不定注释结束。
舍堕品
1. 衣品

1. Kathinasikkhāpadavaṇṇanā

Nissaggiyakaṇḍe tiṇṇaṃ kathinasikkhāpadānaṃ, vassikasāṭikaaccekacīvarasāsaṅkasikkhāpadānañca ekadesanāya tathākiṇṇāpattikkhandhāva veditabbā –

Kathinaṃ yassa cattāro, sahajā samayadvayaṃ;

Channaṃ sikkhāpadānañca, ekadesavinicchayo.

Tattha kathinanti ‘‘saṅghassa anumodanāya, gaṇassa anumodanāya, puggalassa atthārā saṅghassa atthataṃ hoti kathina’’nti (pari. 414) vacanato tesaṃyeva anumodanādidhammānaṃ saṅgaho kathinaṃ nāma. Yathāha ‘‘kathinaṃ jānitabbanti tesaññeva dhammānaṃ saṅgaho samavāyo nāmaṃ nāmakamma’’ntiādi (pari. 412). Tasmā kathinanti idaṃ bahūsu dhammesu nāmamattaṃ, na paramatthato eko dhammo. Ko panassa atthāroti? Tadekadesova khīrassa dhārā viya. Yathā cāha ‘‘atthāro ekena dhammena saṅgahito vacībhedenā’’ti. Sahajā nāma aṭṭha mātikā, dve palibodhā, pañcānisaṃsāti ime pannarasa dhammā. Samayadvayaṃ nāma kathinatthārasamayo, cīvarasamayo cāti. Tattha kathinatthārasamayo vassānassa pacchimo māso. Cīvarasamayo nāma anatthate kathine ayaṃ kattikamāso, atthate cattāro hemantikā cāti pañca māsā.

Tattha aṭṭha mātikā nāma pakkamanantikādayo. Tā sabbāpi atthārena ekato uppajjanti nāma. Tabbhāvabhāvitāya atthāre sati uddhāro sambhavati. Tattha kathinatthārena ekuppādā ekanirodhā antarubbhāro sahubbhāro, avasesā kathinubbhārā ekuppādā, nānānirodhā ca. Tattha ekanirodhāti atthārena saha nirodhā, antarubbhārasahubbhārānaṃ uddhārābhāvo ekakkhaṇe hotīti attho. Sesā nānā nirujjhanti nāma. Tesu hi uddhārabhāvaṃ pattesupi atthāro tiṭṭhati evāti aṭṭhakathāyaṃ atthavibhāvanā. Sace atthate kathine bhikkhusmiṃ sāpekkhe tamhā āvāsā pakkamante saṅgho antarubbhāraṃ karoti, tassa bhikkhuno paṭhamameva mūlāvāse niṭṭhitacīvarapalibodhābhāvepi sati antarubbhāre palibodho chijjati satipi sāpekkhatāya saussāhattā. Iminā pariyāyena pakkamanantiko kathinuddhāro atthārena ekuppādo nānānirodho hoti. Tathā antarubbhāre sati suṇantassāpi yāva cīvaraniṭṭhānaṃ na gacchati, tāva parihārasambhavato niṭṭhānantiko. Yāva sanniṭṭhānaṃ na gacchati, tāva parihārasambhavato sanniṭṭhānantiko. Yāva na nassati, tāva parihārasambhavato nāsanantiko. Yāva na suṇāti, tāva parihārasambhavato savanantiko. Yāva cīvarāsā na chijjati, tāva parihārasambhavato āsāvacchediko. Yāva sīmaṃ nātikkamati, tāva parihārasambhavato sīmātikkantiko. Atthārena ekuppādo nānānirodho hotīti veditabbo.

Tattha antarubbhārasahubbhārā dve antosīmāyaṃ eva sambhavanti, na bahisīmāyaṃ. Pakkamanasavanasīmātikkantikā bahisīmāyameva sambhavanti, na antosīmāyaṃ. Niṭṭhānasaaāṭṭhānāsāvacchedikā antosīmāyañceva bahisīmāyañca. Antarubbhāro saṅghāyatto, pakkamananiṭṭhānasanniṭṭhānasīmātikkantikā puggalādhīnā, sesā tadubhayaviparītā.


以下是巴利文的完整直译:
1. 迦絺那衣学处注释
在舍堕品中,三个迦絺那衣学处、雨浴衣学处、急施衣学处和可疑学处,应该知道是以一种说法而有多种罪聚:
迦絺那衣有四种,八种同生,两种时期;
六个学处的一部分决定。
其中迦絺那衣,因为说"通过僧团的随喜,通过众多人的随喜,通过个人的铺设,僧团的迦絺那衣被铺设"(《附随》414),所以那些随喜等法的集合称为迦絺那衣。如说:"应该知道迦絺那衣是那些法的集合、聚集、名称、命名"等(《附随》412)。因此迦絺那衣这个词只是对许多法的命名,不是究竟意义上的一个法。那么它的铺设是什么?就像牛奶的流出一样,只是它的一部分。如说:"铺设以一法摄取,即言语表示。"
所谓同生是指八种情况,两种障碍,五种利益,这十五种法。两种时期是指迦絺那衣铺设时期和衣时期。其中迦絺那衣铺设时期是雨安居的最后一个月。衣时期是指未铺设迦絺那衣时是这个迦提迦月(十月),铺设后是四个冬季月,共五个月。
其中八种情况是指离去等。它们都被称为与铺设同时生起。因为有铺设才可能有收起。其中迦絺那衣铺设与中间收起和同时收起是同时生起同时灭去,其余的迦絺那衣收起是同时生起而不同时灭去。其中同时灭去是指与铺设同时灭去,中间收起和同时收起在同一刻没有收起的可能,这是意思。其余的被称为不同时灭去。因为即使它们达到收起的状态,铺设仍然存在,这是注释书中的意义解释。如果在铺设迦絺那衣后,比丘带着期望从那个住处离去,僧团进行中间收起,那个比丘虽然最初在原住处没有完成衣的障碍,但是因为中间收起而切断了障碍,尽管有期望但是有热心。以这种方式,离去的迦絺那衣收起与铺设同时生起而不同时灭去。同样,在中间收起时,即使听到,只要衣没有完成,就有可能继续受持,所以是完成收起。只要没有决定,就有可能继续受持,所以是决定收起。只要没有失坏,就有可能继续受持,所以是失坏收起。只要没有听到,就有可能继续受持,所以是听闻收起。只要对衣的期望没有切断,就有可能继续受持,所以是期望断绝收起。只要没有越过界,就有可能继续受持,所以是越界收起。应该知道这些与铺设同时生起而不同时灭去。
其中中间收起和同时收起只在界内可能,不在界外可能。离去、听闻和越界收起只


Tattha ‘‘niṭṭhitacīvarasmi’’nti iminā cīvarapalibodhābhāvameva dīpeti. Na āvāsapalibodhābhāvaṃ. ‘‘Ubbhatasmiṃ kathine’’ti iminā ubhayapalibodhābhāvaṃ dīpeti, tasmā ubhayapalibodhābhāvadīpanatthaṃ tadeva vattabbanti ce? Na, visesattā. Kathaṃ? Kāmañcetaṃ tasmā ‘‘ubbhatasmiṃ kathine’’ti kesañci kathinuddhārānaṃ nānānirodhattā, saṅghapuggalādhīnānadhīnattā ca antobahiubhayasīmāsu niyamāniyamato ca ubbhatasmiṃ kathine saṅghassa, na puggalassa ubbhataṃ hoti, tathāpi ‘‘ubbhatasmiṃ kathine’’ti idaṃ sāmaññavacanaṃ. Tasmā ‘‘niṭṭhitacīvarasmi’’nti iminā niyameti.

Kiṃ vuttaṃ hoti – saṅghassa antarubbhārena ubbhatasmiṃ kathine acchinnacīvarapalibodho bahisīmāgato pacchā gantvā attano sīmāgato aniṭṭhitacīvaro ānisaṃsaṃ labhati evāti katvā ‘‘niṭṭhitacīvarasmi’’nti vuttanti veditabbaṃ. Tattha āvāsapalibodho nāma vasati vā tasmiṃ āvāse, sāpekkho vā pakkamati. Cīvarapalibodho nāma cīvaraṃ akataṃ vippakataṃ, cīvarāsānupacchinnā, tabbiparītena apalibodho veditabbo. Tattha anatthatakathinānaṃ cīvarakālasamaye niyamato cattāro ānisaṃsā labbhanti, asamādānacāro aniyamato. Tena sāsaṅkasikkhāpadaṃ vuttaṃ. Kathaṃ cattāro niyatāti ce? ‘‘Cīvarakālasamayo nāma anatthate kathine vassānassa pacchimo māso’’ti (pārā. 649) vacanato anatthatakathinānaṃ tasmiṃ māse yāvadatthacīvaraṃ siddhaṃ, tathā tatiyakathinasikkhāpade (pārā. 497 ādayo) akālacīvaraṃ nāma piṭṭhisamayato paṭṭhāya taṃ paṭiggahetvā saṅghato labhitabbaṃ ce, yāva cīvarakālasamayaṃ nikkhipitvā bhājetvā gahetabbaṃ. Puggalikaṃ ce, vassānassa chaṭṭhapakkhassa pañcamito paṭṭhāya yāva cīvarakālasamayaṃ anadhiṭṭhitaṃ avikappitaṃ vaṭṭati accekacīvarasikkhāpadena anuññātattā, na tato paraṃ. Tadā uppannacīvarassa paṭisiddhattā paṭhamakathinena. Tattha aṭṭhakathāyaṃ vuttanayo saṅghikaṃ sandhāya, tathā porāṇagaṇṭhipade cāti veditabbaṃ.

Paṭhamakathine (pārā. 459 ādayo) paṭhamapaññattiyā, avisesena vā ekādasame divase āpatti. Vassānassa hi antonivāraṇatthaṃ aṭṭhakathāya ‘‘niṭṭhitacīvarasmiṃ bhikkhunā ubbhatasmiṃ kathine’’ti (pārā. 462 ādayo) vuttaṃ. Eseva nayo dutiye, tatiye ca. Tena cīvarakālato pure vā anto vā uppannaṃ cīvarakālato uddhaṃ ekadivasampi parihāraṃ na labhati. Yadi labheyya, accekacīvarasikkhāpadavirodho. ‘‘Yāva cīvarakālasamayaṃ nikkhipitabbaṃ, tato ce uttari nikkhipeyya, nissaggiya’’nti (pārā. 648) hi tattha vuttaṃ. Vassāvāsikabhāvena saṅghato laddhaṃ vuṭṭhavassattā attano santakabhūtaṃ accekacīvaraṃ cīvarakālasamayaṃ atikkāmayato eva āpatti, na accekacīvarakālaṃ atikkāmayato āpattīti. ‘‘Anatthate kathine ekādasamāse uppanna’’nti (pārā. 500) vacanato yo ca tattha cīvaruppādo, so ca nesaṃ bhavissatīti siddhaṃ, anāmantacāragaṇabhojanasikkhāpade ‘‘aññatra samayā’’ti (pāci. 222 ādayo) vuttattā sesadvayaṃ siddhameva. Tasmā ‘‘kālepi ādissa dinnaṃ, etaṃ akālacīvara’’nti (pārā. 500) vacanato ādissa dinnacīvaraṃ parihāraṃ na labhati.


以下是巴利文的完整直译:
其中"衣已完成"这句话只是表明没有衣的障碍,不表明没有住处的障碍。"迦絺那衣已收起"这句话表明两种障碍都没有,因此为了表明两种障碍都没有,应该只说那个吗?不是,因为有特殊性。怎么说?虽然因为"迦絺那衣已收起"这句话,由于某些迦絺那衣收起不同时灭去,依赖或不依赖僧团和个人,以及在界内外和两者都有限定和不限定,所以迦絺那衣收起是僧团的,不是个人的,但是"迦絺那衣已收起"这是一般说法。因此用"衣已完成"来限定。
这是什么意思?应该知道,当僧团中间收起迦絺那衣时,衣的障碍未切断,到了界外后来又回到自己的界内,衣未完成,仍然得到利益,所以说"衣已完成"。其中住处障碍是指住在那个住处,或者带着期望离开。衣障碍是指衣未做或未做完,对衣的期望未断,与此相反的应该知道是无障碍。其中未铺设迦絺那衣者在衣时期必定得到四种利益,不受持行为不确定。因此说可疑学处。如何四种是确定的?因为说"所谓衣时期,未铺设迦絺那衣时是雨安居的最后一个月"(波罗夷649),所以未铺设迦絺那衣者在那个月得到足够的衣。同样在第三迦絺那衣学处(波罗夷497等)中,所谓非时衣是指从背后时期开始,如果从僧团得到,应该保存到衣时期后分配取用。如果是个人的,从雨安居第六个半月的第五天开始直到衣时期,未受持未分别都可以,因为急施衣学处允许,不能超过那个时间。因为第一迦絺那衣学处禁止那时生起的衣。其中注释书中说的方法是针对僧团的,古注释书也是这样,应该知道。
在第一迦絺那衣学处(波罗夷459等)中,根据第一制定,或者不加区别,在第十一天犯罪。为了防止在雨安居内,注释书说"比丘衣已完成,迦絺那衣已收起"(波罗夷462等)。第二和第三学处也是这样。因此在衣时期之前或之内生起的衣,超过衣时期一天也不能受持。如果可以受持,就会与急施衣学处矛盾。因为那里说"应该保存到衣时期,如果超过那个时间保存,犯舍堕"(波罗夷648)。作为雨安居资具从僧团得到的,因为已出雨安居而成为自己的急施衣,超过衣时期就犯罪,不是超过急施衣时期才犯罪。因为说"未铺设迦絺那衣时在十一个月内生起"(波罗夷500),所以那里的衣生起也会是他们的,这是确定的。因为在不告知行走和众食学处中说"除了时期"(波逸提222等),其余两种是确定的。因此因为说"即使在时期内指定给予的,这是非时衣"(波罗夷500),所以指定给予的衣不能受持。


Aparakattikāyameva vā ubbhatasmiṃ kathine labhati, evaṃ ‘‘ubbhatasmiṃ kathine’’ti vuttattāti ce? Na vattabbaṃ. Cha ṭhānāni hi sāpekkhatāya vuttāni . Duṭṭhadosadvaye adhikaraṇacatutthaṃ, paṭhamāniyate sotassa raho, tatiyakathine ādissa dinnaṃ cīvaraṃ, accekacīvarasikkhāpade ‘‘saññāṇaṃ katvā nikkhipitabba’’nti padaṃ, duṭṭhullārocanappaṭicchādanadvaye adhikaraṇaṃ, pārājikavacanañca, tīsu kathinasikkhāpadesu ‘‘aṭṭhannaṃ mātikānaṃ aññatarāyā’’ti vacananti. Tattha ādissa dinnaṃ cīvaraṃ saṅghikaṃ bhājitabbacīvaraṃ sandhāya vuttaṃ, na puggalikaṃ. Saññāṇaṃ katvā nikkhipitabbanti vassāvāsikacīvaraṃ sandhāya vuttaṃ. Avuṭṭhavassena pacchā dātabbattā saññāṇaṃ kātabbaṃ, na ñātippavāritato laddhaṃ puggalikaṃ sandhāya. Tasmā duvidhaṃ accekacīvaraṃ saṅghe ninnaṃ, puggale ninnañcāti siddhaṃ. Tattha saṅghe pariṇataṃ accekacīvaraṃ vassūpanāyikadivasato paṭṭhāya, piṭṭhisamayato paṭṭhāya vā yāva pavāraṇā nikkhipituṃ vaṭṭati eva saṅghikattā, puggalikampi ‘‘vassaṃvuṭṭhakāle gaṇhathā’’ti dinnattā. Tādisañhi yāva vassaṃvuṭṭho na hoti, tāva tasseva dāyakassa santakaṃ hoti. Ettako visesahetu.

‘‘Anaccekacīvare anaccekacīvarasaññī cīvarakālasamayaṃ atikkāmeti, anāpattī’’ti vacanato accekacīvarakasseva so aparādho. Yena ‘‘virodho’’ti vacanaṃ dasseyyāti na vinaye visesahetu pariyesitabbo. Buddhavisayattā pamāṇanti ce? Na, yadi evaṃ ettha attano santakabhūtampi accekacīvaraṃ saññāṇaṃ katvā nikkhipitabbameva, na adhiṭṭhātabbaṃ na vikappetabbaṃ na vissajjetabbaṃ. Tato ‘‘anāpatti, antosamaye adhiṭṭheti vikappeti vissajjetī’’tiādivacanavirodho (pārā. 651) adhivāsetabbo siyā. Tathā ‘‘vassānassa pacchime māse kathinuddhāre kate tasmiṃ māse atthate kathine kathinuddhāradivasaṃ atikkāmeti, nissaggiyaṃ hotī’’ti vacanato nissaggiyaṃ hotīti ayampi atthavirodho adhivāsetabbo siyā. Tasmiñca ‘‘anaccekacīvare anāpattī’’ti vuttaṃ, tañca anadhiṭṭhitaṃ avikappitamevāti ettako visesahetu. Atirekacīvarañcetaṃ paṭhamasikkhāpadenāpatti, itaraṃ ce anāpattiyevāti imassa atthassa ayaṃ bhagavato visesahetu. Tathā atirekadasāhānāgatāyeva kattikapuṇṇamāya saṅghassa vassāvāsikatthaṃ accekacīvaraṃ viya dadamānaṃ na gahetabbaṃ, dasāhānāgatāya eva gahetabbanti ettako visesahetu. Tato aṭṭhakathānayavirodho ca adhivāsetabbo siyā. Tattha ‘‘adhiṭṭhitato paṭṭhāya uppannaṃ accekacīvaraṃ na hotī’’ti vatvā aññathā nayo dassito. Porāṇagaṇṭhipade so ca nayo saṅghikaṃ upādāya vuttattā na virujjhatīti neva so ca paṭikkhitto. Yathā anaccekacīvaraṃ chaṭṭhito paṭṭhāya uppannaṃ atirekadasāhānāgatāyapi paṭiggahetabbaṃ, paṭiggahetvā cīvarakālasamayaṃ atikkāmayatopi anāpattīti ayampi nayo adhivāsetabbo siyā. Tato paṭhamakathinavirodho. Dasāhānāgatāya eva paṭiggahetabbaṃ, paṭiggahetvā cīvarakālasamayaṃ atikkāmayato anāpattīti ce, taṃ dve dasāhe labhatīti ettako visesahetu.


以下是巴利文的完整直译:
或者是说在后迦提迦月迦絺那衣收起时才得到,因为说"迦絺那衣已收起"?不应该这么说。因为六个地方是出于期望而说的。在两个恶意诽谤中有第四种诤事,在第一不定中有耳朵的秘密,在第三迦絺那衣中有指定给予的衣,在急施衣学处中有"做记号保存"这句话,在宣说粗语和隐藏粗语两学处中有诤事和波罗夷的说法,在三个迦絺那衣学处中有"以八种情况中的任何一种"这句话。其中指定给予的衣是指僧团的应分配的衣,不是个人的。"做记号保存"是指雨安居衣,因为未住雨安居者后来应该给予,所以要做记号,不是指从亲戚和邀请者得到的个人衣。因此急施衣有两种,倾向于僧团的和倾向于个人的,这是确定的。其中倾向于僧团的急施衣,从入雨安居之日开始,或者从背后时期开始,直到自恣都可以保存,因为是僧团的,个人的也是因为给予时说"住完雨安居时拿取"。这样的衣只要还没有住完雨安居,就仍然是施主的。这是特殊原因。
因为说"对非急施衣认为是非急施衣而超过衣时期,无罪",所以只有急施衣才有过错。因此不应该在律中寻找特殊原因来显示"矛盾"这句话。如果说因为是佛陀境界所以是标准?不是,如果是这样,这里即使是自己的急施衣也必须做记号保存,不能受持、不能分别、不能舍弃。那么就必须接受与"无罪,在时期内受持、分别、舍弃"等说法(波罗夷651)的矛盾。同样,因为说"在雨安居最后一个月收起迦絺那衣,在那个月铺设迦絺那衣,超过收起迦絺那衣之日,成为舍堕",所以也必须接受成为舍堕这个意义的矛盾。在那里说"对非急施衣无罪",那是指未受持未分别的,这是特殊原因。这是多余衣,根据第一学处有罪,其他的则无罪,这是世尊的特殊原因。同样,在距迦提迦月圆十天以上时,像给僧团急施衣作为雨安居资具一样给予的不应该接受,只有在距十天时才应该接受,这是特殊原因。因此也必须接受与注释书方法的矛盾。那里说"从受持开始生起的不是急施衣",然后显示了另一种方法。在古注释书中那个方法是针对僧团的衣而说的,所以不矛盾,因此那个方法也没有被否定。就像非急施衣从第六天开始生起的,即使在距十天以上也应该接受,接受后超过衣时期也无罪,这个方法也必须接受。因此与第一迦絺那衣学处矛盾。如果说只有在距十天时才应该接受,接受后超过衣时期无罪,那么它在两个十天内得到,这是特殊原因。


Antarā anāpattikkhettacīvarakālappaviṭṭhattā adhiṭṭhahitvā paccuddhaṭaṃ viya taṃ punapi dasāhe labhatīti ce? Na, kālappaveso adhiṭṭhānaṃ viya hotīti ce? Na, ‘‘vassikasāṭikaṃ vassānaṃ cātumāsaṃ adhiṭṭhātuṃ, tato paraṃ vikappetu’’nti vacanavirodhaṃ katvā, tato paraṃ dasāhaṃ avikappentassāpi anāpatti siyā. Apica yaṃ vuttaṃ aṭṭhakathāyaṃ ‘‘vassikasāṭikā antovasse laddhā ceva niṭṭhitā ca, antodasāhe adhiṭṭhātabbā, dasāhātikkame niṭṭhitā, tadaheva adhiṭṭhātabbā, dasāhe appahonte cīvarakālaṃ nātikkāmetabbā’’ti (pārā. aṭṭha. 2.630). Tena āpattito na mucceyya. Kālappaveso hi adhiṭṭhānapariyāyo na jātoti. Ettāvatā yathāvutto atthavikappo pāḷinayeneva patiṭṭhāpito hoti.

Apicettha yaṃ vuttaṃ aṭṭhakathāyaṃ ‘‘dasāhe appahonte cīvarakālaṃ nātikkāmetabbā’’ti, tatthapi cīvarakāle uppannaṃ, dasāhe appahonte cassa karaṇaṃ natthi, taṃ accekacīvaraṃ akālacīvaramiva cīvarakālaṃ nātikkāmetabbanti siddhametaṃ. Pāḷito ca tañce antokāle uppajjati, dasāhe appahontepi uppajjati, evaṃ uppannaṃ accekacīvaraṃ accekacīvarameva na hoti. Na hi taṃ kālavisesavasena accekacīvarasaṅkhaṃ gacchati. Vuttañhetaṃ ‘‘accekacīvaraṃ nāma senāya vā gantukāmo hoti, pavāsaṃ vā gantukāmo hoti, gilāno vā hoti, gabbhinī vā hoti , assaddhassa vā saddhā uppannā hoti…pe… ‘vassāvāsikaṃ dassāmī’ti evaṃ ārocitaṃ, etaṃ accekacīvaraṃ nāmā’’ti (pārā. 649). Tasmā yathā taṃ cīvaraṃ nātikkāmetabbaṃ, tathā anaccekacīvarampīti siddhaṃ hoti. Tena vuttaṃ aṭṭhakathāyaṃ ‘‘dasāhe appahonte cīvarakālaṃ nātikkāmetabbā’’ti. Apica yadi evaṃ taṃ accekacīvarasikkhāpadameva accekacīvaraṃ cīvarakālaṃ nātikkāmetabbanti imassa pana atthavisesassa dassanatthaṃ bhagavatā paññattaṃ.

Mahāaṭṭhakathāyaṃ pana taṃ evaṃ vuttaṃ – kāmañcedaṃ ‘‘dasāhaparamaṃ atirekacīvaraṃ dhāretabba’’nti iminā siddhaṃ, aṭṭhuppattivasena pana apubbaṃ viya atthaṃ dassetvā sikkhāpadaṃ ṭhapitanti atthavisesadīpanapayojanato. Tasmā taṃ tassa atthavisesadassanatthaṃ vuttanti siddhameva. Tasmāpi veditabbameva yaṃ kiñci cīvaraṃ cīvarakālasamayaṃ nātikkāmetabbanti. Apica yaṃ vuttaṃ aṭṭhakathāyaṃ ‘‘chaṭṭhito paṭṭhāya pana uppannaṃ anaccekacīvarampi paccuddhāretvā ṭhapitacīvarampi etaṃ parihāraṃ labhatī’’ti (pārā. aṭṭha. 

以下是巴利文的完整直译:
如果说中间进入无罪区域和衣时期,所以像受持后收回一样,它再次在十天内得到?不是,如果说进入时期就像受持一样?不是,因为会与"雨浴衣在雨季四个月受持,之后分别"这句话矛盾,那样之后十天内不分别也无罪了。而且,注释书中说:"雨浴衣在雨季内得到并完成,应该在十天内受持,超过十天完成的,当天就应该受持,如果十天不够,不应该超过衣时期。"(波罗夷注释2.630)因此不能免除犯罪。因为进入时期不是受持的同义词。至此,如上所说的意义选择已经用经文的方法确立了。
而且这里注释书中说:"如果十天不够,不应该超过衣时期",那里也是在衣时期生起的,如果十天不够就没有办法了,这个急施衣像非时衣一样不应该超过衣时期,这是确定的。从经文来看,如果它在时期内生起,即使十天不够也生起,这样生起的急施衣就不是急施衣了。因为它不会因为时间的特殊而被称为急施衣。因为说:"所谓急施衣,是指要去军队,或者要去旅行,或者生病,或者怀孕,或者不信者生起信心...或者说'我要给雨安居衣',这样宣布的,这叫做急施衣。"(波罗夷649)因此,就像那个衣不应该超过,非急施衣也是一样,这是确定的。所以注释书说:"如果十天不够,不应该超过衣时期。"而且,如果是这样,那个急施衣学处就是世尊为了显示急施衣不应该超过衣时期这个特殊意义而制定的。
但是在大注释书中是这样说的:虽然这个用"最多十天应该持有多余衣"就可以确定,但是根据因缘,像是显示新的意义而制定学处,因为有显示特殊意义的目的。因此,它是为了显示那个特殊意义而说的,这是确定的。因此也应该知道任何衣都不应该超过衣时期。而且,注释书中说:"从第六天开始生起的非急施衣,以及收回保存的衣,都得到这个受持。"(波罗夷注释

2.646-649). Tena ‘‘anaccekacīvare anaccekacīvarasaññī cīvarakālasamayaṃ atikkāmeti, anāpattī’’ti (pārā. 650) imināpi anaccekacīvarassāpi accekacīvaraparihāralābhaṃ dīpetīti.

Ettāvatā yathāvutto dutiyo atthavikappo pāḷinayena, aṭṭhakathānayena ca patiṭṭhāpito hoti. Evaṃ tāva pakiṇṇakāya adhikathā parato pāṭhato vitthāritā hotīti apakiṇṇakaṃ.

Cīvarapalibodho, āvāsapalibodho cāti dve palibodhā. Tesu ekapalibodhepi sati anāmantacārādiānisaṃsaṃ labhati, taṃ idha natthīti dassetuṃ ‘‘niṭṭhitacīvarasmiṃ bhikkhunā ubbhatasmiṃ kathine’’ti vuttaṃ. Tasmā eva ‘‘atthatakathinassa hi bhikkhuno’’tiādi vuttaṃ. Kathinatthārārahassāti ettha ‘‘aṭṭhahi aṅgehi samannāgato puggalo bhabbo kathinaṃ attharituṃ – pubbakaraṇaṃ jānāti, paccuddhāraṃ jānāti, adhiṭṭhānaṃ jānāti, atthāraṃ jānāti, mātikaṃ jānāti, palibodhaṃ jānāti, uddhāraṃ jānāti, ānisaṃsaṃ jānātī’’ti (pari. 409) vacanato imehi aṭṭhahi aṅgehi samannāgato puggalo kathinatthārāraho nāma. Pubbakaraṇaṃ nāma dhovanavicāraṇacchedanasibbanarajanakappakaraṇaṃ.

‘‘Cīvaraṃnāma khoma’’ntiādinā pāḷivasena jātiñca pamāṇañca dassetvā idāni atirekacīvaraṃ dassetuṃ ‘‘yaṃ pana vuttaṃ adhiṭṭhitavikappitesū’’tiādi vuttaṃ. Ṭhapitaṭṭhānaṃ sallakkhetvā’’ti vuttepi yasmiṃ ṭhāne yaṃ ṭhapitaṃ, tasmiṃ taṃ pacchā hotu vā, mā vā, adhiṭṭhānaṃ ruhateva. Pure pacchā ṭhapanaṭṭhānaṃ na pamāṇaṃ.

Antimavatthuṃ ajjhāpannassa bhikkhubhāvapariccāgavasena setavatthanivāsanaṃ vā kāsāvacajanaṃ vā hīnāyāvattanaṃ.

Ekādasame aruṇuggamaneti antimaṃ ṭhapetvā tato purimatarasminti attho veditabbo. Tattha antimaṃ nāma aparakattikāya paṭhamāruṇuggamanaṃ. Tañhi kālattā nissaggiyaṃ na karoti. Idha ‘‘niṭṭhitacīvarasmiṃ bhikkhunā’’ti karaṇavacanaṃ nidānānapekkhaṃ nidāne karaṇābhāvato. Tasmā eva ‘‘dasāhaparama’’nti ayamettha anupaññattīti vuttaṃ. ‘‘Anujānāmi, bhikkhave, ticīvaraṃ adhiṭṭhātuṃ na vikappetu’’ntiādi (mahāva. 358) vacanato ca idha ‘‘vikappetī’’ti avisesena vuttavacanaṃ viruddhaṃ viya dissati, na ca viruddhaṃ tathāgatā bhāsanti, tasmā evamassa attho veditabbo – ticīvaraṃ ticīvarasaṅkhepena parihārato adhiṭṭhātumeva anujānāmi, na vikappetuṃ. Vassikasāṭikaṃ pana catumāsato paraṃ vikappetumeva, na adhiṭṭhātunti. Evañca pana sati yo ticīvare ekena cīvarena vippavasitukāmo hoti, tassa ticīvarādhiṭṭhānaṃ paccuddharitvā vippavāsasukhatthaṃ vikappanāya okāso dinno hoti, dasāhātikkame ca anāpattīti. Etena upāyena sabbattha vikappanāya apaṭisiddhabhāvo veditabboti likhitaṃ.

Imassa pana sikkhāpadassa ayaṃ saṅkhepavinicchayo – anatthate kathine hemantānaṃ paṭhamadivasato paṭṭhāya, atthate kathine gimhānaṃ paṭhamadivasato paṭṭhāya uppannacīvaraṃ sandhāya ‘‘niṭṭhitacīvarasmi’’ntiādi vuttaṃ. Etthāha – ‘‘rajakehi dhovāpetvā setakaṃ kārāpentassāpi adhiṭṭhānaṃ adhiṭṭhānamevā’’ti (pārā. aṭṭha. 

以下是巴利文的完整直译:
2.646-649)。因此"对非急施衣认为是非急施衣而超过衣时期,无罪"(波罗夷650)这句话也表明非急施衣也得到急施衣的受持。
至此,如上所说的第二种意义选择已经用**方法和注释书方法确立了。这样杂项的附加说明在后面的经文中被详细解释了,所以不是杂项。
衣障碍和住处障碍,这是两种障碍。其中即使有一种障碍也得到不告知行走等利益,这里没有,为了显示这一点所以说"比丘衣已完成,迦絺那衣已收起"。正因为这样所以说"对于铺设迦絺那衣的比丘"等。关于有资格铺设迦絺那衣,这里因为说"具备八种条件的人有资格铺设迦絺那衣:知道前行,知道收回,知道受持,知道铺设,知道情况,知道障碍,知道收起,知道利益"(附随409),所以具备这八种条件的人叫做有资格铺设迦絺那衣。所谓前行是指洗、检查、裁剪、缝制、染色、作标记。
"所谓衣是麻"等,按照**显示了种类和尺寸,现在为了显示多余衣而说"关于所说的受持和分别的"等。虽然说"记住放置的地方",但无论在什么地方放置什么,后来有或没有,受持都有效。先后放置的地方不是标准。
犯最后事的人,因为放弃比丘身份而穿白衣或者舍弃袈裟或者还俗。
在第十一天黎明时,应该理解为除了最后一天之外的前一天的意思。其中最后一天是指后迦提迦月的第一个黎明。因为那是时间所以不构成舍堕。这里"比丘衣已完成"这个工具格不考虑因缘,因为因缘中没有工具格。正因为这样所以说这里"最多十天"是附加规定。因为说"比丘们,我允许受持三衣,不要分别"等(大品358),所以这里笼统说"分别"看起来似乎矛盾,但是如来不会说矛盾的话,所以应该这样理解它的意思:我只允许以三衣的总称来受持三衣,不允许分别。但是雨浴衣在四个月之后只允许分别,不允许受持。这样的话,如果有人想要离开三衣中的一件衣,他收回三衣受持后,为了离开的舒适而给予分别的机会,超过十天也无罪。以这种方法应该知道在一切处分别都不被禁止,这样写道。
这个学处的简要决定是这样的:未铺设迦絺那衣时从冬季第一天开始,铺设迦絺那衣时从夏季第一天开始,针对生起的衣而说"衣已完成"等。这里说:"让染工洗净做成白色的也是受持就是受持"(波罗夷注释

2.465) vacanato arajitepi adhiṭṭhānaṃ ruhatīti. Tena sūcikammaṃ katvā rajitvā kappabinduṃ datvā adhiṭṭhātabbanti niyamo kātabbo, na kātabboti? Kattabbova. Patto viya adhiṭṭhito yathā puna setabhāvaṃ vā tambabhāvaṃ vā patto adhiṭṭhānaṃ na vijahati, na ca pana tādiso yaṃ adhiṭṭhānaṃ upagacchati, evametaṃ daṭṭhabbanti. ‘‘Sve kathinaṃ uddharissatī’’ti laddhacīvaraṃ sace ajjeva na adhiṭṭhāti, aruṇuggamane eva nissaggiyaṃ hoti. Kasmā? ‘‘Niṭṭhitacīvarasmi’’ntiādinā (pārā. 462-463;) sikkhāpadassa vuttattā. Kathinabbhantare dasāhato uttaripi parihāraṃ labhati, kathinato pana pacchā ekadivasampi na labhati. Yathā kiṃ – yathā atthatakathino saṅgho ticīvaraṃ atthatadivasato paṭṭhāya yāva ubbhārā ānisaṃsaṃ labhati, na tato paraṃ, evaṃ atthatadivasato paṭṭhāya yāva ubbhārā labhati, uddhate pana kathine ekadivasampi na labhati. Etthāha – ubbhatadivasato paṭṭhāya puna dasāhaṃ labhatīti? Na, kasmā? ‘‘Anujānāmi, bhikkhave, dasāhaparamaṃ atirekacīvaraṃ dhāretu’’nti vacanato. Kathinabbhantarepi ekādase aruṇuggamane nissaggiyanti āpannaṃ. Taṃ pana atippasaṅgaṃ nivāretuṃ ‘‘niṭṭhitacīvarasmi’’ntiādi vuttaṃ, na kathinadivasāni adivasānīti dīpanatthaṃ. Ayamattho tattha tattha āvibhavissati. Atha vā vassikasāṭikā anatirittappamāṇā nāmaṃ gahetvā vuttanayeneva cattāro vassike māse adhiṭṭhātabbā, tato paraṃ paccuddharitvā vikappetabbāti vuttaṃ. Ettha ‘‘paccuddharitvā’’ti vacane uposathadivase eva paccuddharitvā vikappetvā ṭhapitaṃ hoti, tato paraṃ hemantassa paṭhamadivasato paṭṭhāya paccuddharaṇābhāvā. Evaṃ kathinabbhantare uppannacīvarampi veditabbanti likhitaṃ.

Kathinasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.



以下是巴利文的完整直译:
2.465)。因此即使未染色也可以受持。那么是否应该规定必须缝制、染色、做标记后才能受持,还是不应该规定?应该规定。应该这样理解:就像已受持的钵再变成白色或铜色也不失去受持,但是那样的东西不能进行受持。"明天将收起迦絺那衣"而得到的衣,如果今天不受持,在黎明时就成为舍堕。为什么?因为学处说"衣已完成"等(波罗夷462-463)。在迦絺那衣期间即使超过十天也得到受持,但是在迦絺那衣之后一天也得不到。就像什么?就像铺设迦絺那衣的僧团从铺设之日起直到收起得到三衣的利益,之后就不得到,同样从铺设之日起直到收起得到,但是收起迦絺那衣后一天也得不到。这里问:从收起之日起再得到十天吗?不是,为什么?因为说"比丘们,我允许最多十天持有多余衣"。即使在迦絺那衣期间,在第十一天黎明也成为舍堕。但是为了防止过分推论而说"衣已完成"等,不是为了表明迦絺那衣期间不算日子。这个意思在各处会变得明显。或者说,雨浴衣如果不是多余的尺寸,应该按照所说的方法受持四个雨季月,之后应该收回分别,这样说。这里"收回"这个词是指在布萨日收回分别保存,之后从冬季第一天开始就没有收回。这样在迦絺那衣期间生起的衣也应该这样理解,这样写道。
迦絺那衣学处注释结束。

2. Udositasikkhāpadavaṇṇanā

‘‘Atthatakathinassa pañca māse baddhasīmāyaṃ yattha katthaci cīvaraṃ nikkhipitvā pakkamantassa anāpattī’’ti aṭṭhakathāyaṃ vuttaṃ. ‘‘Abaddhasīmāyapi vaṭṭatī’’ti idaṃ abaddhasīmāyaṃ kathinatthārañca āraññakasikkhāpadañca sādhetīti likhitaṃ. Idāni –

‘‘Chinnaṃ dhutaṅgaṃ sāsaṅka-sammato santaruttaraṃ;

Acīvarassānāpatti, paccuddhārādisiddhito’’ti. (vajira. ṭī. pārājika 479) –

Idaṃ pakiṇṇakaṃ veditabbaṃ.

Tatrāyaṃ codanāpubbaṅgamavinicchayo – keci ‘‘diguṇaṃ saṅghāṭi’’nti (mahāva. 348) vacanato ‘‘ekaccikā saṅghāṭi nādhiṭṭhātabbā. Sace adhiṭṭhāti, na ruhatī’’ti vatvā upasampadāpekkhānampi diguṇaṃyeva saṅghāṭiṃ datvā upasampādenti, te iminā suttalesena saññāpetabbā. Bhagavatā hi ‘‘chinnakaṃ saṅghāṭiṃ, chinnakaṃ uttarāsaṅgaṃ, chinnakaṃ antaravāsaka’’nti paṭhamaṃ anuññātaṃ. Tato ‘‘aññatarassa bhikkhuno ticīvare kariyamāne sabbaṃ chinnakaṃ nappahoti. Dve chinnakāni ekaṃ achinnakaṃ nappahoti, dve achinnakāni ekaṃ chinnakaṃ nappahotī’’ti imasmiṃ vatthusmiṃ ‘‘anujānāmi, bhikkhave, anvādhikampi āropetu’’nti (mahāva. 360) anuññātaṃ, tasmā ekaccikāpi saṅghāṭi vaṭṭatīti siddhaṃ. Yā chijjamānāpi nappahoti, tassā kuto diguṇatāti? Aṭṭhakathāyampissa vuttaṃ ‘‘anvādhikampi āropetunti āgantukapattampi dātuṃ, idaṃ pana appahonake āropetabbaṃ. Sace pahoti, āgantukapattaṃ na vaṭṭati, chinditabbamevā’’ti (mahāva. aṭṭha. 360). Kathinaṃ pana chinnakameva vaṭṭati, āveṇikalakkhaṇattā, ‘‘chinnakaṃ diguṇaṃ nappahotī’’ti vacanābhāvato cāti sanniṭṭhānamettha gantabbanti.

Dhutaṅganti anupasampannānaṃ tecīvarikadhutaṅgābhāvato ticīvareneva tecīvarikoti, tesaṃ adhiṭṭhānābhāvato ‘‘adhiṭṭhitenevā’’ti vattabbaṃ hotūti ce? Na, dhutaṅgabhedena virodhappasaṅgato. Catutthacīvarasādiyanena hi dhutaṅgabhedo, na ticīvaravippavāsena, nāpi atirekacīvarasādiyanena, nāpi atirekacīvaradhāraṇena. Yasmā pana bhikkhūnaṃ eva bhagavatā adhiṭṭhānavasena nava cīvarāni anuññātāni, jātivasena ca vuttāni, na evaṃ anupasampannānaṃ, tasmā nesaṃ cīvaraniyamābhāvā na taṃ dhutaṅgaṃ anuññātaṃ gahaṭṭhānaṃ viya. Tasmā tassa samādānavidhāne avacanato ca sanniṭṭhānamettha gantabbanti.


以下是巴利文的完整直译:
2. 储藏处学处注释
注释书中说:"对于铺设迦絺那衣的人,五个月内在已结界的任何地方放置衣服离开都无罪。"这句"在未结界处也可以"证明在未结界处铺设迦絺那衣和阿兰若学处,这样写道。现在:
"断除头陀行,可疑的认定,
内衣和上衣,无衣者无罪,
因为收回等成立。"(金刚疏,波罗夷479)
这应该知道是杂项。
这里以质问为先的决定如下:有些人因为说"双重僧伽梨"(大品348)而说"单层僧伽梨不应受持。如果受持,不成立",并且给予求受具足戒者双重僧伽梨后为他们授具足戒,应该用这个经文的线索使他们明白。因为世尊最初允许"裁剪的僧伽梨,裁剪的上衣,裁剪的内衣"。然后因为"某个比丘做三衣时,全部裁剪的不够。两件裁剪的一件未裁剪的不够,两件未裁剪的一件裁剪的不够"这个事由而允许"比丘们,我允许加上附加的"(大品360),因此单层僧伽梨也可以,这是确定的。那个裁剪时都不够的,哪里有双重?注释书中也说:"加上附加的是指给予来客的布片,这是在不够时应该加上的。如果够了,来客的布片不可以,必须裁剪。"(大品注释360)但是迦絺那衣只能是裁剪的,因为有特殊特征,而且因为没有"裁剪的双重不够"这样的说法,这里应该得出结论。
头陀行是指因为未受具足戒者没有三衣头陀行,所以只用三衣就是三衣行者,如果说因为他们没有受持所以应该说"只用受持的",这样说对吗?不是,因为会导致与头陀行的破坏相矛盾。因为接受第四件衣会破坏头陀行,而不是离开三衣,也不是接受多余衣,也不是持有多余衣。因为世尊只允许比丘们以受持的方式受持九种衣,并且根据种类而说,不是这样允许未受具足戒者,所以因为他们没有衣服的限制,所以不允许他们那个头陀行,就像在家人一样。因此因为在受持的规定中没有说,这里应该得出结论。


Sāsaṅkasammatoti kaṅkhāvitaraṇiyaṃ (kaṅkhā. aṭṭha. sāsaṅkasikkhāpadavaṇṇanā) sāsaṅkasikkhāpade visuṃ aṅgāni na vuttāni, ‘‘sesamettha cīvaravaggassa dutiyasikkhāpade vuttanayeneva veditabba’’nti vuttaṃ, na ca panetaṃ vuttaṃ. Tattha rattivippavāso catutthamaṅgaṃ, idha chārattavippavāso, ayamettha visesoti. Tasmā aṅgasāmaññato ca sammutisāmaññato ca sāsaṅkasikkhāpadamevidanti idaṃ nippadesaṃ, taṃ sappadesaṃ māsaparamattā. Tattha bahigāmepi gāmasīmaṃ okkamitvā vasitvā pakkamantassa anāpatti, idha na tathā. Idha anantare anantare aruṇuggamane nissaggiyaṃ, tattha sattameti ayaṃ imesaṃ dvinnaṃ viseso. Aṅgāni pana cīvaranikkhepanaṅgasampattito vipariyāyena, idha vuttanayena ca siddhattā na vuttāni. Tāni kāmaṃ na vuttāni, tathāpi catutthamaṅgaṃ visesitabbaṃ, na pana visesitaṃ. Kiṃ kāraṇaṃ? Idha vuttanissajjanakkamena nissajjitvā āpattidesanato, tatthāpannāpattivimokkhadīpanatthaṃ. Saṃvaccharavippavutthampi rattivippavutthameva, pageva chārattavippavutthaṃ. Evaṃ santepi tattha yathāvuttaaṅgasampattiyā sati tattha vuttanayeneva nissajjitabbaṃ. Hemante, gimhe vā nissajjati ce? Idha vuttanayenāpi nissajjituṃ vaṭṭatīti ñāpanatthaṃ catutthamaṅgaṃ na visesitanti no takkoti ācariyo. Māsātikkantaṃ, dasāhātikkantampi cīvaraṃ ‘‘dasāhātikkanta’’nti vatvā nissaṭṭhameva, na ūnamāsaṃ hutvā ‘‘dasāhātikkanta’’nti vatvā, māsātikkanta’’nti vatvāti eke. Tathāpi sace paccāsācīvaraṃ hoti, nissaggiyaṃ. ‘‘Dasāhātikkanta’’nti vatvā mūlacīvaraṃ pana ‘‘māsātikkanta’’nti vatvā nissajjitabbaṃ.

‘‘Santaruttara’’nti vā ‘‘saṅghāṭi’’nti vā ‘‘cīvara’’nti vā kiṃ ticīvaraṃ, udāhu aññampīti? Kiñcettha – yadi ticīvarameva paṭisiddhaṃ, pariyāpannavasena acchinnacīvaraaachandanadhovāpanaviññattiādivirodho. Atha aññampi ‘‘niṭṭhitacīvarasmi’’nti evamādinā virodhoti? Vuccate – na niyamato veditabbaṃ yathāsambhavaṃ gahetabbato. Tathā hi ‘‘cīvaraṃ nikkhipitvā santaruttarena janapadacārikaṃ pakkamantī’’ti (pārā. 471) evamādīsu ticīvarameva, ‘‘na, bhikkhave, santaruttarena gāmo pavisitabbo (mahāva. 362), santaruttaraparamaṃ tato cīvaraṃ sāditabba’’nti (pārā. 523-524) evamādīsu yaṃ kiñci, tathā ‘‘saguṇaṃ katvā saṅghāṭiyo dātabbā, nivāsanaṃ dātabbaṃ, saṅghāṭi dātabbā, handa te, āvuso , saṅghāṭi, dehi me paṭa’’nti evamādīsu. Vuttañhetaṃ ‘‘sabbañhi cīvaraṃ saṅghaṭitaṭṭhena ‘saṅghāṭī’ti vuccatī’’ti (pāci. aṭṭha. 898). Tathā ‘‘niṭṭhitacīvarasmi’’nti etthāpīti eke. Antosamaye yāvadatthaṃ cīvaraṃ anuññātaṃ, taṃ sabbaṃ kariyamānaṃ kadā niṭṭhānaṃ gacchissati, tasmā ticīvaramevāti eke.

Acīvarassānāpattipaccuddhārādisiddhitoti kiṃ vuttaṃ hoti – udositasikkhāpadassa nippayojanabhāvappasaṅgato ticīvaravippavāse tecīvarassa āpattīti eke. Tatthetaṃ vuccati na hoti āpatti paccuddhārādisiddhito. ‘‘Anāpatti antoaruṇe paccuddharati vissajjetī’’ti (pārā. 496) hi vuttaṃ. Aññathā paccuddharantassa, antoaruṇe vissajjentassa ca yāva añño nādhiṭṭhāti, tāva āpattiṃ āpajjati yathāvuttanayeneva. Aññathā sattabbhantarena vippavāsassāti vippavāsato yathārutaṃyeva sati vippavāse vippavāsato, avippavāse sati avippavāsatoti.


以下是巴利文的完整直译:
可疑的认定:在疑惑度脱(注释书)中,对于可疑学处没有单独说明构成要素,说"其余的应该按照衣品第二学处所说的方法理解",但是并没有这样说。那里第四个要素是夜间离开,这里是六夜离开,这是这里的特殊之处。因此,因为要素和认定的共通性,这正是可疑学处,这是无余的,那是有余的,因为最多一个月。那里即使在村外进入村界住后离开也无罪,这里不是这样。这里每次黎明都成为舍堕,那里是第七天,这是这两者的区别。但是构成要素因为与衣放置要素相反,以及按照这里所说的方法已经成立,所以没有说明。虽然没有说明那些,但是应该区分第四个要素,但是没有区分。为什么?因为按照这里所说的舍弃顺序舍弃后忏悔犯罪,为了显示那里所犯罪的解脱。即使离开一年也只是夜间离开,更不用说六夜离开。即使这样,当具备如前所说的要素时,也应该按照那里所说的方法舍弃。如果在冬季或夏季舍弃呢?为了表明按照这里所说的方法舍弃也可以,所以没有区分第四个要素,这是我们的推理,老师说。
超过一个月的,超过十天的衣也说"超过十天"而舍弃,不是不足一个月而说"超过十天",说"超过一个月",有些人这样说。即使这样,如果是期望得到的衣,也是舍堕。但是说"超过十天"舍弃原来的衣,应该说"超过一个月"舍弃。
"内衣和上衣"或"僧伽梨"或"衣"是指三衣,还是其他的?这里怎么说:如果只禁止三衣,就会与包含的未被夺衣、不喜欢、让洗、乞求等相矛盾。如果其他的也是,就会与"衣已完成"等相矛盾?应该说:不应该确定理解,应该根据情况而取。因为像"放置衣服,穿着内衣和上衣去游行乡间"(波罗夷471)等处只是三衣,"比丘们,不应该穿着内衣和上衣进入村庄(大品362),应该接受最多内衣和上衣的衣服"(波罗夷523-524)等处是任何衣服,同样"应该给予双重的僧伽梨,应该给予下衣,应该给予僧伽梨,朋友,这是你的僧伽梨,给我布"等处也是。因为说"一切衣服因为缝合而被称为'僧伽梨'"(波逸提注释898)。同样在"衣已完成"这里也是,有些人这样说。在时期内允许随意的衣服,那一切正在做的什么时候会完成,因此只是三衣,有些人这样说。
无衣者无罪因为收回等成立是什么意思:有些人说因为储藏处学处会导致无意义,所以离开三衣对三衣行者有罪。对此这样说:因为收回等成立所以无罪。因为说"无罪,在黎明之前收回、舍弃"(波罗夷496)。否则对于收回的人,在黎明之前舍弃的人,只要别人不受持,就会按照所说的方法犯罪。否则在七个界限内离开,如果有离开就是离开,如果没有离开就是没有离开。


Udositasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

3. Akālacīvarasikkhāpadavaṇṇanā

Aparikkhittassa parikkhepārahaṭṭhānassa dubbijānattā taṃ dassetuṃ ‘‘apica bhikkhūna’’ntiādi vuttaṃ. Vihārapariyante niviṭṭhadhuvasannipātaṭṭhānato vā pariyante ṭhitabhojanasālato vā nibaddhavasanakaāvāsato vāti evaṃ gahetabbaṃ. Sace vihāre sannipatitabhikkhūhi saddhiṃ ekābaddhā hutvā yojanasatampi pūretvā nisīdanti, yojanasatampi upacārasīmā hotīti attho. ‘‘Samānasaṃvāsakasīmāyā’’ti vutte khaṇḍasīmādīsu ṭhitānaṃ na pāpuṇāti, tāsaṃ visuṃ samānasaṃvāsakasīmattāti ca samānasaṃvāsakaavippavāsasīmānaṃ idaṃ nānattaṃ. ‘‘Avippavāsasīmāya dammī’’ti dinnaṃ pana gāme ṭhitānaṃ na pāpuṇāti. Kasmā? ‘‘Ṭhapetvā gāmañca gāmūpacārañcā’’ti (mahāva. 144) vacanato. ‘‘Samānasaṃvāsakasīmāyā’’ti dinnaṃ pana yasmiṃ ṭhāne avippavāsasīmā atthi, tattha ṭhitānampi. ‘‘Tatra ṭhitānañca pāpuṇātī’’ti ca, ‘‘khaṇḍasīmāyaṃ ṭhatvā ‘sīmaṭṭhakasaṅgho gaṇhātū’ti vutte upacārasīmāya eva paricchinditvā dātabba’’nti ca, ‘‘tesaṃ bahisīmaṭṭhānampi pāpuṇāti yāva kathinassubbhārāti attho’’ti ca, ‘‘anatthate pana kathine antohemante sace vihāraṃ pavisitvā ‘vassaṃvuṭṭhasaṅghassa dammī’ti vadati, ye tattha vassacchedaṃ akatvā pacchimavassaṃvuṭṭhā, tesaṃ bahisīmaṭṭhānampi pāpuṇātī’’ti vinayadharā paricchindanti, aṭṭhakathāyaṃ pana anāgataṃ. Tasmā samantapāsādikāyaṃ ‘‘lakkhaṇaññū vadantī’’ti (mahāva. aṭṭha. 379) vuttanti ca, ‘‘‘cīvaramāsato paṭṭhāya yāva hemantassa pacchimo divaso, tāva vassāvāsikaṃ demā’ti vutte kathinaṃ atthataṃ vā hotu, anatthataṃ vāti yaṃ samantapāsādikāvacanaṃ (mahāva. aṭṭha. 379), etthāpi yadi atthataṃ, purimavassaṃvuṭṭhā pañca māse. Yadi anatthataṃ, pacchimavassaṃvuṭṭhā cattāro māse labhantīti vinicchayo’’ti ca likhitaṃ.

‘‘Yehi mayhaṃ yāgu pītāti yehi nimantitehi mayhaṃ yāgu pītāti adhippāyo. Tasmā yehi nimantitehi yāgu pītā, tesaṃyeva pāpuṇātīti vuttaṃ. Aññathā ‘yehi mayhaṃ yāgu pītā’ti vutte nimantitā vā hontu, animantitā vā, yehi pītā, tesaṃ pāpuṇitabbānī’’ti vadanti. Ettha ‘‘niṭṭhitacīvarasmiṃ bhikkhunā ubbhatasmiṃ kathine’’ti vadanto ñāpeti etthantare tiṇṇampi akālacīvarānaṃ uppattiabhāvanti. Kasmā pana padabhājane vitthāritānīti? Vuccate – idaṃ pana sikkhāpadaṃ adhiṭṭhānaṃ sandhāya na vuttaṃ kintu paṭhamasikkhāpade dasāhaparamaṃ anujānitvā tasmiṃ appahonte sace paccāsā atthi, tameva vaḍḍhetvā māsamanujānanto imampi atthavisesaṃ dīpeti. Akālacīvaraṃ nāma sammukhībhūtena bhājetabbaṃ. Taṃ pana ‘‘ākaṅkhamānena bhikkhunā paṭiggahetabba’’nti iminā sikkhāpadena vaḍḍhetvā vuttanti. Tasmā tīṇipi padabhājane vitthāritānīti.

‘‘Khippameva kāretabbanti sīghaṃ antodasāheyeva kāretabba’’nti idaṃ pana pahonakabhāve purimasikkhāpadalakkhaṇenāti dīpetuṃ vuttaṃ. Tasmā evaṃ ‘‘sīgha’’nti vā ‘‘lahu’’nti vā ādinā avatvāpi ‘‘dasāhā’’ti vuttanti. Atthatakathinassa evaṃ hotu, anatthate pana kathine kathanti vutte anatthatassa paṭikkhepataṃ dassetīti vutto apassanto vighātaṃ āpajjatīti (vajira. ṭī. pārājika 499-500) likhitaṃ.

Akālacīvarasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.



以下是巴利文的完整直译:
储藏处学处注释结束。
3. 非时衣学处注释
为了显示未围墙的应该围墙的地方难以辨认,所以说"而且比丘们"等。应该这样理解:从寺院边缘固定集会的地方,或者边缘的食堂,或者固定居住的住处。如果与在寺院集会的比丘们连在一起,即使填满一百由旬也坐下,一百由旬也是界域,这是意思。如果说"在同住界内",不包括在小界等处的人,因为那些是单独的同住界,这是同住界和不离衣界的区别。但是说"我给不离衣界"而给予的,不包括在村中的人。为什么?因为说"除了村和村的界域"(大品144)。但是说"在同住界内"而给予的,在有不离衣界的地方,也包括在那里的人。"也包括在那里的人",以及"站在小界内说'界内的僧团接受'时,应该限定在界域内给予",以及"也包括他们在界外的地方,直到收起迦絺那衣,这是意思",以及"但是未铺设迦絺那衣时,在冬季内如果进入寺院说'我给住雨安居的僧团',那些在那里不中断雨安居而住后雨安居的人,也包括他们在界外的地方",持律者们这样限定,但是在注释书中没有出现。因此在《一切欢喜》中说"了解特征的人们说"(大品注释379),以及"如果说'从衣月开始直到冬季最后一天,我们给雨安居衣',无论迦絺那衣是否铺设",这是《一切欢喜》的话(大品注释379),这里也如果铺设,住前雨安居的人得到五个月。如果未铺设,住后雨安居的人得到四个月,这是决定",这样写道。
"那些人喝了我的粥"是指那些被邀请的人喝了我的粥,这是意思。因此说只有那些被邀请而喝粥的人才得到。否则说"那些人喝了我的粥"时,无论是被邀请的还是未被邀请的,凡是喝了的人都应该得到,他们这样说。这里说"比丘衣已完成,迦絺那衣已收起"时,表明在这期间三种非时衣都不会生起。但是为什么在词义解释中详细说明呢?应该说:这个学处不是针对受持而说的,而是在第一学处允许最多十天后,如果那个不够,如果有期望,就延长那个允许一个月,也显示这个特殊意义。所谓非时衣应该由在场的人分配。但是因为说"想要的比丘应该接受",所以这个学处延长说明。因此三种都在词义解释中详细说明。
"应该很快做"是指应该迅速在十天之内做,这是为了显示在足够的情况下按照前面学处的特征而说的。因此即使不说"迅速"或"快"等,也说"十天"。对于铺设迦絺那衣的人应该这样,但是对于未铺设迦絺那衣的人怎么办?当被问到时,为了显示对未铺设的否定,所以说看不到的人会陷入苦恼,这样写道。
非时衣学处注释结束。

4. Purāṇacīvarasikkhāpadavaṇṇanā

‘‘Sākiyāniyo viya suddhabhikkhusaṅghe vā’’ti idaṃ ‘‘bhikkhunī nāma ubhatosaṅghe upasampannā’’ti (pārā. 505) iminā virujjhatīti ce? Na, adhippāyājānanato . Bhikkhūnaṃ santike upasampadāya paṭikkhittattā tadanuppasaṅgabhayā evaṃ vuttanti veditabbaṃ.

Ekena vatthunāti yena kenaci paṭhamena. Avuttā vā dhovatīti avuttā dhovati, rajati ākoṭetīti attho. ‘‘‘Avuttā’ti vacanato avādāpetvā dhovanādīsu anāpattī’’ti likhitaṃ. Idha cīvaraṃ nāma nivāsanapārupanūpagameva. Yadi evaṃ ‘‘nivāsanapārupanūpagameva vattabba’’nti ce? Taṃ na vattabbaṃ ‘‘purāṇacīvara’’nti imināva siddhattā. Vuttañhetaṃ ‘‘purāṇacīvaraṃ nāma sakiṃ nivatthampi sakiṃ pārutampī’’ti (pārā. 505).

Purāṇacīvarasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

5. Cīvarappaṭiggahaṇasikkhāpadavaṇṇanā

Upacāro dvādasahattho. Acittakattā kathaṃ paṃsukūlaṃ vaṭṭatīti ce? Tāya tassa bhikkhuno adinnattā, bhikkhunā ca tato bhikkhunito aggahitattā ca.

Cīvarappaṭiggahaṇasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

6. Aññātakaviññattisikkhāpadavaṇṇanā

Ñātakappavārite vā viññāpentassāti ettha ca saṅghavasena pavāritesu pamāṇameva vaṭṭati. Puggalikappavāraṇāya yaṃ yaṃ pavāreti, taṃ taṃyeva viññāpetabbanti likhitaṃ.

Aññātakaviññattisikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

7. Tatuttarisikkhāpadavaṇṇanā

Pakatiyā santaruttarena carati kathinapalibodhavasena vā sāsaṅkasikkhāpadavasena vā. Ettha siyā – ‘‘na mattaṃ jānitvā bahuṃ cīvaraṃ viññāpessanti, dussavāṇijjaṃ vā’’tiādinā (pārā. 522) ujjhāyantānaṃ sutvā bhagavāpi chabbaggiye bhikkhū ‘‘kathañhi nāma tumhe moghapurisā na mattaṃ jānitvā bahuṃ cīvaraṃ viññāpessathā’’ti (pārā. 522) vatvā sikkhāpadassa paññattattā ca imissaṃ kaṅkhāvitaraṇiyaṃ ‘‘bahucīvaraviññāpanavatthusmiṃ paññatta’’nti vuttattā, samantapāsādikāyaṃ ‘‘na hi anacchinnacīvarā attano atthāya sākhāpalāsaṃ bhañjituṃ labhanti, acchinnacīvarānaṃ pana atthāya labhantī’’ti vuttattā ca aññassatthāya pamāṇaṃ viññāpetuṃ vaṭṭatīti ce? Na, kasmā? Aññātakaviññattisikkhāpadassa aṭṭhuppattiyā eva aññātakaviññatti vāritā. Tassa sikkhāpadassa anāpatti. Pāḷiyaṃ (pārā. 521) ‘‘aññassatthāyā’’ti imissā anāpattipāḷiyā aññassatthāya viññāpento tassa ñātakappavārite eva viññāpeti, na aññeti vacanato ca vāritā. Tasmā bhagavāpi ‘‘bahuṃ cīvaraṃ viññāpessathā’’ti (pārā. 522) vigarahitvā sikkhāpadaṃ paññāpento ‘‘abhihaṭṭhuṃ pavāreyyā’’ti vuttanayeneva pamāṇato gahaṇaṃ anujāni, na aññassatthāya pamāṇato viññāpanaṃ. Yasmā panimaṃ sikkhāpadaṃ aññassatthāya viññāpanavatthusmiṃyeva paññattaṃ, tasmā idha ‘‘aññassatthāyā’’ti na vuttaṃ, na na labbhatīti katvā.

Aṭṭhakathāsu ‘‘aññātakappavāritaṭṭhāne pakatiyā bahumpi vaṭṭati, acchinnakāraṇā pamāṇameva vaṭṭatī’’ti vuttaṃ. Taṃ ‘‘anāpatti ñātakānaṃ pavāritāna’’nti (pārā. 526) vuttaanāpattipāḷiyā na sametīti samantapāsādikāyaṃ (pārā. aṭṭha. 2.526) vuttattā idhāpi vuttanayeneva ñātakappavārite viññāpentassa attano dhanena gaṇhantassa anāpattīti likhitaṃ. ‘‘Aññassatthāyā’’ti nidānavirodhato na vuttaṃ, tathāpi anantare vuttanayeneva labbhati evāti vadanti.

Tatuttarisikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.



以下是巴利文的完整直译:
4. 旧衣学处注释
"如同释迦族女性在清净比丘僧团中"这句话与"比丘尼是指在两个僧团中受具足戒的人"(波罗夷505)是否矛盾?不是,因为了解意图。应该理解为因为被禁止在比丘面前受具足戒,出于不想引起这种情况的恐惧而这样说。
"用一个事由"是指用任何第一个。"未说而洗"是指未说而洗,染污、敲打的意思。因为说"'未说'的缘故,不用告知就洗涤等无罪"这样写道。这里衣指适合穿着和覆盖的。如果这样说"应该说适合穿着和覆盖的"?不应该说,因为已经用"旧衣"这个词确定了。因为已经说过"旧衣指曾经穿过一次、曾经覆盖过一次"(波罗夷505)。
旧衣学处注释结束。
5. 衣接受学处注释
界域是十二肘。如果没有意图,怎么可以接受粪衣?因为那个比丘没有给予,比丘也没有从那个比丘尼那里接受。
衣接受学处注释结束。
6. 非亲属请求学处注释
在亲属已经邀请或请求时:这里在僧团邀请的情况下只有数量是可以的。对于个人邀请,应该请求他邀请的具体内容,这样写道。
非亲属请求学处注释结束。
7. 超过限度学处注释
以常规方式穿着内衣和上衣,或因为迦絺那衣障碍,或因为可疑学处。这里可能会说:"不知道数量就请求很多衣,或者做衣服生意"等(波罗夷522)。听到比丘们抱怨后,世尊也对六群比丘说:"愚痴的人们,怎么能不知道数量就请求很多衣"(波罗夷522),因为制定学处,在疑惑度脱中说"在请求很多衣的事由中制定"。在《一切欢喜》中说"没有夺取衣的人不能为自己的利益砍伐树枝,只有夺取衣的人可以"。是否可以为他人的利益请求数量?不可以。为什么?因为非亲属请求学处生起时就禁止非亲属请求。那个学处无罪。在经文(波罗夷521)中"为他人"的无罪经文说明请求为他人时,只能请求亲属已邀请的,不能请求其他。因此世尊虽然呵责"请求很多衣"(波罗夷522),但在制定学处时按照"应该邀请带来"的方式允许数量的接受,而不是为他人请求。因为这个学处是在为他人请求的事由中制定的,所以这里没有说"为他人",以示不可得。
注释书中说"在亲属已邀请的地方,以常规方式可以很多,因为夺取的缘故只有数量是可以的"。这与"对于亲属已邀请的无罪"(波罗夷526)的无罪经文不符,在《一切欢喜》(波罗夷注释2.526)中说,所以在这里也按照所说的方式,对于请求亲属已邀请的,自己用钱接受是无罪,这样写道。因为与"为他人"的因缘相矛盾所以没有说,即使如此,按照紧接着的方式也可以得到,他们这样说。
超过限度学处注释结束。

8. Upakkhaṭasikkhāpadavaṇṇanā

Paṭhamaupakkhaṭe ‘‘pubbe appavārito’’ti (pārā. 528) vacanato tasmiṃ khaṇe pavāritopi appavāritova hotīti veditabbaṃ.

Upakkhaṭasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

9. Dutiyaupakkhaṭasikkhāpadavaṇṇanā

Dutiyaupakkhaṭena kiṃ payojananti ce? Natthi payojanaṃ, kevalaṃ aṭṭhuppattivasena pana paññattaṃ bhikkhuniyā rahonisajjasikkhāpadaṃ viya. Evaṃ sante saṅgītikārakehi saṅgītiṃ anāropetabbaṃ bhaveyya vināpi tena tadatthasiddhito, anissarattā, anāropetuṃ anuññātattā ca. Vuttañhetaṃ ‘‘ākaṅkhamāno, ānanda, saṅgho…pe… samūhaneyyā’’ti (dī. ni. 

以下是巴利文的完整直译:
8. 准备学处注释
在第一个准备中,因为说"之前未被邀请"(波罗夷528),所以应该知道即使在那个时刻被邀请也是未被邀请的。
准备学处注释结束。
9. 第二准备学处注释
如果问第二个准备有什么用途?没有用途,只是根据事由而制定,就像与比丘尼单独坐学处一样。如果是这样,结集者们就不应该把它列入结集,因为即使没有它也能达到目的,因为没有权力,因为允许不列入。因为说过"阿难,如果僧团愿意...可以废除"(长部

2.216; cūḷava. 441). Idaṃ sabbamakāraṇaṃ. Na hi buddhā appayojanaṃ vacanaṃ nicchārenti, pageva sikkhāpadaṃ. Tenevāha aṭṭhakathāyaṃ ‘‘imināva nayena attho veditabbo. Idañhi purimassa anupaññattisadisa’’ntiādi. Anupaññatti ca nippayojanaṃ natthi. Taṃsadisañcetaṃ, na nippayojananti dassitaṃ hoti. Evaṃ sante ko panettha atthavisesoti? Tato āha ‘‘kevalaṃ tattha ekassa pīḷā katā, idha dvinnaṃ, ayamettha viseso’’ti. Iminā atthavisesena ko panañño atirekattho dassitoti? Porāṇagaṇṭhipade tāva vuttaṃ ‘‘ekasmimpi vatthusmiṃ ubhinnampi pīḷā kātuṃ na vaṭṭatīti ayamatirekattho dassito’’ti. Tenetaṃ dīpeti ‘‘na kevalaṃ paṭiladdhacīvaragaṇanāya eva āpattigaṇanā, pīḷitapuggalasaṅkhātavatthugaṇanāyapī’’ti.

Honti cettha –

‘‘Vatthuto gaṇanāyapi, siyā āpatti nekatā;

Iti sandassanatthañca, dutiyūpakkhaṭaṃ idha.

‘‘Kāyasaṃsaggasikkhāya, vibhaṅge viya kintetaṃ;

Ekitthiyāpi nekatā, āpattīnaṃ payogato’’ti. (vajira. ṭī. pārājika 532);

Apicetaṃ sikkhāpadaṃ taṃjātikesu sikkhāpadesu sabbesupi gahetabbavinicchayassa dassanappayojananti veditabbaṃ. Āha ca –

‘‘Aññātikāya bahutāya vimissatāya;

Āpattiyāpi bahutā ca vimissatā ca;

Iccevamādividhisambhavadassanatthaṃ ;

Satthā upakkhaṭamidaṃ dutiyaṃ avocā’’ti. (vajira. ṭī. pārājika 532);

Tassāyaṃ saṅkhepato adhippāyapubbaṅgamā vicāraṇā – purāṇacīvaraṃ ekameva bhikkhu bhikkhunīhi dvīhi, bahūhi vā dhovāpeti, bhikkhunigaṇanāya pācittiyagaṇanā. Tathā dvinnaṃ, bahūnaṃ vā sādhāraṇaṃ ekameva cīvaraṃ aññatra pārivattakā paṭiggaṇhāti, idhāpi tathā dvinnaṃ, bahūnaṃ vā sādhāraṇamekaṃ viññāpeti, viññattapuggalagaṇanāya āpattigaṇanā. Tathā aññesupi evarūpesu sikkhāpadesu nayo netabbo. Ayaṃ tāva bahutāya nayo.

Vimissatāya pana ñātikāya, aññātikāya ca ekaṃ dhovāpeti, ekato niṭṭhāpane ekaṃ pācittiyaṃ. Atha ñātikā paṭhamaṃ thokaṃ dhovitvā ṭhitā, puna aññātikā sudhotaṃ karoti, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ. Atha aññātikā paṭhamaṃ dhovati, pacchā ñātikā sudhotaṃ karoti, aññātikāya payogavasena bhikkhuno dukkaṭameva. Aññātikāya, ñātikāya ca aññātikasaññī, vematiko, ñātikasaññī vā dhovāpeti, yathāvuttanayena nissaggiyadukkaṭādiāpattibhedagaṇanā veditabbā. Tathā aññātikāya, ñātikāya ca santakaṃ cīvaraṃ ubhohi ekato diyyamānaṃ paṭiggaṇhāti, nissaggiyameva. Atha aññātikāya eva hatthato paṭiggaṇhāti, nissaggiyameva. Atha ñātikāya hatthato paṭiggaṇhāti, anāpatti. Atha ubhosu aññātikādisaññī, vuttanayeneva nissaggiyadukkaṭādiāpattibhedagaṇanā veditabbā. Tathā aññātikaviññattiādīsupi yathāsambhavaṃ nayo netabbo. Ayaṃ vimissatāya nayo.

Ādisaddena pana aneke aññātikā viññattā, viññattapuggalagaṇanāya dukkaṭaṃ. Eko deti, eko na deti, nissaggiyaṃ. Atha aviññatto deti, na nisaggiyaṃ. Atha viññattāviññattānaṃ sādhāraṇaṃ viññatto deti, nissaggiyaṃ. Ubho denti, nissaggiyameva. Aviññatto deti, nissaggiyena anāpatti. Viññattassa vacanena aviññatto deti, anāpatti eva. Tathā upakkhaṭādīsupi yathāsambhavaṃ nayo netabbo.


以下是巴利文的完整直译:
2.216;小品441)。这一切都是无因的。因为佛陀不会说无用的话,更不用说学处了。因此注释书中说"应该按照这个方法理解意思。这个就像前面的附加规定"等。附加规定是不会没有用途的。这个与那个相似,不是无用的,这样显示。如果是这样,那么这里有什么特殊意义呢?因此说"只是那里伤害一个人,这里伤害两个人,这是这里的特殊之处"。通过这个特殊意义,还显示了什么其他的额外意义呢?在古老的注释中首先说"即使在一个事由中也不可以伤害两个人,这显示了额外的意义"。这表明"不仅仅根据得到衣服的数量来计算犯戒,也根据被伤害的人数来计算事由"。
这里有:
"根据事由的数量,
也会有多个犯戒;
为了显示这个,
这里有第二个准备。
"就像身体接触学处,
在分别中为什么这个;
即使对一个女人,
也会有多个犯戒因为行为。"(金刚疏,波罗夷532)
而且应该知道这个学处在所有同类学处中都有显示应该理解的决定的用途。也说:
"对于非亲属的多数和混合;
犯戒也有多数和混合;
为了显示这样等规则的存在;
导师说了这第二个准备。"(金刚疏,波罗夷532)
这是简要的以意图为先的考察:比丘让一件旧衣被两个或多个比丘尼洗,根据比丘尼的数量计算波逸提。同样,接受两个或多个人共有的一件衣,除了交换,这里也是如此请求两个或多个人共有的一件,根据被请求的人的数量计算犯戒。同样在其他类似的学处中也应该这样理解。这是关于多数的方法。
关于混合,让亲属和非亲属洗一件衣,一起完成时一个波逸提。如果亲属先洗一点后停下,然后非亲属洗干净,舍堕波逸提。如果非亲属先洗,后来亲属洗干净,因为非亲属的行为比丘只有突吉罗。对非亲属和亲属作非亲属想、疑惑想或亲属想而让洗,应该按照所说的方法理解舍堕突吉罗等犯戒的区别。同样,接受非亲属和亲属共有的衣服,两个人一起给,舍堕。如果只从非亲属手中接受,舍堕。如果从亲属手中接受,无罪。如果对两个人作非亲属等想,应该按照所说的方法理解舍堕突吉罗等犯戒的区别。同样在非亲属请求等中也应该根据情况这样理解。这是关于混合的方法。
"等"字表示:请求多个非亲属,根据被请求的人的数量计算突吉罗。一个给,一个不给,舍堕。如果未被请求的给,不是舍堕。如果被请求的给被请求和未被请求共有的,舍堕。两个都给,舍堕。未被请求的给,舍堕无罪。因为被请求的话未被请求的给,完全无罪。同样在准备等中也应该根据情况这样理解。


Ettāvatā saṅkhepato aññātikāyādigāthā vuttādhippāyā hoti. Yaṃ panettha bhikkhuniyā rahonisajjasikkhāpadaṃ nippayojanatāya nidassanaṃ vuttaṃ, tassa payojanaviseso tasmiṃyeva āvibhavissatīti . Evameva aññatthapi vacanena, visesaaṭṭhuppattivasena ca sikkhāpadesu ñātabbaṃ visesappayojananti.

Dutiyaupakkhaṭasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

10. Rājasikkhāpadavaṇṇanā

‘‘Ṭhānaṃ bhañjati, āgatakāraṇaṃ vināsetī’’ti vuttattā puna codanaṃ na labhatīti eke. Āgamanassa sātthakaṃ na hoti, cīvaraṃ na labhissati paṭisanthārassa katattāti eke. Codanālakkhaṇaṃ na hotīti katvā vuttanti eke. ‘‘Dhammadesanādhippāyādinā na paṭisanthāro kātabbo’’ti upatissatthero ‘‘‘āgatakāraṇaṃ vināsetī’ti codanāṭhānāni bhañjati, codetukāmo akattabbamakāsi, tappaccayā vattabhede dukkaṭa’’nti ca vadati. Dhammasiritthero pana ‘‘āsane ce nisīdati, ekāya nisajjāya dve ṭhānāni bhañjati. Āmisaṃ ce paṭiggaṇhāti, ekena paṭiggahaṇena dve ṭhānāni bhañjati. Dhammaṃ ce bhāsati, dhammadesanāsikkhāpade vuttaparicchedāya ekāya vācāya dve ṭhānāni bhañjati. Taṃ sandhāya ‘āgatakāraṇaṃ vināsetī’ti vutta’’nti vadati. ‘‘Eso kho’’ti vuttena saññatto eko, ‘‘ayaṃ veyyāvaccakaroti…pe… avuttepi codetuṃ vaṭṭatī’’ti vutto dutiyo, sace pana dūto gacchantova ‘‘ahaṃ tassa hatthe dassāmī’’tiādinā vutto tatiyo, ‘‘aññaṃ vā pesetvā ārocāpetī’’ti vutto catutthoti yathā bhikkhunā niddiṭṭhā cattāro, tatheva dūtena niddiṭṭhā cattāro. Mukhavevaṭikakappiyakārako, parammukhakappiyakārako ceti etesu aññātakaappavāritesu viya paṭipajjitabbanti likhitaṃ.

Rājasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

Cīvaravaggo paṭhamo.

2. Eḷakalomavaggo

1. Kosiyasikkhāpadavaṇṇanā

Kārāpeyyāti attano ca parassa ca ubhinnañca kosiyaṃ ekato gaṇhitvā vuttaṃ, ubho vā ekato karontīti atthato veditabbaṃ. Tattha attanā kataṃ ce, ‘‘nissajjanakāle sayaṃ kataṃ nissaggiya’’nti vattabbaṃ. Ubhohi ce kataṃ, yathāpāḷimeva.

Kosiyasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

2. Suddhakāḷakasikkhāpadavaṇṇanā

Yathā paṭhame ‘‘ekenapi kosiyaṃsunā’’ti (kaṅkhā. aṭṭha. kosiyasikkhāpadavaṇṇanā) vuttaṃ, tathā idha ‘‘ekenapi aññena amissitāna’’nti vacanābhāvato aññena missabhāve satipi apaññāyamānarūpakaṃ ce, ‘‘suddhakāḷaka’’micceva vuccatīti vadanti.

Suddhakāḷakasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

3. Dvebhāgasikkhāpadavaṇṇanā

‘‘Tulayitvā’’ti vacanato yathā tulādhāraṇāya kāḷakādhikā na honti, tathā kāḷakānaṃ dve bhāgā gahetabbā ukkaṭṭhaparicchedena. ‘‘Ekassāpi kāḷakalomassa atirekabhāve nissaggiyanti vacanaṃ tulādhāraṇāya kiñcāpi na sameti, acittakattā pana sikkhāpadassa pubbe tulāya dhārayitvā ṭhapitesu ekampi lomaṃ tattha pateyya, nissaggiyanti ayamadhippāyoti no takko’’ti ācariyo. Vuttaparicchedena aggahaṇaṃ akiriyā, santhatakaraṇaṃ kiriyā.

Dvebhāgasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.



以下是巴利文的完整直译:
通过这么多,简要地说明了"对非亲属等"偈颂的意图。关于这里说与比丘尼单独坐学处作为无用的例子,它的特殊用途将在那里显明。同样在其他地方也应该通过说法和特殊事由来了解学处的特殊用途。
第二准备学处注释结束。
10. 国王学处注释
因为说"破坏场合,消除来的原因",所以有些人说不能再次指责。有些人说来的目的不成就,因为已经作了接待所以不会得到衣服。有些人说因为不是指责的特征所以这样说。优波底沙长老说"不应该以说法的意图等来作接待",并且说"'消除来的原因'是破坏指责的场合,想要指责的人做了不应该做的事,因此违反规则犯突吉罗"。但是法希利长老说"如果坐在座位上,一次坐下破坏两个场合。如果接受食物,一次接受破坏两个场合。如果说法,按照说法学处所说的界限,一次说话破坏两个场合。指的是这个所以说'消除来的原因'"。通过说"这就是"而被劝说的是第一个,通过说"这是服务人...即使没说也可以指责"而被说的是第二个,如果使者在去的时候说"我会交给他的手中"等而被说的是第三个,通过说"派别人去通知"而被说的是第四个,就像比丘指出的四个一样,使者也指出四个。对于面前的净人、不在面前的净人等,应该像对待非亲属未邀请的人那样对待,这样写道。
国王学处注释结束。
衣品第一。
2. 羊毛品
1. 蚕丝学处注释
"应该使...做"是指自己和他人两个人一起取蚕丝而说的,或者两个人一起做,应该从意思上理解。其中如果是自己做的,在舍弃时应该说"自己做的是舍堕"。如果是两个人做的,就按照经文。
蚕丝学处注释结束。
2. 纯黑学处注释
就像在第一学处中说"即使一根蚕丝",同样这里因为没有说"即使一根没有混合其他的",所以即使有与其他混合的情况,如果是看不出形状的,也被称为"纯黑",他们这样说。
纯黑学处注释结束。
3. 两分学处注释
因为说"称量",所以应该取黑色的两份,以最多的界限,使黑色不会超过称量。"即使一根黑毛超过也是舍堕"这句话虽然与称量不符,但是因为学处是无意的,所以如果之前用称称量后放置,即使一根毛落在那里,也是舍堕,这是我们的推理,老师说。不按照所说的界限取是不作,做毯子是作。
两分学处注释结束。

4. Chabbassasikkhāpadavaṇṇanā

‘‘Orenace channaṃ vassāna’’nti vuttattā chabbasse paripuṇṇe kātuṃ vaṭṭatīti niṭṭhānadivasato paṭṭhāya channaṃ vassānaṃ paricchedo veditabbo. Yāni panettha atirekachabbassavasena vā sammutivasena vā katāni, sabbāni tāni ekato paribhuñjituṃ vaṭṭantīti. Gilānassa ca ekaṃ nappahotīti anekampi vaṭṭati. Yato paṭṭhāya rogassa mandatāya santhataṃ ādāya gantuṃ sakkoti, tato paṭṭhāya sammuti vā rogo vā na rakkhatīti eke. Apica chavassabuddhanimmalaṃ sikkhāpadaṃ vicāretuṃ gambhīrattā. Tasmā chavasse kammaṃ katanti.

Chabbassasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

5. Nisīdanasikkhāpadavaṇṇanā

Kasmā panettha ‘‘santhataṃ pana bhikkhunā’’ti sikkhāpadaṃ apaññapetvā ‘‘nisīdanasanthata’’nti paññattaṃ, nanu ettha kāraṇena bhavitabbanti? Atthi kāraṇaṃ, cīvarasaññitāya santhatānaṃ ujjhitattā tesaṃ acīvarabhāvadassanatthaṃ tathā paññattaṃ bhagavatāti vuttaṃ hoti. Tasmā te bhikkhū tecīvarikadhutaṅgabhedabhayā santhate catutthacīvarasaññitāya santhatāni ujjhitvā terasa dhutaṅgāni samādayiṃsu, bhagavā ca tesaṃ santhataṃ anujāni. Tato tesaṃ bhikkhūnaṃ evaṃ hoti ‘‘nisīdanacīvarasaṇṭhānampetaṃ nisīdanasanthataṃ no bhagavatā anuññātaṃ catutthacīvarabhāvena, pageva katasanthataṃ vā’’ti. Tato ‘‘santhate tesaṃ cīvarasaññitā na bhavissatī’’ti tadatthaṃ bhagavatā ‘‘santhata’’nti apaññapetvā ‘‘nisīdanasanthata’’nti paññattanti adhippāyo. Imesu pana pañcasu santhatesu purimāni tīṇi vinayakammaṃ katvā paṭilabhitvāpi paribhuñjituṃ na vaṭṭanti akappiyattā, pacchimāni dve vaṭṭantīti (vajira. ṭī. pārājika 566-567) likhitaṃ. Kathaṃ paññāyatīti ce? ‘‘Anāpatti aññena kataṃ paṭilabhitvā paribhuñjatī’’ti (pārā. 570) vacanatoti veditabbaṃ.

Nisīdanasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.



以下是巴利文的完整直译:
4. 六年学处注释
因为说"少于六年",所以六年圆满时可以做,应该知道从完成之日开始六年的界限。在这里,无论是超过六年还是经同意而做的,所有这些都可以一起使用。对于病人,一个不够,所以多个也可以。从病情减轻能拿着毯子去的时候开始,从那时起同意或病不能保护,有些人这样说。而且六年纯净的学处因为深奥难以考察。因此六年做业。
六年学处注释结束。
5. 坐具学处注释
为什么这里没有制定"比丘做毯子"的学处,而制定"坐具毯子",难道这里不应该有原因吗?有原因,因为放弃了被称为衣的毯子,为了显示它们不是衣而这样制定,世尊这样说。因此那些比丘害怕破坏三衣头陀行,放弃了被称为第四衣的毯子,受持十三头陀行,世尊允许他们毯子。然后那些比丘这样想:"这个坐具毯子形状像坐具衣,被世尊允许不是第四衣,更不用说已经做好的毯子"。然后"他们不会把毯子当作衣",为了这个目的世尊没有制定"毯子"而制定"坐具毯子",这是意图。在这五种毯子中,前三种即使经过律事而得到也不可以使用,因为是不适当的,后两种可以,这样写道。如果问怎么知道?应该知道因为说"无罪,得到他人做的而使用"(波罗夷570)。
坐具学处注释结束。

6. Eḷakalomasikkhāpadavaṇṇanā

‘‘Addhānamaggappaṭipannassā’’ti iminā pakatiyā dīghamaggaṃ paṭipannassa uppannānipi tiyojanaparamameva haritabbāni, pageva appaṭipannassāti dasseti. Paṭipannassa ce, addhānaṃ nāma paṭipannassa akāmā vassaṃvuṭṭhabhikkhuniyā maggappaṭipatti viyāti dasseti. Addhānamaggappaṭipannassa nissaggiyanti vā sambandho. Teneva vāsādhippāyassa paṭippassaddhagamanussāhattā ‘‘appaṭipanno’’ti saṅkhaṃ gatassa anāpattīti siddhaṃ. Imasmiṃ pana atthavikappe ‘‘bhikkhuno paneva eḷakalomāni uppajjeyyuṃ…pe… asantepi hārake addhānamaggappaṭipannassa nissaggiyaṃ pācittiya’’nti yojanā veditabbā. Yasmā vā eḷakalomānaṃ uppattiṭṭhānato paṭṭhāya tiyojanaparamatā adhippetā, maggaṃ appaṭipannassa ca tiyojanaparamatā natthi, tasmā ‘‘addhānamaggappaṭipannassa uppajjeyyu’’nti vuttaṃ. Tena acchinnaṃ paṭilabhitvā harato ca anāpattīti siddhaṃ. Paṭilābho hi tesaṃ uppatti nāmāti.

‘‘Ākaṅkhamānena bhikkhunā paṭiggahetabbānī’’ti iminā attanā paṭiggahitānaṃyeva tiyojanātikkame āpattīti dasseti. Tena anākaṅkhamānena parasantakāni paṭiggahitāni harantassa anāpattīti siddhaṃ.

Aṅgesu ‘‘attano santakatā’’ti natthi, ayamattho ‘‘bhikkhuno uppajjeyyu’’nti iminā, ‘‘acchinnaṃ paṭilabhitvā’’ti iminā ca dīpito hotīti veditabbo. Porāṇagaṇṭhipade ca ‘‘aññaṃ bhikkhuṃ harāpento gacchati ce, dvinnampi anāpattī’’ti vuttaṃ. Tasmā dve bhikkhū tiyojanaparamaṃ patvā aññamaññassa bhaṇḍaṃ parivattetvā ce haranti, anāpattīti siddhaṃ.

Tiyojanaparamaṃ sahatthā haritabbānīti tiyojanaparamameva attanā haritabbāni, taṃ kimatthanti? Sīmāya etaparamato. Vuttañhetaṃ ‘‘anujānāmi, bhikkhave, tiyojanaparamaṃ sīmaṃ sammannitu’’nti (mahāva. 140). Vāsādhippāyena, paccāgamanādhippāyena vā gacchato etaparamatā ca. Vuttañhetaṃ ‘‘chabbaggiyā bhikkhū atimahatiyo sīmāyo sammannanti…pe… bhikkhū uposathaṃ āgacchantā uddissamānepi pātimokkhe āgacchanti, uddiṭṭhamattepi āgacchanti, antarāpi parivasantī’’ti (mahāva. 140).

Asantehāraketi āṇattiyā hārake asati. Kambalassa upari nisīditvā gacchantassa sace ekampi lomaṃ cīvare laggaṃ hoti, tiyojanātikkame āpatti eva kambalato vijaṭitattāti likhitaṃ. Taṃ kambalassa paṭiggahitattā attano atthāya paṭiggahitameva hotīti yuttaṃ.

Eḷakalomasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

8. Jātarūpasikkhāpadavaṇṇanā

‘‘Nibbattarukkhacchāyāpi rukkhaparicchedaṃ anatikkantā’’ti likhitaṃ.

Jātarūpasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

9. Rūpiyasaṃvohārasikkhāpadavaṇṇanā

Jātarūparajataparivattananti ukkaṭṭhaparicchedena vuttaṃ.

Rūpiyasaṃvohārasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.



以下是巴利文的完整直译:
6. 羊毛学处注释
"走在长途路上的"这句话表明,即使对于平常走长路的人,生起的羊毛也最多只能带三由旬,更不用说没有走的人。如果是走的人,所谓长途是指像非自愿住雨安居的比丘尼走路一样。或者与"走在长途路上的舍堕"相连。因此对于停止了想要住宿的意图而被称为"没有走"的人是无罪,这是成立的。在这个意思的选择中,应该知道这样连接:"如果比丘生起羊毛...即使没有带的人,走在长途路上的舍堕波逸提"。或者因为从羊毛生起的地方开始就意图最多三由旬,而没有走路的人没有最多三由旬的限制,所以说"走在长途路上的生起"。因此得到被偷的而带走是无罪,这是成立的。因为得到它们就叫做生起。
"想要的比丘应该接受"这句话表明只有自己接受的超过三由旬才犯戒。因此不想要而接受他人的东西带走是无罪,这是成立的。
在要素中没有"是自己的",这个意思应该知道是由"比丘生起"和"得到被偷的"这两句话表示的。在古老的注释中说"如果让另一个比丘带着走,两个人都无罪"。因此如果两个比丘到达三由旬的限度后互相交换东西带走,是无罪的,这是成立的。
"最多三由旬应该自己带"是指最多三由旬应该自己带,这是为了什么?因为界域的最大限度。因为说"比丘们,我允许决定最多三由旬的界域"(大品140)。也是为了想要住宿或想要回来而走的最大限度。因为说"六群比丘决定太大的界域...比丘们来布萨,在诵波罗提木叉时来,在刚诵完时来,中间也住"(大品140)。
"没有带的人"是指没有被命令带的人。如果坐在毛毯上走,如果一根毛粘在衣服上,超过三由旬就犯戒,因为从毛毯上分离,这样写道。这是因为接受了毛毯,就是为自己接受的,这是合理的。
羊毛学处注释结束。
8. 黄金学处注释
"生长的树影也不超过树的界限",这样写道。
黄金学处注释结束。
9. 金钱交易学处注释
"交换黄金白银"是以最多的界限说的。
金钱交易学处注释结束。

10. Kayavikkayasikkhāpadavaṇṇanā

Asante pācittiyaṃ desetabbamevāti ettha kiṃ suddhikaṃ pācittiyaṃ, udāhu nissaggiyanti? Nissaggiyaṃ pācittiyameva.

Kayavikkayasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

Tatridaṃ pakiṇṇakaṃ

Aṭṭhamasikkhāpadaṃ parena attano atthāya diyyamānassa vā pārivattakabhāvena diyyamānassa vā paṃsukūlassa vā rūpiyassa uggaṇhanauggaṇhāpanasādiyanāni paṭikkhipati.

Navamaṃ parassa vā attano vā rūpiyaparivattanaṃ paṭikkhipati.

Dasamaṃ arūpiyaparivattanaṃ. ‘‘Arūpiye arūpiyasaññī pañcannaṃ saha anāpattī’’ti (pārā. 591; vi. vi. ṭī. 1.591; vajira. ṭī. pārājika 587) ca vacanaṃ itarehi saha āpattīti dīpeti. Arūpiyañca dukkaṭavatthu. Tasmā tassa parivattane sati nissaggiyanti ekantena vuttaṃ. Pañcannaṃ saha dukkaṭavatthūnaṃ parivattane anāpattippasaṅgato anāpatti evāti porāṇāti ce? Na, kappiyavatthūnaṃyeva tattha āgatattā. Yadi kappiyavatthu nissaggiyaṃ, pageva dukkaṭavatthūti ce? Na, āpattigarukalahukabhāvena vatthugarukalahukaniyamābhāvato.

Nissaggiyavatthuto hi muttāmaṇiveḷuriyādi mahagghappahonakampi dukkaṭavatthūti katvā nissaggiyavatthuto muttādi lahukaṃ hoti. Lahukepi vatthusmiṃ yatheva dukkaṭavatthuno paṭiggahaṇe dukkaṭaṃ, tatheva tassa vā tena vā cetāpanepi dukkaṭaṃ yuttanti (pārā. aṭṭha. 2.589) aṭṭhakathācariyā.

Atha vā yaṃ vuttaṃ ‘‘kappiyavatthūnaṃyeva tattha āgatattā’’ti, tattha kiñcāpi dukkaṭavatthūnipi adhippetāni, na pana pāḷiyaṃ vuttāni anāpattivārappasaṅgabhayāti vuttaṃ hoti. Muttādīsupi vuttesu anāpattiyaṃ kappiyakārakassa ācikkhati, ‘‘idaṃ muttādi amhākaṃ atthi, amhākañca iminā ca iminā ca veḷuriyādinā attho’’ti bhaṇati, dasamena āpajjatīti adhippāyo siyā. Yasmā ca idaṃ kappiyakārakassa ācikkhanādisaṃvohāro ca, tasmā taṃ navamena vuttanti veditabbaṃ. Kiñcāpi kayavikkayeva hoti kappiyavatthūhi anuññātaṃ, imināva nayena kiñcāpi dukkaṭavatthupi dasame adhippetaṃ āpajjati, aṭṭhakathāvirodhato pana nādhippetamicceva gahetabbo.

Kā panettha kāraṇacchāyāti, pañcannaṃ saha tattha anāpattippasaṅgato anāpatti evāti ce? Na, tattha anāgatattā. Anāgatakāraṇā vuttanti ce? Na, pañcannaṃ saha āpattivatthukassa anāpattivāralābhe visesakāraṇābhāvā, akappiyattā pañcannaṃ sahāpi āpattiyā bhavitabbanti siddho aṭṭhakathāvādo.

Aparo nayo – yadi dukkaṭavatthunā kayavikkaye nissaggiyaṃ, kappiyavatthumhi vuttapariyāyo tattha labbheyya, na pana labbhatīti navame eva tāni vattabbāni. Tasmā saṃvohāro nāma kayavikkayopi aññathā parivattanaṃ pariyādiyitvā pavatto, kayavikkayañca mocetvā ‘‘iminā imaṃ dehī’ti cetāpeti, vaṭṭatī’’ti avatvā dasamassa anāpattivāre vuttanayeneva tesaṃ parivattane nissaggiyānumativirodhato aṭṭhakathāyaṃ vuttanayeneva dukkaṭavatthunā cetāpane dukkaṭameva. Nesaṃ kayavikkayena nissaggiyanti ce? Na, sabbassapi kayavikkayattā. Teneva vuttaṃ ‘‘andhakaṭṭhakathāyaṃ pana ‘sace kayavikkayaṃ samāpajjeyya, nissaggiyaṃ pācittiya’nti bhāsitaṃ, taṃ dubbhāsitaṃ. Kasmā? Na hi dānaggahaṇato añño kayavikkayo nāma atthī’’ti (pārā. aṭṭha. 

以下是巴利文的完整直译:
10. 买卖学处注释
"如果没有,应该忏悔波逸提"这里是纯粹的波逸提还是舍堕?是舍堕波逸提。
买卖学处注释结束。
这里是杂项:
第八学处禁止接受、使人接受、允许他人为自己给予的或作为交换给予的或粪扫衣或金银。
第九学处禁止为他人或自己交换金银。
第十学处禁止交换非金银。"对非金银作非金银想,与五种一起无罪"(波罗夷591;律注1.591;金刚注波罗夷587)这句话表明与其他一起有罪。非金银是突吉罗的对象。因此如果交换它,一定是舍堕,这样说。如果说与五种突吉罗对象一起交换会导致无罪,所以是无罪,古人这样说?不是,因为那里只提到适当的物品。如果适当的物品是舍堕,更不用说突吉罗对象?不是,因为没有根据罪的轻重来决定对象的轻重。
因为从舍堕对象解脱出来的珍珠、宝石、琉璃等即使价值很高也是突吉罗对象,所以从舍堕对象解脱出来的珍珠等是轻的。即使是轻的对象,就像接受突吉罗对象是突吉罗一样,用它或为它交换也应该是突吉罗,注释书的作者们这样说。
或者,关于所说的"因为那里只提到适当的物品",虽然那里也意指突吉罗对象,但是经文中没有说,因为害怕会导致无罪条款,这样说。即使说了珍珠等,在无罪中对净人说"我们有这些珍珠等,我们需要这些琉璃等",犯第十条,这可能是意思。因为这是对净人说等交易,所以应该知道那是在第九条说的。虽然买卖只是适当物品被允许,按照这个方法虽然突吉罗对象也在第十条中意指犯戒,但是因为与注释书矛盾,所以应该理解为不是意指的。
这里有什么理由的影子呢,如果说与五种一起会导致那里无罪所以是无罪?不是,因为那里没有提到。如果说是因为没有提到的原因而说的?不是,因为与五种一起的有罪对象在无罪条款中得到没有特殊原因,因为不适当所以即使与五种一起也应该有罪,注释书的说法是成立的。
另一种方法 - 如果用突吉罗对象买卖是舍堕,那么在适当物品中所说的方法应该在那里得到,但是没有得到,所以那些应该只在第九条中说。因此所谓交易包括买卖和其他方式的交换,除去买卖而说"用这个给我那个"是交换,是可以的,没有这样说,而是在第十条的无罪条款中按照所说的方法,因为与舍堕同意相矛盾,所以按照注释书中所说的方法,用突吉罗对象交换只是突吉罗。如果说它们的买卖不是舍堕?不是,因为一切都是买卖。因此说"但是在安达迦注释书中说'如果进行买卖,舍堕波逸提',那是说错了。为什么?因为除了给予和接受没有其他所谓的买卖"(波罗夷注释

2.589), attano matiyā kayavikkayalakkhaṇasammate dasamassa anāpattivāre vuttanayeneva tesaṃ parivattane nissaggiyānumativirodhato ca. Bhavatu vā attano paṭisiddhamidaṃ kāraṇaṃ, dasame avassameva jānitabbānīti tāni kayavikkayānevāti tesaṃ nissaggiyabhāvañca gatānīti evampi siddho aṭṭhakathāvādo.

Etthāhu porāṇā – ‘‘attano santakaṃ rūpiyaṃ parahatthagataṃ karoti ajjhācarati, dukkaṭaṃ. Parassa rūpiyaṃ attano hatthagataṃ karoti, aṭṭhamena nissaggiyaṃ. Uggahitavatthuparivattane kathaṃ jātaṃ? Abbohārikaṃ jātaṃ. Atha parassa rūpiyaṃ attano hatthagataṃ paṭhamaṃ karoti, rūpiyappaṭiggahaṇassa katattā aṭṭhamena nissaggiyaṃ. Attano santakaṃ rūpiyaṃ parassa hatthagataṃ pacchā karoti, saṃvohārena nissaggiya’’nti. ‘‘Rūpiyassa gahaṇamattena aṭṭhamena āpatti, pacchā parivattane navamenā’’ti hi tattha vuttaṃ, taṃ pana yuttaṃ. ‘‘Ajjhācarati, dukkaṭa’’nti duvuttaṃ. Dukkaṭassa aniyamappasaṅgato nissajjanavidhānesu dassitova. Kiṃ vuttaṃ hoti – yadi dvīhi nissaggiyehi bhavitabbaṃ, nissajjanavidhāne ‘‘ahaṃ, bhante, rūpiyaṃ paṭiggahesiṃ, nānāppakārakañca rūpiyasaṃvohāraṃ samāpajji’’nti vattabbaṃ bhaveyya ‘‘rūpiyaṃ cetāpetī’’ti sabbattha pāḷiyaṃ rūpiyappaṭiggahaṇassa vuttattā.

Ettāvatā yaṃ porāṇagaṇṭhipade vuttaṃ ‘‘dukkaṭavatthunā kayavikkayaṃ pariharantena catūsu nissaggiyavatthūsu ekekasmiṃ gahite aṭṭhamena nissaggiyaṃ hoti. Dukkaṭavatthunā dukkaṭavatthunti ‘‘iminā idaṃ dehī’’ti gahite teneva nissaggiyaṃ hoti. ‘‘Kayavikkayampi nīharitvā gahite dukkaṭaṃ, cetāpitarūpiyaggahaṇe aṭṭhamena, parivattane navamenātiādinā attanā anuggahetvā kappiyavasena nīharitvā pañcahi sahadhammikehi saddhiṃ parivattetuṃ vaṭṭatī’’ti, taṃ visodhitaṃ hoti. Aparampi tattha vuttaṃ ‘‘nissajjitabbe asati kathaṃ pācittiyaṃ, dunnissaṭṭharūpiyampi ‘na chaḍḍetī’ti vadantassa vissaṭṭho upāsako taṃ gahetvā aññaṃ ce bhikkhuno deti, kappatī’’ti, tañca duvuttaṃ. Na hi gahitattā tato aññaṃ vatthu hoti. Puna aparañca tattha vuttaṃ ‘‘imaṃ ‘gaṇhāhī’ti vadantassa saddhādeyyavinipātadukkaṭaṃ, ‘etaṃ dehī’ti vadantassa viññattidukkaṭa’’nti, tañca duvuttaṃ. Tattha hi payogadukkaṭaṃ yuttaṃ viya paññāyati.

Pakiṇṇakaṃ niṭṭhitaṃ.

Eḷakalomavaggo dutiyo.

3. Pattavaggo



以下是巴利文的完整直译:
2.589),因为按照自己的观点认为是买卖特征的在第十条的无罪条款中所说的方法,它们的交换与舍堕同意相矛盾。或者让这个理由被自己否定,在第十条中一定要知道的是它们只是买卖,所以它们达到了舍堕的状态,这样注释书的说法也是成立的。
这里古人说:"使自己的金银到他人手中是违犯,突吉罗。使他人的金银到自己手中,第八条舍堕。交换接受的物品怎么样?变成无效。如果先使他人的金银到自己手中,因为接受金银而做了,第八条舍堕。后来使自己的金银到他人手中,因为交易舍堕。"因为那里说"仅仅接受金银第八条犯戒,后来交换第九条",这是合理的。"违犯,突吉罗"说得不好。因为突吉罗会导致不确定,在舍弃的规定中已经显示了。这是什么意思 - 如果应该有两个舍堕,在舍弃的规定中应该说"尊者,我接受了金银,进行了各种金银交易",因为在所有经文中都说"用金银交换"是接受金银。
到此为止,古老注释中所说的"避免用突吉罗对象买卖,在四个舍堕对象中接受一个,第八条舍堕。用突吉罗对象换突吉罗对象说'用这个给我那个'而接受,因为那个就是舍堕。即使除去买卖而接受也是突吉罗,接受交换的金银第八条,交换第九条等,不自己接受而以适当的方式除去,可以与五个同法者一起交换",这就被澄清了。那里还说"如果没有应该舍弃的怎么波逸提,如果说'不要扔掉'没有好好舍弃的金银,解脱的优婆塞拿那个给比丘别的东西,是可以的",这也说得不好。因为接受了不会变成别的物品。那里还说"对说'拿这个'的人有浪费信施的突吉罗,对说'给那个'的人有乞求的突吉罗",这也说得不好。因为那里行为的突吉罗似乎是合理的。
杂项结束。
羊毛品第二。
3. 钵品

1. Pattasikkhāpadavaṇṇanā

Dve apattā, tasmā ete bhājanaparibhogena paribhuñjitabbā, naadhiṭṭhānūpagānavikappanūpagatāti atthoti ca. Samaṇasāruppena pakkanti ayopatto pañcahi pākehi pakko hoti, mattikāpatto dvīhi. ‘‘Bhikkhuniyā pattasanniccayassa vāritattā (vajira. ṭī. pārājika 602) bhikkhussapi taṃ ‘ananurūpa’nti katvā ‘purāṇapattaṃ paccuddharitvā’ti vutta’’nti ca likhitaṃ, taṃ na yuttaṃ pāḷiyaṃ ‘‘sanniccayaṃ kareyyāti anadhiṭṭhito avikappito’’ti (pāci. 735) vuttattā. So hi kathinakkhandhake (mahāva. 306 ādayo) niccayasannidhi viya ekopi punadivase ‘‘sanniccayo’’ti vuccati. Anantarasikkhāpade pana ‘‘dutiyo vārito’’ti adhiṭṭhānaṃ niyataṃ. Tasmā dve patte adhiṭṭhātuṃ na labhati. Sace ekato adhiṭṭhāti, dvepi anadhiṭṭhitā honti. Visuṃ visuṃ adhiṭṭhāti, dutiyo anadhiṭṭhito. Vikappetuṃ pana bahūpi labhati. Kākaṇikamattampīti ettha pi-kāro ‘‘ekapākampi janetī’’ti pākaṃ sampiṇḍeti. Atha vā sace ekapākeneva sāruppo, vaṭṭatīti pākaparimāṇaṃ na vuttanti gahetabbaṃ. Apattattā adhiṭṭhānūpagona hoti. Apaccuddharantena vikappetabboti purāṇapattaṃ apaccuddharantena so patto vikappetabboti atthoti likhitaṃ.

Pattasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

2. Ūnapañcabandhanasikkhāpadavaṇṇanā

Pavāriteti ettha saṅghavasena pavāritaṭṭhāne pañcabandhaneneva vaṭṭati, puggalikavasena pavāritaṭṭhāne ūnapañcabandhanenāpi vaṭṭatīti likhitaṃ.

Yo ūnapañcabandhanatthaṃ, vuttampi cetaṃ karo so;

Ūnapañcabandhanatthaṃ, patvāna santike.

Ūnapañcabandhanasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

3. Bhesajjasikkhāpadavaṇṇanā

‘‘Paṭisāyanīyāni paṭiggahetvā’’ti vadantena pādamakkhanādīnaṃ atthāya paṭiggahetvā ṭhapetuṃ vaṭṭatīti dīpitanti likhitaṃ. ‘‘Yesaṃ maṃsaṃ kappatī’’ti vacanena yesaṃ maṃsaṃ na kappati, tesaṃ sappiādi na kappatīti vadantā ajānitvā vadanti. Yesañhi maṃsaṃ kappati, tesaṃ sappītiādi sattāhakālikanissaggiyavatthuparicchedadassanatthaṃ vuttaṃ. Tathā paṇītabhojanasikkhāpade yesaṃ maṃsaṃ kappati, tesaṃyeva khīrādi paṇītabhojanaṃ, netaranti dassetuṃ vuttanti. Madhu nāma madhukaribhamaramakkhikānaṃ āsayesu niyyāsasadisaṃ mahāmadhu hoti, taṃ yāvajīvikanti ca likhitaṃ.

Bhesajjasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

Pattavaggo tatiyo.

Nissaggiyapācittiyavaṇṇanā niṭṭhitā.

Pācittiyakaṇḍaṃ

4. Bhojanavaggo



以下是巴利文的完整直译:
1. 钵学处注释
两个不是钵,因此这些应该作为容器使用,不适合决意和分享,这是意思。以适合沙门的方式烧制,铁钵经过五次烧制,陶钵经过两次。写道:"因为禁止比丘尼储存钵(金刚疏波罗夷602),对比丘也认为'不合适',所以说'舍弃旧钵'",这不合理,因为经文中说"如果储存,即未决意未分享"(波逸提735)。那个就像迦提那品(大品306等)中的储藏一样,即使一个也在第二天被称为"储存"。但在下一个学处中"第二个被禁止",决意是固定的。因此不能决意两个钵。如果一起决意,两个都成为未决意。分开决意,第二个是未决意。但可以分享许多。"甚至一迦迦尼"这里的"甚至"字总结了"甚至一次烧制也产生"的烧制。或者如果只一次烧制就合适,就可以,应该理解为没有说烧制的限度。因为不是钵所以不适合决意。不舍弃应该分享,意思是不舍弃旧钵应该分享那个钵,这样写道。
钵学处注释结束。
2. 不足五补学处注释
这里"邀请"是指在僧团方面邀请的地方只有五补可以,在个人方面邀请的地方即使不足五补也可以,这样写道。
谁为了不足五补,即使说了这个他也做;
为了不足五补,到达附近。
不足五补学处注释结束。
3. 药学处注释
写道:通过说"接受可以食用的"表明为了擦脚等目的接受保存是可以的。说"那些肉可以"这句话表明,那些说肉不可以的人,他们的酥油等不可以,是不知道而说的。因为对那些肉可以的人,说他们的酥油等是为了显示七日药舍堕对象的界限。同样在上等食物学处中,是为了显示对那些肉可以的人,只有他们的牛奶等是上等食物,不是其他人的,而这样说的。写道:所谓蜂蜜是指在蜜蜂、黄蜂、苍蝇的巢中像树脂一样的大蜜,那是终生药。
药学处注释结束。
钵品第三。
舍堕注释结束。
波逸提品
4. 食物品

2. Gaṇabhojanasikkhāpadavaṇṇanā

Devadatto kāle viññāpetvā bhuñjati, tappaccayā bhagavatā ‘‘gaṇabhojane pācittiya’’nti (pāci. 209) sikkhāpadaṃ paññattaṃ. Padabhājane pana ‘‘nimantitā bhuñjantī’’ti (pāci. 218) nimantanameva gahetvā vibhattaṃ. Andhakaṭṭhakathāyaṃ pana vatthuvasena viññattiyā yācanampi vuttanti likhitaṃ. Kasmā? Parivāre eva ‘‘gaṇabhojanaṃ dvīhākārehi pasavati viññattito vā nimantanato vā’’ti (pari. 322) vuttattā. Tasmā aṭṭhuppattiyaṃyeva pākaṭattā padabhājane na vuttanti veditabbaṃ. ‘‘‘Ekato gaṇhantī’ti ca gahitabhattāpi aññe yāva gaṇhanti, tāva ce tiṭṭhanti, ekato gaṇhanti eva nāmā’’ti ca, ‘‘yo koci pabbajitoti sahadhammikesu, titthiyesu vāti attho’’ti ca, ‘‘samayābhāvoti sattannaṃ anāpattisamayānaṃ abhāvo’’ti ca, ‘‘samayaladdhakena saha cattāro hontī’’ti ca, ‘‘samayaladdhako sayameva muccati, sesānaṃ gaṇapūrakattā āpattikaro hotī’’ti ca likhitaṃ.

Etthāha – ‘‘paṭiggahaṇameva hettha pamāṇa’’nti vuttaṃ, atha kasmā pāḷiyaṃ ‘‘gaṇabhojanaṃ nāma yattha cattāro…pe… bhuñjantī’’ti (pāci. 218) vuttanti? Vuccate – tattha ‘‘bhuñjantī’’ti paṭiggahaṇaniyamavacanaṃ. Na hi appaṭiggahitakaṃ bhikkhū bhuñjantīti.

Gaṇabhojanasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

3. Paramparabhojanasikkhāpadavaṇṇanā

Aññatrasamayāti pana nimantanato pasavanato bhojanāpekkhaṃ pācittiyanti eke. Eko bhikkhu piṇḍāya caranto bhattaṃ labhati, tamañño cūpāsako nimantetvā ghare nisīdāpesi, na ca tāva bhattaṃ sampajjati . Sace so bhikkhu piṇḍāya caritvā laddhabhattaṃ bhuñjati, āpatti. Kasmāti ce? ‘‘Paramparabhojanaṃ nāma pañcannaṃ bhojanānaṃ aññatarena bhojanena nimantito taṃ ṭhapetvā aññaṃ pañcannaṃ bhojanānaṃ aññataraṃ bhojanaṃ bhuñjati, etaṃ paramparabhojanaṃ nāmā’’ti (pāci. 227) vuttattā. Paṭhamakathinasadisāni, idaṃ pana kiriyākiriya’’nti pāṭho.

Paramparabhojanasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

4. Kāṇamātāsikkhāpadavaṇṇanā

Dvattipattapūrā paṭiggahetabbāti tathānītapūvehi atthikena ukkaṭṭhapattappamāṇavasena gahetabbā. ‘‘Mā kho tvaṃ ettha paṭiggaṇhī’’ti apātheyyādiatthāya sajjitasaññāya atirekappaṭiggahaṇena ārocane, asaṃvibhāge ca na muccati acittakattā sikkhāpadassa. Atha uggahitakaṃ gaṇhāti, na muccati eva. Asaṃvibhāge pana anāpatti akappiyattā. Acittakatā paṇṇattijānanābhāveneva, na vatthujānanābhāvenāti eke. ‘‘Na pātheyyādiatthāya sajjitabhāvajānana’’nti aṅgesu avuttattā sace sañcicca na vadati, pācittiyanti porāṇā vadanti. Atirekappaṭiggahaṇanti tattha pañcamaṃva aṅgaṃ vuttaṃ, tasmā appaṭiggahitattā na pācittiyaṃ, kattabbākaraṇato pana dukkaṭaṃ. Aññathā kiriyākiriyaṃ idaṃ āpajjati. Anivāraṇaṃ, anārocanaṃ vā chaṭṭhamaṅgaṃ vattabbaṃ siyā.

Kāṇamātāsikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.



以下是巴利文的完整直译:
2. 众食学处注释
提婆达多在适当时间请求而食用,因此世尊制定"众食波逸提"(波逸提209)学处。但在词句解释中说"受邀请而食用"(波逸提218),只取邀请而解释。在安达迦注释书中说根据事缘,乞求也包括请求,这样写道。为什么?因为在《附随》中说"众食以两种方式获得,或通过请求或通过邀请"(附随322)。因此应知在起源中已经明显,所以在词句解释中没有说。写道:"'一起拿'是指即使拿了饭,在别人拿的时候如果还站着,就叫做一起拿","'任何出家人'是指在同法者或外道中的意思","'没有场合'是指没有七种无罪场合","'与得到场合的人一起有四人'","得到场合的人自己解脱,其余的因为成为团体的成员而成为犯戒"。
这里问 - 说"这里只有接受是标准",那么为什么经文中说"所谓众食是指在那里四个...食用"(波逸提218)?回答 - 那里"食用"是指限定接受。因为比丘不会食用未接受的。
众食学处注释结束。
3. 轮次食学处注释
"除了场合"是指从邀请而获得期望食物是波逸提,有些人这样说。一个比丘去托钵得到饭,另一个优婆塞邀请他坐在家里,但饭还没有准备好。如果那个比丘去托钵后食用得到的饭,犯戒。为什么?因为说"所谓轮次食是指被邀请五种食物中的一种,放弃那个而食用五种食物中的另一种,这叫做轮次食"(波逸提227)。与第一迦提那相似,但这是作与不作,这是经文。
轮次食学处注释结束。
4. 瞎女母学处注释
应该接受两三钵满,对于需要如此带来的蛋糕的人应该以最大钵的量接受。"你不要在这里接受"如果认为是为了路费等准备的而接受过多,在通知时和不分享时不能解脱,因为学处是无意的。如果拿已经拿起的,也不能解脱。但在不分享时无罪,因为不适当。无意是因为不知学处,不是因为不知对象,有些人这样说。因为"不知是为路费等准备的"在要素中没有说,如果故意不说,是波逸提,古人这样说。接受过多是说那里第五个要素,因此因为未接受不是波逸提,但因为不做应做的事是突吉罗。否则这会成为作与不作。不阻止或不通知可能应该说是第六个要素。
瞎女母学处注释结束。

5. Paṭhamapavāraṇāsikkhāpadavaṇṇanā

Bhuttāvī pavāraṇaṃ nāma pañcaṅgikaṃ. Tesu ‘‘asanaṃ paññāyattī’’ti eteneva ‘‘bhuttāvī’’ti etassa siddhattā visuṃ atthasiddhi na dissati. Dissati ce, aṅgānaṃ chakkattadassananti (vajira. ṭī. pācittiya 238-239) likhitaṃ. ‘‘Bhojanaṃ paññāyatī’’ti abhihaṭaṃ sandhāya vuttaṃ.

Koṭṭetvākatacuṇṇampīti pi-kārena kuṇḍakaṃ sampiṇḍeti. Samapākabhajjitānaṃ pana ātapasukkhānaṃ vā kuṇḍakaṃ vā ye keci taṇḍulā vāti ettakameva vuttattā samapākabhajjitānaṃ vīhīnaṃ, vīhipalāsānaṃ vā taṇḍulacuṇṇaṃ pavāreti. Tathā kharapākabhajjitānaṃ kuṇḍakampi pavāreti. Bhajjitasattuyo piṇḍetvā kato apakkasattumodakopi pavāretīti likhitaṃ. Sace avasiṭṭhaṃ natthi, na pavāreti. Kasmā? Asanasaṅkhātassa vippakatabhojanassa abhāvato.

Akappiyamaṃsaṃ pana kiñcāpi paṭikkhipitabbaṭṭhāne ṭhitaṃ, khādiyamānaṃ pana maṃsabhāvaṃ na jahāti, tasmā pavāreti. Bhojanasālāya bhuñjanto ce attano apāpuṇanakoṭṭhāsaṃ abhihaṭaṃ paṭikkhipati, na pavāreti. Kāmaṃ paṭikkhipati, patte pana ārāmikā ākiranti, taṃ bhuñjituṃ na vaṭṭati. Idañhi buddhappaṭikuṭṭhāya anesanāya uppanneyeva saṅkhaṃ gacchati. Yathā hi saṅghato laddhaṃ piṇḍaṃ dussīlo deti, tañce paṭikkhipati, na pavāreti, evaṃsampadamidanti ca, vibhāgo lajjī ce deti, taṃ so na ajjhoharitukāmatāya paṭikkhipati, pavāretīti ca, ‘‘samaṃsarasaṃ samaccharasa’’nti āpajjanato ‘‘maṃsarasa’’nti vutte pana paṭikkhipato hoti, ‘‘maṃsassa rasaṃ maṃsarasa’’nti ayaṃ viggaho nādhippetoti ca vuttaṃ. Bhattamissakaṃ yāguṃ āharitvā ‘‘yāguṃ gaṇhathā’’ti vadati, na pavāreti. ‘‘Bhattaṃ gaṇhathā’’ti vutte pavāreti. Kasmā? Yenāpucchito, tassa atthitāya. Ettha pana ‘‘yāgumissakaṃ gaṇhathā’’ti vadati, tatra ce yāgu bahutarā vā hoti, samasamā vā. Bhattaṃ mandaṃ, na pavāreti. Yāgu ce mandā, bhattaṃ bahutaraṃ, pavāreti. Idañca sabbaaṭṭhakathāsu vuttattā na sakkā paṭikkhipituṃ. Kāraṇaṃ panettha duddasaṃ. ‘‘Bhattamissakaṃ gaṇhathā’’ti vadati. Tatra bhattaṃ bahutaraṃ vā samakaṃ vā appataraṃ vā hoti, pavāreti eva. Bhattaṃ vā yāguṃ vā anāmasitvā ‘‘missakaṃ gaṇhathā’’ti vadati. Tatra ce bhattaṃ bahutaraṃ, samakaṃ vā hoti, pavāreti. Appataraṃ na pavāreti. Taṃ sabbaṃ vīmaṃsitabbanti.

Phalaṃvā kandamūlādi vā pañcahi samaṇakappehi kappiyaṃ akatanti ettha kappiyaṃ akārāpitehi kadaliphalādīhi saddhiṃ atirittaṃ kārāpetvāpi taṃ kadaliphalādiṃ ṭhapetvā avasesaṃ bhuñjituṃ vaṭṭati. Amissakarasattā puna tāni kappiyaṃ kārāpetvā aññasmiṃ bhājane ṭhapetvā kāretvā bhuñjituṃ vaṭṭati. Kasmā? Pubbe tesu vinayakammassa anāruḷhattāti vadanti.

Patte rajaṃ patitaṃ appaṭiggahitameva hoti. Tasmā paṭiggahetvāva bhikkhā gaṇhitabbā. ‘‘Apaṭiggahetvā gaṇhato vinayadukkaṭa’’nti (pāci. aṭṭha. 265) vuttattā etamaññesampi na vaṭṭatīti vadanti. ‘‘Taṃ pana puna paṭiggahetvā bhuñjantassa anāpattī’’ti etthāpi evameva. Imasmiṃ pana ‘‘atirittaṃ kataṃ anatirittakataṃ hotī’’ti etthāpi evameva. Imasmiṃ pana ‘‘atirittaṃ kataṃ, anatirittaṃ kataṃ hotī’’tiādīhi upaparikkhitvā vinicchayo veditabboti dīpitaṃ. Alametaṃ sabbanti idampi te adhikaṃ, ito aññaṃ na lacchasīti attho.


以下是巴利文的完整直译:
5. 第一邀请学处注释
已食邀请是指五支。在这些中,"食物明显"这一点已经成立了"已食",所以看不到单独的意义成立。如果看到,就是显示要素是六个,这样写道。"食物明显"是指已带来的而说的。
"即使研磨成的粉"中的"即使"字总结了糠。因为只说"均匀烧烤的或晒干的或糠或任何米",所以均匀烧烤的稻谷或稻谷壳的米粉邀请。同样烧烤过度的糠也邀请。烧烤的糙米团成的未煮熟的糙米团也邀请,这样写道。如果没有剩余,不邀请。为什么?因为没有被称为食物的未完成食物。
虽然不适当的肉应该在拒绝的地方,但正在吃的不失去肉的本质,所以邀请。如果在食堂吃饭时拒绝带来的不属于自己的份,不邀请。虽然拒绝,但园丁们放在钵里,那个不可以吃。因为这被认为是通过佛陀禁止的不正当方式获得的。就像从僧团得到的食物,恶戒者给,如果拒绝那个,不邀请,这是同样的情况。如果有惭愧心的人分配给,他不是因为不想吃而拒绝,邀请。因为"有肉汁有鱼汁"而犯戒,但说"肉汁"而拒绝是可以的,"肉的汁是肉汁"这个分析不是意图的,这样说。带来混有饭的粥说"拿粥",不邀请。说"拿饭"时邀请。为什么?因为被问的那个存在。这里说"拿混有粥的",如果那里粥多或相等,饭少,不邀请。如果粥少,饭多,邀请。因为这在所有注释书中都说了,所以不能拒绝。但这里的理由难以看到。说"拿混有饭的"。那里饭多或相等或少,都邀请。不碰饭或粥说"拿混合的"。如果那里饭多或相等,邀请。少则不邀请。这一切都应该考察。
水果或根茎等未经五种沙门方式做成适当的,这里与未命令做成适当的香蕉等一起做成剩余的,除了那个香蕉等,其余的可以吃。因为没有混合味道,再命令做成适当的,放在另一个容器里做成后可以吃。为什么?因为以前那些没有进行律事,他们这样说。
落在钵里的尘土就是未接受的。因此应该接受后才拿食物。因为说"不接受而拿的有律突吉罗"(波逸提注265),所以他们说这对其他人也不可以。"但那个再接受后吃的无罪"这里也是一样。但在这里"做成剩余的,成为非剩余的"等,应该考察后知道判断,这样显示。"这足够了"的意思是这个对你们是多余的,从这里你不会得到其他的。


Āhāratthāyāti vikāle evāti eke. ‘‘Paṭhamakathinasadisāni. Idaṃ pana kiriyākiriya’’nti pāṭho. Kāyakammaṃ ajjhoharaṇato. Vacīkammaṃ vācāya ‘‘atirittaṃ karotha, bhante’’ti akārāpanatoti veditabbaṃ.

Paṭhamapavāraṇāsikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

6. Dutiyapavāraṇāsikkhāpadavaṇṇanā

‘‘Bhuttasmiṃ pācittiya’’nti (pāci. 243) mātikāyaṃ vuttattā ‘‘bhojanapariyosāne pācittiya’’nti vuttaṃ, na ajjhohāre ajjhohāre.

Dutiyapavāraṇāsikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

7. Vikālabhojanasikkhāpadavaṇṇanā

Jambudīpassa kālena paricchedoti evaṃ kira.

Vikālabhojanasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

8. Sannidhikārakasikkhāpadavaṇṇanā

‘‘Duddhotohotī’’tiādinā nayena idha vuttattā, ‘‘duddhotaṃ pattaṃ dhovitvā puna

Tattha acchodakaṃ vā āsiñcitvā, aṅguliyā vā ghaṃsitvā nisnehabhāvo jānitabbo’’ti (pāci. aṭṭha. 253) samantapāsādikāyaṃ vuttattā ca mattikāpattassa kapālena pīto sneho sannidhiṃ karotīti siddhanti likhitaṃ. Sayaṃ paṭiggahetvā apariccattamevāti ettha apariccattaṃ nāma anupasampannānaṃ nirapekkhaapariccattaṃ avijahitaṃ. ‘‘Paṭiggahaṇanti ettha paṭiggahitabhāvamavijahitameva sannidhiṃ janetī’’ti dhammasiritthero, taṃ ‘‘paṭiggaṇhāti, āpatti dukkaṭassā’’ti (pāci. 255) pāḷiyā virujjhati. Tassa pana puna paṭiggaṇhanakiccābhāvato vīmaṃsitabbaṃ.

Sannidhikārakasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

9. Paṇītabhojanasikkhāpadavaṇṇanā

‘‘Tesaṃ maṃsañca khīradadhīni ca idha adhippetānī’’ti idaṃ pācittiyavatthuparicchedo, na pana kappiyakhīrādiparicchedo, tasmā yassa kassaci khīrādīni vaṭṭantīti ca, ‘‘mahānāmasikkhāpadena kāretabbo’’ti saṅghavasena pavārite bhesajjatthāya sappiādibhesajjapañcakaṃ viññāpeti ce, tattha ‘‘na bhesajjakaraṇīyena bhesajjaṃ viññāpetī’’ti ettha saṅgahaṃ gacchati, tasmā ‘‘tena pācittiya’’nti (vajira. ṭī. pācittiya 261) ca likhitaṃ.

Paṇītabhojanasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

10. Dantaponasikkhāpadavaṇṇanā

‘‘Sarīrāvayavenā’’ti vuttattā mukhena paṭiggahaṇaṃ anuññātaṃ. ‘‘Ciñcādipattesu bhūmiyaṃ atthatesu na vaṭṭati, kallakhette tattha vaṭṭatī’’ti ca, ‘‘sāmaṃ gahetvā’’ti iminā na kevalaṃ sappadaṭṭhaṃyeva, aññampi daṭṭhaṃ viseseti. Sāmaṃ gahetvā paribhuñjituṃ vaṭṭatī’’ti ca likhitaṃ.

Dantaponasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

Bhojanavaggo catuttho.

5. Acelakavaggo

1. Acelakasikkhāpadavaṇṇanā

Acelakādayo yasmā, titthiyāva matā idha;

Tasmā titthiyanāmena, tikacchedo kato tato.

Atitthiyassa naggassa, tathā titthiyaliṅgino;

Gahaṭṭhassāpi bhikkhussa, kappatīti vinicchayo.

Atitthiyassa cittena, titthiyassa ca liṅgino;

Sotāpannādino dātuṃ, kappatītīdha no mati.

Acelakasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

3. Sabhojanasikkhāpadavaṇṇanā

Anupavisitvā nisīdanacittena sacittakatāti veditabbā.

Sabhojanasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

4-5. Rahopaṭicchannarahonisajjasikkhāpadavaṇṇanā

Catutthaṃ paṭhamāniyate, pañcamaṃ dutiyāniyate vuttanayameva. Idha pañcamaṃ upanandassa catutthaṃ hoti.

Rahopaṭicchannarahonisajjasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.



以下是巴利文的完整直译:
为了食物是指在非时,有些人这样说。"与第一迦提那相似。但这是作与不作"这是经文。身业是因为吞咽。语业应该知道是因为没有用语言说"尊者,请做成剩余的"。
第一邀请学处注释结束。
6. 第二邀请学处注释
因为在摄颂中说"已食波逸提"(波逸提243),所以说"在食物结束时波逸提",不是每次吞咽。
第二邀请学处注释结束。
7. 非时食学处注释
据说是以阎浮提的时间为界限。
非时食学处注释结束。
8. 储存学处注释
因为这里以"没洗干净"等方式说,因为在《一切善见律注》中说"洗没洗干净的钵,再倒入清水或用手指擦,应该知道是否无油腻"(波逸提注253),所以陶钵的碎片吸收的油腻会造成储存,这是成立的,这样写道。自己接受而未舍弃就是,这里未舍弃是指对未受具足戒者无期望未舍弃未放弃。法护长老说"接受是指未放弃已接受的状态就产生储存",那与"接受,犯突吉罗"(波逸提255)的经文相矛盾。但因为那个没有再接受的作用,应该考察。
储存学处注释结束。
9. 上等食物学处注释
"这里意指它们的肉和乳酪"这是波逸提对象的界限,不是适当的乳等的界限,因此任何人的乳等都可以。如果在僧团邀请时为了药请求酥油等五种药,那里包括在"不是为了药而请求药"中,因此"那个波逸提",这样写道。
上等食物学处注释结束。
10. 齿木学处注释
因为说"以身体部分",所以允许用口接受。"在铁树等叶铺在地上不可以,在适当的地方那里可以",以"自己拿"这个不仅是被蛇咬,也区别其他被咬的。自己拿可以使用,这样写道。
齿木学处注释结束。
食物品第四。
5. 裸行者品
1. 裸行者学处注释
裸行者等因为,这里被认为是外道;
因此以外道之名,做了三分。
对非外道的裸体者,以及具外道相的;
在家人和比丘,可以的判断。
对非外道的心,和具外道相的;
给予预流等,这里我们认为可以。
裸行者学处注释结束。
3. 同食学处注释
应该知道是有意的,因为有进入坐下的心。
同食学处注释结束。
4-5. 隐密处-遮蔽处-隐密处坐学处注释
第四与第一不定相同,第五与第二不定所说的方法相同。这里第五是优波难陀的第四。
隐密处-遮蔽处-隐密处坐学处注释结束。

6. Cārittasikkhāpadavaṇṇanā

Sabhattosamānoti nimantanabhattoti porāṇā. Santaṃ bhikkhuṃ, anāpucchā, purebhattaṃ pacchābhattaṃ, aññatra samayāti ayamettha catubbidhā anupaññatti. Tattha samayā dve samayā. Bhattiyagharanti nimantitassa gharaṃ vā salākābhattādidāyakānaṃ vā gharaṃ. ‘‘Samuṭṭhānādīni paṭhamakathinasadisāni, idaṃ pana kiriyākiriya’’nti pāṭho, ‘‘idha nimantanā akappiyanimantanā’’ti eke.

Purebhattañca piṇḍāya, caritvā yadi bhuñjati;

Siyā paramparāpatti, pacchābhattaṃ na sā siyā.

Pacchābhattañca gamiko, pubbagehaṃ yadi gacche;

Eke āpattiyevāti, anāpattīti ekacce.

Kulantarassokkamane, āpattimatayo hi te;

Samānabhattapaccāsā, iti āhu idhāpare.

Matā gaṇikabhattena, samenti naṃ nimantane;

Vissajjanaṃ samānanti, eke sammukhatāpare.

Sanniṭṭhānatthikeheva, vicāretabbabhedato;

Viññū cārittamicceva, sikkhāpadamidaṃ vidū. (vajira. ṭī. pācittiya 294);

Cārittasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

7. Mahānāmasikkhāpadavaṇṇanā

Paṇītabhojanasikkhāpade ‘‘mahānāmasikkhāpadena kāretabbo’’ti (kaṅkhā. aṭṭha. paṇītabhojanasikkhāpadavaṇṇanā) yaṃ vuttaṃ, tassattho saṅghavasena pavārite bhesajjatthāya sappiādibhesajjapañcakaṃ viññāpeti ce, ‘‘nabhesajjena karaṇīyena bhesajjaṃ viññāpetī’’ti (pāci. 309) vacanena pācittiyanti (vajira. ṭī. pācittiya 310) likhitaṃ. ‘‘Tayā imināva pavāritamhā, amhākañca iminā ca iminā ca attho’’ti yathābhūtaṃ ācikkhitvā viññāpetuṃ gilānova labhati, na itaroti ca, ‘‘aññassa atthāyā’’ti assa ñātakappavārite, attano vā ñātakappavāriteti atthoti ca, ‘‘apariyantappavāraṇāya pavārite’’ti saṅghavasena, puggalavasena ca pavāretvā dāyakā. Tasmā ‘‘saṅghappavāraṇatā’’ti vatvā ‘‘puggalappavāraṇatā’’ti na vuttanti ca, ‘‘pariyantātikkamo’’ti vacanena gilāno gahito, tasmā ‘‘gilānāgilānatā’’ti na vuttaṃ. Evaṃ santepi ‘‘saṅghappavāraṇāya pavāraṇatā’’ti pāṭhoti ca likhitaṃ, vīmaṃsitabbaṃ.

Mahānāmasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

8. Uyyuttasenāsikkhāpadavaṇṇanā

Hatthiādīsu ekamekanti antamaso ekapurisāruḷhahatthimpi, ekaṃ sarahatthaṃ purisampi. Samuṭṭhānādīni eḷakalomasadisāni, idaṃ pana lokavajjaṃ, akusalacittaṃ tivedana’’nti pāṭho.

Uyyuttasenāsikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

9. Senāvāsasikkhāpadavaṇṇanā

Kenaci palibuddhassāti verikena vā issarena vā kenaci ruddhassa. Senāparikkhepena vā parikkhepārahaṭṭhānena vā sañcaraṇaṭṭhānapariyantena vā paricchinditabbā.

Senāvāsasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

Acelakavaggo pañcamo.

6. Surāpānavaggo

1. Surāpānasikkhāpadavaṇṇanā

‘‘Surā’’ti vā ‘‘na vaṭṭatī’’ti vā jānitvā pivane akusalamevāti likhitaṃ. Akusalacittanti yebhuyyena taṃ sandhāya kira vuttaṃ. Atha kasmā vinayaṭṭhakathāyaṃ ‘‘akusaleneva pātabbatāyā’’ti (pāci. aṭṭha. 329) vuttanti ce? Sacittakapakkhe akusaleneva pātabbatāyāti.

Surāpānasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.



以下是巴利文的完整直译:
6. 访行学处注释
"同食者"是指邀请食者,古人这样说。现有的比丘、未告知、食前食后、除了场合,这里有四种随制。其中有两种场合。食家是指被邀请者的家或施舍配给食等的人的家。"等起等与第一迦提那相同,但这是作与不作"这是经文,"这里邀请是不适当的邀请",有些人这样说。
食前如果去托钵而食用;
会有轮次犯戒,食后则不会。
食后如果行者,去先前的家;
有些说是犯戒,有些说无罪。
在进入家与家之间,他们有犯戒的见解;
因为期待同样的食物,这里其他人这样说。
娼妓的食物被认为,在邀请中相符;
舍弃是相同的,有些人说是面对。
只有确定的人,因为要考察的差别;
智者知道这个学处,就是访行。
访行学处注释结束。
7. 摩诃男学处注释
在上等食物学处中说"应该用摩诃男学处处理",其意思是如果在僧团邀请时为了药请求酥油等五种药,因为说"不是为了药而请求药"(波逸提309)所以是波逸提,这样写道。只有病人可以说明实情"你以这个邀请我们,我们需要这个和这个"而请求,其他人不行。"为了他人"是指亲属邀请者,或自己的亲属邀请者的意思。"在无限制邀请中邀请"是指以僧团方式和个人方式邀请的施主。因此说了"僧团邀请性"而没说"个人邀请性"。因为说"超过界限"包括了病人,所以没说"病与非病性"。即使这样,写道"僧团邀请的邀请性"这是经文,应该考察。
摩诃男学处注释结束。
8. 出征军队学处注释
在象等中每一个是指至少一个人骑的象,一个持箭的人。等起等与羊毛相似,但这是世间罪,不善心三受,这是经文。
出征军队学处注释结束。
9. 军中住宿学处注释
被某人阻碍是指被敌人或统治者某人阻碍。应该以军队的围墙或应该围墙的地方或活动范围的边界来界定。
军中住宿学处注释结束。
裸行者品第五。
6. 饮酒品
1. 饮酒学处注释
知道"是酒"或"不可以"而喝是不善的,这样写道。不善心据说是主要针对那个而说的。如果问为什么在律注中说"因为只能以不善喝"(波逸提注329)?因为在有意部分只能以不善喝。
饮酒学处注释结束。

2. Aṅgulipatodakasikkhāpadavaṇṇanā

Kāyasaṃsaggasaṅghādisesāpattibhāve samānepi bhikkhuniyāpi anupasampannepi dukkaṭaṃ, upasampanne eva pācittiyanti evaṃ puggalāpekkhaṃ dassetuṃ ‘‘aṅgulipatodake pācittiya’’nti vuttaṃ. Sati karaṇīyeti ettha purisaṃ sati karaṇīye āmasatoti adhippāyo, na itthiṃ.

Aṅgulipatodakasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

3. Hasadhammasikkhāpadavaṇṇanā

‘‘Cikkhallaṃ vā’’ti vacanato sakkharampi khipanakīḷāya kīḷato dukkaṭameva. Uparigopphake pācittiyaṃ, aññattha dukkaṭanti pācittiyavatthuatthavasena ‘‘udake hasadhamme pācittiya’’nti vuttaṃ.

Idaṃ saññāvimokkhaṃ ce, tikapācittiyaṃ kathaṃ;

Kīḷitaṃva akīḷāti, micchāgāhena taṃ siyā.

Ettāvatā kathaṃ kīḷā, iti kīḷāyaṃ evāyaṃ;

Akīḷāsaññī hotettha, vinayatthaṃ samādaye.

Ekantākusalo yasmā, kīḷāyābhiratamano;

Tasmā akusalaṃ cittaṃ, ekamevettha labbhatīti. (vajira. ṭī. pācittiya 336);

Hasadhammasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

4. Anādariyasikkhāpadavaṇṇanā

Tassavacananti ‘‘ayaṃ ukkhittako vā vambhito vā garahito vā imassa vacanaṃ akataṃ bhavissatī’’ti anādariyaṃ karoti. Dhammanti kathāyaṃ dhammo nasseyya vā vinasseyya vā antaradhāyeyya vā, taṃ vā asikkhitukāmo anādariyaṃ karoti. ‘‘Lokavajjaṃ atikkamitvā ‘idaṃ amhākaṃ ācariyuggaho’ti vadantassa na vaṭṭatī’’ti (vajira. ṭī. pācittiya 344) likhitaṃ.

Anādariyasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

6. Jotisikkhāpadavaṇṇanā

‘‘Visibbanāpekkho’’ti vuttattā aññassa vaṭṭati, aññesañca.

Jotinekamaneke vā, jālenti munayo saha;

Eko sopeti nāneko, adhippāyavisesato.

Jotisikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

8. Dubbaṇṇakaraṇasikkhāpadavaṇṇanā

Morakkhimaṇḍalamaṅgulapiṭṭhīnanti na ekantato, adhikaṃ, orañcāti vadanti. Ekakoṇepi vaṭṭati, evaṃ yattha katthaci ekabindupi vaṭṭatīti.

Dubbaṇṇakaraṇasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

9. Vikappanasikkhāpadavaṇṇanā

‘‘Samuṭṭhānādīni paṭhamakathinasadisāni, idaṃ pana kiriyākiriya’’nti pāṭho. Ettha paribhogena kāyakammaṃ. Apaccuddharaṇena vacīkammaṃ.

Vikappanasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

10. Apanidhānasikkhāpadavaṇṇanā

Sasūcike sūcighare sūcigaṇanāya āpattiyoti porāṇā.

Apanidhānasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

Surāpānavaggo chaṭṭho.

7. Sappāṇakavaggo

1. Sañciccasikkhāpadavaṇṇanā

Vatthugaṇanāya kammabandhagaṇanācetanāmāraṇānaṃ, na kammabandhagaṇanāya cetanāmāraṇā. Ettha ekacetanāya bahupāṇakā marantīti ayaṃ vibhāgo veditabbo.

Sañciccasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

2. Sappāṇakasikkhāpadavaṇṇanā

Sappāṇakanti pāṇakānaṃ maraṇavasena pācittiyaṃ, na sappāṇakaudakaparibhogavasena pācittiyaṃ, tasmā eva ‘‘paṇṇattivajja’’nti vuttaṃ. Asuddhacittattā pācittiyaṃ, suddhacitte anāpatti. Padīpujjalane viya paṇṇattivajjatā vuttāti likhitaṃ.

Jale pakkhipanaṃ pubbaṃ, jalappavesanaṃ idaṃ;

Evaṃ ubhinnaṃ nānāttaṃ, ñeyyaṃ ñāṇavatā sadāti. (vajira. ṭī. pācittiya 387)

Sappāṇakasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.



以下是巴利文的完整直译:
2. 手指触碰学处注释
虽然与身体接触僧残罪相同,对比丘尼和未受具足戒者也是突吉罗,只对受具足戒者是波逸提,为了显示这样依人而说"手指触碰波逸提"。在"有事由时"这里的意思是在有事由时触碰男人,不是女人。
手指触碰学处注释结束。
3. 嬉戏法学处注释
因为说"或泥浆",投掷石子玩耍也是突吉罗。在脚踝以上波逸提,其他地方突吉罗,根据波逸提对象的意思说"在水中嬉戏法波逸提"。
如果这是想解脱,为何是三种波逸提;
认为非玩耍是玩耍,因为错误执取而如此。
到此为止怎么是玩耍,这在玩耍中;
应该在这里认为是非玩耍,守持律义。
因为一向是不善,心喜好玩耍;
因此在这里只得到,一个不善心。
嬉戏法学处注释结束。
4. 不恭敬学处注释
他的话是指"这个被举罪的或被轻视的或被呵责的,他的话将不被做",而做不恭敬。法是指在谈话中法会消失或毁灭或隐没,或者不想学习那个而做不恭敬。写道:"超越世间罪说'这是我们老师的传承'是不可以的"。
不恭敬学处注释结束。
6. 生火学处注释
因为说"想要暖和",对别人可以,对其他人也可以。
一个或多个圣者,一起点燃火;
一个熄灭不是多个,因为意图不同。
生火学处注释结束。
8. 使褪色学处注释
孔雀眼圆圈和蛇背不是绝对的,更多,更少,他们这样说。即使一角也可以,这样在任何地方即使一点也可以。
使褪色学处注释结束。
9. 分享学处注释
"等起等与第一迦提那相同,但这是作与不作"这是经文。这里使用是身业。不舍弃是语业。
分享学处注释结束。
10. 藏匿学处注释
在有针的针筒中计算针的犯戒,古人这样说。
藏匿学处注释结束。
饮酒品第六。
7. 有生命品
1. 故意学处注释
以对象数量计算业系数量和思杀,不以业系数量计算思杀。这里应该知道这个分类 - 以一个思杀死多个生命。
故意学处注释结束。
2. 有生命学处注释
有生命是根据生命死亡而波逸提,不是根据使用有生命水而波逸提,因此说"制罪"。因为不清净心而波逸提,清净心则无罪。写道:像点灯一样说是制罪。
先前是投入水中,这是进入水中;
这样两者的差异,智者应当常知。
有生命学处注释结束。

5. Ūnavīsativassasikkhāpadavaṇṇanā

Aññaṃ upasampādetīti –

Upajjhāyo sace sāmaṃ, kammavācañca sāveti;

Kammaṃ ruhati icceke, neti vinayakovido.

Dukkaṭaṃ vihitaṃ yasmā, ācariyassa gaṇassa ca;

Tasmā bhinnāva ācariya-upajjhāyā visuṃ idhāti.

Ūnavīsativassasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

7. Saṃvidhānasikkhāpadavaṇṇanā

Idha ekatoupasampannā, sikkhamānā, sāmaṇerīti imā tissopi saṅgahaṃ gacchanti, imāsaṃ pana tissannaṃ samayo rakkhati, ayamimāsaṃ, mātugāmassa ca visesoti veditabbaṃ.

Saṃvidhānasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

9. Ukkhittasambhogasikkhāpadavaṇṇanā

‘‘Taṃdiṭṭhiṃ appaṭinissaṭṭhenāti laddhinānāsaṃvāsakaṃ sandhāyā’’ti likhitaṃ. Ticittanti ettha vipākābyākatacittena sahaseyyaṃ kappeyyāti evamattho daṭṭhabbo. Aññathā sacittakattā sikkhāpadassa kiriyābyākataṃ sandhāya na yujjati.

Ukkhittasambhogasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

10. Kaṇṭakasikkhāpadavaṇṇanā

‘‘Ayaṃ samaṇuddeso pārājiko hoti. Sace taṃ diṭṭhiṃ paṭinissajjati, saṅghassa ārocetvā saṅghānumatiyā pabbājetabbo’’ti porāṇagaṇṭhipade vuttaṃ, taṃ na yuttaṃ. Daṇḍakammanāsanā hi idhādhippetā. Yadi so pārājiko hoti, liṅganāsanā nāma siyā. ‘‘Te paṭisevato nālaṃ antarāyāyā’’ti ca diṭṭhi satthari asatthādidiṭṭhi na hoti. Sace sā yassa uppajjati, so pārājiko hoti, tasmimpi evameva paṭipajjitabbaṃ, saṃvare atiṭṭhanto liṅganāsanāya nāsetabboti (vajira. ṭī. pācittiya 428) ācariyassa takko.

Kaṇṭakasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

Sappāṇakavaggo sattamo.

8. Sahadhammikavaggo

4. Pahārasikkhāpadavaṇṇanā

Aṅgesu na mokkhādhippāyatā viya amaraṇādhippāyatā vattabbāti ce? Na vattabbā. Kasmā? Yo bhikkhu sayaṃ pahāraṃ dātukāmo, so adhippāyena tassa maraṇe payogavirahovāti katvā amaraṇādhikārattā kevalaṃ amaraṇādhippāyo eva soti tā viya tā na vuttā. Mokkhādhippāyassa pana kopo natthi, tasmā anāpattīti vuttaṃ.

Pahārasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

5. Talasattikasikkhāpadavaṇṇanā

Talameva talasattikaṃ. ‘‘Pothanasamatthaṭṭhena sattika’’nti eke. Yasmā paharitukāmatāya paharato purimena pācittiyaṃ, kevalaṃ uccāretukāmatāya uggiraṇamatte kate iminā pācittiyaṃ. Iminā pana virajjhitvā pahāro dinno, tasmā napaharitukāmatāya dinnattā dukkaṭaṃ. Kimidaṃ dukkaṭaṃ pahārapaccayā, udāhu uggiraṇapaccayāti? Pahārapaccayā eva dukkaṭaṃ, purimaṃ uggiraṇapaccayā pācittiyanti sadukkaṭaṃ pācittiyaṃ yujjati. Purimañhi uggiraṇaṃ, pacchā pahāro. Na ca pacchimaṃ pahāraṃ nissāya purimaṃ uggiraṇaṃ anāpattivatthukaṃ bhavitumarahatīti no takkoti (vajira. ṭī. pācittiya 456) ācariyo.

Talasattikasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

7. Sañciccasikkhāpadavaṇṇanā

Paro kukkuccaṃ uppādetu vā, mā vā, taṃ appamāṇaṃ. ‘‘Kukkuccupādana’’nti tatiyamaṅgaṃ tassa adhippāyavasena vuttanti veditabbaṃ.

Sañciccasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.



以下是巴利文的完整直译:
5. 未满二十岁学处注释
使他人受具足戒是指 -
如果亲教师自己,也诵羯磨文;
有些人说羯磨成立,律学者说不成立。
因为规定突吉罗,对阿阇黎和僧团;
所以这里阿阇黎和亲教师是分开的。
未满二十岁学处注释结束。
7. 约定学处注释
这里一边受具足戒者、式叉摩那、沙弥尼,这三种都包括在内,但这三种有场合保护,这是它们和女人的区别,应该知道。
约定学处注释结束。
9. 被摈弃者共食学处注释
写道:"未舍弃那个见解是指针对不同住见解者"。三心这里应该理解为"以异熟无记心同宿"的意思。否则因为学处是有意的,针对唯作无记不合适。
被摈弃者共食学处注释结束。
10. 刺学处注释
古注释书中说:"这个沙弥成为波罗夷。如果他舍弃那个见解,告知僧团后经僧团同意应该让他出家",这不合适。因为这里意指惩罚驱逐。如果他成为波罗夷,就会是形相驱逐。"实行那些不足以成为障碍"这个见解不是对佛陀的非佛陀等见解。如果那个见解生起,他成为波罗夷,对他也应该这样做,不住于律仪应该以形相驱逐驱逐,这是阿阇黎的推理。
刺学处注释结束。
有生命品第七。
8. 同法品
4. 打击学处注释
如果说在要素中应该说不想杀的意图像不想解脱的意图?不应该说。为什么?因为想要自己打击的比丘,考虑到在他死亡时缺乏努力,只是因为不想杀的部分而不想杀,所以像那些不说那些。但想解脱的人没有愤怒,因此说无罪。
打击学处注释结束。
5. 举手学处注释
手掌就是举手。有些人说:"因为能够打击而称为武器"。因为想打击而打击的以前面的波逸提,只想举起而在举起的时候以这个波逸提。但以这个错误地打击,因为不是想打击而给予所以突吉罗。这个突吉罗是因为打击还是因为举起?只因为打击而突吉罗,前面因为举起而波逸提,所以波逸提加突吉罗是合适的。因为前面是举起,后面是打击。后面的打击不应该成为前面举起的无罪对象,这是我们的推理,阿阇黎这样说。
举手学处注释结束。
7. 故意学处注释
他人生起恶作或不生起,那不是标准。"生起恶作"作为第三个要素应该知道是根据他的意图而说的。
故意学处注释结束。

8. Upassutisikkhāpadavaṇṇanā

Upassutinti yathā upakujjhaṃ ‘‘samīpakujjha’’nti vuccati, tathā upassuti ‘‘samīpassutī’’ti veditabbā. Yattha ṭhito suṇāti, taṃ ṭhānanti attho. Sutīti panettha paresaṃ vacanasaddo ca. So hi suyyatīti suti nāma. Upasuyyati vā etthāti upassuti. Okāso hi suti nāma. Imesaṃ sutvāti ettha ‘‘vacana’’nti pāṭhaseso.

Samuṭṭhānādīni atītadvayasadisānīti na gahetabbāni. Theyyasatthasamuṭṭhānaṃ. Siyā kiriyaṃ gantvā savane. Siyā akiriyaṃ ṭhitaṭṭhānaṃ āgantvā vadantānaṃ ajānāpanavasena samuṭṭhānato. ‘‘Saññāvimokkhaṃ, sacittakaṃ, lokavajjaṃ, kāyakammaṃ, vacīkammaṃ, akusalacittaṃ, dukkhavedana’’nti likhitaṃ.

Upassutisikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

9. Kammappaṭibāhanasikkhāpadavaṇṇanā

Appamattakavissajjanakena pana cīvaraṃ karontassa senāsanakkhandhakavaṇṇanāyaṃ (cūḷava. 328) vuttappabhedāni sūciādīni anapaloketvāpi dātabbāni. Tato atirekaṃ dentena apalokanakammaṃ kātabbaṃ. Evaṃ kataṃ pana apalokanaṃ kammalakkhaṇamevāti adhippāyo. Evaṃ sabbattha kammalakkhaṇaṃ veditabbaṃ. Gāmasīmāvihāresu osāraṇādīni saṅghakammāniyeva na vaṭṭanti. Vissajjiyavebhaṅgiyāni pana vaṭṭanti. ‘‘Saṅghassa santaka’’nti sāmaññato avatvā ‘‘imasmiṃ vihāre saṅghassa santaka’’nti apaloketabbanti ca, ‘‘samuṭṭhānādīni adinnādānasadisāni, idaṃ pana dukkhavedana’’nti pāṭhoti ca likhitaṃ.

Kammappaṭibāhanasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

10. Chandaṃadatvāgamanasikkhāpadavaṇṇanā

Sannipātaṃ anāgantvā ce chandaṃ na deti, anāpattīti eke. Dukkaṭanti eke dhammakammantarāyakaraṇādhippāyattā.

Chandaṃadatvāgamanasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

11. Dubbalasikkhāpadavaṇṇanā

Akappiyena vāti suvaṇṇarajatamayamañcādinā. Kappiyamañco sampaṭicchitabboti ‘‘saṅghassa demā’’ti dinnaṃ sandhāya vuttaṃ, tehi pana ‘‘vihārassa demā’’ti vutte suvaṇṇarajatamayādiakappiyamañcāpi sampaṭicchitabbāti ca, ‘‘arañjaro bahuudakagaṇhanako’’ti ca, ‘‘saṅghikapaabhogena vāti sace ārāmikādayo paṭisāmetvā paṭidenti, paribhuñjituṃ vaṭṭatī’’ti ca, ‘‘kaṃsalohādibhājanaṃ saṅghassa dinnampi pārihāriyaṃ na vaṭṭatī’’ti (cūḷava. aṭṭha. 321) samantapāsādikāyaṃ vuttattā attano hatthena gahetvā paṭisāmituṃ na labhatīti ca, ‘‘vedhako kāyabandhanassāti vadantī’’ti ca, ‘‘hiṅgu hiṅguliharitālamanosilā añjanānī’’ti pāṭhoti ca, ‘‘dārumayo vā…pe… apādakopi samuggo’’ti pāṭhoti ca, ‘‘dārumayo tumboti dārumayo udakatumbo’’ti ca, ‘‘thambhatulāsopānaphalakādīsū’’ti ca likhitaṃ.

Dubbalasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

12. Pariṇāmanasikkhāpadavaṇṇanā

Eko bhikkhu ukkhittakassa dātukāmo hoti, tassa dānaṃ nivāretvā aññassa dāpeti, anāpatti. Tathā saddhādeyyavinipātanaṃ karontassa dāpeti, attano nissitakā itthannāmassa pattaṃ dātukāmā āpucchanti, ‘‘visabhāgo eso, sabhāgassa dehī’’ti vadati. Anāpatti attano bhārabhūtattā. Tassa pana dātukāmaṃ aññassa dāpeti , āpatti eva. Sabbattha āpucchitvā dātukāmaṃ yathāsukhaṃ vicāretuṃ labhati.

Pariṇāmanasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

Sahadhammikavaggo aṭṭhamo.

9. Ratanavaggo



以下是巴利文的完整直译:
8. 窃听学处注释
窃听应该理解为像"近愤怒"被称为"靠近愤怒"一样,"近听"。意思是站在能听到的地方。这里的"听"是指他人说话的声音。因为被听到所以叫做"听"。或者在这里被听到所以是"窃听"。因为场所叫做"听"。在"听了这些"这里,应补充"话"字。
等起等不应该理解为与过去两个相似。是偷盗武器等起。可能是作为去听的时候。可能是不作为因为站在原地,来说话的人不知道而等起。写道:"想解脱,有意,世间罪,身业,语业,不善心,苦受"。
窃听学处注释结束。
9. 阻碍羯磨学处注释
对于用少量东西做衣服的人,在住处篇注释(小品328)中说的针等种类,即使不告知也应该给。给予超过那个的人应该做告白羯磨。这样做的告白就是羯磨的特征,这是意思。这样在一切处应该知道羯磨的特征。在村界和寺院中,摄受等僧团羯磨是不可以的。但分配和分享是可以的。写道:不应一般地说"僧团所有",应该告白"这个寺院僧团所有"。"等起等与不与取相似,但这是苦受",这是经文。
阻碍羯磨学处注释结束。
10. 不与欲而去学处注释
如果不来集会而不给欲,无罪,有些人这样说。突吉罗,有些人这样说,因为意图阻碍如法羯磨。
不与欲而去学处注释结束。
11. 微弱学处注释
或不适当的是指金银制的床等。应该接受适当的床是针对"我们给僧团"而说的,但如果他们说"我们给寺院",金银制等不适当的床也应该接受。"阿兰加罗是能装很多水的"。"或僧团所享用的是指如果园丁等收起后再给,可以使用"。"给僧团的铜等容器也不可以作为个人用品",因为在《一切善见律注》(小品注321)中这样说,所以不能用自己的手拿来收藏。"说是腰带的装饰"。"阿魏、阿魏树脂、黄土、朱砂、眼药",这是经文。"木制的...或无足的盒子",这是经文。"木制的桶是木制的水桶"。"在柱子、横梁、楼梯板等",这样写道。
微弱学处注释结束。
12. 转移学处注释
一个比丘想给被摈弃者,阻止给他而让给别人,无罪。同样,让给正在浪费信施的人,自己的依止者想给某某人钵而请示,"他是不同类的,给同类的人",这样说。因为是自己的责任所以无罪。但让想给他的给别人,有罪。在一切处请示后想给的人可以随意处理。
转移学处注释结束。
同法品第八。
9. 宝品

1. Antepurasikkhāpadavaṇṇanā

Asayanighareti parikkhittassa bahibhūtesu rukkhamūlādīsu. ‘‘Sace khattiyova hoti, nābhisitto, abhisittova hoti, na khattiyo, rakkhatī’’ti ācariyo ‘‘khattiyatā, abhisittatā’’ti āpattiyā aṅgabhāvena vuttattā. Samuṭṭhānādīni paṭhamakathinasadisāni, idaṃ pana kiriyākiriya’’nti pāṭho.

Antepurasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

2. Ratanasikkhāpadavaṇṇanā

Sabbopi kathāmaggo bhaṇḍāgārikasīsena nikkhipanaṃ, gopanañca paṭikkhipitvā pavatto.

Ratanasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

3. Vikālagāmappavesanasikkhāpadavaṇṇanā

‘‘Santaṃ bhikkhu’’nti ca ‘‘anāpucchā’’ti ca ‘‘tathārūpā accāyikāti ca imāti ettha tisso’’ti pāṭho. ‘‘Samuṭṭhānādīni kathinasadisāni, idaṃ pana kiriyākiriya’’nti pāṭho.

Vikālagāmappavesanasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

4. Sūcigharasikkhāpadavaṇṇanā

Taṃassāti taṃ bhedanakaṃ assa pācittiyassa atthi paṭhamaṃ bhedanaṃ katvā pacchā desetabbattā. Esa nayo itaresupi. Vāsijaṭeti vāsidaṇḍake.

Sūcigharasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

5. Mañcapīṭhasikkhāpadavaṇṇanā

Aṭṭhaṅgulapādakanti bhāvanapuṃsakaṃ. Tulāsaṅghāte ṭhapanameva aṭṭakaraṇaṃ.

Mañcapīṭhasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

6. Tūlonaddhasikkhāpadavaṇṇanā

Kiñcāpi paṭilābheyeva pācittiyaṃ viya dissati, paribhoge eva pana āpatti daṭṭhabbā. ‘‘Aññena kataṃ paṭilabhitvā paribhuñjati, āpatti dukkaṭassā’’ti (pāci. 529) vacanaṃ ettha sādhakaṃ.

Tūlonaddhasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

7. Nisīdanasikkhāpadavaṇṇanā

Kiñcāpi nisīdanassa jāti na dissati ettha, tathāpi cīvarakkhandhake anuññātattā, ‘‘nava cīvarāni adhiṭṭhātabbānī’’ti ettha ca pariyāpannattā cīvarajāti evassa jātīti veditabbaṃ. ‘‘Lābhe sadasaṃ, alābhe adasampi vaṭṭatī’’ti eke, taṃ na yuttaṃ ‘‘nisīdanaṃ nāma sadasaṃ vuccatī’’ti (pāci. 531-532) tassa saṇṭhānaniyamanato.

Nisīdanasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

Ratanavaggo navamo.

Suddhapācittiyavaṇṇanā niṭṭhitā.

Pāṭidesanīyakaṇḍaṃ

1. Paṭhamapāṭidesanīyasikkhāpadavaṇṇanā

Yāmakālikādīsu āhāratthāya eva dukkaṭaṃ. Tampi āmisena asambhinnarase, sambhinne pana ekarase pāṭidesanīyameva.

Paṭhamapāṭidesanīyasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

2. Dutiyapāṭidesanīyasikkhāpadavaṇṇanā

‘‘Samuṭṭhānādīni kathinasadisāni, idaṃ pana kiriyākiriya’’nti pāṭho.

Dutiyapāṭidesanīyasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.



以下是巴利文的完整直译:
1. 内宫学处注释
非卧室房间是指围墙外的树根等处。"如果只是刹帝利而未受灌顶,或只受灌顶而非刹帝利,保护",阿阇黎这样说,因为"刹帝利性、受灌顶性"被说为犯戒的要素。"等起等与第一迦提那相同,但这是作与不作",这是经文。
内宫学处注释结束。
2. 宝物学处注释
整个讨论过程都是以库管员为主,排除了收藏和保护。
宝物学处注释结束。
3. 非时入村学处注释
"现有的比丘"和"未告知"和"如此紧急"这三个,这里是经文。"等起等与迦提那相同,但这是作与不作",这是经文。
非时入村学处注释结束。
4. 针筒学处注释
"那个它的"是指那个破坏的,这个波逸提有先破坏后忏悔的特点。这个方法在其他方面也一样。木柄是指斧柄。
针筒学处注释结束。
5. 床椅学处注释
八指脚是中性词。放在横梁连接处就是做支架。
床椅学处注释结束。
6. 棉絮学处注释
虽然看起来像在获得时就波逸提,但应该理解为在使用时才犯戒。"获得他人所做的而使用,犯突吉罗"(波逸提529)这句话在这里是证明。
棉絮学处注释结束。
7. 坐具学处注释
虽然这里看不到坐具的种类,但因为在衣篇中允许,因为包含在"应该决意九种衣"中,应该知道它的种类就是衣的种类。有些人说"有得到时有边,没得到时无边也可以",这不合适,因为"坐具是指有边的"(波逸提531-532),规定了它的形状。
坐具学处注释结束。
宝品第九。
纯波逸提注释结束。
悔过篇
1. 第一悔过学处注释
在时限药等中只为了食物才突吉罗。那个也是在未混合食物的味道中,但在混合成一味时只有悔过。
第一悔过学处注释结束。
2. 第二悔过学处注释
"等起等与迦提那相同,但这是作与不作",这是经文。
第二悔过学处注释结束。

4. Catutthapāṭidesanīyasikkhāpadavaṇṇanā

Ārāme vā ārāmūpacāre vā paṭiggahetvā ajjhoharantassāti ārāme vā ārāmūpacāre vā paṭiggahetvā ārāme vā ārāmūpacāre vā ajjhoharantassāti attho.

Bahārāme paṭiggahitaṃ ajjhārāme bhuñjantassa anāpatti. Aṅgesu ca ‘‘ajjhārāme vā ārāmūpacāre vā paṭiggahaṇa’’nti gahetabbaṃ. Ajjhārāme hi dassite ārāmūpacāraṃ dassitamevāti. ‘‘Samuṭṭhānādīni kathinasadisāni, idaṃ pana kiriyākiriya’’nti pāṭho.

Catutthapāṭidesanīyasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

Pāṭidesanīyavaṇṇanā niṭṭhitā.

Sekhiyakaṇḍaṃ

Sekhiyesu satipi vītikkame anādariyāpekkhasseva āpattīti dassanatthaṃ kārako na vutto. Ayañhi vinayadhammatā, yadidaṃ sāpekkhe kārakaniddeso, so vuttaniyame vidhi, bhummakaraṇañca. Aṭṭhaṅgulādhikampi otāretvā nivāsetuṃ vaṭṭati. Tato paraṃ otārentassa dukkaṭanti mahāaṭṭhakathāyaṃ vuttaṃ. Ārāme vāti buddhupaṭṭhānādikāle. Pārupitabbanti uttarāsaṅgakiccavasena vuttaṃ.

Ṭhatvāti ettha gacchantopi parissayābhāvaṃ oloketuṃ labhatiyevāti (vajira. ṭī. pācittiya 582) likhitaṃ. Yathā vāsūpagatassa antaraghare kāyaṃ vivaritvā nisīdituṃ vaṭṭati, tathā tassa santike gantukāmassapi kāyabandhanaṃ abandhitvā saṅghāṭiṃ apārupitvā gāmappavesanamanārocetvā yathākāmaṃ gantuṃ vaṭṭati. Tasmā addhānamaggagamanakāle eko bhikkhu gāmappavesanavattaṃ pūretvā gāmaṃ pavisitvā ekaṃ āvasathaṃ puratova ṭhitaṃ patvā parikkhāraṃ ṭhapetvā vāsūpagato ce hoti, itarehi tassa santikaṃ yathāsukhaṃ gantuṃ vaṭṭati. Ko pana vādo catūhapañcāhaṃ vāsamadhiṭṭhāya vasitabhikkhūnaṃ santikaṃ gantuñca vāsūpagatānaṃ santikaṃ gantuñca vaṭṭatīti. Buddhapūjampi yathāsukhaṃ gantuṃ vaṭṭati. Vuttampi cetaṃ aṭṭhakathāyaṃ ‘‘anāpatti kāraṇaṃ paṭicca tahaṃ tahaṃ oloketī’’ti. Tattha kāraṇaṃ nāma āmisapūjāti veditabbāti likhitaṃ.

Chabbīsatisāruppavaṇṇanā niṭṭhitā.

Yasmā ‘‘samatittiko piṇḍapāto paṭiggahetabbo’’ti (pāci. 602-603) vacanaṃ piṇḍapāto samapuṇṇo paṭiggahetabboti dīpeti, tasmā attano hatthagate patte piṇḍapāto diyyamāno thūpīkatopi ce hoti, vaṭṭatīti dīpito hoti. Sūpodanaviññattiyaṃ mukhe pakkhipitvā vippaṭisāre uppanne puna uggiritukāmassāpi sahasā ce pavisati, ettha asañciccabhuñjati nāma. Viññattikatañca akatañca ekasmiṃ ṭhāne ṭhitaṃ sahasā anupadhāretvā gahetvā bhuñjati, assatiyā bhuñjati nāma.

Sayaṃ yānagato hutvā, yathā yānagatassa ce;

Alaṃ vatthuṃ tathā nālaṃ, sachatto chattapāṇino.

‘‘Sūpodanaviññattisikkhāpadaṃ theyyasatthasamuṭṭhānaṃ, kiriyaṃ, saññāvimokkhaṃ, sacittakaṃ, lokavajjaṃ, kāyakammaṃ, vacīkammaṃ, akusalacittaṃ, dukkhavedana’’nti pāṭho.

Sekhiyavaṇṇanā niṭṭhitā.

Bhikkhupātimokkhavaṇṇanā niṭṭhitā.

Namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa

Bhikkhunīpātimokkhavaṇṇanā

Pārājikakaṇḍaṃ

Abhilāpamattamevāti ettha daharavasena ‘‘bhante’’ti ca vuḍḍhavasena ‘‘āvuso’’ti ca tattha duvidho abhilāpo, idha pana vuḍḍhadaharānaṃ ‘‘ayyā’’ti ekameva.


以下是巴利文的完整直译:
4. 第四悔过学处注释
在寺院或寺院周围接受后食用的意思是在寺院或寺院周围接受后在寺院或寺院周围食用。
在其他寺院接受后在自己寺院食用无罪。在要素中应该理解为"在自己寺院或寺院周围接受"。因为在自己寺院已经显示,寺院周围也已经显示。"等起等与迦提那相同,但这是作与不作",这是**。
第四悔过学处注释结束。
悔过注释结束。
学习篇
即使在学习处有违犯,也只有对不敬的期望才有罪,所以没有说作者。这是律法的本质,即对有期望的作者的说明,是已说明的规则和地点格。可以穿过八指以上。超过那个穿的,大注释中说是突吉罗。"在寺院"是在佛陀侍奉等时候。"应该覆盖"是根据上衣的职责而说。
关于"站立"这里,即使走动也可以观察没有危险。就像已经进入住处的人可以在内部展开身体坐下,同样对想要靠近他的人也可以不束缚身体,不解开僧伽梨,不告知入村就可以随意走。所以在长途旅行时,一个比丘履行入村仪轨进入村子,在住处前站立,放置随身物品,如果已经进入住处,其他人可以随意靠近他。何况说四五天住宿的比丘可以靠近,已进入住处的也可以靠近。佛陀供养也可以随意进行。注释中也说:"无罪因为观察原因。"在那里应该知道原因就是物质供养。
二十六适当性注释结束。
因为"应该接受等量的乞食"这句话表明应该接受等满的乞食,所以即使在自己手中的钵中乞食被给予并堆积,也是可以的。在汤食请求时,放入口中后生起后悔,即使想再吐出也不要急忙进入,这里叫做不故意食用。请求制作和未制作在同一处站立,不加考虑就拿取食用,叫做不念食用。
自己乘坐车时,如同乘车者;
不适合事物,不适合打伞持伞人。
"汤食请求学处是偷盗武器等起,作为,想解脱,有意,世间罪,身业,语业,不善心,苦受",这是**。
学习注释结束。
比丘波提木叉注释结束。
礼敬彼世尊、阿罗汉、正等正觉者
比丘尼波提木叉注释
波罗夷篇
仅仅是称呼而已,这里年轻人说"尊者",年长者说"朋友",这里有两种称呼,但现在只有对年长年轻人说"尊母"。


Kāyasaṃsagge vuttanayenāti ettha tabbahulanayena kiriyasamuṭṭhānatā vuttā. ‘‘Kāyasaṃsaggaṃ samāpajjeyyā’’ti avatvā pana ‘‘sādiyeyyā’’ti vuttattā akiriyatopi samuṭṭhātīti veditabbaṃ. Yathā cettha, evaṃ heṭṭhā ‘‘manussitthiyā tayo magge methunaṃ dhammaṃ paṭisevantassa āpatti pārājikassā’’tiādinā (pārā. 56) nayena kiriyasamuṭṭhānataṃ vatvā tadanantaraṃ ‘‘bhikkhupaccatthikā manussitthiṃ bhikkhussa santikaṃ ānetvā vaccamaggena aṅgajātaṃ abhinisīdenti, so ce pavesanaṃ sādiyatī’’tiādinā (pārā. 58) nayena akiriyasamuṭṭhānassapi vuttattā paṭhamapārājikāyapi tabbahulanayeneva kiriyasamuṭṭhānatā veditabbā. Na hi pavesanasādiyanādimhi kiriyasamuṭṭhānatā dissati.

Aṅgajātacalanañcettha na sārato daṭṭhabbaṃ ‘‘so ce pavesanaṃ na sādiyati, paviṭṭhaṃ na sādiyati, ṭhitaṃ na sādiyati, uddharaṇaṃ sādiyati, āpatti pārājikassā’’ti (pārā. 58) ettha ṭhitanasādiyane pakatiyāpi paripuṇṇacalanattā. Sādiyanapaccayā paṭisevanacalanañcettha na dissatevāti tabbahulanayeneva kiriyasamuṭṭhānatā gahetabbā.

Apica bhikkhuniyāpi paṭhamapārājike tassa sādiyanassa sarūpena vuttattā tadanurūpavasena vibhaṅganayamanoloketvā ‘‘kiriyasamuṭṭhāna’’micceva vuttaṃ. Yathā cetesu tabbahulanayena kiriyasamuṭṭhānatā vuttā, tathā surādīnaṃ akusaleneva pātabbatā. Itarathā ‘‘yaṃ akusaleneva āpajjati, ayaṃ lokavajjā, sesā paṇṇattivajjā’’ti vutte lokavajjapaṇṇattivajjānaṃ niyamalakkhaṇasiddhi hoti, tathā taṃ avatvā ‘‘yassā sacittakapakkhe cittaṃ akusalameva hoti, ayaṃ lokavajjā, sesā paṇṇattivajjā’’ti (kaṅkhā. aṭṭha. paṭhamapārājikavaṇṇanā) vutte lokavajjavacanaṃ niratthakaṃ siyā vatthuajānanapakkhepi akusaleneva pātabbattā. Yasmā tattha surāpānavītikkamassa akusalacittuppādo natthi, tasmā khandhakaṭṭhakathāyaṃ ‘‘majjapāne pana bhikkhuno ajānitvāpi bījato paṭṭhāya majjaṃ pivantassa pācittiyaṃ. Sāmaṇero jānitvāva pivanto sīlabhedaṃ āpajjati, na ajānitvā’’ti (mahāva. aṭṭha. 108) vuttaṃ, na vuttaṃ ‘‘vatthuajānanapakkhe pāṇātipātādīnaṃ siddhikaraakusalacittuppādasadise cittuppāde satipi sāmaṇero sīlabhedaṃ nāpajjatī’’ti. Abhinivesavacanaṃ pāṇātipātādīhi samānagatikattā sāmaṇerānaṃ surāpānassa. ‘‘Surāmerayime’’ti vatthuṃ jānitvā pātabbatādivasena vītikkamantassa akusalassa asambhavo natthi. Tena vuttaṃ ‘‘yassā sacittakapakkhe’’tiādi.


以下是巴利文的完整直译:
如身体接触中所说的方法,这里是根据多数情况说是作为等起。因为没有说"进行身体接触",而是说"接受",所以应该知道也从不作为等起。就像这里,下面也以"与人女三道行淫法者,犯波罗夷"等方式说是作为等起,接着以"比丘的敌人带来人女靠近比丘,用大便道坐在生殖器上,如果他接受进入"等方式也说不作为等起,所以第一波罗夷也应该知道是根据多数情况的作为等起。因为在接受进入等中看不到作为等起。
这里生殖器的动不应该看作是本质,"如果他不接受进入,不接受已进入,不接受停留,接受拔出,犯波罗夷",这里不接受停留时自然也有完全的动。这里因接受而有行淫的动也看不到,所以应该根据多数情况理解为作为等起。
而且,因为在比丘尼的第一波罗夷中也明确说了她的接受,所以根据与之相应的方式观察分别的方法而说"作为等起"。就像在这些中根据多数情况说是作为等起,同样酒等只能以不善喝。否则,如果说"只以不善犯的,这是世间罪,其余是制罪",就会确立世间罪和制罪的确定特征,不这样说而说"在有意部分心只是不善的,这是世间罪,其余是制罪",世间罪这个词就会没有意义,因为在不知对象的部分也只能以不善犯。因为那里饮酒违犯没有不善心生起,所以在犍度注释中说:"但在饮酒中,比丘即使不知道,从种子开始喝酒也波逸提。沙弥知道而喝破戒,不知道则不破戒。"没有说"在不知对象的部分,即使有像杀生等成立的不善心生起相似的心生起,沙弥也不破戒。"因为沙弥的饮酒与杀生等相同,所以是执著的话。知道"这是酒和果酒"这个对象而以应该喝等方式违犯,不是没有不善的可能。因此说"在有意部分"等。


Kiñcettha – yuttivacanena arahantānaṃ appavisanato sacittakācittakapakkhesu akusalaniyamoti ce? Na, dhammatāvasena sekkhānampi appavisanato. Acittakapakkhe akusalaniyamābhāvadassanatthaṃ supantassa mukhe pakkhittajalabindumiva surābinduādayo udāharitabbā. Tabbahulanayena hi atthe gahite pubbenāparaṃ aṭṭhakathāya sameti saddhiṃ pāḷiyā cāti. Ācariyāpi surāpāne akusalaniyamābhāvameva vadanti. Ekacce pana kiriyasamuṭṭhānatā panassa tabbahulanayameva, na paṭhamapārājike. Kathaṃ? Kāyasaṃsaggasikkhāpadaṃ paṭhamapārājikasamuṭṭhānaṃ. Ettha bhikkhussa ca bhikkhuniyā ca kāyasaṃsaggabhāve sati bhikkhunī kāyaṅgaṃ acopayamānāpi citteneva adhivāseti, āpajjati, na evaṃ bhikkhu. Bhikkhu pana copayamānova āpajjati, evameva paṭhamapārājikepi copane sati eva āpajjati, nāsati. Pavesanaṃsādiyatīti ettha pavesanasādiyanaṃ nāma sevanacittuppādanaṃ, maggena vā maggappaṭipannampi icchanti. Tassāpi kāyacalanaṃ ekantaṃ atthi eva. Evaṃ santepi vīmaṃsitvā gahetabbanti vadantīti likhitaṃ

Pārājikavaṇṇanā niṭṭhitā.

Saṅghādisesakaṇḍaṃ

1. Ussayavādikāsikkhāpadavaṇṇanā

Bhikkhunīnaṃ saṅghādisesaṃ patvā vuṭṭhānavidhayo sandassanatthaṃ ‘‘ayaṃ bhikkhunī…pe… āpannā’’ti puggalaniyamaṃ katvā pārājikato adhippāyanti ‘‘nissāraṇīyaṃ saṅghādisesa’’nti āpattināmaggahaṇañca kataṃ. ‘‘Samuṭṭhānādīni paṭhamakathinasadisāni, idaṃ pana kiriyamevā’’ti pāṭho.

Ussayavādikāsikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

2. Corivuṭṭhāpikāsikkhāpadavaṇṇanā

Katthaci agantvā nisinnaṭṭhāne eva nisīditvā karontiyā vācācittato, khaṇḍasīmādigatāya kāyavācācittato.

Corivuṭṭhāpikāsikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.



以下是巴利文的完整直译:
8. 倾听学处注释
倾听,就像"接近愤怒"被称为"近愤怒",同样应该理解"倾听"是"近听"。他站在哪里听,那个地方的意思。这里的听是指他人说话的声音。因为那被听到所以叫听。或者在这里被听到所以叫倾听。因为场所叫做听。"听了这些"这里应该补充"话"。
等起等不应该理解为与前两个相同。是偷盗武器等起。可能是作为去听的行为。可能是不作为因为站在原地,来者说话时不让他们知道的等起。写道:"想解脱,有意的,世间罪,身业,语业,不善心,苦受"。
倾听学处注释结束。
9. 阻碍羯磨学处注释
但对于做衣服的人,少量发放在住处犍度注释中说的针等种类,不需要告知也可以给予。给予超过那个的应该做告白羯磨。这样做的告白就是羯磨的特征,这是意思。这样在所有地方应该知道羯磨的特征。在村落界限的精舍中不允许重新加入等僧团羯磨。但允许可分配和可分享的。写道:不要笼统地说"僧团所有",应该告白"这个精舍僧团所有"。和"等起等与不与取相同,但这是苦受"这是经文。
阻碍羯磨学处注释结束。
10. 不与欲而去学处注释
如果不来集会而不给欲,无罪,有些人这样说。有些人说突吉罗,因为意图妨碍法羯磨。
不与欲而去学处注释结束。
11. 软弱学处注释
或不适当的是指金银等制成的床等。应该接受适当的床是针对"我们给僧团"而给予的情况而说的,但如果他们说"我们给精舍",金银等制成的不适当的床也应该接受。和"aranjaro是能容纳大量水的",和"或僧团所享用的,如果园丁等收拾后再给,可以使用",和"给僧团的铜等金属器不允许作为随身物品",因为在《善见律注》中这样说,所以不允许用自己的手拿取收藏。和"有人说vedhako是腰带",和"hiṅgu hiṅguli haritāla manosilā anjana"这是经文。和"木制的...乃至...无足的盒子"这是经文。和"木制的tumbo是木制的水桶",和"柱子、梁、阶梯、板等"这样写道。
软弱学处注释结束。
12. 转移学处注释
一个比丘想给被摈弃者,阻止给他而让给其他人,无罪。同样,阻止败坏信施而让给,自己的依止者想给某某人的钵来问,说"这是不相配的,给相配的人",无罪,因为是自己的责任。但阻止想给他的而让给其他人,有罪。在所有情况下,询问后想给的人可以随意处置。
转移学处注释结束。

3. Ekagāmantaragamanasikkhāpadavaṇṇanā

‘‘Ābhogaṃ vinā’’ti vuttattā ābhoge sati anāpatti, imasmiṃ pana sikkhāpade samantapāsādikāyaṃ upacārātikkame āpatti vuttā, idha okkame. Dvīsupi vuttaṃ atthato ekameva gāmantaragamanasaṅghādisesaṃ upacārassa sandhāya vuttattā. Gaṇamhā ohīyanassa virodho. ‘‘Araññe’’ti idaṃ atthavasena vuttaṃ, gāmantarepi hoti eva.

Sikkhāpadābuddhavarena vaṇṇitāti gāthāya vasena, aṭṭhakathāyampi gāmantarapariyāpannaṃ nadipāranti vuttaṃ.

Ekagāmantaragamanasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

‘‘Chādanapaccayāpana dukkaṭaṃ āpajjatī’’ti idaṃ –

‘‘Āpajjati garukaṃ sāvasesaṃ;

Chādeti anādariyaṃ paṭicca;

Na bhikkhunī no ca phuseyya vajjaṃ;

Pañhāmesā kusalehi cintitā’’ti. (pari. 481) –

Imāya virujjhati. Tasmā pamādalekhā viya dissatīti gavesitabbo ettha attho. Bhikkhūnaṃ mānattakathāyaṃ ‘‘parikkhittassa vihārassa parikkhepato, aparikkhittassa parikkhepārahaṭṭhānato dve leḍḍupāte atikkamitvā’’ti (kaṅkhā. aṭṭha. nigamanavaṇṇanā) vuttaṃ, idha pana ‘‘gāmūpacārato ca bhikkhūnaṃ vihārūpacārato ca dve leḍḍupāte’’tiādi vuttaṃ. Tatra bhikkhūnaṃ vuttappakārappadesaṃ atikkamitvā gāmepi taṃ kammaṃ kātuṃ vaṭṭati, bhikkhunīnaṃ pana gāme na vaṭṭati. Tasmā evaṃ vuttanti eke. Apare pana bhikkhūnampi gāme na vaṭṭati. Bhikkhuvihāro nāma pubbe eva gāmūpacāraṃ atikkamitvā ṭhito, tasmā gāmaṃ avatvā vihārūpacārameva heṭṭhā vuttaṃ. Bhikkhunīnaṃ vihāro gāme eva vaṭṭati, na bahi, tasmā gāmūpacārañca vihārūpacārañca ubhayamevettha dassitaṃ. Tasmā ubhayatthāpi atthato nānāttaṃ natthīti vadanti. Yaṃ yujjati, taṃ gahetabbaṃ.

Saṅghādisesavaṇṇanā niṭṭhitā.

Aniyatakaṇḍaṃ

1. Paṭhamaaniyatasikkhāpadavaṇṇanā

‘‘Mātugāmenā’’ti vatvā puna ‘‘ekāyā’’ti vuttattā ‘‘mātugāmasaṅkhātāya ekāya itthiyā’’ti vuttaṃ. Rahoti appakāsaṃ. Appakāsatā ca yo anāpattiṃ karoti, tassa apaccakkhabhāvatoti āha ‘‘cakkhussa raho’’ti. Nanu ‘‘raho nāma cakkhussa raho, sotassa raho. Cakkhussa raho nāma na sakkā hoti akkhiṃ vā nikhaṇiyamāne, bhamukaṃ vā ukkhipiyamāne, sīsaṃ vā ukkhipiyamāne passituṃ. Sotassa raho nāma na sakkā hoti pakatikathā sotu’’nti padabhājanapāḷiyaṃ sotassa rahoti āgataṃ, atha kasmā taṃ avatvā ‘‘cakkhussa raho’’ti ettakameva vuttanti āha ‘‘kiñcāpī’’tiādi. Iminā pāḷiyaṃ ‘‘sotassa raho’’ti idaṃ atthuddhāravasena vuttanti dasseti. Atha kathametaṃ viññāyati ‘‘cakkhusseva raho idha adhippeto’’ti? ‘‘Paṭicchanne āsane’’ti vacanato ‘‘sakkā hoti methunaṃ dhammaṃ paṭisevitu’’nti (pārā. 445) ca vuttattā. Tenevāha ‘‘sacepī’’tiādi. ‘‘Pihitakavāṭassā’’ti (sārattha. ṭī. 2.444-445) iminā paṭicchannabhāvato cakkhussa rahosabbhāvaṃ dasseti. Apihitakavāṭassa (pārā. aṭṭha. 

以下是巴利文的完整直译:
3. 一村间行走学处注释
因为说"无意图",所以有意图时无罪,但在这个学处中,《一切善见律注》说超过界限有罪,这里是指跨越。两处说的实际上是同一个村间行走僧残,因为是针对界限而说的。与离开僧团相矛盾。"在林野"这是根据意义而说的,在村间也是一样的。
"佛陀所赞叹的学处"这个偈颂,注释中也说包括村间和河对岸。
一村间行走学处注释结束。
"因为隐藏而犯突吉罗"这与以下偈颂相矛盾:
"犯有余重罪;
因不敬而隐藏;
比丘尼不会触犯罪过;
这是智者思考的问题。"(遍处481)
因此看起来像是疏忽的书写,应该在这里寻找意义。在比丘的摩那埵说中说:"越过有围墙寺院的围墙,无围墙寺院的应围墙处两块土块的距离",但这里说"从村落界限和比丘的寺院界限两块土块"等。在那里,越过比丘所说的那种地方,在村中也可以做那个羯磨,但比丘尼在村中不可以。所以这样说,有些人这样说。其他人说比丘在村中也不可以。比丘寺院是指以前就越过村落界限而建立的,所以不说村落而只说寺院界限。比丘尼的寺院只允许在村中,不允许在外,所以这里显示了村落界限和寺院界限两者。因此两处实际上没有差别,他们这样说。应该采纳合适的。
僧残注释结束。
不定篇
1. 第一不定学处注释
说了"与女人"后又说"一个",所以说"与被称为女人的一个女子"。隐蔽是指不明显。不明显性是对使之无罪的人不可见,所以说"眼睛的隐蔽"。难道不是在词义解释中说"隐蔽是指眼睛的隐蔽,耳朵的隐蔽。眼睛的隐蔽是指不能在眨眼、挑眉、抬头时看见。耳朵的隐蔽是指不能听到正常的谈话"吗?为什么不说那个而只说"眼睛的隐蔽"呢?所以说"虽然"等。这表明在经文中"耳朵的隐蔽"是根据意义提取而说的。那么怎么知道这里只是指眼睛的隐蔽呢?因为说"在隐蔽的座位"和"能够行淫"。因此说"即使"等。"关闭门"表明因为隐蔽而有眼睛的隐蔽。未关闭门

2.444-445) pana dvāre nisinno anāpattiṃ karoti, na kevalaṃ apihitakavāṭassa gabbhassa dvāre nisinnova anāpattiṃ karoti, antodvādasahatthe okāse nisinnopīti veditabbo. Tenāha ‘‘yattha pana sakkā daṭṭhu’’ntiādi. Yasmā nisīditvā niddāyanto kapimiddhapareto kañci kālaṃ cakkhūni ummīleti, kañci kālaṃ nimīleti, na ca mahāniddaṃ okkamati, tasmā ‘‘niddāyantopi anāpattiṃ karotī’’ti vuttaṃ. Nipajjitvā niddāyanto pana tādiso na hotīti āha ‘‘nipajjitvā niddāyantopi na karotī’’ti, anāpattiṃ na karotīti attho. Methunassa mātugāmo dutiyo na hoti. Itthiyo hi aññamaññissā vajjaṃ paṭicchādenti. Teneva vesāliyaṃ (pārā. 76-77) mahāvane dvāraṃ vivaritvā nipanne bhikkhumhi sambahulā itthiyo yāvadatthaṃ katvā pakkamiṃsu. Tenāha ‘‘itthīnaṃ pana satampi na karotī’’ti. Taṃ kammanti ajjhācārakammaṃ. Yasmā nisīditvāva nipajjati, tasmā nipajjanampi antokatvā ‘‘nisajjaṃ kappeyyā’’ti vuttanti dassetuṃ ‘‘ettha cā’’tiādimāha. Tiṇṇaṃ dhammānaṃ aññatarena kāretabboti nisajjaṃ paṭijānamānassa tiṇṇaṃ dhammānaṃ aññatarasamāyogo hotiyevāti vuttaṃ. Pārājikena, pana saṅghādisesena ca pācittiyena ca tenākārena nisajjaṃ paṭijānamānova kāretabbo. Na appaṭijānamānoti nisajjaṃ appaṭijānamāno tiṇṇaṃ dhammānaṃ aññatarena na kāretabboti. Alajjīpi hi paṭijānamānova āpattiyā kāretabbo. Yāva na paṭijānāti, tāva ‘‘neva suddho’’ti vā ‘‘na asuddho’’ti vā vattabbo, vattānusandhinā pana kāretabboti. Vuttañhetaṃ –

‘‘Paṭiññā lajjīsu katā, alajjīsu evaṃ na vijjati;

Bahumpi alajjī bhāseyya, vattānusandhitena kāraye’’ti. (pari. 359);

Na kevalaṃ tiṇṇaṃ dhammānaṃ aññatarena codanāyameva evaṃ paṭiññāya kāretabbo, atha kho nisajjādinā ākārena saddhiṃ codanāyapīti dassetuṃ ‘‘yena vā sā saddheyyavacasā upāsikā vadeyya, tena so bhikkhu kāretabbo’’ti vuttaṃ. Tenevāha ‘‘nisajjādīsu ākāresū’’tiādi. Ettha ca ‘‘paṭijānamāno’’ti avuttepi adhikārattā ‘‘paṭijānamānova tena so bhikkhu kāretabbo’’ti vuttaṃ. Tathārūpāya (sārattha. ṭī. 

以下是巴利文的完整直译:
在门上坐着无罪,不仅仅是在关闭门的房间门上坐,即使在十二肘范围内的空间坐也应该了知。因此说"在哪里可以看见"等。因为坐着打盹时有时睡意朦胧,有时睁开眼睛,有时闭上眼睛,但没有进入深度睡眠,所以说"即使打盹也无罪"。躺下睡觉时则不是这样,所以说"躺下睡觉时不会"。意思是不会无罪。淫欲中女人不会是第二个。因为女人们相互掩盖缺点。正因如此,在毘舍离(现代比哈尔邦)大林中,门开着时比丘躺下,许多女人随意行事后离开。因此说"即使有一百个女人也不会"。那是指不轨行为。因为是坐下后躺下,所以为了显示甚至躺下也在其中,"在这里"等。对于三种法中的任何一种,要求坐时必定会与之中的一种相遇。但是要以波罗夷、僧残或波逸提的方式要求坐。不是不要求坐。即使是无耻者也只有承认时才能被处罚。在不承认之前,应该说"既不清净"也"不不清净",但应该根据说话的语境来处罚。因为曾说:
"承认对羞愧者有效,对无耻者则不然;
无耻者即使说得多,也应根据说话语境处罚。"(遍处359)
不仅仅是在指控时以这种方式承认,而且还应该与坐等方式一起指控,所以说"无论优婆夷用什么可信的话说,比丘都应该被处罚"。因此说"在坐等方式中"等。在这里,即使没有说"承认",由于有主语,所以说"只有承认时才能被那个比丘处罚"。像这样的

2.444-445) upāsikāya vacane aññathattābhāvato diṭṭhaṃ nāma tathāpi hoti, aññathāpi hotīti dassane aññathattasambhavaṃ dasseti. Anekaṃsikatāya na niyatoti aniyato. Tenāha ‘‘tiṇṇaṃ āpattīna’’ntiādi.

Rahonisajjassādena mātugāmassa santikaṃ gantukāmo akkhiṃ añjeti, dukkaṭaṃ. Nivāsanaṃ nivāseti, kāyabandhanaṃ bandhati, cīvaraṃ pārupati, sabbattha payoge payoge dukkaṭaṃ. Gacchati, padavāre padavāre dukkaṭaṃ. Gantvāna nisīdati, dukkaṭameva. Tenāha ‘‘methunadhammasannissitakilesasaṅkhātenā’’tiādi. Ettha ca rahonisajjassādassa asatipi methunarāgabhāve tappaṭibaddhakilesattā vuttaṃ ‘‘methunadhammasannissitakilesasaṅkhātenā’’ti. Teneva sannissitaggahaṇaṃ kataṃ. Rahassādenāti ‘‘itthannāmāya saddhiṃ raho nisīditvā hasitalapitādikaṃ kareyya’’nti uppannaassādahetu . Nisajjāya pācittiyaṃ asati upacāragate nipajjitvā aniddāyante anandhe viññupuriseti adhippāyo. Sace sā itthī kenaci karaṇīyena uṭṭhāyuṭṭhāya punappunaṃ nisīdati, nisajjāya nisajjāya pācittiyaṃ. Yaṃ sandhāya gato, sā na diṭṭhā, aññā āgantvā nisīdati, assāde uppanne pācittiyaṃ. Sace sambahulā āgacchanti, mātugāmagaṇanāya pācittiyaṃ. Sace uṭṭhāyuṭṭhāya punappunaṃ nisīdanti, nisajjāgaṇanāyapi pācittiyāni. Aniyametvā ‘‘diṭṭhadiṭṭhāya saddhiṃ rahassādaṃ kappissāmī’’ti gantvā nisinnassāpi āgatāgatānaṃ vasena, punappunaṃ nisajjāya vasena ca vuttanayeneva āpattiyo veditabbā. Vuttappakāre puriseti anandhe viññupurise. Upacāragate satīti dvādasahatthabbhantaragate sati. Sace suddhacittena gantvā nisinnassa santikaṃ āgantvā nisinnāya itthiyā rahassādo uppajjati, evampi anāpatti.

Paṭhamaaniyatasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

2. Dutiyaaniyatasikkhāpadavaṇṇanā

Naheva kho pana paṭicchannanti ettha pana yampi bahi parikkhittaṃ anto vivaṭaṃ pariveṇaṅgaṇādi, tampi antogadhanti veditabbaṃ. ‘‘Evarūpañhi ṭhānaṃ appaṭicchanneyeva gahita’’nti mahāpaccariyaṃ (pārā. aṭṭha. 

以下是巴利文的完整直译:
优婆夷的话没有不同,所见就是如此,也可能不同,表明在看见时可能有不同。由于不确定性所以不确定。因此说"三种罪"等。
想要以隐蔽坐等方式去女人那里的人涂眼药,突吉罗。穿下衣,系腰带,披衣,一切行动都是突吉罗。行走时,每一步都是突吉罗。去了坐下,也是突吉罗。因此说"与淫欲法相关的烦恼"等。这里即使没有淫欲,由于与之相关的烦恼,所以说"与淫欲法相关的烦恼"。因此用了"相关"这个词。"隐蔽的乐趣"是指"与某某女人一起隐蔽坐下,做笑谈等事"而生起的乐趣。坐下波逸提是指在没有界限内,躺下但不睡觉,非盲的智者男子,这是意思。如果那个女人因为某些事情起来又坐下,每次坐下都波逸提。为了见某人而去,没见到她,另一个来坐下,生起乐趣时波逸提。如果很多人来,按女人数量波逸提。如果起来又坐下,也按坐下次数波逸提。不确定地说"我要与看见的人一起享受隐蔽的乐趣"而去坐下的人,也应该按照来的人,多次坐下的方式了知罪过。所说的男子是指非盲的智者男子。在界限内是指在十二肘范围内。如果以清净心去坐下,女人来到他旁边坐下,生起隐蔽的乐趣,这样也无罪。
第一不定学处注释结束。
2. 第二不定学处注释
"不完全隐蔽"这里,外面有围墙内部开放的庭院等,也应该了知包括在内。因为在《大注》中说"这样的地方被认为是不隐蔽的"

2.453) vuttaṃ. Saṅghādisesena vāti kāyasaṃsaggaduṭṭhullobhāsanasaṅkhātena saṅghādisesena vā. Teneva hi padabhājane ‘‘sā ce evaṃ vadeyya ‘ayyo, mayā diṭṭho nisinno mātugāmena saddhiṃ kāyasaṃsaggaṃ samāpajjanto’’’tiādi (pārā. 455) vuttaṃ. Idaṃ sikkhāpadaṃ duṭṭhullavācāvasena āgataṃ. Duṭṭhullavācañca sutvā taṃ mātugāmopi na paṭicchādeti. Tathā hi duṭṭhullavācāsikkhāpade (pārā. 283 ādayo) yā pana tā itthiyo hirimanā, tā nikkhamitvā bhikkhū ujjhāpesuṃ, tasmā idha itthīpi anāpattiṃ karotīti āha ‘‘itthīpī’’ti. Atha vā idha appaṭicchannattā itthīpi anāpattiṃ karoti, paṭhame pana paṭicchannattā itthisatampi anāpattiṃ na karotīti evamettha attho daṭṭhabbo. Anandho abadhiroti ettha kāyasaṃsaggavasena anandho vutto, duṭṭhullavācāvasena abadhiro.

Samuṭṭhānādīsu idaṃ sikkhāpadaṃ tisamuṭṭhānaṃ – kāyacittato vācācittato kāyavācācittato samuṭṭhāti, kiriyaṃ, saññāvimokkhaṃ, sacittakaṃ, lokavajjaṃ, kāyakammaṃ, vacīkammaṃ, akusalacittaṃ, sukhamajjhattavedanāhi dvivedanaṃ. Tenāha ‘‘samuṭṭhānādīni panettha adinnādānasadisānevā’’ti. Ettha ca kāyasaṃsaggaṃ samāpajjanto duṭṭhullampi bhaṇati, duṭṭhullaṃ bhaṇanto nisīdati cāti ‘‘kāyavācācittato ca samuṭṭhātī’’ti vuttaṃ, duṭṭhullameva vā sandhāya vuttanti gahetabbaṃ.

Dutiyaaniyatasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

‘‘Aniyatuddeso cāyaṃ diṭṭhādisamūlakacodanāya vatthuṃ paṭijānamānova āpattiyā kāretabbo, na itaroti āpattiropanāropanalakkhaṇadassanatthaṃ vutto’’ti vadanti.

Iti kaṅkhāvitaraṇiyā pātimokkhavaṇṇanāya

Vinayatthamañjūsāyaṃ līnatthappakāsaniyaṃ

Aniyatavaṇṇanā niṭṭhitā.

Nissaggiyakaṇḍaṃ

1. Cīvaravaggo

1. Kathinasikkhāpadavaṇṇanā

Niṭṭhitacīvarasminti (pārā. aṭṭha. 

以下是巴利文的完整直译:
。僧残是指身体接触、粗语所说的僧残。因此在词义解释中说"如果她这样说:'尊者,我看见他坐着与女人发生身体接触'"等。这个学处是根据粗语而来。听到粗语后,那个女人也不会隐藏。因此在粗语学处中,那些有羞耻心的女人们出来指责比丘们,所以这里女人也使之无罪,因此说"女人也"。或者,这里因为不隐蔽,所以女人也使之无罪,但在第一学处中因为隐蔽,所以即使一百个女人也不使之无罪,应该这样理解这里的意思。"非盲非聋"这里,非盲是就身体接触而说的,非聋是就粗语而说的。
在等起等中,这个学处有三种等起 - 从身和心,从语和心,从身语和心等起,是作为,想解脱,有意,世间罪,身业,语业,不善心,乐受和舍受两种受。因此说"等起等与不与取相同"。这里发生身体接触时也说粗语,说粗语时也坐下,所以说"从身语和心等起",或者应该理解是只针对粗语而说的。
第二不定学处注释结束。
他们说:"这个不定诵是为了显示指控和不指控的特征而说的,只有承认见等为根源的指控的对象时才能被处罚,其他则不能。"
这样在《断疑》波提木叉注释中
《律藏宝箱》中解释隐晦意义的
不定注释结束。
舍忏篇
1. 衣品
1. 迦提那学处注释
"衣已完成"这里

2.462-463) niṭṭhitañca taṃ cīvarañcāti niṭṭhitacīvaraṃ, niṭṭhite ānisaṃsamūlake cīvare, paccāsācīvare cāti attho. Yasmā pana taṃ cīvaraṃ karaṇenapi niṭṭhitaṃ hoti nāsanādīhipi, tasmā ‘‘sūcikammapariyosānena vā’’tiādi vuttaṃ. Tattha yaṃ kiñci sūciyā kattabbaṃ pāsakapaṭṭagaṇṭhikapaṭṭapariyosānakammaṃ, taṃ sūcikammapariyosānaṃ nāma, tena. Naṭṭhanti corādīhi haṭaṃ. Etampi hi karaṇapalibodhassa niṭṭhitattā ‘‘niṭṭhita’’nti vuccati. Vinaṭṭhanti upacikādīhi khāditaṃ. Daḍḍhanti agginā daḍḍhaṃ. Cīvarāsā vā upacchinnāti ‘‘asukasmiṃ nāma kule cīvaraṃ labhissāmī’’ti yā cīvarāsā uppannā hoti, sā upacchinnā. Etesampi karaṇapalibodhasseva niṭṭhitattā niṭṭhitabhāvo veditabbo. Tenāha ‘‘imesu vā’’tiādi. Etena cīvarapalibodhābhāvo vutto. Tenāha ‘‘cīvarassa karaṇapalibodhe upacchinneti attho’’ti. Kathametaṃ viññāyatīti āha ‘‘atthatakathinassa hī’’tiādi. Pañcānisaṃse aññattha gantuṃ adatvā saṅgaṇhanaṭṭhena kathinaṃ, thiranti attho, atthataṃ kathinaṃ yena so atthatakathino, tassa atthatakathinassa. Hīti kāraṇatthe nipāto. Tāva kathinānisaṃsaṃ labhatīti ettha yo atthatakathino bhikkhūti ajjhāharitabbaṃ, tāva so atthatakathino bhikkhūti veditabbo, anāmantacārādikaṃ kathinānisaṃsaṃ labhatīti attho. ‘‘Atthatakathinassa bhikkhuno’’ti idaṃ vā ‘‘atthatakathino bhikkhū’’ti vibhattivipariṇāmaṃ katvā yojetabbaṃ. Idaṃ vuttaṃ hoti – cīvarapalibodho āvāsapalibodhoti dve palibodhā. Tesu ekapalibodhepi sati yasmā anāmantacārādikaṃ ānisaṃsaṃ labhati, nāsati. Kasmā? ‘‘Niṭṭhitacīvarasmi’’nti etassa cīvarassa karaṇapalibodhe upacchinneti ayamattho viññāyatīti. Saṅghassāti saṅghena. Kattari cetaṃ sāmivacanaṃ. Ubbhateti aṭṭhannaṃ mātikānamaññatarena, antarubbhārena vā uddhaṭe.


以下是巴利文的完整直译:
"衣已完成"这里,完成和衣服是完成的衣服,在利益根源的衣服和期望的衣服完成时,这是意思。因为那个衣服通过制作也完成,通过损坏等也完成,所以说"通过缝纫工作结束"等。其中,任何需要用针做的工作,如缝边、打结等的结束工作,叫做缝纫工作结束,通过这个。丢失是指被盗贼等拿走。这也因为制作障碍已经结束所以叫"完成"。毁坏是指被白蚁等咬坏。烧毁是指被火烧毁。或者衣服的期望断绝是指"我将在某某家得到衣服"这样生起的衣服期望断绝。这些也因为制作障碍已经结束所以应该知道是完成。因此说"在这些"等。这表示没有衣服障碍。因此说"衣服的制作障碍断绝,这是意思"。怎么知道这个呢?所以说"因为已经铺设迦提那"等。迦提那是指通过不允许去其他地方而收摄五种利益,意思是坚固,已经铺设迦提那的人是已铺设迦提那者,对于已铺设迦提那者。"hi"是表示原因的不变词。"得到迦提那利益"这里应该补充"已铺设迦提那的比丘",应该知道是那个已铺设迦提那的比丘,意思是得到不告而行等迦提那利益。或者"已铺设迦提那的比丘"这个应该改变语尾为"已铺设迦提那的比丘们"来连接。这是说 - 衣服障碍和住处障碍是两种障碍。在这些中即使只有一种障碍,因为得到不告而行等利益,没有则不得。为什么?因为"衣已完成"这个理解为衣服的制作障碍断绝,这是意思。"僧团"是僧团,这是主格的所有格。"解除"是通过八种方法之一,或中间解除而解除。


Tatrāti tasmiṃ kathine. Ubbhāro uddharaṇaṃ. Purimavassaṃvuṭṭhe tiṃsamatte pāveyyake bhikkhū uddissa ‘‘anujānāmi, bhikkhave, vassaṃvuṭṭhānaṃ bhikkhūnaṃ kathinaṃ attharitu’’nti kathinakkhandhake (mahāva. 306) bhagavatā kathinassa anuññātattā ‘‘ayañhi kathinatthāro nāma…pe… anuññāto’’ti vuttaṃ. Tattha purimavassaṃvuṭṭhānanti vassacchedaṃ akatvā purimavassaṃvuṭṭhānanti attho. Etena vuṭṭhavassavasena tāva purimikāya vassaṃ upagatāyeva kathinatthāraṃ labhanti, na pacchimikāya upagatāti dasseti. Vuṭṭhavassavasena tāva evaṃ hotu, gaṇanavasena taṃ kittakā labhantīti āha ‘‘so’’tiādi. Soti kathinatthāro. Sabbantimena paricchedenāti gaṇanavasena pacchimakoṭiyā. Pañcannaṃ janānaṃ vaṭṭatīti pacchimakoṭiyā cattāro kathinadussassa dāyakā, eko paṭiggāhakoti pañcannaṃ janānaṃ vaṭṭati. Keci pana ‘‘pañcavaggakaraṇīyattā ‘pañcannaṃ janānaṃ vaṭṭatī’ti vutta’’nti vadanti, taṃ tesaṃ matimattaṃ ‘‘tatra, bhikkhave, yvāyaṃ catuvaggo bhikkhusaṅgho ṭhapetvā tīṇi kammāni upasampadaṃ pavāraṇaṃ abbhāna’’nti campeyyakkhandhake (mahāva. 388) vuttattā. Tasmāti yasmā vuṭṭhavassavasena purimavassaṃvuṭṭhānaṃ anaññāto, yasmā ca sabbantimena paricchedena pañcannaṃ janānaṃ vaṭṭati, tasmā. Yatthāti yasmiṃ vihāre. Ānisaṃseti anāmantacārādike kathinānisaṃse. Atha pana cattāro bhikkhū vassaṃ upagatā, eko paripuṇṇavasso sāmaṇero sace pacchimikāya upasampajjati, gaṇapūrako ceva hoti, ānisaṃsañca labhati. Tayo bhikkhū, dve sāmaṇerā, dve bhikkhū, tayo sāmaṇerā, eko bhikkhu, cattāro sāmaṇerāti etthāpi eseva nayo.

Khandhake vuttāya ñattidutiyakammavācāyāti –

‘‘Suṇātu me, bhante, saṅgho, idaṃ saṅghassa kathinadussaṃ uppannaṃ. Yadi saṅghassa pattakallaṃ, saṅgho imaṃ kathinadussaṃ itthannāmassa bhikkhuno dadeyya kathinaṃ attharituṃ, esā ñatti. Suṇātu me, bhante, saṅgho, idaṃ saṅghassa kathinadussaṃ uppannaṃ, saṅgho imaṃ kathinadussaṃ itthannāmassa bhikkhuno deti kathinaṃ attharituṃ. Yassāyasmato khamati imassa kathinadussassa itthannāmassa bhikkhuno dānaṃ kathinaṃ attharituṃ, so tuṇhassa. Yassa nakkhamati, so bhāseyya. Dinnaṃ idaṃ saṅghena kathinadussaṃ itthannāmassa bhikkhuno kathinaṃ attharituṃ, khamati saṅghassa, tasmā tuṇhī, evametaṃ dhārayāmī’’ti (mahāva. 307) –

Evaṃ kathinakkhandhake vuttāya ñattidutiyakammavācāya. Kathinatthārārahassāti kathinaṃ attharituṃ bhabbassa. So ca kho pubbakaraṇajānanādīhi aṭṭhahi aṅgehi samannāgatoti veditabbo. Vuttañhetaṃ vinayavinicchaye ‘‘aṭṭhadhammakovido bhikkhu, kathinatthāramarahatī’’ti. Parivārepi (pari. 409) vuttaṃ –

‘‘Aṭṭhahaṅgehi samannāgato puggalo bhabbo kathinaṃ attharituṃ. Katamehi aṭṭhahaṅgehi samannāgato puggalo bhabbo kathinaṃ attharituṃ? Pubbakaraṇaṃ jānāti, paccuddhāraṃ jānāti, adhiṭṭhānaṃ jānāti, atthāraṃ jānāti, mātikaṃ jānāti, palibodhaṃ jānāti, uddhāraṃ jānāti, ānisaṃsaṃ jānāti, imehi aṭṭhahaṅgehi samannāgato puggalo bhabbo kathinaṃ attharitu’’nti.


以下是巴利文的完整直译:
那里是指在那个迦提那。解除是拿走。因为世尊在迦提那犍度中针对前雨安居的三十位波维亚(Pāveyya)比丘说"比丘们,我允许已度过雨安居的比丘们铺设迦提那"而允许迦提那,所以说"这个迦提那铺设...被允许"。其中前雨安居是指不中断雨安居而度过前雨安居的意思。这表明根据已度过雨安居,只有在前半年入雨安居的才获得迦提那铺设,不是在后半年入雨安居的。根据已度过雨安居暂且如此,根据数量有多少人获得呢?所以说"那个"等。那个是指迦提那铺设。最少限度是指根据数量的最低限。适合五个人是指最低限度四个迦提那布的施主,一个接受者,这样适合五个人。有些人说"因为需要五人羯磨所以说'适合五个人'",那只是他们的想法,因为在瞻波犍度中说"比丘们,除了三种羯磨:授具足戒、自恣、出罪,四人比丘僧团"。因此是因为根据已度过雨安居只允许度过前雨安居的,因为最少限度适合五个人。哪里是指在哪个精舍。利益是指不告而行等迦提那利益。如果有四个比丘入雨安居,一个满岁的沙弥如果在后半年受具足戒,既成为人数补足者,也获得利益。三个比丘两个沙弥,两个比丘三个沙弥,一个比丘四个沙弥,这里也是同样的方法。
在犍度中说的白二羯磨文是:
"大德们,请僧团听我说,这件迦提那布已经生起给僧团。如果僧团已经准备好,僧团应该把这件迦提那布给某某比丘来铺设迦提那,这是动议。大德们,请僧团听我说,这件迦提那布已经生起给僧团,僧团把这件迦提那布给某某比丘来铺设迦提那。哪位尊者同意把这件迦提那布给某某比丘来铺设迦提那,请保持沉默。哪位不同意,请说出来。僧团已经把这件迦提那布给某某比丘来铺设迦提那,僧团同意,所以保持沉默。我如此受持。"
这样在迦提那犍度中说的白二羯磨文。适合铺设迦提那的是指适合铺设迦提那的人。他应该知道具备八种条件,即了知前行等。因为在《律藏决定》中说:"了知八法的比丘,适合铺设迦提那。"在《遍处》中也说:
"具备八支的人适合铺设迦提那。具备哪八支的人适合铺设迦提那?了知前行,了知解除,了知决意,了知铺设,了知本母,了知障碍,了知取消,了知利益,具备这八支的人适合铺设迦提那。"


Ettha ca pubbakaraṇaṃ nāma dhovanavicāraṇacchedanabandhanasibbanarajanakappakaraṇaṃ. Paccuddhāro nāma purāṇasaṅghāṭiādīnaṃ paccuddharaṇaṃ. Adhiṭṭhānaṃ nāma kathinacīvarādhiṭṭhānaṃ. Atthāro nāma kathinatthāro. Mātikā nāma aṭṭha mātikā. Palibodho nāma āvāsapalibodho cīvarapalibodhoti dve palibodhā. Uddhāro nāma pakkamanantikādayo. Ānisaṃso nāma pañcānisaṃsā.

Yaṃ pana samantapāsādikāyaṃ (mahāva. aṭṭha. 306) vuttaṃ ‘‘kathinaṃ pana kena attharitabbaṃ? Yassa saṅgho kathinacīvaraṃ deti, saṅghena pana kassa dātabbaṃ? Yo jiṇṇacīvaro hoti, sace bahū jiṇṇacīvarā honti, vuḍḍhassa dātabbaṃ. Vuḍḍhesupi yo mahāpariso tadaheva cīvaraṃ katvā attharituṃ sakkoti, tassa dātabbaṃ. Sace vuḍḍho na sakkoti, navakataro sakkoti, tassa dātabbaṃ. Apica saṅghena mahātherassa saṅgahaṃ kātuṃ vaṭṭati, tasmā ‘tumhe, bhante, gaṇhatha, mayaṃ katvā dassāmā’ti vattabba’’nti, tampi kathinatthārārahaṃyeva gahetvāva dātabbaṃ. Dentena pana tīsu cīvaresu yaṃ yaṃ jiṇṇaṃ hoti, taṃ tadatthāya dātabbaṃ. Pakatiyā dupaṭṭacīvarassa dupaṭṭatthāyeva dātabbaṃ. Sacepissa ekapaṭṭacīvaraṃ ghanaṃ hoti, kathinasāṭako ca pelavo, sāruppatthāya dupaṭṭappahonakameva dātabbaṃ. ‘‘Ahaṃ alabhanto ekapaṭṭaṃ pārupāmī’’ti vadantassāpi dupaṭṭaṃ dātuṃ vaṭṭati. Yo pana lobhapakatiko hoti, tassa na dātabbaṃ. Tenāpi kathinaṃ attharitvā pacchā sibbetvā ‘‘dve cīvarāni karissāmī’’ti na gahetabbaṃ.

Tenāti kathinatthārakena bhikkhunā. Tadahevāti tasmiṃyeva divase. Pañca vā atirekāni vākhaṇḍāni chinditvāti yathā pañcakhaṇḍikādīnaṃ saṅghāṭiādīnaṃ tiṇṇaṃ cīvarānaṃ aññatarappahonakāni mahāmaṇḍalaaḍḍhamaṇḍalādivasena pañca khaṇḍāni vā atirekāni vā sattādikhaṇḍāni honti, evaṃ chinditvā. Tasmiñca kathinacīvare kariyamāne ‘‘ahaṃ thero’’ti vā ‘‘bahussuto’’ti vā ekenāpi akātuṃ na labbhati. Anādariyena akarontassa dukkaṭaṃ. Tasmā sabbeheva sannipatitvā dhovanachedanasibbanarajanāni niṭṭhāpetabbāni. Tenāha ‘‘sesabhikkhūhipi tassa sahāyehi bhavitabba’’nti. Katacīvaramevāti niṭṭhitaparikammameva kathinadussaṃ. Sabbantimena paricchedena antaravāsakopi chinditvāva kātabbo aññathā atthāravipattito. Yathāha –

‘‘Kathañca pana, bhikkhave, anatthataṃ hoti kathinaṃ? Na ullikhitamattena atthataṃ hoti kathinaṃ…pe… na aññatra pañcakena vā atirekapañcakena vā tadaheva sañchinnenā’’ti (mahāva. 308).

Tenevāha ‘‘acchinnāsibbitaṃ pana na vaṭṭatī’’ti. Tena bhikkhunāti atthārakena bhikkhunā. Attharitabbanti attharaṇaṃ kātabbaṃ. Tañca kho tathāvacībhedakaraṇamevāti daṭṭhabbaṃ. Yathāha –

‘‘Sace saṅghāṭiyā kathinaṃ attharitukāmo hoti, porāṇikā saṅghāṭi paccuddharitabbā, navā saṅghāṭi adhiṭṭhātabbā, ‘imāya saṅghāṭiyā kathinaṃ attharāmī’ti vācā bhinditabbā’’ti (pari. 413) –

Vitthāro. ‘‘Bhante, āvuso’’ti ca ‘‘anumodatha, anumodāhī’’ti ca vacanabhedaṃ sandhāya ‘‘therānañcā’’tiādi vuttaṃ.


以下是巴利文的完整直译:
这里,前行是指洗、检查、裁剪、缝合、染色、作标记。解除是指解除旧的僧伽梨等。决意是指决意迦提那衣。铺设是指铺设迦提那。本母是指八种本母。障碍是指住处障碍和衣服障碍两种障碍。取消是指离去等。利益是指五种利益。
在《一切善见律注》中说:"谁应该铺设迦提那?僧团给谁迦提那衣,僧团应该给谁?给衣服破旧的人,如果很多人衣服破旧,应该给上座。即使在上座中,如果有大人物能在当天做衣服并铺设,应该给他。如果上座不能,新学比丘能,应该给他。而且僧团可以照顾大长老,所以应该说'尊者,请您拿,我们会做给您'",这也应该只给适合铺设迦提那的人。给的时候,三衣中哪件破旧就给那个用途。本来用两层的衣就给两层用。如果他有一层厚衣,迦提那布薄,为了适合就给够做两层的。即使说"我得不到就穿一层"也可以给两层。但是贪心的人不应该给。他也不应该铺设迦提那后再缝合说"我要做两件衣服"而拿走。
那个是指铺设迦提那的比丘。当天是指在那天。裁剪五块或更多块布是指像五条衣等三衣之一那样,足够做大圆、半圆等五块或更多七块等,这样裁剪。在做那件迦提那衣时,不允许任何人说"我是长老"或"我多闻"而不做。不尊重而不做的人犯突吉罗。因此所有人都应该集合完成洗、裁、缝、染。所以说"其他比丘也应该成为他的助手"。已做好的衣是指已完成准备工作的迦提那布。最少限度即使内衣也必须裁剪后做,否则铺设无效。如说:
"比丘们,怎样迦提那没有铺设?仅仅画线不算铺设迦提那...不是在当天裁剪成五块或更多块。"
因此说"未裁剪缝合的不可以"。那个比丘是指铺设的比丘。应该铺设是指应该做铺设。这应该理解为只是那样说话而已。如说:
"如果想用僧伽梨铺设迦提那,应该解除旧僧伽梨,决意新僧伽梨,说'我用这件僧伽梨铺设迦提那'。"
详细内容。"尊者、朋友"和"请随喜、请随喜"这些说法的不同,所以说"对长老"等。


Evaṃ atthārakena paṭipajjitabbavidhiṃ dassetvā idāni anumodakehi paṭipajjitabbavidhiṃ dassetuṃ ‘‘tehipī’’tiādi vuttaṃ. ‘‘Anumodāmā’’ti attanāva attani gāravavasena vuttaṃ. Kiñcāpi evaṃ vuttaṃ, tathāpi ekakena ‘‘anumodāmā’’ti vattuṃ na vaṭṭati, ‘‘anumodāmi’’cceva vattabbanti vadanti, vīmaṃsitvā gahetabbaṃ. Idāni kathinānisaṃse dassetuṃ bhūmiṃ vicārayanto ‘‘purimavassaṃvuṭṭhesupī’’tiādimāha. Tattha tesaṃyevāti atthārakaanumodakānaṃyeva. Vuttañhetaṃ parivāre ‘‘dvinnaṃ puggalānaṃ atthataṃ hoti kathinaṃ atthārakassa ca anumodakassa cā’’ti (pari. 403). Teti atthārakaanumodakā. Tato paṭṭhāyāti atthārānumodanato paṭṭhāya. Yāva kathinassubbhārāti na kevalaṃ cīvaramāseyeva, atha kho aṭṭhannaṃ mātikānaṃ aññatarena vā antarubbhārena vā yāva kathinassubbhārā pañcānisaṃse labhanti, uddhaṭe pana na labhantīti attho.

Idāni te pañcānisaṃse sarūpato dassetuṃ ‘‘anāmantacāro’’tiādimāha. Tattha anāmantacāro nāma pañcannaṃ bhojanānaṃ aññatarena nimantitassa santaṃ bhikkhuṃ anāpucchā kulesu cārittāpajjanaṃ. Asamādānacāro nāma nāmenādhiṭṭhitassa cīvarassa asamādānacaraṇaṃ, nāmenādhiṭṭhitānaṃ tiṇṇaṃ cīvarānamaññataraṃ cīvaraṃ yattha katthaci nikkhipitvā aññattha aruṇuṭṭhāpananti attho, cīvaravippavāsoti vuttaṃ hoti. Yāvadatthacīvaranti yāvatā cīvarena attho hoti, tāvatakaṃ anadhiṭṭhitaṃ avikappitaṃ cīvaradhāraṇaṃ, dasāhamatikkamitvā cīvarassa ṭhapananti attho. Gaṇassa bhojanaṃ gaṇabhojanaṃ. Gaṇoti cettha cattāro vā tatuttari vā bhikkhū. Tesaṃ viññattito vā nimantanato vā laddhassa odanādīnaṃ pañcannaṃ aññatarabhojanassa saha gahaṇanti attho. Yo ca tattha cīvaruppādoti tattha kathinatthatasīmāya matakacīvaraṃ vā hotu, saṅghaṃ uddissa dinnaṃ vā saṅghikena tatruppādena ābhataṃ vā yena kenaci ākārena yaṃ saṅghikaṃ cīvaraṃ uppajjati, taṃ tesaṃ bhavissatīti attho. Tenāha ‘‘tasmiṃ āvāse saṅghassa uppannacīvarañcā’’ti.

‘‘Yaṃ pana tattha saṅghassa uppannaṃ pattādi vā aññaṃ bhaṇḍaṃ vā, taṃ sabbesaṃ pāpuṇāti. Yaṃ pana tatruppādena taṇḍulādinā vatthaṃ cetāpitaṃ, atthatakathinānameva tāni vatthāni pāpuṇanti. Vatthehi pana taṇḍulādīsu cetāpitesu sabbesaṃ tāni pāpuṇantī’’ti gaṇṭhipade vuttaṃ, tampi cetāpitakālato paṭṭhāya cīvaruppādo na hotīti suvuttanti daṭṭhabbaṃ. Anatthatakathinā pana imesu pañcasu ānisaṃsesu cīvaramāse asamādānacāraṃ ṭhapetvā sesānisaṃse labhanti. Yadi asamādānacāropi labbheyya, pāveyyakā bhikkhū vassaṃvuṭṭhā okapuṇṇehi cīvarehi na bhagavantaṃ upasaṅkameyyuṃ. Yasmā taṃ na labbhati, tasmā cīvaramāsepi cīvaraṃ samādāya eva bhagavantaṃ upasaṅkamiṃsu.

Evaṃ kathinatthāraṃ dassetvā idāni ubbhāraṃ dassento ‘‘taṃ panetaṃ kathina’’ntiādimāha. Tattha mātikāti mātaro, janettiyoti attho. Kathinubbhārañhi etā aṭṭha janenti. Tāsu pakkamanaṃ anto etissāti pakkamanantikā. Evaṃ sesāpi veditabbā. Tattha yo bhikkhu atthatakathino kathinacīvaraṃ ādāya tasmiṃ āvāse nirapekkho ‘‘na paccessa’’nti pakkamati, tassevaṃ pakkamato kathinuddhāro atikkantamattāya sīmāya hotīti pakkamanantiko kathinuddhāroti veditabbo.


以下是巴利文的完整直译:
这样显示了铺设者应该遵循的方法后,现在为了显示随喜者应该遵循的方法,说"他们也"等。"我们随喜"是出于对自己的尊重而说的。虽然这样说,但是一个人不应该说"我们随喜",应该说"我随喜",他们说,应该考虑后接受。现在为了显示迦提那的利益,考察基础说"在前雨安居"等。其中"只有他们"是指只有铺设者和随喜者。因为在《遍处》中说:"迦提那对两种人铺设,即铺设者和随喜者。"他们是指铺设者和随喜者。从那时起是指从铺设和随喜开始。直到迦提那解除是指不仅在衣月,而且通过八种本母之一或中间解除,直到迦提那解除获得五种利益,解除后就不获得,这是意思。
现在为了具体显示那五种利益,说"不告而行"等。其中不告而行是指被邀请五种食物之一的人,不告知在场的比丘就到俗家行走。不受持而行是指不受持以名字决意的衣服而行走,意思是把以名字决意的三衣之一放在某处,在其他地方过夜,也就是离衣宿。随意衣是指需要多少衣就持有多少未决意未分别的衣服,意思是超过十天存放衣服。众食是指四个或更多比丘。意思是通过乞求或邀请得到的饭等五种食物之一一起拿取。那里的衣物生起是指在那个已铺设迦提那的界内,无论是亡衣,还是施给僧团的,或用僧团的收入买来的,以任何方式生起的僧团衣服,那将属于他们,这是意思。因此说"在那个住处生起的僧团衣服"。
在注释中说:"在那里生起的僧团钵等或其他物品,那属于所有人。但是用那里的收入如米等换来的布,只属于已铺设迦提那的人。但是用布换来米等,那属于所有人。"这也应该理解为从换来的时候开始就不是衣物生起,所以说得好。未铺设迦提那的人在这五种利益中,除了在衣月不受持而行外,获得其余利益。如果也能获得不受持而行,波维亚(Pāveyya)比丘们度过雨安居后就不会带着满手的衣服去见世尊。因为不能获得那个,所以即使在衣月也受持衣服去见世尊。
这样显示了迦提那铺设后,现在为了显示解除,说"那个迦提那"等。其中本母是指母亲,意思是生母。因为这八种生出迦提那解除。其中以离去为边际的,离去在其中,所以叫做以离去为边际。其他也应该这样理解。其中,已铺设迦提那的比丘带着迦提那衣,对那个住处无所期待地离去说"我不会回来",他这样离去时,一旦越过界就发生迦提那解除,这应该理解为以离去为边际的迦提那解除。


Yo pana ānisaṃsacīvaraṃ ādāya pakkamati, tassa bahisīmāgatassa evaṃ hoti ‘‘idhevimaṃ karissāmi, na puna taṃ vihāraṃ gacchissāmī’’ti tasmiṃ āvāse nirapekkho hutvā taṃ cīvaraṃ kāreti, tassa bhikkhuno niṭṭhānantiko kathinuddhāro.

Yadi pana ānisaṃsamūlacīvaraṃ ādāya bahisīmāgato ‘‘nevimaṃ cīvaraṃ karissāmi, na ca taṃ āvāsaṃ gacchissāmī’’ti sanniṭṭhānaṃ karoti, tadā sanniṭṭhānantiko kathinuddhāro.

Tadeva ānisaṃsacīvaraṃ laddhā taṃ ādāya bahisīmaṃ gantvā ‘‘idhevimaṃ cīvaraṃ karissāmi, na gacchissāmī’’ti karontassa sace taṃ cīvaraṃ nassati vinassati ḍayhati, nāsanantiko kathinuddhāro hoti.

Sace pana ānisaṃsacīvaraṃ laddhā tasmiṃ vihāre sāpekkhova bahisīmāgato ‘‘vihāre bhikkhūhi antarubbhāraṃ kata’’nti suṇāti, tassa savanantiko kathinuddhāro hoti.

Āsāya avacchedo etissāti āsāvacchedikā. Yo pana yena kenaci ‘‘tuyhaṃ cīvaraṃ dassāmī’’ti vutto tasmiṃ cīvare āsāya vihāre apekkhaṃ pahāya bahisīmāgato puna tena ‘‘na sakkomi dātu’’nti vutte āsaṃ chindati, tassa āsāvacchediko kathinuddhāro hoti.

Yo pana vassaṃvuṭṭhavihārato aññaṃ vihāraṃ sāpekkhova gantvā āgacchanto antarāmaggeyeva kathinuddhāraṃ vītināmeti, tassa sīmātikkamanantiko kathinuddhāro.

Saha ubbhārenāti sahubbhārā. Ānisaṃsacīvaraṃ ādāya sāpekkhova bahi gantvā kathinuddhāraṃ sambhuṇantassa kathinuddhāro sahubbhāroti veditabbo.

‘‘Etasmiṃ pana pakkamanantike kathinuddhāre paṭhamaṃ cīvarapalibodho chijjatī’’tiādinā cīvarapalibodhupacchedādikassa vinicchayassa vitthārato samantapāsādikāyaṃ (mahāva. aṭṭha. 311) vuttattā 8 ‘‘tattha vitthāravinicchayo’’tiādimāha. Atthārubbhārānaṃyeva vā vitthāravinicchayassa tatthāgatattā evaṃ vuttanti daṭṭhabbaṃ. Sesapalibodhābhāvanti avasesassa palibodhassa abhāvaṃ, āvāsapalibodhābhāvanti attho.

Assāti kālassa. Dasāhaparamanti accantasaṃyoge upayogavacananti āha ‘‘taṃ dasāhaparamaṃ kāla’’nti. Atirekanti adhikaṃ, so ca adhikabhāvo adhiṭṭhitavikappitacīvaratoti āha ‘‘adhiṭṭhitavikappitesū’’tiādi. Khomanti (pārā. aṭṭha. 

以下是巴利文的完整直译:
如果带着利益衣离去,到了界外,这样想"我将在这里做,不再去那个精舍",对那个住处无所期待地做衣,那个比丘的完成为边际的迦提那解除。
如果带着利益根本衣到了界外,"我既不做这件衣,也不去那个住处"做决定,那时以决定为边际的迦提那解除。
刚得到那个利益衣带着离开界外,"我将在这里做衣,不会走",如果那件衣丢失、毁坏、烧毁,不是以毁坏为边际的迦提那解除。
如果带着利益衣到了界外,仍对那个精舍有期待,听说"比丘们在精舍内做中间解除",那是以听闻为边际的迦提那解除。
希望的切断是希望切断。如果被某人说"我将给你衣服",在那件衣的住处放弃期待到界外,后来那人说"我不能给",切断希望,那是以希望切断为边际的迦提那解除。
从雨安居住处到另一个精舍,仍有期待地去返回,在途中间做迦提那解除,那是以越过界为边际的迦提那解除。
与解除一起是指与解除一起。带着利益衣仍有期待地到外面,完成迦提那解除,应该理解为与解除一起。
因为在《一切善见律注》中详细说明了"在这个以离去为边际的迦提那解除中,首先衣障碍被切断"等衣障碍切断等的决定,所以说"那里的详细决定"等。应该理解为只是因为详细决定在那里发生于铺设解除。没有其余障碍是指没有剩余的障碍,没有住处障碍。
对于那个是指对于时间。最多十天是指在绝对连接中使用格,所以说"那个最多十天的时间"。超过是指多余,那个多余是指已决意已分别的衣,所以说"在已决意已分别"等。

2.636-638) khomasuttehi vāyitaṃ khomapaṭṭacīvaraṃ. Tathā sesāni. Kambalaṃ nāma manussalomavāḷalome ṭhapetvā sesalomehi vāyitvā katavatthaṃ. Sāṇaṃ nāma sāṇavākehi katavatthaṃ. Bhaṅgaṃ nāma khomasuttādīhi pañcahi missetvā katavatthaṃ. ‘‘Pāṭekkaṃ vākamayamevā’’tipi vadanti. Tadanulomānaṃ vāti dukūlaṃ pattuṇṇaṃ somārapaṭṭaṃ cīnapaṭṭaṃ iddhijaṃ devadinnanti tesaṃ khomādīnaṃyeva anulomānaṃ channaṃ cīvarānaṃ vā, tattha dukūlaṃ sāṇassa anulomaṃ vākamayattā. Pattuṇṇadese pāṇakehi sañjātavatthaṃ pattuṇṇaṃ. Somāradese jātaṃ vatthaṃ somārapaṭṭaṃ. Tathā cīnapaṭṭaṃ. Imāni tīṇipi koseyyassa anulomāni pāṇakehi katasuttamayattā. Iddhijaṃ ehibhikkhūnaṃ puññiddhiyā nibbattacīvaraṃ. Taṃ pana khomādīnamaññataraṃ hotīti tesaṃyeva anulomaṃ. Devehi dinnaṃ cīvaraṃ devadinnaṃ, taṃ kapparukkhe nibbattaṃ jāliniyā devakaññāya anuruddhattherassa dinnavatthasadisaṃ, tampi khomādīnaṃyeva anulomaṃ hoti tesu aññatarabhāvato.

Dīghato vaḍḍhakihatthappamāṇaṃ, vitthārato tato upaḍḍhappamāṇaṃ vikappanupagaṃ pacchimaṃ. Aṭṭhaṅgulaṃ sugataṅgulenāti ettha sugataṅgulaṃ nāma idāni majjhimassa purimassa tīṇi aṅgulāni, tena sugataṅgulena aṭṭhaṅgulaṃ vaḍḍhakihatthappamāṇanti attho. Caturaṅgulavitthatanti etthāpi yathāvuttānusāreneva attho veditabbo. Yesaṃ pana adhiṭṭhānavikappanānaṃ abhāvato adhiṭṭhitavikappitesu apariyāpannattā idaṃ atirekacīvaraṃ nāma hoti.

Taṃ adhiṭṭhānavikappanaṃ kenākārena jānitabbanti anuyogaṃ sandhāya taṃ dassetuṃ ‘‘yaṃ pana vutta’’ntiādi āraddhaṃ. Tattha yaṃ pana vuttanti atirekacīvaraṃ dassetuṃ ‘‘adhiṭṭhitavikappitesu apariyāpannattā’’ti amhehi yaṃ vuttanti attho. Ticīvaraṃ adhiṭṭhātunti nāmaṃ vatvā adhiṭṭhātuṃ. Na vikappetunti saṅghāṭiādināmena vikappetuṃ na anujānāmīti attho. ‘‘Imaṃ cīvaraṃ vikappemī’’ti pana vikappetuṃ vaṭṭatiyeva. Sāmaññavacanaṃ pana ticīvarassa kaṇḍupaṭicchādivassikasāṭikānaṃ viya kālavasena visesābhāvā cassa vikappetabbatāti dassanatthaṃ , na pana sabbathā vikappanapaṭisedhanatthanti daṭṭhabbaṃ. Tathā hi purāṇacīvaraṃ paccuddharitvā navassa adhiṭṭhānavacanato, ‘‘anāpatti adhiṭṭheti vikappetī’’tiādivacanato (pārā. 469) ca ticīvarassapi vikappanāya okāso dinno. Esa nayo sabbattha. Ticīvarādīni hi adhiṭṭhahantena ‘‘imaṃ saṅghāṭiṃ adhiṭṭhāmī’’tiādinā taṃ taṃ nāmaṃ vatvā adhiṭṭhātabbaṃ. Vikappentena pana ‘‘imaṃ saṅghāṭi’’ntiādinā tassa tassa cīvarassa nāmaṃ aggahetvā ‘‘imaṃ cīvaraṃ tuyhaṃ vikappemī’’ti vikappetabbaṃ. Ticīvaraṃ vā hotu, aññaṃ vā, yadi taṃ taṃ nāmaṃ gahetvā vikappeti, avikappitaṃ hoti, atirekacīvaraṭṭhāneyeva tiṭṭhati. Tato paraṃ vikappetunti catumāsato paraṃ ‘‘imaṃ cīvaraṃ vikappemī’’ti vikappetuṃ. Idañca paribhuñjituṃ anuññātaṃ. Keci pana (sārattha. ṭī. 

以下是巴利文的完整直译:
亚麻是用亚麻线织成的亚麻布衣。其他也是如此。毛是指除了人毛和兽毛外,用其他毛织成的布。麻布是指用麻纤维做的布。混合布是指用亚麻线等五种混合做的布。有人说"是单独用麻纤维做的"。或者与它们相似的是指细棉布、蚕丝布、苏摩罗布、中国丝绸、神通所生、天神所赐,这些与亚麻等六种衣相似,其中细棉布与麻布相似因为是用纤维做的。在波图那国由虫子生成的布叫波图那布。在苏摩罗国生产的布叫苏摩罗布。中国丝绸也是如此。这三种与丝绸相似因为是用虫子做的丝线制成。神通所生是指"善来比丘"们福德神通所生的衣服。那是亚麻等之一,所以与它们相似。天神所赐的衣服是天神所赐,那是像迦布树所生的,天女贾利尼给阿那律长老的布一样,那也与亚麻等相似因为是其中之一。
长度木匠肘尺,宽度一半,这是可以分别的最小尺寸。善逝指宽八指是指这里善逝指宽是现在中等人前三指,用那个善逝指宽八指是木匠肘尺的意思。宽四指这里也应该按照前面所说的理解意思。因为没有决意分别,不包括在已决意已分别中,所以这叫做多余衣。
为了说明那个决意分别应该以什么方式知道的质问,开始说"我们所说的"等。其中我们所说的是指为了显示多余衣我们说"不包括在已决意已分别中"的意思。决意三衣是指说名字后决意。不分别是指不允许以僧伽梨等名分别的意思。但是说"我分别这件衣"来分别是可以的。一般的说法是因为三衣像覆疮衣雨浴衣一样没有时间上的区别,所以显示它也应该分别,不是完全禁止分别的意思,应该这样理解。因为这样从解除旧衣决意新衣的说法,从"无罪决意分别"等的说法,也给了三衣分别的机会。这是所有地方的方法。决意三衣等时应该说"我决意这件僧伽梨"等说那个名字后决意。但是分别时不应该说"这件僧伽梨"等取那件衣的名字,应该说"我分别这件衣给你"来分别。无论是三衣还是其他,如果取那个名字分别,就没有分别,仍然处于多余衣的地位。此后分别是指四个月后说"我分别这件衣"来分别。这也允许使用。有些人

2.469) ‘‘tato paraṃ vikappetvā yāva āgāmisaṃvacchare vassānaṃ catumāsaṃ, tāva ṭhapetuṃ anuññāta’’nti vadanti. Tato paranti ābādhato paraṃ. ‘‘Imāsañca pana vassikasāṭikakaṇḍupaṭicchādīnaṃ tato paraṃ vikappetvā paribhogassa anuññātattā tathāvikappitaṃ aññanāmena adhiṭṭhahitvā paribhuñjitabba’’nti gaṇṭhipadesu vuttaṃ. Adhiṭṭhātabbavikappetabbatā jānitabbāti adhiṭṭhātabbaṃ vikappetabbanti evaṃ adhiṭṭhānavikappanā jānitabbāti attho.

Pañcaparimāṇaṃ assāti pañcakaṃ, muṭṭhissa muṭṭhihatthassa sambandhaṃ pañcakaṃ muṭṭhipañcakaṃ. Esa na yo muṭṭhittikanti etthāpi. Pārupanenapi sakkā nābhiṃ paṭicchādetunti āha ‘‘dvihatthopi vaṭṭatī’’ti. Na kevalaṃ aḍḍhateyyova vaṭṭati, atha kho dvihatthopi vaṭṭatīti pi-saddassa attho daṭṭhabbo. Atirekañcāti sugatacīvarappamāṇampi tato adhikampi. Paccuddharāmīti ṭhapemi, pariccajāmīti vā attho. ‘‘Imaṃ cīvaraṃ saṅghāṭiṃ adhiṭṭhāmī’’ti (sārattha. ṭī. 

以下是巴利文的完整直译:
有人说"此后分别后直到来年雨季四个月,允许存放"。此后是指病后。在注释中说"因为允许这些雨浴衣覆疮衣等此后分别后使用,所以这样分别后应该用其他名字决意后使用"。应该了解决意分别是指应该了解"应该决意、应该分别"这样的决意分别的意思。
五是指它的量是五,五把是指握把、手把相连的五把。这不是三把也是如此。因为用披着也能遮住肚脐所以说"两肘也可以"。不仅一肘半可以,而且两肘也可以,应该理解"pi"(也)字的意思。多余的是指善逝衣量也好,超过那个也好。我解除是指我放弃,或舍弃的意思。"我决意这件衣为僧伽梨"

2.469) evampi vattuṃ vaṭṭati. Kāyavikāraṃ karontenāti hatthādinā cīvaraṃ parāmasantena, cālentena vā. Idañhi adhiṭṭhānaṃ yena kenaci sarīrāvayavena aphusantassa na vaṭṭati. Duvidhanti sammukhāparammukhabhedena duvidhaṃ. Vācā bhinditabbāti vacanaṃ nicchāretabbaṃ. Antogabbhādīsūti antogabbhauparipāsādesu. Sāmantavihāreti yattha tadaheva gantvā nivattetuṃ sakkā, evarūpe samīpavihāre. Idañca desanāsīsamattaṃ, tasmā dūre ṭhitampi adhiṭṭhātabbanti vadanti. ‘‘Ṭhapitaṭṭhānaṃ sallakkhetvā’’ti iminā cīvarasaṃlakkhaṇaṃ vuttaṃ. Na hi ṭhapitaṭṭhānamattasallakkhaṇena kiñci payojanaṃ atthi.

Adhiṭṭhahitvā ṭhapitavatthehīti paccattharaṇamukhapuñchanacoḷaparikkhāracoḷavasena adhiṭṭhahitvā ṭhapitavatthehi. Adhiṭṭhānato pubbe saṅghāṭiādivohārassa abhāvato ‘‘imaṃ paccuddharāmī’’ti paccattharaṇādīnaṃ visuṃ paccuddharaṇavidhiṃ dasseti. Paccattharaṇādināmena pana adhiṭṭhātabbattā ‘‘imaṃ paccattharaṇaṃ paccuddharāmī’’tiādinā vuttepi nevatthi doso. Puna adhiṭṭhātabbānīti saṅghāṭiādināmena adhiṭṭhātabbāni. Parikkhāracoḷakassa pana parikkhāracoḷavasena adhiṭṭhahitvā ṭhapitavatthehipi saṅghāṭiādimhi kate paccuddharitvā puna adhiṭṭhātabbanti natthi. Pubbe katādhiṭṭhānameva adhiṭṭhānaṃ. Adhiṭṭhitena pana tena saddhiṃ mahantatarameva dutiyaṃ paṭṭaṃ vā khaṇḍaṃ vā saṃsibbantena adhiṭṭhātabbaṃ, same vā khuddake vā adhiṭṭhānakiccaṃ natthi. Sukhaparibhogatthanti vippavāsadosābhāvato yattha katthaci ṭhapetvā dhammassavanādinā kiccena aññattha aruṇaṃ uṭṭhāpetvā āgantvā nissajjanaṃ vināva paribhuñjituṃ sakkuṇeyyatāya sukhaparibhogatthaṃ. Parikkhāracoḷaṃ adhiṭṭhātunti parikkhāracoḷaṃ katvā adhiṭṭhātuṃ.

Anatirittapamāṇāti ‘‘dīghaso cha vidatthiyo sugatavidatthiyā, tiriyaṃ aḍḍhateyyā’’ti (pāci. 543) vuttappamāṇato anadhikapamāṇā. Paccuddharitvā vikappetabbāti vassikasāṭikabhāvato apanetvā vikappetabbā, hemantassa paṭhamadivasato paṭṭhāya antodasāhe vassikasāṭikāvassikasāṭikabhāvato apanetvā ‘‘imaṃ cīvaraṃ tuyhaṃ vikappemī’’tiādinā nayena vikappetabbāti vuttaṃ hoti. Aññathā hi ‘‘vassikasāṭikā vassānamāsātikkamenāpi, kaṇḍupaṭicchādi ābādhavūpasamenāpi adhiṭṭhānaṃ vijahatī’’ti (kaṅkhā. aṭṭha. kathinasikkhāpadavaṇṇanā) vakkhamānattā vassānamāsato paraṃ asati adhiṭṭhāne kiṃ paccuddhareyyāti ‘‘paccuddharitvā’’ti vacanameva nopapajjeyya.

Keci pana (sārattha. ṭī. 

以下是巴利文的完整直译:
这样说也可以。做身体动作是指用手等触摸衣服,或摇动。这个决意不触摸身体任何部分是不可以的。两种是指面对和背对两种。应该说话是指应该发出声音。在内室等是指在内室和楼上。邻近精舍是指当天能去能回的这样近的精舍。这只是说明的要点,所以他们说即使在远处也应该决意。"注意放置的地方"这是说注意衣服。因为仅仅注意放置的地方是没有任何用处的。
已决意放置的布是指作为坐具、擦脸布、杂物布决意放置的布。因为在决意之前没有僧伽梨等的名称,所以显示"我解除这个"等坐具等的单独解除方法。但是因为应该以坐具等名决意,即使说"我解除这个坐具"等也没有过失。应该再决意是指应该以僧伽梨等名再决意。但是杂物布作为杂物布决意放置的布,即使做成僧伽梨等,解除后也不需要再决意。之前做的决意就是决意。但是与已决意的一起缝合更大的第二块布或碎布时应该决意,相同或更小的就不需要决意。为了方便使用是指因为没有离衣过失,可以放在任何地方,因听法等事在其他地方过夜后回来,不需要舍弃就可以使用,所以为了方便使用。决意杂物布是指做成杂物布后决意。
不超过尺寸是指不超过"长六善逝张手,宽二张手半"所说的尺寸。应该解除后分别是指从雨浴衣状态解除后应该分别,从冬季第一天开始十天内从雨浴衣状态解除后,应该按"我分别这件衣给你"等方式分别,这是所说的意思。否则,因为将要说"雨浴衣超过雨季月也失去决意,覆疮衣病愈也失去决意",如果雨季月后没有决意,为什么要解除呢?所以"解除后"这个说法就不合适了。
有些人

2.469) ‘‘yathā kathinamāsabbhantare uppannacīvaraṃ kathinamāsātikkame nissaggiyaṃ hoti, evamayaṃ vassikasāṭikāpi vassānamāsātikkame nissaggiyā hoti. Tasmā kattikapuṇṇamadivase paccuddharitvā tato paraṃ hemantassa paṭhamadivase vikappetabbāti evamattho gahetabbo, paccuddharitvā tato paraṃ vikappetabbāti padayojanā veditabbā’’ti ca vadanti, taṃ na yuttaṃ. Kathinamāse uppannañhi cīvaraṃ atirekacīvaraṭṭhāne ṭhitattā avasānadivase anadhiṭṭhitaṃ kathinamāsātikkame nissaggiyaṃ hoti. Ayaṃ pana vassikasāṭikā adhiṭṭhahitvā ṭhapitattā na tena sadisāti vassānātikkame kathaṃ nissaggiyaṃ hoti anadhiṭṭhitaavikappitameva hi taṃ kālātikkame nissaggiyaṃ hoti, tasmā hemantepi vassikasāṭikā dasāhaparihāraṃ labhati. Evaṃ kaṇḍupaṭicchādipi adhiṭṭhānavijahanato paraṃ dasāhaparihāraṃ labhati. Dasāhaṃ pana anatikkāmetvā vikappetabbā. Nahānatthāya anuññātattā vaṇṇabhedamattarattāpi cesā vaṭṭatīti vuttaṃ. ‘‘Dve pana na vaṭṭantī’’ti dvinnaṃ adhiṭṭhānābhāvato vuttaṃ . ‘‘Sace vassāne aparā vassikasāṭikā uppannā hoti, purimavassikasāṭikaṃ paccuddharitvā, vikappetvā ca adhiṭṭhātabbā’’ti vadanti.

Pamāṇayuttanti ‘‘dīghaso sugatavidatthiyā dve vidatthiyo, vitthārato diyaḍḍhaṃ dasā vidatthī’’ti (pāci. 531 ādayo) iminā pamāṇena yuttaṃ. Pamāṇikāti ‘‘sugatavidatthiyā dīghaso catasso vidatthiyo, tiriyaṃ dve vidatthiyo’’ti evaṃ vuttappamāṇayuttā. Paccuddharitvā vikappetabbāti ettha yaṃ vattabbaṃ, taṃ heṭṭhā vuttameva. Yasmā bhikkhūnaṃ ticīvare paripuṇṇe, atthe ca sati parissāvanādīhi ‘‘anujānāmi, bhikkhave, parikkhāracoḷaka’’nti (mahāva. 357) bahūnaṃ pattatthavikaparissāvanādīnaṃ saṅgahavasena parikkhāracoḷādhiṭṭhānamanuññātaṃ, tasmā ‘‘parikkhāracoḷe gaṇanā natthī’’tiādi vuttaṃ. Bhagavatā hi yaṃ yaṃ bhikkhū labhanti, taṃ taṃ iminā vidhānena adhiṭṭhahitvā puna ‘‘yena yena parissāvanādinā attho hoti, taṃ taṃ katvā gaṇhantū’’ti anukampāya anuññātaṃ. Tenevāha ‘‘thavikāpī’’tiādi. Ādisaddena ‘‘etāni cīvarāni parikkhāracoḷāni adhiṭṭhāmī’’ti asammukhādhiṭṭhānaṃ saṅgaṇhāti. ‘‘Senāsanaparikkhāratthāya dinnapaccattharaṇe cā’’ti iminā attano santakaṃ paṭikkhipati. Keci pana (sārattha. ṭī. 

以下是巴利文的完整直译:
有些人说:"就像在迦提那月内得到的衣服在迦提那月过后成为应舍弃的,同样这个雨浴衣在雨季月过后也成为应舍弃的。因此应该在迦提迦月满月日解除,此后在冬季第一天分别,应该这样理解意思,应该理解'解除后此后应该分别'这个词的组合。"这是不合适的。因为在迦提那月得到的衣服处于多余衣的地位,在最后一天未决意的在迦提那月过后成为应舍弃的。但是这个雨浴衣因为已经决意放置,所以不与那个相同,怎么会在雨季过后成为应舍弃的呢?只有未决意未分别的在时间过后才成为应舍弃的,所以在冬季雨浴衣也获得十天的保持期。同样覆疮衣在失去决意后也获得十天的保持期。但是不应该超过十天而应该分别。因为允许用于洗浴,所以说即使只是略微染色也可以。"两件不可以"是因为没有两件的决意而说的。他们说:"如果在雨季得到另一件雨浴衣,应该解除先前的雨浴衣,分别后再决意。"
合乎尺寸是指符合"长两善逝张手,宽一张手半,边缘一张手"这个尺寸。合乎尺寸是指符合"长四善逝张手,宽两张手"这样说的尺寸。应该解除后分别,这里应该说的在前面已经说过了。因为比丘三衣齐全,有需要时,滤水器等"比丘们,我允许杂物布"这样允许许多钵袋滤水器等的收集而允许决意杂物布,所以说"杂物布没有数量限制"等。因为世尊怜悯地允许比丘们得到什么就按这个方法决意,然后"需要什么滤水器等就做什么拿取"。因此说"袋子等"。等字包括"我决意这些衣服为杂物布"的不面对决意。"给作为卧具用品的坐具等"这排除自己的物品。有些人

2.469) ‘‘anivāsetvā, apārupitvā ca kevalaṃ pañcapīṭhesuyeva attharitvā paribhuñjiyamānaṃ paccattharaṇaṃ attano santakampi anadhiṭṭhitaṃ vaṭṭatī’’ti vadanti, taṃ ayuttaṃ senāsanaparikkhāratthāya dinna’’nti paccattharaṇassa visesitattā. Bhisibibbohanapāvārakojavānampi senāsanaparikkhāratoyeva adhiṭṭhānakiccaṃ natthīti veditabbaṃ.

Adhiṭṭhitañca panetaṃ cīvaraṃ paribhuñjato kathaṃ adhiṭṭhānaṃ vijahatīti āha ‘‘sabbañca paneta’’ntiādi. Tattha acchinditvā gahaṇenāti corādīhi acchinditvā gahaṇena. Hīnāyāvattanenāti gihibhāvāya āvattanena, vibbhamenāti attho, ‘‘sīlavantova hutvā gihī bhavissāmī’’ti setavatthanivāsanenāti vuttaṃ hoti. ‘‘Antimavatthuṃ ajjhāpannassa setavatthanivāso vā kāsāyacajanaṃ vā hīnāyāvattana’’nti keci. ‘‘‘Hīnāyāvattanenā’ti iminā bhikkhuniyā eva adhiṭṭhānavijahanaṃ gahitaṃ hoti. Sā hi yadā vibbhamati, tadā assamaṇī hoti. Bhikkhu pana vibbhamantopi yāva sikkhaṃ na paccakkhāti, tāva bhikkhuyevāti adhiṭṭhānaṃ na vijahatī’’ti apare. Sikkhāpaccakkhānenāti liṅge ṭhitasseva sikkhāya paccakkhānena. Yo hi bhikkhuliṅge ṭhitova sikkhaṃ paccakkhāti, tassa kāyalaggampi cīvaraṃ adhiṭṭhānaṃ vijahatīti. Kālaṅkiriyāyāti maraṇena. Liṅgaparivattanenāti purisaliṅgassa , itthiliṅgassa vā parivattanena, purisassa itthiliṅgapātubhāvena, itthiyā vā purisaliṅgapātubhāvenāti vuttaṃ hoti.

Kaniṭṭhaṅgulinakhapiṭṭhippamāṇenāti heṭṭhimaparicchedaṃ dasseti. Oratoti abbhantarato. Yo pana dubbalaṭṭhāne paṭhamaṃ aggaḷaṃ datvā pacchā dubbalaṭṭhānaṃ chinditvā apaneti, adhiṭṭhānaṃ na bhijjati. Maṇḍalaparivattanepi eseva nayo. Dupaṭṭassa pana ekasmiṃ paṭale chidde vā jāte, galite vā adhiṭṭhānaṃ na bhijjati. Khuddakaṃ cīvaraṃ mahantaṃ karoti, mahantaṃ vā khuddakaṃ karoti, adhiṭṭhānaṃ na bhijjati. Ubho koṭiyo majjhe karonto sace pana paṭhamaṃ chinditvā pacchā ghaṭeti, adhiṭṭhānaṃ bhijjati. Atha ghaṭetvā chindati, na bhijjati. Rajakehi dhovāpetvā setaṃ karontassāpi adhiṭṭhānaṃ adhiṭṭhānameva. Vassānamāsātikkamenāpīti ettha pi-saddo sampiṇḍanattho. Tena na kevalaṃ pubbe vuttena dānādinā aṭṭhavidheneva kāraṇena vassikasāṭikā adhiṭṭhānaṃ vijahati, atha kho vassānamāsātikkamenapīti evamettha attho daṭṭhabbo. Esa nayo ābādhavūpasamenāpīti etthāpi. Vikappanasikkhāpadeti (pāci. 372 ādayo) pācittiye surāpānavaggassa navamasikkhāpade.


以下是巴利文的完整直译:
有些人说:"不穿、不披,仅仅铺在五种座具上使用的坐具,即使是自己的物品,未决意也可以。"这是不合适的,因为坐具被特别指出"给作为卧具用品"。应该理解床褥、枕头、毛毯、毛布也因为是卧具用品而不需要决意。
这个已决意的衣服使用时如何失去决意呢?为了说明这点说"所有这些"等。其中被抢走是指被盗贼等抢走。退回低劣是指回到在家生活,意思是还俗,是说"我仍然持戒,将成为在家人"而穿白衣。有些人说:"犯最后罪行者穿白衣或舍弃袈裟是退回低劣。"其他人说:"'退回低劣'这只包括比丘尼失去决意。因为她还俗时就不再是沙门尼。但是比丘还俗,只要不舍戒,仍然是比丘,所以不失去决意。"舍戒是指保持出家相而舍戒。因为比丘保持出家相而舍戒,他身上的衣服也失去决意。命终是指死亡。性别改变是指男性特征或女性特征改变,是说男性出现女性特征,或女性出现男性特征。
小指指甲背面大小是指下限。内侧是指里面。如果先在脆弱处打补丁,后来切掉脆弱处拿掉,不破坏决意。转圆相也是这个方法。但是双层衣一层有洞或脱落,不破坏决意。把小衣服做大,或把大衣服做小,不破坏决意。把两端做到中间,如果先切后接,破坏决意。如果先接后切,不破坏决意。让洗衣工洗白,决意仍然是决意。超过雨季月也,这里"pi"(也)字是连接义。这表示不仅仅通过前面所说的布施等八种原因雨浴衣失去决意,而且超过雨季月也失去,应该这样理解意思。病愈也是同样的方法。分别学处是指波逸提酒品部分第九学处。


Taṃ atikkāmayatoti ettha tanti cīvaraṃ, kālaṃ vā parāmasatīti āha ‘‘taṃ yathāvuttajātippamāṇa’’ntiādi. Assāti bhikkhussa. Tassa yo aruṇoti tassa cīvaruppādadivasassa yo atikkanto aruṇo. Cīvaruppādadivasena saddhinti cīvaruppādadivasassa aruṇena saddhiṃ. Divasasaddena cettha taṃdivasanissito aruṇo vutto. Idāni yassa ca nissajjitabbaṃ, yathā ca nissajjitabbaṃ, taṃ dassetuṃ ‘‘taṃ gahetvā’’tiādi vuttaṃ. Tatrāyaṃ nayoti tasmiṃ nissajjane ayaṃ vidhi. Aññathāpīti bhāsantarenāpi, yāya kāyaci bhāsāyapīti attho. Paṭibalenāti vattuṃ samatthena. Āyatiṃ saṃvareyyāsīti upari saṃvaramāpajjeyyāsi, saṃvutakāyavacīdvāro bhaveyyāsīti attho. Imāni ca ‘‘passasī’’tiādīni yathākkamaṃ paṭiggāhakadesakehi vattabbavacanāni. Tathā hi ‘‘passasī’’ti paṭiggāhakena vattabbavacanaṃ, ‘‘āma passāmī’’ti tadanudesakena vattabbavacanaṃ. ‘‘Āyatiṃ saṃvareyyāsī’’ti tadanuppaṭiggāhakena vattabbavacanaṃ, ‘‘sādhu suṭṭhu saṃvarissāmī’’ti tadanudesakena vattabbavacanaṃ. Iminā ca attano āyatiṃ saṃvare patiṭṭhitabhāvaṃ dasseti. Dvīsu, pana sambahulāsu vāti dvīsu vā sambahulāsu vā āpattīsu purimanayeneva vacanabhedo kātabbo. Ñattiyaṃ āpattiṃ sarati vivaratīti ettha ‘‘dve āpattiyo’’ti vā ‘‘sambahulā āpattiyo’’ti vā vacanabhedo kātabbo. Dvīsu, bahūsu vā vacanabhedo kātabboti ‘‘saṅgho imāni cīvarānī’’ti vatthuvasena vacanabhedo kātabbo.

Evaṃ saṅghassa nissajjanavidhiṃ dassetvā gaṇassa nissajjanavidhiṃ dassetuṃ ‘‘gaṇassa pana nissajjantenā’’tiādimāha. Tattha sesaṃ purimasadisamevāti nissajjanāpattippaṭiggahaṇanissaṭṭhacīvaradānesu ‘‘āyasmantāna’’ntiādinā vuttavacanabhedaṃ vinā avasesaṃ saṅghassa nissajjanādīsu vuttasadisamevāti attho.


以下是巴利文的完整直译:
"让它超过"这里"它"是指衣服,或者指时间,所以说"那个如前所说种类尺寸"等。"他的"是指比丘的。"那个黎明"是指那个衣服生起日已过的黎明。"与衣服生起日一起"是指与衣服生起日的黎明一起。这里"日"字是指依那天的黎明。现在为了显示应该舍弃给谁,以及如何舍弃,所以说"拿着它"等。这里的方法是指在那个舍弃中的这个方法。"也以其他方式"是指以其他语言,意思是以任何语言。"有能力的"是指有能力说的。"未来应该自制"是指以后应该进入自制,应该成为身语门自制的人,这是意思。这些"你看到吗"等是接受者和说者应该依次说的话。因此,"你看到吗"是接受者应该说的话,"是的,我看到"是说者应该说的话。"未来应该自制"是接受者应该说的话,"很好,我将好好自制"是说者应该说的话。这显示自己已经确立在未来的自制中。在两个或多个罪中,应该按前面的方法改变说法。在羯磨中忆念揭露罪时,这里应该说"两个罪"或"多个罪"来改变说法。在两个或多个中应该改变说法,应该根据事物说"僧团这些衣服"来改变说法。
这样显示了对僧团舍弃的方法后,为了显示对众多人舍弃的方法,说"对众多人舍弃时"等。其中"其余与前面相同"是指在舍弃、接受罪、给予已舍弃衣服时,除了说"诸大德"等改变说法外,其余与对僧团舍弃等所说的相同,这是意思。


Idāni puggalassa nissajjanavidhiṃ dassetuṃ ‘‘puggalassa panā’’tiādi vuttaṃ. Tattha dvīsu, tīsu vāti dvīsu, tīsu vā āpattīsu ceva dātabbacīvaresu ca. Yathā ca gaṇassa nissajjane, evaṃ dvinnaṃ nissajjanepi pāḷi veditabbā. Yadi hi viseso bhaveyya, yatheva ‘‘anujānāmi, bhikkhave, tiṇṇaṃ pārisuddhiuposathaṃ kātuṃ, evañca pana, bhikkhave, kātabbo – byattena bhikkhunā paṭibalena te bhikkhū ñāpetabbā’’tiādinā (mahāva. 168) nayena tiṇṇaṃ pārisuddhiuposathaṃ vatvā ‘‘anujānāmi, bhikkhave, dvinnaṃ pārisuddhiuposathaṃ kātuṃ, evañca pana, bhikkhave, kattabbo – therena bhikkhunā ekaṃsaṃ uttarāsaṅga’’ntiādinā nayena visuṃyeva dvinnaṃ pārisuddhiuposatho vutto, evaṃ idhāpi visuṃ pāḷiṃ vadeyya. Yasmā pana natthi, tasmā avatvāva gatoti gaṇassa vuttā pāḷiyevettha pāḷi. Āpattippaṭiggahaṇe pana ayaṃ viseso – yathā gaṇassa nissajjitvā āpattiyā desiyamānāya āpattippaṭiggāhako bhikkhu ñattiṃ ṭhapeti, evaṃ aṭṭhapetvā dvīsu aññatarena yathā ekapuggalo paṭiggaṇhāti, evaṃ āpatti paṭiggahetabbā. Dvinnañhi ñattiṭṭhapanaṃ nāma natthi. Yadi siyā, dvinnaṃ pārisuddhiuposathaṃ visuṃ na vadeyya. Nissaṭṭhacīvaradānepi yathā ‘‘imaṃ cīvaraṃ āyasmato dammī’’ti eko vadati, evaṃ ‘‘mayaṃ imaṃ cīvaraṃ āyasmato demā’’ti vattuṃ vaṭṭati. Ito garukatarānipi hi ñattidutiyakammāni apaloketvā kātabbānīti vuttāni atthi, tesaṃ etaṃ anulomaṃ. Tenevāha ‘‘dvinnaṃ panā’’tiādi. Nissaṭṭhacīvaraṃ pana dātabbameva, adātuṃ na labbhati. Vinayakammamattameva hetaṃ. Na taṃ tena saṅghassa vā gaṇassa vā puggalassa vā dinnameva hoti. Tenāha ‘‘nissaṭṭhavatthu’’ntiādi.

Anissajjitvāparibhuñjantassa dukkaṭanti sakiṃ nivatthaṃ vā sakiṃ pārutaṃ vā kāyato amocetvā divasampi carati, ekameva dukkaṭaṃ. Mocetvā nivāseti vā pārupati vā, payoge payoge dukkaṭaṃ. Dunnivatthaṃ vā duppārutaṃ vā saṇṭhāpentassa anāpatti. Aññassa taṃ paribhuñjatopi anāpatti. ‘‘Aññena kataṃ paṭilabhitvā paribhuñjatī’’tiādivacanañcettha (pārā. 570) sādhakaṃ. Dasāhaṃ anatikkantepi atikkantasaññino, vematikassa ca dukkaṭanti etthāpi ‘‘paribhuñjantassā’’ti ānetvā sambandhitabbaṃ. Atikkante anatikkantasaññinopīti dasāhaṃ atikkante cīvare ‘‘anatikkantaṃ ida’’nti evaṃ saññino, dasāhe vā atikkante ‘‘anatikkanto dasāho’’ti evaṃ saññino.

Idāni ‘‘anadhiṭṭhite adhiṭṭhitasaññino nissaggiya’’ntiādiāpattivāraṃ saṅgahetvā dassento ‘‘tathā’’tiādimāha. Tathāti yathā dasāhaṃ atikkante saññābhedena tikapācittiyaṃ, tathā anadhiṭṭhitādīsu sattasu vikappesu adhiṭṭhitādisaññābhedatoti attho. Tattha avissajjite vissajjitasaññinoti kassaci adinne apariccatte ‘‘dinnaṃ pariccattaṃ mayā’’ti evaṃ saññino. Anaṭṭhe naṭṭhasaññinoti attano cīvarena saddhiṃ bahūni aññesaṃ cīvarāni ekato ṭhapitāni, tāni ce corā haranti, tatresa attano cīvare anaṭṭhe naṭṭhasaññī hoti, tassa naṭṭhasaññino. Esa nayo avinaṭṭhādīsupi. Avilutteti ettha pana gabbhaṃ bhinditvā pasayhāvahāravasena avilutteti veditabbaṃ.

Vissajjiteti (pārā. aṭṭha. 

以下是巴利文的完整直译:
现在为了显示对个人舍弃的方法,说"对个人"等。其中"在两个、三个"是指在两个、三个罪以及应该给予的衣服中。就像对众多人舍弃一样,对两个人舍弃时也应该理解经文。如果有区别,就像"比丘们,我允许三人行清净布萨,比丘们,应该这样做 - 由有能力的比丘告知那些比丘"等方式说了三人清净布萨后,"比丘们,我允许两人行清净布萨,比丘们,应该这样做 - 上座比丘偏袒右肩"等方式单独说了两人清净布萨,这里也会单独说经文。因为没有,所以不说就过去了,这里的经文就是对众多人所说的经文。但是在接受罪时有这个区别 - 就像对众多人舍弃后忏悔罪时接受罪的比丘立羯磨,这里不立羯磨,应该像一个人接受那样由两人中的一个接受罪。因为两个人没有立羯磨这回事。如果有,就不会单独说两人清净布萨。在给予已舍弃衣服时,就像一个人说"我给大德这件衣服",这样说"我们给大德这件衣服"是可以的。因为比这更重的白二羯磨也说应该宣告后做,这与那些是一致的。因此说"两个人"等。但是已舍弃的衣服应该给予,不允许不给。因为这只是律仪行为。它不是真的给了僧团或众多人或个人。因此说"已舍弃的物品"等。
不舍弃而使用者犯突吉罗,穿一次或披一次不离身即使走一天,也只有一个突吉罗。离身后穿或披,每次动作都犯突吉罗。穿得不好或披得不好而整理的无罪。别人使用它也无罪。"得到别人做的而使用"等说法在这里是证明。十天未过但认为已过,或怀疑者犯突吉罗,这里也应该加上"使用者"来连接。已过但认为未过者也,是指衣服已过十天但认为"这未过",或十天已过但认为"十天未过"。
现在为了显示"未决意而认为已决意者犯舍忏"等罪的部分,总结后说"如此"等。如此是指就像十天已过时因认知不同有三种波逸提,如此在未决意等七种情况中因认为已决意等认知不同,这是意思。其中未舍弃而认为已舍弃者是指未给予未舍弃而认为"我已给予已舍弃"。未失而认为已失者是指自己的衣服与许多别人的衣服放在一起,如果盗贼偷走它们,这时自己的衣服未失而认为已失,他认为已失。未损坏等也是这个方法。未被抢夺,这里应该理解为破房间强行夺取的方式未被抢夺。
已

2.469) aññassa dinne. Kathaṃ pana dinnaṃ hoti, kathaṃ gahitaṃ? ‘‘Imaṃ tuyhaṃ demi, dadāmi, dajjāmi, oṇojemi, pariccajāmi, vissajjāmi, nissajjāmī’’ti vā vadati, ‘‘itthannāmassa demi…pe… nissajjāmī’’ti vā vadati, sammukhāpi parammukhāpi dinnaṃyeva hoti. ‘‘Tuyhaṃ gaṇhāhī’’ti vutte ‘‘mayhaṃ gaṇhāmī’’ti vadati, sudinnaṃ, suggahitañca. ‘‘Tava santakaṃ karohi, tava santakaṃ hotu, tava santakaṃ karissasī’’ti vutte ‘‘mama santakaṃ karomi, mama santakaṃ hotu, mama santakaṃ karissāmī’’ti vadati, duddinnaṃ, duggahitañca. Neva dātā dātuṃ jānāti, na itaro gahetuṃ. Sace pana ‘‘tava santakaṃ karohī’’ti vutte ‘‘sādhu, bhante, mayhaṃ gaṇhāmī’’ti gaṇhāti, suggahitaṃ, sace pana eko ‘‘gaṇhāhī’’ti vadati, itaro ‘‘na gaṇhāmī’’ti vadati, puna so ‘‘dinnaṃ mayā tuyhaṃ, gaṇhāhī’’ti vadati, itaropi ‘‘na mayhaṃ iminā attho’’ti vadati. Tato purimopi ‘‘mayā dinna’’nti dasāhaṃ atikkāmeti, pacchimopi ‘‘mayā paṭikkhitta’’nti, kassāpattīti? Na kassaci. Yassa pana ruccati, tena adhiṭṭhahitvā paribhuñjitabbaṃ. Yo pana adhiṭṭhāne vematiko, tena kiṃ kātabbaṃ? Vematikabhāvaṃ ārocetvā ‘‘sace anadhiṭṭhitaṃ bhavissati, evaṃ me kappiyaṃ hotī’’ti vatvā vuttanayeneva nissajjitabbaṃ. Na hi evaṃ jānāpetvā vinayakammaṃ karontassa musāvādo hoti.

Yathāca idaṃ, evaṃ ito parānipīti yathā idaṃ atirekacīvaradhāraṇasikkhāpadaṃ ācāravipatti, evaṃ ito parānipi sikkhāpadāni ācāravipattiyevāti attho. Tenāha ‘‘ubhatopātimokkhesū’’tiādi. Ājīvavipattipaccayā pana ṭhapetvā dubbhāsitaṃ cha āpattikkhandhā paññattāti –

‘‘Ājīvahetu ājīvakāraṇā pāpiccho icchāpakato asantaṃ abhūtaṃ uttarimanussadhammaṃ ullapati, āpatti pārājikassa. Ājīvahetu ājīvakāraṇā sañcarittaṃ samāpajjati, āpatti saṅghādisesassa. Ājīvahetu ājīvakāraṇā ‘yo te vihāre vasati, so bhikkhu arahā’ti bhaṇati, paṭivijānantassa āpatti thullaccayassa. Ājīvahetu ājīvakāraṇā bhikkhu paṇītabhojanāni agilāno attano atthāya viññāpetvā bhuñjati, āpatti pācittiyassa. Ājīvahetu ājīvakāraṇā bhikkhunī paṇītabhojanāni agilānā attano atthāya viññāpetvā bhuñjati, āpatti pāṭidesanīyassa. Ājīvahetu ājīvakāraṇā bhikkhu sūpaṃ vā odanaṃ vā agilāno attano atthāya viññāpetvā bhuñjati, āpatti dukkaṭassā’’ti (pari. 287) –

Evaṃ pārājikādivasena ṭhapetvā dubbhāsitaṃ ājīvavipattipaccayā cha āpattikkhandhā paññattā. Diṭṭhivipattipaccayā pācittiyadukkaṭavasena dve āpattikkhandhā paññattāti samanubhāsanāya pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissajjane ñattiyā dukkaṭaṃ, kammavācāpariyosāne pācittiyanti evaṃ diṭṭhivipattipaccayā pācittiyadukkaṭavasena dve āpattikkhandhā paññattā. Etthāti vipattikathāsu.


以下是巴利文的完整直译:
已舍弃给别人。但是如何给予,如何接受?说"我给你这个,施予,赠予,奉献,舍弃,释放,舍弃",或者说"我给某某这个......舍弃",面对面或不面对面都是已给予。当说"你拿"时说"我拿",是很好地给予和接受。当说"你把它变成你的,让它成为你的,你将把它变成你的"时说"我把它变成我的,让它成为我的,我将把它变成我的",是没有很好地给予和接受。给予者不知道如何给予,另一个人也不知道如何接受。但是如果当说"你把它变成你的"时说"好的,尊者,我拿",是很好地接受,但是如果一个人说"拿",另一个人说"我不拿",然后他又说"我已经给你了,拿吧",另一个人也说"我不需要这个"。然后前者说"我已经给了"而让十天过去,后者也说"我已经拒绝了",谁犯罪呢?谁也不犯。但是谁喜欢,他就应该决意后使用。但是对决意有疑虑的人应该怎么做?告知疑虑后说"如果是未决意的,这样对我是允许的",然后按所说的方法舍弃。因为这样告知后做律仪行为不算妄语。
就像这个,其他的也是如此,是指就像这个持多余衣学处是行为违犯,其他学处也是行为违犯,这是意思。因此说"在两部波罗提木叉中"等。因为邪命而制定除了恶语外的六种罪聚 -
"因为邪命,为了邪命,恶欲者被欲望驱使,虚妄地宣称未证得的上人法,犯波罗夷。因为邪命,为了邪命,从事媒介,犯僧残。因为邪命,为了邪命,说'住在你精舍里的那个比丘是阿罗汉',对理解的人犯偷兰遮。因为邪命,为了邪命,比丘无病为自己乞求美味食物后食用,犯波逸提。因为邪命,为了邪命,比丘尼无病为自己乞求美味食物后食用,犯悔过。因为邪命,为了邪命,比丘无病为自己乞求汤或饭后食用,犯突吉罗。"
这样从波罗夷等方面,除了恶语外,因为邪命而制定六种罪聚。因为邪见而制定波逸提和突吉罗两种罪聚,是指劝告后不舍恶见时,立羯磨犯突吉罗,羯磨文结束时犯波逸提,这样因为邪见而制定波逸提和突吉罗两种罪聚。在这里是指在违犯的解说中。


Gaṇanupagatāti divasagaṇanaṃ upagatabhāvo. Aññehi ‘‘imaṃ cīvaraṃ itthannāmassa demā’’ti parahatthe dinnampi ‘‘na tāva taṃ gaṇanupagaṃ, yāva na hatthaṃ gacchatī’’ti (mahāva. 259) cammakkhandhake vuttattā yāva āharitvā vā na dinnaṃ, ‘‘tumhākaṃ, bhante, cīvaraṃ uppanna’’nti pahiṇitvā vā anārocitaṃ, tāva divasagaṇanaṃ na upeti, anadhiṭṭhitaṃ vaṭṭati. Yadā pana ānetvā dinnaṃ hoti, ‘‘uppanna’’nti vā sutaṃ, tato paṭṭhāya gaṇanupagaṃ hoti, antodasāhe adhiṭṭhātabbaṃ. Kathinasaññitaṃ samuṭṭhānamassāti kathinasamuṭṭhānaṃ, tatiyachaṭṭhasamuṭṭhānavasena dvisamuṭṭhānanti attho. Kāyavācāhi kattabbaadhiṭṭhānavikappanānaṃ akaraṇena kāyavācato, citte pana sati kāyavācācittato ca samuṭṭhātīti vuttaṃ hoti. Anadhiṭṭhānāvikappanavasena āpajjanato akiriyaṃ. Ajānantopi āpajjatīti nosaññāvimokkhaṃ. Kāyadvāre ca vacīdvāre ca kattabbākaraṇato kāyakammaṃ vacīkammaṃ.

Kathinasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

2. Udositasikkhāpadavaṇṇanā

Bhikkhunāti bhikkhussāti attho, sāmiatthe cetaṃ karaṇavacanaṃ. Tenāha ‘‘purimasikkhāpade viyā’’tiādi. Atha kasmā karaṇavaseneva karaṇavacanassa atthaṃ aggahetvā sāmivasena attho veditabboti āha ‘‘karaṇavasena hī’’tiādi. Hīti kāraṇatthe nipāto. Chinnapalibodhoti chinnacīvarāvāsapalibodho. Ekāva ratti ekarattaṃ, samāsantagatassa atthaṃ. Tiṇṇaṃ cīvarānaṃ samāhāroti ticīvaraṃ. Tena ticīvarena, tīhi cīvarehīti attho. Ekena vippavutthopi (pārā. aṭṭha. 2.475-476) hi ticīvarena vippavuttho nāma hoti paṭisiddhapariyāpannena vippavutthattā, avayavepi vā samudāyavohārato. Tenāha ‘‘ticīvarādhiṭṭhānanayenā’’tiādi.

Idāni vippavāsalakkhaṇavavatthāpanatthaṃ ‘‘gāmo ekūpacāro’’tiādimāha. Tattha nivesananti udositādīnaṃ vasena akatāya patissayavikatiyā adhivacanaṃ. Udositoti (pārā. aṭṭha. 2.482-487) yānādīnaṃ bhaṇḍānaṃ sālā. Yo ‘‘udavasito’’tipi vuccati. Aṭṭoti paṭirājādipaṭibāhanatthaṃ iṭṭhakāhi kato bahalabhittiko catupañcabhūmiko patissayaviseso. ‘‘Aṭṭoti bahalabhittikagehaṃ, yassa gopānasiyo aggahetvā iṭṭhakāhi eva chadanaṃ hotī’’ti apare. ‘‘Aṭṭākārena karīyatī’’tipi vadanti. Māḷoti ekakūṭasaṅgahito caturassapāsādo, ekakūṭasaṅgahito vā anekakoṇavanto patissayaviseso. ‘‘Māḷoti vaṭṭākārena katasenāsana’’nti apare. Pāsādoti dīghapāsādo, aḍḍhayogādibhedo aṭṭamāḷahammiyavajjito sabbo vā pāsādo. Hammiyanti muṇḍacchadanapāsādo. ‘‘Candiyaṅgaṇayutta’’nti apare. Nāvāti thalaṭṭhaudakaṭṭhavasena dvidhā nāvā. Satthoti jaṅghasattho, sakaṭasattho vā. Dhaññakaraṇanti (pārā. aṭṭha. 

以下是巴利文的完整直译:
进入计数是指进入日数计算的状态。因为在皮革品中说"即使别人说'我们给某某这件衣服'而放在别人手中,只要没有到手,就还不算进入计数",所以只要没有拿来给予,或者派人说"尊者,您的衣服已生起"而没有告知,就不进入日数计算,未决意是可以的。但是当拿来给予时,或者听到"已生起",从那时起就进入计数,应该在十天内决意。迦提那为名的等起是它的等起,是指第三和第六等起方式的两种等起,这是意思。因为不做应该用身语做的决意和分别,所以从身语而起,但是当有心时从身语心而起,这是所说的意思。因为以不决意不分别的方式犯罪,所以是不作为。不知者也犯,所以不是由想解脱。因为在身门和语门应该做而不做,所以是身业语业。
迦提那学处注释结束。
2. 仓库学处注释
比丘是指比丘的,这是表示所有格意义的工具格。因此说"如前学处"等。那么为什么不按工具格的方式理解工具格的意思,而应该按所有格的方式理解呢?为了说明这点说"因为按工具格"等。因为是表示原因的不变词。断除障碍是指断除衣服住处的障碍。一夜就是一夜,是复合词词尾的意思。三件衣服的集合是三衣。以那三衣,是指以三件衣服,这是意思。即使离开一件也称为离开三衣,因为离开被禁止的部分,或者因为对部分也使用整体的说法。因此说"按三衣决意的方法"等。
现在为了确立离衣的特征说"一界的村庄"等。其中住处是指未做仓库等住处改造的代称。仓库是指车辆等物品的房间。也称为"udavasita"。塔楼是指为了防御敌王等而用砖做的厚墙四五层的特殊住处。有人说:"塔楼是厚墙房子,不用椽子而只用砖做屋顶。"也有人说:"按塔楼的形状做。"殿堂是指有一个顶部的四方宫殿,或者有一个顶部的多角特殊住处。有人说:"殿堂是圆形的住处。"宫殿是指长宫殿,或者除了塔楼、殿堂、露台外的所有宫殿。露台是指无顶的宫殿。有人说:"有月光庭院的。"船是指陆地上的和水上的两种船。商队是指步行商队或车队商队。谷仓是指

2.491-494) khalaṃ vuccati. Ārāmoti pupphārāmo, phalārāmo vā. Vihāroti saparikkhitto vā aparikkhitto vā sakalo āvāso. ‘‘Gehampī’’ti keci. Nivesanādīni cettha gāmato bahi niviṭṭhāni gahitāni. Antogāme ṭhitānaṃ pana gāmaggahaṇeneva gahitattā gāmaparihāroyevāti. ‘‘Nivesanādayo hammiyapariyosānā gāmaparikkhepato bahi niviṭṭhā’’ti apare. Hatthapāsātikkameti ettha hatthapāso nāma aḍḍhateyyaratanappamāṇo padeso, tassa atikkamo hatthapāsātikkamo, tasmiṃ hatthapāsātikkame. Hatthapāsabbhantare pana vatthuṃ vaṭṭati. Taṃ pamāṇaṃ atikkamitvā sacepi iddhimā bhikkhu ākāse aruṇaṃ uṭṭhāpeti, nissaggiyameva hoti.

Ayaṃ panettha vinicchayo – sace (pārā. aṭṭha. 2.477-478) gāmo ekassa rañño vā bhojakassa vā vasena ekakulassa hoti, pākārādinā parikkhittattā ekūpacāro ca, evarūpe gāme cīvaraṃ nikkhipitvā tasmiṃ gāmabbhantare yathārucitaṭṭhāne vasitabbaṃ, sace aparikkhitto, yasmiṃ ghare cīvaraṃ nikkhittaṃ hoti, tasmiṃ ghare vasitabbaṃ, tassa gharassa samantato hatthapāsā vā na vijahitabbaṃ.

Sace gāmo vesālikusinārādayo viya nānārājūnaṃ vā bhojakānaṃ vā hoti, vuttappakārena parikkhitto ca, evarūpe gāme yasmiṃ ghare cīvaraṃ nikkhittaṃ hoti, tasmiṃ ghare vā vatthabbaṃ, tassa gharassa hatthapāsā vā na vijahitabbaṃ. Yassā vīthiyā gharaṃ hoti, tassā vīthiyā tassa gharassa sammukhāṭṭhāne sabhāyaṃ vā gharadvāre vā vatthabbaṃ, tesaṃ sabhādvārānaṃ hatthapāsā vā na vijahitabbaṃ.

Sace so gāmo aparikkhitto, yasmiṃ ghare cīvaraṃ nikkhittaṃ, tattha vā tassa hatthapāse vā vatthabbaṃ. Nivesane pana sace ekakulassa nivesanaṃ hoti, parikkhittañca, antonivesane cīvaraṃ nikkhipitvā antonivesane vatthabbaṃ. Aparikkhittaṃ ce hoti, yasmiṃ gabbhe cīvaraṃ nikkhittaṃ, tasmiṃ vatthabbaṃ, tassa gabbhassa hatthapāsā vā na vijahitabbaṃ.

Sace nānākulassa nivesanaṃ hoti, parikkhittañca, yasmiṃ gabbhe cīvaraṃ nikkhittaṃ, tasmiṃ gabbhe vatthabbaṃ, sabbesaṃ sādhāraṇadvāramūle vā tesaṃ gabbhadvāramūlānaṃ hatthapāsā vā na vijahitabbaṃ. Aparikkhittaṃ ce, yasmiṃ gabbhe cīvaraṃ nikkhittaṃ, tasmiṃ gabbhe vatthabbaṃ, tassa gabbhassa hatthapāsā vā na vijahitabbaṃ. Esa nayo udositādīsupi.

Sattho pana jaṅghasattho vā hotu, sakaṭasattho vā. Sace ekakulassa sattho hoti, satthe cīvaraṃ nikkhipitvā purato vā pacchato vā sattabbhantarā na vijahitabbā, passato abbhantaraṃ na vijahitabbaṃ. Sace (pārā. aṭṭha. 2.489) sattho gacchanto gāmaṃ vā nadiṃ vā pariyādiyitvā tiṭṭhati, antopaviṭṭhena saddhiṃ ekābaddho hutvā orañca pārañca pharitvā ṭhito hoti, satthaparihārova labbhati. Atha gāme vā nadiyā vā pariyāpanno hoti antopaviṭṭho, gāmaparihāro ceva nadiparihāro ca labbhati. Sace vihārasīmaṃ atikkamitvā tiṭṭhati, antosīmāya ca cīvaraṃ hoti, vihāraṃ gantvā vasitabbaṃ. Sace bahisīmāya cīvaraṃ hoti, satthasamīpeyeva vasitabbaṃ. Sace gacchanto sakaṭe vā bhagge, goṇe vā naṭṭhe antarā chijjati, yasmiṃ koṭṭhāse cīvaraṃ nikkhittaṃ, tattha vasitabbaṃ.

Khettepi (pārā. aṭṭha. 

以下是巴利文的完整直译:
称为打谷场。园林是指花园或果园。精舍是指有围墙或无围墙的整个住处。有些人说:"也包括房子。"这里的住处等是指建在村外的。因为在村内的已经包含在村庄的概念中,所以只有村庄的界限。有些人说:"从住处到露台都是建在村庄围墙外的。"超过伸手可及处,这里伸手可及处是指两肘半长的地方,超过它就是超过伸手可及处,在那超过伸手可及处。但是在伸手可及处内是可以的。即使有神通的比丘超过那个距离在空中升起黎明,也成为应舍弃的。
这里的决定是这样的 - 如果村庄属于一个国王或地主,因为有围墙等而是一界的,在这样的村庄里放置衣服后可以住在村庄内喜欢的地方,如果没有围墙,应该住在放置衣服的那个房子里,或者不应离开那个房子周围伸手可及的距离。
如果村庄像毗舍离、拘尸那罗等属于不同的国王或地主,并且如前所说有围墙,在这样的村庄里应该住在放置衣服的那个房子里,或者不应离开那个房子伸手可及的距离。房子所在的街道,应该住在那条街道上面对那个房子的集会堂或门口,或者不应离开那些集会堂或门口伸手可及的距离。
如果那个村庄没有围墙,应该住在放置衣服的房子里或它伸手可及的距离内。但是如果是住处,如果是一家的住处,并且有围墙,在住处内放置衣服后应该住在住处内。如果没有围墙,应该住在放置衣服的那个房间里,或者不应离开那个房间伸手可及的距离。
如果是不同家庭的住处,并且有围墙,应该住在放置衣服的那个房间里,或者不应离开所有人共用的门口或那些房间门口伸手可及的距离。如果没有围墙,应该住在放置衣服的那个房间里,或者不应离开那个房间伸手可及的距离。仓库等也是这个方法。
商队无论是步行商队还是车队。如果是一家的商队,在商队里放置衣服后不应离开前后七辆车的距离,侧面不应离开一辆车的距离。如果商队行进时占据了一个村庄或河流而停下,与进入内部的连在一起遍布两岸,只有商队的界限。如果被村庄或河流包含而进入内部,就有村庄的界限和河流的界限。如果超过精舍界而停下,衣服在界内,应该去精舍住。如果衣服在界外,应该住在商队附近。如果行进时因为车子坏了或牛丢失而中断,应该住在放置衣服的那部分。
在田地里也

2.490) sace ekakulassa khettaṃ hoti, parikkhittañca, antokhette cīvaraṃ nikkhipitvā antokhette vatthabbaṃ. Sace aparikkhittaṃ, hatthapāsā cīvaraṃ na vijahitabbaṃ. Sace nānākulassa khettaṃ hoti, parikkhittañca, antokhette cīvaraṃ nikkhipitvā khettadvāramūle vā vatthabbaṃ, tassa hatthapāsā vā na vijahitabbaṃ. Sace aparikkhittaṃ, cīvaraṃ hatthapāsā na vijahitabbaṃ. Esa nayo dhaññakaraṇārāmesu dvīsupi. Vihāre pana nivesane vuttasadisova vinicchayo.

Rukkhamūle pana yaṃ majjhanhike kāle samantā chāyā pharati, tasmiṃ ṭhāne aviraḷe padese tassa chāyāya phuṭṭhokāsassa antoyeva nikkhipitabbaṃ. Sace viraḷasākhassa rukkhassa ātapena phuṭṭhokāse ṭhapeti, aruṇuggamane ca so bhikkhu tassa hatthapāse na hoti, aññasmiṃ ṭhāne tassa chāyāyapi hoti, nissaggiyaṃ hoti. Sace nānākulassa rukkho hoti, cīvarassa hatthapāsā na vijahitabbaṃ.

Ajjhokāse pana viñjhāṭaviādīsu araññesupi samuddamajjhe macchabandhānaṃ agamanapathadīpakesupi cīvaraṃ ṭhapetvā tato samantā sattabbhantare padese yattha katthaci vasitabbaṃ, ito aññattha vasanto vippavuttho nāma hotīti daṭṭhabbaṃ.

Imassa pana vitthārassa idha avuttattā, samantapāsādikāyañca vuttattā ‘‘ayamettha saṅkhepo’’tiādi vuttaṃ. Etthāti ‘‘ticīvarena vippavaseyyā’’ti etasmiṃ pade. Saṅkhepoti saṅkhepavaṇṇanā. Ettha pana pāḷiyaṃ (pārā. 477) ‘‘gāmo ekūpacāro nānūpacāro’’tiādinā avisesena mātikaṃ nikkhipitvāpi gāmanivesanaudositakhettadhaññakaraṇaārāmavihārānaṃ ekūpacāranānūpacāratā ‘‘gāmo ekūpacāro nāma ekakulassa gāmo hoti parikkhitto ca aparikkhitto cā’’tiādinā (pārā. 478) parikkhittāparikkhittavasena vibhattā. Aṭṭamāḷapāsādahammiyanāvāsattharukkhamūlaajjhokāsānaṃ pana evaṃ avatvā ‘‘ekakulassa aṭṭo hoti, nānākulassa aṭṭo hotī’’tiādinā (pārā. 484) nayena ekakulanānākulavasena ca ante ‘‘ajjhokāso ekūpacāro nāma agāmake araññe samantā sattabbhantarā ekūpacāro, tato paraṃ nānūpacāroti (pārā. 494) ca evaṃ ekūpacāranānūpacāratā vibhattā. Tasmā gāmādīsu parikkhittaṃ ekūpacāraṃ, aparikkhittaṃ nānūpacāranti ca, aṭṭādisu yaṃ ekakulassa, taṃ ekūpacāraṃ, yaṃ nānākulassa, taṃ nānūpacāranti ca gahetabbaṃ. Ajjhokāse vuttanayena gahetabbaṃ. Upacāroti hi ‘‘gāmo ekūpacāro nānūpacāro’’tiādīsu dvāraṃ, ‘‘ajjhokāso ekūpacāro’’ti ettha samantā sattabbhantarasaṅkhātaṃ pamāṇanti apare.

Aññatra bhikkhusammutiyāti bhikkhuno saṅghena dinnā sammuti bhikkhusammuti, taṃ vināti attho. Tenāha ‘‘yaṃ saṅgho’’tiādi. Avippavāsasammutiṃ detīti avippavāsā sammuti, avippavāsāya vā sammuti avippavāsasammuti, taṃ ñattidutiyena kammena detīti attho.


以下是巴利文的完整直译:
如果是一家的田地,并且有围墙,在田地内放置衣服后应该住在田地内。如果没有围墙,不应离开衣服伸手可及的距离。如果是不同家庭的田地,并且有围墙,在田地内放置衣服后应该住在田地门口,或者不应离开它伸手可及的距离。如果没有围墙,不应离开衣服伸手可及的距离。谷仓和园林两者也是这个方法。但是在精舍里,决定与住处所说的相同。
在树下,中午时周围阳光照射的地方,在那个地方不稀疏的区域内,应该放在那个阴影覆盖的范围内。如果放在枝叶稀疏的树的阳光照射处,黎明升起时那个比丘不在它伸手可及的距离内,在其他地方也在它的阴影里,成为应舍弃的。如果是不同家庭的树,不应离开衣服伸手可及的距离。
在露天处,在毗陀山森林等森林里,在海中渔民无法到达的小岛上,放置衣服后应该住在周围七辆车距离内的任何地方,应该理解住在这以外的地方就称为离衣。
因为这个详细解释在这里没有说,而在《一切善见律注》中说了,所以说"这里是简略"等。这里是指在"离开三衣"这个词中。简略是指简略解释。但是在这里的经文中,"一界的村庄,非一界的"等以不分别的方式列出纲要后,村庄、住处、仓库、田地、谷仓、园林、精舍的一界和非一界性质以"一界的村庄是指属于一家并有围墙或无围墙的村庄"等方式从有围墙无围墙的角度解释。但是塔楼、殿堂、宫殿、露台、船、商队、树下、露天处没有这样说,而是以"属于一家的塔楼,属于不同家庭的塔楼"等方式从属于一家和不同家庭的角度解释,最后"一界的露天处是指在无村落的森林中周围七辆车距离内是一界,超过那个是非一界"这样解释一界和非一界性质。因此应该理解在村庄等中有围墙的是一界,无围墙的是非一界,在塔楼等中属于一家的是一界,属于不同家庭的是非一界。露天处应该按所说的方法理解。有些人说界限在"一界的村庄,非一界的"等中是指门,在"一界的露天处"中是指周围七辆车距离的范围。
除了比丘同意,比丘同意是指僧团给予比丘的同意,没有那个,这是意思。因此说"僧团"等。给予不离衣同意是指不离衣的同意,或者为了不离衣的同意是不离衣同意,以白二羯磨给予,这是意思。


Santaruttarenāti ‘‘antara’’nti antaravāsako vuccati, ‘‘uttara’’nti uttarāsaṅgo, saha antarena uttaraṃ santaruttaraṃ, tena santaruttarena, saha antaravāsakena uttarāsaṅgenāti attho. Antoaruṇe paccuddhaṭeti nivattitvā sampāpuṇitumasakkontena tattheva ṭhatvā anto aruṇe paccuddhaṭe. Paccāgantabbanti yathā rogo na kuppati, tathā puna cīvarassa ṭhapitaṭṭhānaṃ āgantabbaṃ. Yato paṭṭhāya hi satthaṃ vā pariyesati, ‘‘gacchāmī’’ti ābhogaṃ vā karoti, tato paṭṭhāya vaṭṭati. ‘‘Na dāni gamissāmī’’ti evaṃ pana dhuranikkhepaṃ karontena paccuddharitabbaṃ ‘‘atirekacīvaraṭṭhāne ṭhassatī’’ti. Tenāha ‘‘tattheva vā ṭhitena paccuddharitabba’’nti. Soti yassa sammuti dinnā, so rogo. Laddhakappiyameva puna sammutidānakiccaṃ natthīti adhippāyo.

Adhiṭṭhitacīvaratāti ticīvarādhiṭṭhānanayena adhiṭṭhitacīvaratā. Vippavāso nāma yadi baddhasīmāyaṃ cīvaraṃ hoti, tato bahi aruṇuṭṭhāpanaṃ. Atha abaddhasīmāyaṃ, yathāvuttagāmādīnaṃ bahi hatthapāsātikkame aruṇuṭṭhāpanaṃ. Baddhasīmāyaṃ pana yattha katthaci cīvaraṃ ṭhapetvā antosīmāyameva yattha katthaci vasituṃ vaṭṭati. Idha apaccuddharaṇaṃ akiriyāti sambandho.

Udositasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

3. Akālacīvarasikkhāpadavaṇṇanā

Purimasikkhāpade viya etthāpi bhikkhunāti sāmiatthe karaṇavacananti āha ‘‘niṭṭhitacīvarasmiṃ bhikkhunā’’tiādi. ‘‘Akālacīvaraṃ nāma anatthate kathine ekādasamāse uppannaṃ, atthate kathine sattamāse uppannaṃ, kālepi ādissa dinnaṃ, etaṃ akālacīvaraṃ nāmā’’ti (pārā. 500) padabhājaniyaṃ vuttattā ‘‘yvāyaṃ anatthate kathine’’tiādimāha. Yvāyaṃ cīvarakālo vuttoti sambandho. Vassānassāti vassānasaṅkhātassa utuno. Pacchimo māso nāma cīvaramāso. Tasmiñhi anatthatepi kathine uppannaṃ cīvaraṃ anadhiṭṭhitaṃ, avikappitaṃ ṭhapetuṃ vaṭṭati. Pañca māsāti pacchimakattikamāso, hemantikā cattāro cāti pañca māsā. Aññadāti anatthate kathine ekādasamāse, atthate kathine sattamāse. Kālepīti ‘‘anatthate kathine cīvaramāso, atthate kathine pañca māsā’’ti yathāvuttacīvarakālepi. ‘‘Ādinā nayenā’’ti iminā ‘‘dadāmi dajjāmī’’tiādīnaṃ (pārā. aṭṭha. 

以下是巴利文的完整直译:
"带内衣和上衣"中,"内"是指内衣,"上"是指上衣,带内衣的上衣是带内衣和上衣,带那个带内衣和上衣,意思是带内衣和上衣。在黎明之内取回是指不能返回到达时,就在那里站着在黎明之内取回。应该返回是指应该以不引发疾病的方式再次返回放置衣服的地方。因为从开始寻找商队,或者生起"我要去"的想法开始就可以。但是做出"我现在不去了"这样放弃的决定时,应该取回"它将处于多余衣服的状态"。因此说"就在那里站着应该取回"。那个是指给予同意的那个疾病。意思是已经得到允许,不需要再给予同意。
决意衣服性是指按三衣决意的方法决意衣服的性质。离衣是指如果衣服在有界的界内,在界外升起黎明。如果在无界中,在如前所说的村庄等外超过伸手可及距离升起黎明。但是在有界中,可以在界内任何地方放置衣服,在界内任何地方住。这里不取回是不作为,这是连接。
仓库学处注释结束。
3. 非时衣学处注释
如前学处一样,这里的"比丘"也是表示所有格意义的工具格,所以说"衣服完成时比丘"等。因为在词义解释中说"非时衣是指未展羯絺那时在十一个月中生起的,已展羯絺那时在七个月中生起的,即使在时期也指定给予的,这称为非时衣",所以说"这个未展羯絺那时"等。这个所说的衣服时期是连接。雨季是指称为雨季的季节。最后一个月是指衣服月。因为在那个月,即使未展羯絺那,生起的衣服未决意、未分别也可以保存。五个月是指最后的迦提迦月和冬季的四个月,共五个月。其他时候是指未展羯絺那时十一个月,已展羯絺那时七个月。即使在时期是指在"未展羯絺那时衣服月,已展羯絺那时五个月"如前所说的衣服时期。"以等方式"这个词包括"我给、我将给"等

2.469) saṅgaho. Kiñcāpi cetāni sabbāni ‘‘akālacīvara’’nti vuttāni, tathāpi piṭṭhisamayeyeva uppannāni ‘‘akālacīvara’’nti idhādhippetāni.

‘‘Kāle saṅghassa idaṃ akālacīvara’’nti dinnaṃ pana akālacīvarasāmaññato atthuddhāravasena vuttaṃ. Yathā piṭṭhisamaye uppannaṃ cīvaraṃ vuṭṭhavassehi, sesehi ca sammukhībhūtehi bhājetuṃ labbhatīti akālacīvaraṃ nāma jātaṃ, tathevidampīti tadidaṃ akālacīvarasāmaññaṃ. Yadi evaṃ ‘‘puggalassa vā idaṃ tuyhaṃ ‘dammī’tiādinā nayena dinna’’nti kasmā vuttaṃ, na hi puggalassa ādissa dinnaṃ kenaci bhājanīyaṃ hotīti? Nāyaṃ virodho, ādissa dānasāmaññato labbhamānamatthaṃ dassetuṃ tathā vuttanti. Attano vā dhanenāti attano kappāsasuttādinā dhanena. Imassa ‘‘uppajjeyyā’’ti iminā sambandho veditabbo. ‘‘Sīmāya detī’’tiādi puggalādhiṭṭhānanayena vuttaṃ. Ettha pana sīmāya dānaṃ ekā mātikā, katikāya dānaṃ dutiyā…pe… puggalassa dānaṃ aṭṭhamā.

‘‘Parikkhepārahaṭṭhānenā’’ti iminā aparikkhittassa vihārassa dhuvasannipātaṭṭhānādito paṭhamaleḍḍupātassa anto upacārasīmāti dasseti. Idāni dutiyaleḍḍupātassapi anto upacārasīmāyevāti dassetuṃ ‘‘apicā’’tiādi āraddhaṃ. Dhuvasannipātaṭṭhānampi sīmāpariyantagatameva veditabbaṃ. Āvāse vaḍḍhante vaḍḍhatīti sace upacārato abahibhūto hutvā āvāso vaḍḍhatīti adhippāyo. Mahāpaccariyaṃ pana ‘‘bhikkhūsupi vaḍḍhantesu vaḍḍhatī’’ti vuttaṃ. ‘‘Sace vihāre sannipatitabhikkhūhi saddhiṃ ekābaddhā hutvā yojanasatampi pūretvā nisīdanti, yojanasatampi upacārasīmāva hoti, sabbesaṃ lābho pāpuṇātī’’ti (mahāva. aṭṭha. 379) samantapāsādikāyaṃ vuttaṃ. Bhikkhunīnaṃ ārāmapavesanasenāsanāpucchanānīti āgantukagamikānaṃ bhikkhunīnaṃ ārāmapavesanāpucchanaṃ, senāsanāpucchanañcāti attho. Tathā hi āgantukāya bhikkhuniyā ārāmapavesanaṃ āpucchitabbaṃ, gamikāya saṅghikaṃ dasavidhaṃ senāsanaṃ. Ettha ca kiñcāpi ‘‘bhikkhunīna’’nti vuttaṃ, gamikassa pana bhikkhussāpi imissāyeva sīmāya vasena senāsanāpucchanaṃ veditabbaṃ.

Parivāsamānattārocananti pārivāsikamānattacārīnaṃ parivāsārocanaṃ, mānattārocanañca. Vassacchedanissayasenāsanaggāhādividhānanti vassacchedavidhānaṃ, nissayaggāhavidhānaṃ, senāsanaggāhavidhānanti attho. Ādisaddena nissayapaṭippassaddhi, lābhaggāho āgantukavattaṃ pūretvā ārāmapavesananti evamādikaṃ saṅgaṇhāti. Imissāva sīmāya vasenāti upacārasīmāyevāti yathāsambhavaṃ anto, bahi ca imassa sabbassa labbhanato vuttaṃ.

Lābhatthāya ṭhapitā sīmā lābhasīmā (mahāva. 379), sā ca kho neva sammāsambuddhena anuññātā, na dhammasaṅgāhakattherehi ṭhapitā, apica kho lābhadāyakehi. Tenāha ‘‘yaṃ rājarājamahāmattādayo’’tiādi. Samantāti vihārassa samantā. Yanti suṅkasassādi. ‘‘Sīmaṃ ṭhapentī’’ti pāṭhaseso. Ekassa rañño āṇāpavattiṭṭhānanti coḷabhogo keraḷabhogoti evaṃ ekekassa rañño āṇāpavattiṭṭhānaṃ. Dvidhā āpo gato etthāti dīpo, oghena anajjhotthato bhūmibhāgo, sova sīmā dīpasīmā. Tenāha samuddantenā’’tiādi. Cakkavāḷasīmā cakkavāḷapabbateneva paricchinnāti āha ‘‘ekacakkavāḷapabbataparikkhepabbhantaraṃ cakkavāḷasīmā’’ti.


以下是巴利文的完整直译:
虽然这些都称为"非时衣",但是这里指的是在后期生起的"非时衣"。
"在时期给僧团这个非时衣"是从非时衣的共性提取意义而说的。就像在后期生起的衣服可以由已出雨安居者和其他在场者分配而称为非时衣一样,这也是如此,这就是非时衣的共性。如果是这样,为什么说"或者以'我给你这个'等方式给个人",因为指定给个人的不能被任何人分配?这不是矛盾,是为了显示从指定布施的共性获得的意义而这样说的。或者以自己的财物是指以自己的棉线等财物。这个应该理解与"可能生起"相连。"在界内给予"等是按个人决意的方式说的。这里在界内给予是第一个纲要,以规约给予是第二个......给个人是第八个。
"以应围墙的地方"这个词显示未围墙的精舍从固定集会处等第一投石距离内是界域。现在为了显示第二投石距离内也是界域,开始说"而且"等。固定集会处也应该理解为包含在界的范围内。住处增长时增长是指如果住处在不超出界域的情况下增长,这是意思。但是在《大疏》中说"比丘增长时也增长"。在《一切善见律注》中说"如果与在精舍集会的比丘连在一起甚至充满一百由旬,一百由旬也是界域,所有人都得到利养"。比丘尼进入园林和询问住处是指来访和离去的比丘尼询问进入园林和询问住处,这是意思。因此来访的比丘尼应该询问进入园林,离去的应该询问十种僧团的住处。这里虽然说"比丘尼",但是离去的比丘也应该理解按这个界询问住处。
别住和摩那埵的告知是指别住者和行摩那埵者告知别住和告知摩那埵。破安居、依止、取住处等规定是指破安居的规定、取依止的规定、取住处的规定,这是意思。等字包括解除依止、取利养、完成来访者义务后进入园林等。只按这个界是指因为这一切都按情况在界域内外获得而这样说。
为了利养而设立的界是利养界,它不是正等觉者允许的,也不是结集法的长老们设立的,而是由施主们设立的。因此说"国王、大臣等"等。周围是指精舍周围。是指税收、谷物等。应补充"设立界"。一个国王的统治范围是指像朱罗领土、克拉拉领土这样每个国王的统治范围。水分两边流过的是岛,不被洪水淹没的土地,那个就是界称为岛界。因此说"以海边"等。轮围界由轮围山限定,所以说"在一个轮围山围绕之内是轮围界"。


Sesāti khaṇḍasīmādayo. Khaṇḍasīmāya demāti dinnanti khaṇḍasīmāya kenaci kammena sannipatitaṃ saṅghaṃ disvā ‘‘khaṇḍasīmāyaṃ saṅghassa demā’’ti dinnaṃ. Khaṇḍasīmāya ṭhite rukkhe vā pabbate vā ṭhitopi heṭṭhā vā pathavivemajjhagatopi khaṇḍasīmāyeva ṭhitoti veditabbo. Samānasaṃvāsasīmāya dinnanti ‘‘samānasaṃvāsasīmāya dammī’’ti dinnaṃ. Esa nayo sesesupi. Khaṇḍasīmā sīmantarikaṭṭhānaṃ na pāpuṇāti tattha samānasaṃvāsasīmāya abhāvatoti adhippāyo. Samānasaṃvāsaavippavāsasīmāsu dinnassa idaṃ nānāttaṃ – ‘‘avippavāsasīmāya dammī’’ti dinnaṃ gāmaṭṭhānaṃ na pāpuṇāti. Kasmā? ‘‘Ṭhapetvā gāmañca gāmūpacārañcā’’ti (mahāva. 144) vuttattā . ‘‘Samānasaṃvāsasīmāya dammī’’ti dinnaṃ pana gāme ṭhitānampi pāpuṇātīti. Abbhantarasīmāudakukkhepasīmāsu dinnanti tattha uposathādiatthāya sannipatite disvā ‘‘imissā abbhantarasīmāya demā’’tiādinā dinnaṃ. Janapadaraṭṭharajjadīpacakkavāḷasīmāsupi gāmasīmādīsu vuttasadisova vinicchayoti āha ‘‘janapadasīmādīsū’’tiādi. Ekopi gantvā sabbesaṃ saṅgaṇhituṃ labhatīti ekopi gantvā idha vassaggena bhājetvā gahetvā āgantuṃ labhatīti attho. Ekoti sabhāgo eko bhikkhu, ayampi bhāgameva gahetuṃ labhati. Tenāha ‘‘sabhāgānaṃ bhāgaṃ gaṇhātī’’ti.

Evaṃ tāva yo sīmaṃ parāmasitvā deti, tassa dāne vinicchayaṃ vatvā idāni yo ‘‘asukasīmāyā’’ti vattuṃ na jānāti, kevalaṃ ‘‘sīmā’’ti vacanamattameva jānanto vihāraṃ āgantvā ‘‘sīmāya dammī’’ti vā ‘‘sīmaṭṭhakasaṅghassa dammī’’ti vā bhaṇati, tattha vinicchayaṃ dassetuṃ ‘‘yo pana vihāraṃ pavisitvā’’tiādimāha. Kataranti katarasīmaṃ. Ahametaṃ bhedaṃ na jānāmīti ahaṃ ‘‘asukā sīmā’’ti etaṃ vibhāgaṃ na jānāmi. Upacārasīmaṭṭhehi bhājetabbaṃ lābhassa upacārasīmāya paricchinnattāti adhippāyo. Sāti samānalābhakatikā.

Yattha mayhaṃ dhuvakārā karīyantīti (mahāva. aṭṭha. 379) ettha yasmiṃ vihāre tassa cīvaradāyakassa santakaṃ saṅghassa pākavattaṃ vā vattati. Yasmiṃ vihāre bhikkhū attano bhāraṃ katvā sadā gehe bhojeti, yattha vā anena āvāso vā kārito, salākabhattādīni vā nibaddhāni, ime dhuvakārā nāma. Yena pana sakalopi vihāro patiṭṭhāpito, tattha vattabbameva natthi. Tenāha ‘‘yattha tassa pākavattaṃ vā vattatī’’tiādi. Tattha pākavattanti dānavattaṃ. Vattatīti pavattati. Yatoti yasmā vihārā. Yatthāti yasmiṃ vihāre. Sabbatthāti sabbesu vihāresu. Mātikaṃ āropetvāti ekasmiṃ vihāre bhikkhū bahutarā, ekasmiṃ thokatarā, ekañca vatthaṃ, dhuvakāraṭṭhānañca bahukaṃ, kattha demāti pucchitvā, yadi pana mañco vā pīṭhaṃ vā ekameva hoti, taṃ pucchitvā yassa vā vihārassa, ekavihārepi vā yassa senāsanassa so vicāreti, tattha dātabbaṃ. Sacepi ‘‘asukabhikkhu gaṇhatū’’ti vadati, vaṭṭati. Atha ‘‘mayhaṃ dhuvakāre dethā’’ti vatvā avicāretvāva gacchati, saṅghassapi vicāretuṃ vaṭṭati. Evaṃ pana vicāretabbaṃ – ‘‘saṅghattherassa vasanaṭṭhāne dethā’’ti vattabbaṃ. Sace tattha senāsanaṃ paripuṇṇaṃ hoti, yattha nappahoti, tattha dātabbaṃ. Sace eko bhikkhu ‘‘mayhaṃ vasanaṭṭhāne senāsanaparibhogabhaṇḍaṃ natthī’’ti vadati, tattha dātabbaṃ.


以下是巴利文的完整直译:
其余的是指小界等。给予小界是指看到为某个羯磨在小界集会的僧团后说"我们给小界的僧团"而给予的。应该理解站在小界的树上或山上,或者在地下中心也是站在小界内。给予同住界是指说"我给同住界"而给予的。其他的也是这个方法。小界不到达界间地,因为那里没有同住界,这是意思。在同住界和不离衣界给予有这个区别 - 说"我给不离衣界"而给予的不到达村庄地。为什么?因为说"除了村庄和村庄近郊"。但是说"我给同住界"而给予的也到达站在村庄里的人。给予内界和水界是指看到在那里为布萨等目的集会后说"我们给这个内界"等而给予的。在地区、国家、王国、洲、轮围界中的决定也与村界等所说的相同,所以说"在地区界等"等。一个人也可以去为所有人收集是指一个人也可以去这里按雨安居年龄分配后拿了回来,这是意思。一个是指一个同类的比丘,他也只能拿份额。因此说"拿同类的份额"。
这样首先说了提到界而给予的人的布施的决定后,现在为了显示不知道说"某某界",只知道说"界"这个词而来到精舍说"我给界"或"我给住在界内的僧团"的人的决定,说"但是进入精舍后"等。哪个是指哪个界。我不知道这个区别是指我不知道"某某界"这个区分。应该由住在界域内的人分配,因为利养被界域限定,这是意思。那个是指相同利养的规约。
在"我的常务在哪里做"中,在哪个精舍那个衣服施主的僧团的常食等运作。在哪个精舍比丘把它当作自己的责任而经常在家里供养,或者他建造了住处,或者固定了票食等,这些称为常务。但是如果整个精舍都是他建立的,就不用说了。因此说"他的常食等运作的地方"等。其中常食是指布施的食物。运作是指进行。从哪里是指从哪些精舍。在哪里是指在哪个精舍。所有地方是指所有精舍。提出纲要是指在一个精舍比丘较多,在一个较少,一件衣服,常务处较多,问应该给哪里,如果只有一张床或一张椅子,问了之后应该给他决定的精舍,或者即使在一个精舍也给他决定的住处。即使他说"某某比丘拿",也可以。如果说"给我的常务处"后不决定就走了,僧团也可以决定。应该这样决定 - 应该说"给僧团上座的住处"。如果那里的住处已满,应该给不够的地方。如果一个比丘说"我的住处没有使用住处的物品",应该给那里。


Saṅghassadammīti dinnanti ‘‘imāni cīvarāni saṅghassa dammī’’ti evaṃ dinnaṃ. Tato bahiddhāpīti upacārasīmāto bahiddhāpi. Tehi saddhinti upacārasīmāgatehi saddhiṃ. Ekābaddhānañca pāpuṇāti parisāvasena vaḍḍhitā sīmā hotīti katvāti adhippāyo. Tasmāti yasmā upacārasīmāgatānaṃ pāpuṇāti, yasmā ca tato bahiddhāpi upacārasīmokkantehi ekābaddhānaṃ pāpuṇāti, tasmā. Tesanti upacārasīmāgatānaṃ, tato bahiddhā tehi saddhiṃ ekābaddhānañca. Gāhate satīti antevāsikādike gaṇhante sati. Asampattānampīti upacārasīmāyaṃ ṭhitehi ghaṇṭiṃ paharitvā kālaṃ ghosetvā lābhabhājanaṭṭhānaṃ asampattānampi upacārasīmāya paviṭṭhānaṃ, tehi vā saddhiṃ ekābaddhānaṃ hutvā attano vihāradvāre vā antovihāreyeva vā ṭhitānañcāti attho. Bhāgo dātabboti saṅghanavakassa dinnepīti adhippāyo. Dutiyabhāge pana therāsanaṃ āruḷhe āgatānaṃ paṭhamabhāgo na pāpuṇāti. Dutiyabhāgato vassaggena dātabbaṃ.

Sace pana ‘‘bahiupacārasīmāyaṃ ṭhitānaṃ dethā’’ti vadanti, na dātabbaṃ. Yadi pana vihāro mahā hoti, therāsanato paṭṭhāya vatthesu dīyamānesu alasajātikā mahātherā pacchā āgacchanti, ‘‘bhante, vīsativassānaṃ dīyati, tumhākaṃ ṭhitikā atikkantā’’ti na vattabbā. Ṭhitikaṃ ṭhapetvā tesaṃ datvā pacchā ṭhitikāya dātabbaṃ.

‘‘Asukavihāre kira bahucīvaraṃ uppanna’’nti sutvā yojanantarikavihāratopi bhikkhū āgacchanti, sampattasampattānaṃ ṭhitaṭṭhānato paṭṭhāya dātabbaṃ, ayamettha saṅkhepo. Vitthāro pana samantapāsādikāya cīvarakkhandhakavaṇṇanāyaṃ (mahāva. aṭṭha. 379) vuttanayena veditabbo.

Evaṃ vihāraṃ pavisitvā ‘‘imāni cīvarāni saṅghassa dammī’’ti dinnesu vinicchayaṃ vatvā idāni bahiupacārasīmāyaṃ bhikkhuṃ disvā ‘‘saṅghassa dammī’’ti dinnesu vinicchayaṃ dassetuṃ ‘‘yaṃ panā’’tiādi vuttaṃ. Ekābaddhaparisāya pāpuṇātīti sace yojanaṃ pharitvā parisā ṭhitā hoti, ekābaddhā ce, sabbesaṃ pāpuṇātīti attho. Ekābaddhatā cettha dvādasahatthabbhantarato paricchinditabbā. Tenāha ‘‘ye panā’’tiādi.

Ubhatosaṅghassa dinnanti (mahāva. aṭṭha. 379) ‘‘ubhatosaṅghassa dammī’’ti dinnaṃ. ‘‘Dvedhāsaṅghassa dammi, dvinnaṃ saṅghānaṃ dammi, bhikkhusaṅghassa ca bhikkhunisaṅghassa ca dammī’’ti vuttepi ubhatosaṅghassa dinnameva hoti. Upaḍḍhaṃ bhikkhūnaṃ, upaḍḍhaṃ bhikkhunīnaṃ dātabbanti dve bhāge same katvā eko bhāgo bhikkhūnaṃ, eko bhāgo bhikkhunīnaṃ dātabbo. Gahetuṃ labhati ubhatosaṅghaggahaṇena gahitattāti adhippāyo. Cetiyassāti thūpādino. Tañhi dhātāyatanādibhāvena citattā, lokassa cittīkāraṭṭhānatāya ca ‘‘cetiya’’nti vuccati. Na koci visesoti āha ‘‘idha pana cetiyassā’’tiādi.

‘‘Ubhatosaṅghassa ca tuyhañca cetiyassa cā’’ti vutte pana dvāvīsatikoṭṭhāse katvā dasa bhikkhūnaṃ, dasa bhikkhunīnaṃ, eko puggalassa, eko cetiyassa dātabbo. Tattha puggalo saṅghatopi attano vassaggena puna gahetuṃ labhati, cetiyassa ekoyeva. Ayaṃ pana vāro yathāvutteneva nayena ñāyatīti katvā idha na vutto. Samantapāsādikāyaṃ (mahāva. aṭṭha. 379) pana vuttoyeva.


以下是巴利文的完整直译:
给僧团是指这样说"我给这些衣服给僧团"而给予的。在那外面也是指在界域外也。与他们一起是指与来到界域的人一起。也到达连在一起的人,因为认为界因众而增长,这是意思。因此是指因为到达来到界域的人,因为也到达从那外面与超出界域的人连在一起的人,所以。他们的是指来到界域的人,和从那外面与他们连在一起的人。当拿取时是指当拿取弟子等时。也未到达的是指未到达界域内敲钟宣布时间后分配利养的地方的人,或者与他们连在一起站在自己精舍门口或精舍内的人,这是意思。应该给份额是指即使给了僧团最后的人,这是意思。但是在第二份中,上座位已满后来的人不得到第一份。应该从第二份按雨安居年龄给予。
但是如果说"给站在界域外的人",不应该给。但是如果精舍很大,从上座位开始给衣服时,懒惰的大长老后来到,不应该说"尊者,正在给二十雨安居的人,你们的顺序已经过了"。应该保留顺序给他们后再按顺序给予。
听说"某某精舍生起很多衣服"后,比丘们从一由旬外的精舍也来,应该从到达的人站立的地方开始给予,这是这里的简略。但是详细应该按《一切善见律注》衣篇注释中所说的方法理解。
这样说了进入精舍后说"我给这些衣服给僧团"而给予的决定后,现在为了显示在界域外看到比丘说"我给僧团"而给予的决定,说"但是"等。到达连在一起的众是指如果众遍满一由旬而站着,如果是连在一起的,到达所有人,这是意思。这里连在一起应该从十二肘内限定。因此说"但是那些"等。
给两部僧团是指说"我给两部僧团"而给予的。说"我给分为两部的僧团,我给两个僧团,我给比丘僧团和比丘尼僧团"也是给两部僧团。应该给一半给比丘,一半给比丘尼是指平分为两份后,一份应该给比丘,一份应该给比丘尼。可以拿取,因为被两部僧团的概念包含,这是意思。塔是指塔等。因为它以舍利处等的状态被积聚,因为是世人尊敬的地方,所以称为"塔"。没有什么特别,所以说"但是这里给塔"等。
但是当说"给两部僧团和你和塔"时,应该分为二十二份,十份给比丘,十份给比丘尼,一份给个人,一份给塔。其中个人可以从僧团再按自己的雨安居年龄拿取,塔只有一份。但是这个轮次按已说的方法就知道了,所以这里没有说。但是在《一切善见律注》中说了。


Namajjhe bhinditvā dātabbaṃ ‘‘bhikkhunīna’’nti puggalikavasena vuttattā. Puggalo visuṃ na labhatīti pubbe viya visuṃ puggalikakoṭṭhāsaṃ na labhati. Pāpuṇanaṭṭhānato ekameva labhatīti attano vassaggena pattabbaṭṭhānato ekameva koṭṭhāsaṃ labhati. Kasmā? Bhikkhusaṅghaggahaṇena gahitattā. ‘‘Bhikkhusaṅghassa ca bhikkhunīnañca tuyhañca cetiyassa cā’’ti vuttepi cetiyassa ekapuggalapaṭivīso labbhati, puggalassa visuṃ na labbhati. Tasmā ekaṃ cetiyassa datvā avasesaṃ bhikkhū ca bhikkhuniyo ca gaṇetvā bhājetabbaṃ. Tenāha ‘‘cetiyassa cāti vutte panā’’tiādi.

Tehi saddhiṃ puggalacetiyaparāmasanaṃ anantaranayasadisamevāti tehi bhikkhūhi bhikkhunīhi saddhiṃ puggalassa ca cetiyassa ca gahaṇaṃ anantaranayasadisamevāti attho. ‘‘Bhikkhūnañca bhikkhunīnañca tuyhañca, bhikkhūnañca bhikkhunīnañca cetiyassa ca, bhikkhūnañca bhikkhunīnañca tuyhañca cetiyassa cā’’ti vuttepi cetiyassa ekapaṭivīso labbhati, puggalassa visuṃ natthi, bhikkhū ca bhikkhuniyo ca gaṇetvāva bhājetabbanti vuttaṃ hoti. Puggalassa visuṃ na labbhatīti puggalassa visuṃ paṭivīso na labbhati, vassaggena ekova labbhatīti attho. ‘‘Bhikkhusaṅghassa ca cetiyassa cā’’ti vutte pana cetiyassa visuṃ paṭivīso labbhatīti āha ‘‘cetiyassa pana labbhatī’’ti. ‘‘Bhikkhusaṅghassa ca tuyhañca cetiyassa cā’’ti vuttepi cetiyasseva visuṃ labbhati, na puggalassa. Cetiyassa pana labbhatiyevāti ‘‘bhikkhūnañca cetiyassa cā’’ti vutte pana cetiyassa visuṃ paṭivīso labbhatīti attho. ‘‘Bhikkhūnañca tuyhañca cetiyassa cā’’ti vuttepi cetiyasseva visuṃ labbhati, na puggalassa. Bhikkhunisaṅghaṃ ādiṃ katvāpi evameva yojetabbaṃ.

Etthāha – yaṃ panetarahi (mahāva. aṭṭha. 379) paṇḍitamanussā sadhātukaṃ paṭimaṃ vā cetiyaṃ vā ṭhapetvā buddhappamukhassa ubhatosaṅghassa dānaṃ denti, paṭimāya vā cetiyassa vā purato ādhārake pattaṃ ṭhapetvā dakkhiṇodakaṃ datvā ‘‘buddhānaṃ demā’’ti, tattha yaṃ paṭhamaṃ khādanīyaṃ bhojanīyaṃ denti, vihāraṃ vā āharitvā ‘‘idaṃ cetiyassa demā’’ti piṇḍapātañca mālāgandhādīni ca denti, tattha kathaṃ paṭipajjitabbanti? Vuccate – mālāgandhādīni tāva cetiye āropetabbāni, vatthehi paṭākā, telena padīpā kātabbā, piṇḍapātamadhuphāṇitādīni pana yo nibaddhacetiyajaggako hoti pabbajito vā gahaṭṭho vā, tassa dātabbāni. Nibaddhajaggake asati āhaṭabhattaṃ ṭhapetvā vattaṃ katvā paribhuñjituṃ vaṭṭati. Upakaṭṭhe kāle bhuñjitvā pacchāpi vattaṃ kātuṃ vaṭṭatiyeva.

Mālāgandhādīsu ca yaṃ kiñci ‘‘idaṃ haritvā cetiyapūjaṃ karothā’’ti vutte dūrampi haritvā pūjetabbaṃ. ‘‘Bhikkhusaṅghassa harā’’ti vuttepi haritabbaṃ. Sace pana ‘‘ahaṃ piṇḍāya carāmi, āsanasālāyaṃ bhikkhū atthi, te harissantī’’ti vutte ‘‘bhante, tuyhaṃyeva dammī’’ti vadati, bhuñjituṃ vaṭṭati. Atha pana ‘‘bhikkhusaṅghassa dassāmī’’ti harantassa gacchato antarāva kālo upakaṭṭho hoti, attano pāpetvā bhuñjituṃ vaṭṭati.


以下是巴利文的完整直译:
应该平分给予,因为说"比丘尼"是按个人的方式说的。个人不单独得到是指不像以前那样单独得到个人的份额。只从应得的地方得到一份是指只从自己按雨安居年龄应得的地方得到一份。为什么?因为被比丘僧团的概念包含。即使说"给比丘僧团和比丘尼和你和塔",塔也得到一个人的份额,个人不单独得到。因此应该给塔一份后,数比丘和比丘尼后分配剩余的。因此说"但是当说'和塔'时"等。
与他们一起提到个人和塔与前面的方法相同是指与那些比丘和比丘尼一起提到个人和塔与前面的方法相同,这是意思。即使说"给比丘和比丘尼和你,给比丘和比丘尼和塔,给比丘和比丘尼和你和塔",塔也得到一个份额,个人没有单独的,应该数比丘和比丘尼后分配,这是所说的。个人不单独得到是指个人不单独得到份额,只按雨安居年龄得到一份,这是意思。但是当说"给比丘僧团和塔"时,塔单独得到份额,所以说"但是塔得到"。即使说"给比丘僧团和你和塔",也只有塔单独得到,个人不得到。但是塔得到是指当说"给比丘和塔"时,塔单独得到份额,这是意思。即使说"给比丘和你和塔",也只有塔单独得到,个人不得到。以比丘尼僧团为首也应该这样组合。
这里有人问 - 现在有智慧的人安置有舍利的佛像或塔后,给以佛为首的两部僧团布施,或者在佛像或塔前的台子上放钵后,洒净水说"我们给佛",在那里首先给食物和饮料,或者带到精舍说"我们给这个给塔"而给施食和花香等,应该如何处理?回答 - 首先花香等应该供养在塔上,用布做旗帜,用油点灯,但是施食和蜂蜜糖浆等应该给经常照顾塔的出家人或在家人。如果没有经常照顾的人,可以放置带来的食物后做义务再食用。在时间接近时吃了后再做义务也是可以的。
在花香等中,如果说"拿这个去做供塔",即使很远也应该拿去供养。如果说"拿给比丘僧团"也应该拿去。但是如果说"我正在托钵,集会堂里有比丘,他们会拿去",他说"尊者,我只给你",可以吃。但是如果说"我会给比丘僧团"而拿着走时,中途时间接近了,可以拿到自己那里吃。


Vassaṃvuṭṭhasaṅghassa dammīti vadatīti (mahāva. aṭṭha. 379) ‘‘vassaṃvuṭṭhasaṅghassa imāni cīvarāni dammī’’ti vadati. Tesaṃ bahisīmaṭṭhānampi pāpuṇātīti atthate kathine bahisīmaṭṭhānampi yāva kathinassa ubbhārā pāpuṇāti, tasmā disāpakkantassāpi sati paṭiggāhake dātabbaṃ. Anatthate pana kathine antohemante, evañca pana vatvā dinnaṃ pacchimavassaṃvuṭṭhānampi pāpuṇāti. Yattha katthacīti yesu kesuci vihāresu. Evaṃ vadatīti ‘‘vassaṃvuṭṭhasaṅghassa dammī’’ti vadati. Tatra sammukhībhūtānaṃ sabbesaṃ pāpuṇāti piṭṭhisamaye uppannattā. Sace pana ‘‘vassaṃ vasantānaṃ dammī’’ti vadati, antovasseyeva vassaṃ vasantāva labhanti, chinnavassā na labhanti. Cīvaramāse pana ‘‘vassaṃ vasantānaṃ dammī’’ti vutte pacchimikāya vassūpagatānaṃyeva pāpuṇāti, purimikāya vassūpagatānañca chinnavassānañca na pāpuṇāti.

Cīvaramāsato paṭṭhāya yāva hemantassa pacchimo divaso, tāva ‘‘vassāvāsikaṃ demā’’ti vutte kathinaṃ atthataṃ vā hotu, anatthataṃ vā, atītavassaṃvuṭṭhānaṃyeva pāpuṇāti. Gimhānaṃ paṭhamadivasato paṭṭhāya vutte pana mātikā āropetabbā ‘‘atītavassāvāsassa pañca māsā atikkantā, anāgato catumāsaccayena bhavissati, kataravassāvāsassa desī’’ti. Sace ‘‘atītavassaṃvuṭṭhānaṃ dammī’’ti vadati, taṃantovassaṃvuṭṭhānameva pāpuṇāti, disā pakkantānampi sabhāgā gaṇhituṃ labhanti.

Sace ‘‘anāgate vassāvāsikaṃ dammī’’ti vadati, taṃ ṭhapetvā vassūpanāyikadivase gahetabbaṃ. Atha ‘‘agutto vihāro, corabhayaṃ atthi, na sakkā ṭhapetuṃ, gaṇhitvā vā āhiṇḍitu’’nti vutte ‘‘sampattānaṃ dammī’’ti vadati, bhājetvā gahetabbaṃ. Sace vadati ‘‘ito me, bhante, tatiye vasse vassāvāsikaṃ na dinnaṃ, taṃ dammī’’ti, tasmiṃ antovasse vuṭṭhabhikkhūnaṃ pāpuṇāti. Sace te disā pakkantā, añño vissāsiko gaṇhāti, dātabbaṃ. Atha ekoyeva avasiṭṭho, sesā kālaṅkatā, sabbaṃ ekasseva pāpuṇāti. Sace ekopi natthi, saṅghikaṃ hoti, sammukhībhūtehi bhājitabbaṃ.

Yehi nimantitehi yāgu pītāti (mahāva. aṭṭha. 379) nimantitehi yehi bhikkhūhi yāgu pītā, yehi pana bhikkhācāravattena gharadvārena gacchantehi vā gharaṃ paviṭṭhehi vā yāgu laddhā, yesaṃ vā āsanasālato pattaṃ āharitvā manussehi nītā, yesaṃ vā therehi pesitā, tesaṃ na pāpuṇāti. Sace pana nimantitabhikkhūhi saddhiṃ aññepi bahū āgantvā antogehañca bahigehañca pūretvā nisinnā, dāyako ca evaṃ vadati ‘‘nimantitā vā hontu, animantitā vā, yesaṃ mayā yāgu dinnā, sabbesaṃ imāni vatthāni hontū’’ti, sabbesaṃ pāpuṇāti. Yehi pana therānaṃ hatthato yāgu laddhā, tesaṃ na pāpuṇāti. Atha so ‘‘yehi mayhaṃ yāgu pītā, sabbesaṃ hotū’’ti vadati, sabbesaṃ pāpuṇāti. Bhattakhajjakādīhīti ettha ādisaddenapi cīvarasenāsanabhesajjānaṃ gahaṇaṃ.


以下是巴利文的完整直译:
说"我给已度过雨安居的僧团"是指说"我给这些衣服给已度过雨安居的僧团"。也到达他们在界外的地方是指在已展羯絺那时也到达界外的地方直到羯絺那的撤销,因此即使已离开的人也应该给有接受者。但是在未展羯絺那时在冬季内,这样说而给予的也到达最后度过雨安居的人。在任何地方是指在任何精舍。这样说是指说"我给已度过雨安居的僧团"。到达那里在场的所有人,因为在后期生起。但是如果说"我给正在度雨安居的人",只有在雨安居内正在度雨安居的人得到,中断雨安居的人不得到。但是在衣月说"我给正在度雨安居的人"时,只到达在后雨安居期入雨安居的人,不到达在前雨安居期入雨安居的人和中断雨安居的人。
从衣月开始直到冬季的最后一天,如果说"我们给雨安居布施",无论是否已展羯絺那,只到达已度过去年雨安居的人。但是从夏季第一天开始说时,应该提出纲要"过去雨安居的五个月已过去,未来的将在四个月后到来,你给哪个雨安居的?"如果说"我给已度过去年雨安居的人",只到达那个雨安居内度过的人,离开的人的同类也可以拿取。
如果说"我给未来雨安居的布施",应该保存那个直到入雨安居日拿取。如果说"精舍不安全,有盗贼的危险,不能保存,或者拿着四处走",他说"我给在场的人",应该分配后拿取。如果说"尊者们,从这里开始我第三年的雨安居布施没有给,我给那个",到达那个雨安居内度过的比丘。如果他们离开了,其他可信的人拿取,应该给。如果只剩一个人,其他人去世了,全部到达那一个人。如果一个人也没有,成为僧团的,应该由在场的人分配。
被邀请而喝粥的人是指被邀请的比丘喝了粥,但是按托钵行为从门到门走或进入家里得到粥的比丘,或者从**堂拿钵被人带去的比丘,或者被长老们派去的比丘,不到达他们。但是如果与被邀请的比丘一起很多其他人来填满房子内外而坐,施主这样说"无论是被邀请的还是未被邀请的,凡是我给了粥的人,这些衣服都是他们的",到达所有人。但是从长老们手中得到粥的人,不到达他们。如果他说"凡是喝了我的粥的人,都是他们的",到达所有人。饭和硬食等中,这里等字也包括衣服、住处、药品。


Puggalassāti (mahāva. aṭṭha. 379) sammukhāsammukhabhūtassa puggalassa. Tenāha ‘‘idaṃ cīvara’’ntiādi. Sace pana ‘‘idaṃ tumhākañceva tumhākaṃ antevāsikānañca dammī’’ti evaṃ vadati, therassa ca antevāsikānañca pāpuṇāti. Uddesaṃ gahetuṃ āgato, gahetvā gacchanto ca atthi, tassāpi pāpuṇāti. Tumhehi saddhiṃ nibaddhacārikabhikkhūnaṃ dammī’’ti vutte uddesantevāsikānaṃ vattaṃ katvā uddesaparipucchādīni gahetvā vicarantānaṃ sabbesaṃ pāpuṇāti. Etthāti aṭṭhasu mātikāsu. Yadi pana ayamettha saṅkhepakathā, vitthāro pana kathaṃ ñātabboti āha ‘‘samantapāsādikāyaṃ vutto’’ti. Samantapāsādikāyaṃ cīvarakkhandhakavaṇṇanāyaṃ (mahāva. aṭṭha. 379) vuttoti attho.

‘‘Ñātakehi vā me cīvaratthāya pesitaṃ, mittehi vā pesitaṃ, te ābhate cīvare dassantī’’ti evaṃ ñātito vā mittato vā paccāsā hotīti veditabbaṃ. Kappiyabhaṇḍenāti kappāsasuttādinā attano dhanena. Saṇhanti sukhumaṃ. Aññaṃ paccāsācīvaraṃ labhitvā eva kālabbhantare kāretabbanti aññaṃ mūlacīvarasadisaṃ paccāsācīvaraṃ labhitvāyeva māsabbhantare kāretabbaṃ. Tañca kho satiyāyeva paccāsāya, asatiyā pana paccāsāya mūlacīvaraṃ dasāhaṃ ce sampattaṃ, tadaheva adhiṭṭhātabbaṃ. Tenāha ‘‘sace na labhatī’’tiādi. Paccāsācīvarampi parikkhāracoḷaṃ adhiṭṭhātabbanti paṭhamataraṃ uppannaṃ thūlapaccāsācīvarampi sandhāya vuttaṃ. Pi-saddena na kevalaṃ mūlacīvaramevāti dasseti.

Akālacīvarasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

4. Purāṇacīvarasikkhāpadavaṇṇanā

‘‘Amhākameva ñātī’’ti ñāyatīti ñāti, sāva ñātikā, na ñātikā aññātikā, tāya aññātikāya. Tenāha ‘‘na ñātikāyā’’ti. Mātito vā pitito vāti mātipakkhato vā pitipakkhato vā. Yāva sattamaṃ yuganti (pārā. aṭṭha. 

以下是巴利文的完整直译:
个人是指在场或不在场的个人。因此说"这件衣服"等。但是如果这样说"我给这个给你们和你们的弟子",到达长老和弟子们。来取教诫的,取了正在离开的也有,也到达他。如果说"我给与你们一起经常同行的比丘",到达所有为教诫弟子做义务后取教诫询问等而行走的人。这里是指在八个纲要中。但是如果这是这里的简略说法,那么详细应该如何知道?说"在《一切善见律注》中说了"。意思是在《一切善见律注》衣篇注释中说了。
"我的亲戚为衣服的目的寄来的,或朋友寄来的,他们会给带来的衣服",应该知道这样从亲戚或朋友有期待。以如法物品是指以棉线等自己的财物。细是指精细的。只有得到其他期待衣服后才应该在期间内做是指只有得到其他与原衣服相似的期待衣服后才应该在一个月内做。而且那是在有期待的情况下,在没有期待的情况下,如果原衣服到达十天,应该在当天决意。因此说"如果不得到"等。期待衣服也应该决意为资具布是指包括首先生起的粗期待衣服而说的。以"也"字显示不仅仅是原衣服。
非时衣学处注释结束。
4. 旧衣学处注释
"只是我们的亲戚"而被知道的是亲戚,那个就是亲戚,非亲戚是不是亲戚,以那个非亲戚。因此说"非亲戚"。从母亲或从父亲是指从母亲方或从父亲方。直到第七代是指

2.503-505) yāva sattamassa purisassa, sattamāya vā itthiyā āyuppamāṇaṃ, yāva pitāmahayugaṃ pitāmahiyugaṃ mātāmahayugaṃ mātāmahiyuganti vuttaṃ hoti. Atha vā yāva sattamaṃ yuganti yāva sattamadvandanti attho. Yugasaddo cettha ekasesanayena daṭṭhabbo ‘‘yugo ca yugo ca yugā’’ti. Evañhi tattha tattha dvandaṃ gahitaṃ hoti. Kenaci ākārena asambaddhāyāti bhātubhaginibhāgineyyaputtapaputtādīsu yena kenaci ākārena asambaddhāya. Pitā, pitupitā, tassa pitā, tassāpi pitāti evaṃ yāva sattamā yugā, pitā, pitumātā, tassā pitā ca mātā ca bhātā ca bhaginī ca, puttā ca, dhītaro cāti evampi uddhañca adho ca yāva sattamā yugā, pitā, pitubhātā, pitubhaginī, pituputtā, pitudhītaro, tesampi puttadhītuparamparāti evampi yāva sattamā yugā, mātā, mātumātā, tassā mātā, tassāpi mātāti evaṃ yāva sattamā yugā, mātā, mātupitā, tassa pitā ca mātā ca bhātā ca bhaginī ca puttā ca dhītaro cāti evampi uddhañca adho ca yāva sattamā yugā, mātā, mātubhātā, mātubhaginī, mātuputtā, mātudhītaro , tesampi puttadhītuparamparāti evampi yāva sattamā yugā, tāva neva mātusambandhena, na pitusambandhena yā sambaddhā, sā ‘‘aññātikā nāmā’’ti vuttaṃ hoti.

Sākiyāniyo viyāti pañcasatamattā sākiyāniyo viya. Nidassanamattañcetaṃ, tasmā bhikkhubhāve ṭhatvā parivattaliṅgā bhikkhuniyopi idha suddhabhikkhusaṅghe ‘‘upasampannā’’ icceva veditabbā. Ubhatosaṅghe vāti bhikkhunisaṅghe ñatticatutthena, bhikkhusaṅghe ñatticatutthenāti evaṃ ubhatosaṅghe vā. Purāṇacīvaranti ettha cīvaranti nivāsanapārupanupagameva adhippetanti āha ‘‘rajitvā’’tiādi. Kappaṃ katvāti kappabinduṃ datvā. ‘‘Iminā adinnakappaṃ pācittiyavatthu na hotīti dassetī’’ti (sārattha. ṭī. 

以下是巴利文的完整直译:
直到第七个男人,或第七个女人的寿命,直到祖父辈、祖母辈、外祖父辈、外祖母辈,这是所说的。或者直到第七代是指直到第七对的意思。这里代字应该按一省略的方法理解为"一代和一代是诸代"。这样在那里那里就包括了一对。以任何方式没有关系的是指与兄弟姐妹、外甥、儿子、孙子等以任何方式没有关系的。父亲、父亲的父亲、他的父亲、他的父亲,这样直到第七代;父亲、父亲的母亲、她的父亲和母亲和兄弟和姐妹和儿子们和女儿们,这样向上和向下直到第七代;父亲、父亲的兄弟、父亲的姐妹、父亲的儿子们、父亲的女儿们、他们的儿子女儿的世系,这样直到第七代;母亲、母亲的母亲、她的母亲、她的母亲,这样直到第七代;母亲、母亲的父亲、他的父亲和母亲和兄弟和姐妹和儿子们和女儿们,这样向上和向下直到第七代;母亲、母亲的兄弟、母亲的姐妹、母亲的儿子们、母亲的女儿们、他们的儿子女儿的世系,这样直到第七代,到那里无论是通过母亲关系还是父亲关系有关系的,那个被称为"非亲戚"。
像释迦女们一样是指像五百位释迦女一样。这只是举例,因此在比丘身份中改变相貌的比丘尼们在这里纯比丘僧团中也应该理解为"已受具足戒"。或在两部僧团中是指在比丘尼僧团中以白四羯磨,在比丘僧团中以白四羯磨,这样在两部僧团中。旧衣在这里衣是指适合穿着和披着的,所以说"染了"等。做了标记是指做了标记点。"以此显示未做标记不成为波逸提事"

2.505) vadanti. Paribhogasīsenāti kāyena phusitvā paribhogasīsena. Aṃseti jattumhi. Matthaketi sīsamatthake. Sace pana paccattharaṇassa heṭṭhā katvā nipajjati, hatthehi vā ukkhipitvā ākāse vitānaṃ katvā sīsena asamphusanto gacchati, ayaṃ paribhogo nāma na hoti.

Kāyavikāraṃ vā karotīti yathā sā ‘‘dhovāpetukāmo aya’’nti jānāti, evaṃ kāyavikāraṃ karoti. ‘‘Antodvādasahatthe okāse ṭhatvā upari vā khipatī’’ti iminā upacāraṃ muñcitvā orato khipantassa anāpattīti dasseti. Aññassa vā hatthe pesetīti antodvādasahatthe okāse ṭhatvā sikkhamānasāmaṇerasāmaṇeriupāsakaitthiyādīsu yassa kassaci aññassa hatthe vā peseti. Soti upāsako ca sāmaṇero ca. Upasampajjitvā dhovatīti ettha upāsako liṅge parivatte bhikkhunīsu pabbajitvā upasampajjitvā dhovati, sāmaṇero liṅge parivatte bhikkhunīsu upasampajjitvā dhovatīti yathāyogaṃ attho gahetabbo. Sace pana bhikkhuniyā hatthe dinnaṃ hoti, sace liṅge parivatte dhovati, vaṭṭati.

Ettha ca ekassa tikkhattuṃ nissajjanābhāvato tīṇipi kārentassa ekena nissaggiyaṃ, dvīhi dve dukkaṭāni. Dve kārentassa ekena nissaggiyaṃ, dutiyena dukkaṭaṃ. Tenāha ‘‘dhovanādīni tīṇī’’tiādi. ‘‘Ekena vatthunā’’ti paṭhamaṃ katvā niṭṭhāpitaṃ sandhāya vuttaṃ. Sace pana ‘‘imaṃ cīvaraṃ rajitvā dhovitvā ānehī’’ti vutte sā bhikkhunī paṭhamaṃ dhovitvā pacchā rajati, nissaggiyena dukkaṭameva, evaṃ sabbesu viparītavacanesu nayo netabbo. Sace pana ‘‘dhovitvā ānehī’’ti vuttā dhovati ceva rajati ca, dhovāpanapaccayā eva āpatti, rajane anāpatti. Evaṃ sabbattha. Tenāha ‘‘sace pana‘dhovā’ti vuttā’’tiādi. Bhikkhūnaṃ vasena ekato upasampannāya dhovāpentassa yathāvatthukamevāti āha ‘‘bhikkhunisaṅghavasenā’’tiādi.

Aññassavā santakanti aññassa santakaṃ purāṇacīvaraṃ dhovāpentassāti attho. Nisīdanapaccattharaṇanti aññassa vā attano vā santakaṃ nisīdanañceva paccattharaṇañca. Nivāsanapārupanupagasseva ca idha ‘‘purāṇacīvara’’nti adhippetattā attano santakampi nisīdanapaccattharaṇaṃ dhovāpentassa dukkaṭameva hoti, na nissaggiyaṃ. Avuttā vā dhovatīti uddesāya vā ovādāya vā āgatā kiliṭṭhacīvaraṃ disvā ṭhapitaṭṭhānato vā gahetvā, ‘‘detha ayya, dhovissāmī’’ti āharāpetvā vā dhovati ceva rajati ca ākoṭeti ca, ayaṃ avuttā dhovati nāma. Yāpi ‘‘imaṃ cīvaraṃ dhovā’’ti daharaṃ vā sāmaṇeraṃ vā āṇāpentassa bhikkhuno vacanaṃ sutvā ‘‘āharathayya, ahaṃ dhovissāmī’’ti dhovati, tāvakālikaṃ vā gahetvā dhovitvā rajitvā deti, ayampi avuttā dhovati nāma.

Aññaṃ vā parikkhāranti upāhanatthavikapattatthavikaaṃsabaddhakakāyabandhanamañcapīṭhataṭṭikādiṃ yaṃ kiñci. ‘‘Upacāre ṭhatvā’’ti vacanato pesitvā dhovanepi anāpatti. Upacāreti antodvādasahatthe okāse.

Purāṇacīvarasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.



以下是巴利文的完整直译:
有人说。以使用为首是指以身体接触后以使用为首。肩上是指肩部。头顶上是指头顶上。但是如果放在坐具下面躺下,或者用手举起在空中做顶棚而头不接触地走,这不称为使用。
或者做身体动作是指做身体动作使她知道"这个人想要洗"。"站在十二肘内的空间向上投掷"以此显示离开界域向这边投掷的无犯。或者送到别人手中是指站在十二肘内的空间送到式叉摩那、沙弥、沙弥尼、优婆塞、女人等任何其他人手中。他是指优婆塞和沙弥。受具足戒后洗在这里,应该按适当理解优婆塞改变相貌在比丘尼中出家受具足戒后洗,沙弥改变相貌在比丘尼中受具足戒后洗的意思。但是如果给了比丘尼手中,如果改变相貌后洗,是可以的。
这里因为一个人不会三次舍弃,所以让做三次的人一个尼萨耆耶,两个突吉罗。让做两次的人一个尼萨耆耶,第二个突吉罗。因此说"洗等三个"等。"以一个事物"是指首先做完后而说的。但是如果说"染了这件衣服洗了拿来"时,那个比丘尼首先洗后来染,以尼萨耆耶只有突吉罗,这样在所有相反的说法中应该推知方法。但是如果说"洗了拿来"而她既洗又染,只因让洗而犯,染无犯。这样在一切处。因此说"但是如果说'洗'而"等。对于按比丘而一起受具足戒的人让洗,只按事物而已,所以说"按比丘尼僧团"等。
或者别人的所有物是指让洗别人所有的旧衣,这是意思。坐具和卧具是指别人的或自己的坐具和卧具。因为这里"旧衣"只是指适合穿着和披着的,所以让洗自己的坐具和卧具也只是突吉罗,不是尼萨耆耶。或者未被说而洗是指为诵经或教诫而来看到脏衣服从放置的地方拿,或者说"给我,尊者,我会洗"而拿来洗和染和敲打,这称为未被说而洗。也有听到比丘对年轻人或沙弥说"洗这件衣服"后说"拿来,尊者,我会洗"而洗,或者暂时拿了洗染后给,这也称为未被说而洗。
或者其他资具是指鞋袋、钵袋、肩带、腰带、床、椅子、席子等任何东西。因为说"站在界域内",所以即使派人洗也无犯。界域是指十二肘内的空间。
旧衣学处注释结束。

5. Cīvarappaṭiggahaṇasikkhāpadavaṇṇanā

Channanti khomādīnaṃ channaṃ cīvarānaṃ majjhe. Upacāraṃ muñcitvāti dvādasahatthūpacāraṃ muñcitvā. Pi-saddena dhammakathaṃ kathentassa catasso parisā cīvarāni ca nānāvirāgavatthāni ca āharitvā pādamūle ṭhapenti, upacāre vā ṭhatvā upari khipanti, ‘‘sace sādiyati, paṭiggahitamevā’’ti ettha vattabbameva natthīti dasseti. Khipatūti divā vā rattibhāge vā khipatu. Paṭiggahitameva hotīti kiñcāpi ‘‘idaṃ bhikkhuniyā, idaṃ aññesa’’nti ñātuṃ na sakkā, tathāpi acittakabhāvena gahitameva hoti. Yassa kassaci pana anupasampannassāti sikkhamānasāmaṇerasāmaṇeriupāsakaupāsikādīsu yassa kassaci anupasampannassa. Ṭhapitanti bhikkhuniyā ṭhapitaṃ. Paṃsukūlaṃ adhiṭṭhahitvāti ‘‘assāmikaṃ ida’’nti saññaṃ uppādetvā. Assāmikañhi ‘‘paṃsukūla’’nti vuccati. Iminā ‘‘amhākamatthāya ṭhapita’’ntiādikāya saññāya gahetuṃ na vaṭṭatīti dasseti. Aññatra pārivattakāti parivattetabbaṃ parivattaṃ, parivattameva pārivattakaṃ, parivattetvā diyyamānaṃ, taṃ vināti attho. Tenāha ‘‘yaṃ antamaso harīṭakakkhaṇḍampī’’tiādi. Ābhogaṃ katvāti cittena samannāharitvā. Sace bhikkhunī vassāvāsikampi deti, tampi yathāvuttavidhānaṃ akatvā gahetuṃ na vaṭṭatīti veditabbaṃ.

Paṭilābhenāti gahaṇena. Tikapācittiyanti tīṇi parimāṇāni assāti tikaṃ,tikañca taṃ pācittiyañcāti tikapācittiyaṃ, aññātikāya ñātikasaññivematikaaññātikasaññīnaṃ vasena tīṇi pācittiyānīti attho. Ekatoupasampannāyāti bhikkhunīnaṃ santike upasampannāya. Tāya hi hatthato aññatra pārivattakā cīvaraṃ paṭiggaṇhantassa dukkaṭaṃ, bhikkhūnaṃ santike upasampannāya pana pācittiyameva. ‘‘Pattatthavikādimhi ca anadhiṭṭhātabbaparikkhāre’’ti iminā bhisicchavimpi saṅgaṇhāti. Sā hi mahantāpi senāsanasaṅgahitattā cīvarasaṅkhaṃ na gacchatīti neva adhiṭṭhānupagā, na vikappanupagā ca. Vuttañhi samantapāsādikāyaṃ ‘‘sacepi mañcappamāṇā bhisicchavi hoti, vaṭṭatiyevā’’ti (pārā. aṭṭha. 2.514). ‘‘Hatthato cīvaraṃ paṭiggaṇhātī’’ti vacanato pana aññātikāya bhikkhuniyā pesitaggahaṇepi anāpatti. Paṭiggahaṇato, parivattanākaraṇato ca kiriyākiriyaṃ.

Cīvarappaṭiggahaṇasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.



以下是巴利文的完整直译:
从衣月开始直到冬季的最后一天,说"我们给雨安居布施"时,无论是否已展羯絺那,都只到达已度过雨安居的人。但是从夏季第一天开始说时,应该提出问题"已过去的雨安居布施已经过去五个月,未来的四个月后才会到来,你给哪个雨安居布施?"。如果说"我给已度过雨安居的人",只到达那个雨安居内度过的人,已离开的人的同伴也可以拿取。
如果说"我给未来的雨安居布施",应该保存到雨安居开始的那天拿取。如果说"精舍不安全,有盗贼的危险,不能保存,也不能拿着到处走",他说"我给在场的人",应该分配后拿取。如果说"尊者,我三年前没有给雨安居布施,我现在给那个",到达那个雨安居内度过的比丘。如果他们已离开,其他可信任的人拿取,应该给。如果只剩下一个人,其他人已去世,全部到达那一个人。如果一个人也没有,成为僧团所有,应该由在场的人分配。
被邀请的人喝了粥是指被邀请的比丘喝了粥,但是以乞食行为走在门前或进入家中得到粥的人,或者从集会堂拿钵后被人带走的人,或者被长老派遣的人,不到达他们。但是如果与被邀请的比丘一起很多其他人来到,坐满了房内和房外,施主这样说"无论是被邀请的还是未被邀请的,凡是我给了粥的人,这些衣服都是他们的",到达所有人。但是从长老手中得到粥的人不到达。如果他说"凡是喝了我的粥的人,都给他们",到达所有人。饭和硬食等中,这里等字也包括衣服、住处和药品。

6. Aññātakaviññattisikkhāpadavaṇṇanā

Gehassa pati jeṭṭhoti gahapati, taṃ gahapatiṃ, idha pana apabbajito yo koci manusso adhippeto. Tenāha ‘‘bhikkhūsu apabbajitamanussa’’nti. Eseva nayo gahapatāninti etthāpi. ‘‘Viññāpeyyā’’ti idaṃ suddhakattuatthe ca hetukattuatthe ca vattatīti āha ‘‘yāceyya vā yācāpeyya vā’’ti. Yācāpanañcettha attano atthāyevāti daṭṭhabbaṃ. Evañca pana katvā ‘‘anāṇattika’’nti idaṃ samatthitaṃ hoti. Aññatra samayāti sameti ettha, etena vā saṃgacchati satto, sabhāvadhammo vā sahajātādīhi, uppādādīhi vāti samayo, kālo, dhammappavattimattatāya atthato abhūtopi hi kālo dhammappavattiyā adhikaraṇaṃ, karaṇaṃ viya ca kappanāmattasiddhena rūpena voharīyati, taṃ samayaṃ ṭhapetvāti attho. Tenāha ‘‘yo acchinnacīvaro vā hotī’’tiādi. Tattha rājādīsu yehi kehici acchinnaṃ cīvaraṃ etassāti acchinnacīvaro. Yathāha ‘‘acchinnacīvaro nāma bhikkhussa cīvaraṃ acchinnaṃ hoti, rājūhi vā corehi vā dhuttehi vā yehi kehici vā acchinnaṃ hotī’’ti. Aggiādīsu yena kenaci naṭṭhaṃ cīvarametassāti naṭṭhacīvaro. Yathāha ‘‘naṭṭhacīvaro nāma bhikkhussa cīvaraṃ agginā vā daḍḍhaṃ hoti, udakena vā vūḷhaṃ hoti, undūrehi vā upacikāhi vā khāyitaṃ hoti , paribhogajiṇṇaṃ vā hotī’’ti (pārā. 519). Samayāti aññatrasaddāpekkhāya upayogatthe nissakkavacananti āha ‘‘taṃ samaya’’nti. Aññasminti aññasmiṃ samaye.

Tikapācittiyanti aññātake aññātakasaññivematikaññātakasaññīnaṃ vasena tīṇi pācittiyāni. Samayeti yathāvutte acchinnacīvarakāle ca naṭṭhacīvarakāle ca. Ñātakappavārite vā viññāpentassāti ñātake, pavārite ca ‘‘tumhākaṃ santhataṃ dethā’’ti yācantassa. Ettha (pārā. aṭṭha. 2.521) ca saṅghavasena pavārite pamāṇameva yācituṃ vaṭṭati, puggalikavasena pavārite pana yaṃ yaṃ pavārenti, taṃ tameva viññāpetabbaṃ. Yo hi catūhi paccayehi pavāretvā sayameva sallakkhetvā kālānukālaṃ cīvarādīni divase divase yāgubhattādīni deti, evaṃ yena yena attho, taṃ taṃ deti, tassa viññāpanakiccaṃ natthi. Yo pana pavāretvā bālatāya vā satisammosena vā na deti, so viññāpetabbo. Yo ‘‘mayhaṃ gehaṃ pavāremī’’ti vadati, tassa gehaṃ gantvā yathāsukhaṃ nisīditabbaṃ nipajjitabbaṃ, na kiñci gahetabbaṃ. Yo pana ‘‘yaṃ mayhaṃ gehe atthi, taṃ pavāremī’’ti vadati, yaṃ tattha kappiyaṃ, taṃ viññāpetabbaṃ. Gehe pana nisīdituṃ vā nipajjituṃ vā na labbhati. Tassevatthāyāti ‘‘aññassā’’ti laddhavohārassa tasseva buddharakkhitassa vā dhammarakkhitassa vā atthāya. Attano dhanena gaṇhantassāti attano kappiyabhaṇḍena kappiyavohāreneva gaṇhantassa cetāpentassa, parivattāpentassāti attho.

Aññātakaviññattisikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

7. Tatuttarisikkhāpadavaṇṇanā

Taṃ-saddo cettha pakatatthavacano. Ceti nipātamattaṃ. Ceti vā yadīti attho, tassa ‘‘pavāreyyā’’ti iminā sambandho veditabbo. Pavāreyya ceti yadi pavāreyyāti attho. ‘‘Abhīti upasaggo’’ti (sārattha. ṭī. 

以下是巴利文的完整直译:
6. 向非亲戚乞求学处注释
家的主人最长者是居士,那个居士,但这里指任何未出家的人。因此说"在比丘中未出家的人"。在"居士们"这里也是相同的道理。"乞求"这个用于纯主动和使役两种意思,所以说"自己乞求或让他人乞求"。这里让他人乞求应该理解为只为自己的利益。这样做后,"非命令"这个就得到证实。除了时机是指在这里聚合,或者以此有情与共相等或生起等聚合,是时间,即使从真实意义上因为只是法的运作而不存在,时间也以假想建立的形式被说为法运作的所依和工具,意思是除了那个时机。因此说"是失去衣服的"等。其中被国王等任何人夺去衣服的是失去衣服的。如说"失去衣服是指比丘的衣服被夺,被国王或盗贼或流氓或任何人夺去"。被火等任何东西损坏衣服的是损失衣服的。如说"损失衣服是指比丘的衣服被火烧了,或被水冲走了,或被老鼠或白蚁咬了,或因使用而破旧了"。时机是与除了词有关的宾格中的离格,所以说"那个时机"。在其他是指在其他时间。
三波逸提是指对非亲戚认为是非亲戚、怀疑、认为是亲戚的三个波逸提。在时机是指如前所说的失去衣服时和损失衣服时。或者向亲戚邀请者乞求是指向亲戚和邀请者说"给你们的毯子"而乞求。这里对于按僧团邀请的可以乞求适量,但对于按个人邀请的应该乞求他们邀请的任何东西。因为有人邀请四资具后自己考虑随时给衣服等,每天给粥饭等,这样需要什么就给什么,没有乞求的必要。但是有人邀请后因愚笨或忘记而不给,他应该被乞求。有人说"我邀请我的家",去到他家后可以随意坐卧,不应该拿任何东西。但是有人说"我邀请我家里有的东西",应该乞求那里如法的东西。但是不可以在家里坐或卧。为了他自己是指为了那个得到"他人"称呼的佛护或法护。以自己的财物拿取是指以自己的如法物品通过如法交易而拿取、购买、交换,这是意思。
向非亲戚乞求学处注释结束。
7. 超过那个学处注释
这里"那个"字表示已说的意思。"和"只是虚词。或者"和"是"如果"的意思,应该理解它与"邀请"连接。"邀请和"是"如果邀请"的意思。"阿毗是前缀"

2.523-524) iminā tassa atthavisesābhāvaṃ dasseti. Tenāha ‘‘haritunti attho’’ti. Pavārasaddassa icchāyaṃ vattamānattā ‘‘icchāpeyyā’’ti vuttaṃ. Icchaṃ uppādeyyāti paccaye icchaṃ uppādeyya. Upanimantanāyetaṃ adhivacanaṃ. Tenāha ‘‘yāvattaka’’ntiādi. Nekkhammanti pabbajjaṃ. Daṭṭhūti daṭṭhuṃ. Chandānurakkhaṇatthañhettha anunāsikalopo. Khematoti nibbhayato. Kāyena vā vācāya vā abhiharitvā nimanteyyāti sambandho. Yathā ca kāyena abhihareyya, vācāya ca, taṃ vidhiṃ dassetuṃ ‘‘upanetvā’’tiādi vuttaṃ saantaranti antaravāsakasahitaṃ. Uttaranti uttarāsaṅgaṃ. Paramanti avasānaṃ. Assa cīvarassāti assa samudāyabhūtassa haritabbassa cīvarassa. Tagguṇasaṃviññāṇo hi ayaṃ bāhiratthasamāso yathā ‘‘lambakaṇṇo’’ti daṭṭhabbaṃ. Tenāha ‘‘nivāsanenā’’tiādi. Ukkaṭṭhaparicchedena hi sabbe taṃparamaṃyeva gahetuṃ labhanti.

Yasmā acchinnasabbacīvarena ticīvaramattakeneva bhikkhunā evaṃ paṭipajjitabbaṃ, aññena pana aññathāpi, tasmā taṃ vibhāgaṃ dassetuṃ ‘‘tatrāyaṃ vinicchayo’’tiādi vuttaṃ. Adhiṭṭhitacīvarassāti ticīvarādhiṭṭhānanayena vā parikkhāracoḷavasena vā yena kenaci adhiṭṭhitacīvarassa, idañca yebhuyyena adhiṭṭhahitvā cīvaraṃ paribhuñjato vuttaṃ, na pana anadhiṭṭhitacīvarassa cīvare acchinne ayaṃ vidhi na sambhavatīti. Yassa vā ticīvarato adhikampi cīvaraṃ aññattha atthi, tattha natthi, tenāpi tadā tattha abhāvato dve sādituṃ vaṭṭati. Pakatiyāva santaruttarena caratīti (sārattha. ṭī. 2.523-524) atthatakathinattā vā sāsaṅkasikkhāpadavasena vā avippavāsasammutivasena vā tatiyassa alābhena vā carati. ‘‘Dve naṭṭhānī’’ti adhikārattā vuttaṃ ‘‘dve sāditabbānī’’ti. Ekaṃ sādiyanteneva samo bhavissatīti tiṇṇaṃ cīvarānaṃ dvīsu naṭṭhena ekaṃ sādiyantena samo bhavissati ubhinnampi santaruttaraparamatāya avaṭṭhānato. Yassa ekaṃyeva hoti aññena kenaci kāraṇena vinaṭṭhasesacīvarattā.

Pañcasu naṭṭhesūti ticīvaraṃ udakasāṭikā saṃkaccikāti imesu pañcasu cīvaresu naṭṭhesu. ‘‘Ekasmiṃ vā naṭṭhe’’ti vacanavipariṇāmaṃ katvā yojetabbaṃ. Tato uttarīti santaruttaraparamato uttari.

Sesakaṃ āharissāmīti dve cīvarāni katvā ‘‘sesakaṃ puna āharissāmī’’ti attho. Sesakaṃ tuyhaṃyeva hotūti vuttassāti dānasamaye evaṃ vuttassa. Sace pana ‘‘sesakaṃ āharissāmī’’ti vatvā gahetvā gamanasamayepi ‘‘sesakaṃ tuyhaṃyeva hotū’’ti vadanti, laddhakappiyameva. Na acchinnanaṭṭhakāraṇā dinnanti bāhusaccādiguṇavasena dinnaṃ. Vuttanayenāti ‘‘ñātakappavārite vā viññāpentassa, samaye ca aññassa vā ñātakappavārite tassevatthāya viññāpentassa’’ti vuttanayena.

Tatuttarisikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

8. Paṭhamaupakkhaṭasikkhāpadavaṇṇanā

Bhikkhuṃpaneva uddissāti ettha panāti nipātamattaṃ, tathā eva-saddopi. Tenāha ‘‘itthannāmassā’’tiādi. Apadisitvāti kathetvā, ārabbhāti vā attho. Aññātakassa gahapatissāti aññātakagahapatināti attho. Karaṇatthe hi idaṃ sāmivacanaṃ. Aṭṭhakathāyaṃ pana idaṃ suviññeyyanti na vicāritaṃ. Cīvaraṃ cetāpenti parivattenti etenāti cīvaracetāpannaṃ (sārattha. ṭī. 

以下是巴利文的完整直译:
以此显示它没有特殊意义。因此说"拿来的意思"。因为邀请词用于表示愿望,所以说"使愿望"。使愿望生起是指对资具使愿望生起。这是邀请的同义词。因此说"多少"等。出离是指出家。见是指看见。这里为了保护韵律而省略鼻音。安稳是指无畏。用身体或语言带来而邀请是连接词。为了显示如何用身体带来和用语言,说"带来"等。有内衣是指带有下衣。上是指上衣。最多是指最后。这衣服是指这个作为整体要拿来的衣服。因为这是以其性质为标志的外在物复合词,应该理解如"长耳"。因此说"以下衣"等。因为按最高限度所有人只能拿那么多。
因为失去所有衣服的比丘只有三衣应该这样做,但其他人则不同,所以为了显示那个区别说"这里这是决定"等。已决意的衣服是指以三衣决意方式或以资具布方式或以任何方式已决意的衣服,这主要是对决意后使用衣服的人说的,不是说对未决意衣服的人衣服被夺时这个方法不适用。或者对于三衣以外还有其他衣服的人,在那里没有,那时因为在那里没有,可以接受两件。本来就只以内衣和上衣行走是指因为已展羯絺那或因为有疑虑学处或因为不离衣许可或因为得不到第三件而行走。因为"两件失去"的语境,所以说"两件应该接受"。接受一件就会成为相等是指三件衣服中两件失去后接受一件就会成为相等,因为两者都处于以内衣和上衣为最多的状态。对于因为某种原因其他衣服都毁坏只有一件的人。
在五件失去时是指在三衣、水浴衣、覆肩衣这五件衣服失去时。"或者一件失去"应该改变语序后连接。超过那个是指超过以内衣和上衣为最多。
我会带来剩余的是指做两件衣服后"我以后会带来剩余的",这是意思。对于被说"剩余的就是你的"的人是指在布施时这样说的。但是如果说"我会带来剩余的"后拿了,在离开时也说"剩余的就是你的",是得到如法的。不是因为失去毁坏的原因而给的是指因为多闻等功德而给的。按说的方法是指按"向亲戚邀请者乞求的,在时机和向他人的亲戚邀请者为他自己乞求的"所说的方法。
超过那个学处注释结束。
8. 第一预备学处注释
但是专门为比丘是指这里"但是"只是虚词,同样"就"也是。因此说"为某某"等。指定是指说,或者意思是关于。非亲戚的居士是指以非亲戚居士,这是作格的属格。但是在注释中因为这很容易理解所以没有解释。以此购买衣服交换的是衣资

2.528-529), cīvaramūlaṃ, na-kāro panettha āgamo, ‘‘cīvaracetāpana’’ntipi paṭhanti. Taṃ pana yasmā hiraññādīsu aññataraṃ hoti, tasmā ‘‘hiraññādika’’nti vuttaṃ. Tattha hiraññanti kahāpaṇo vuccati. Ādisaddena suvaṇṇādīnaṃ gahaṇaṃ. Upakkhaṭanti upaṭṭhāpitaṃ. Taṃ upakkharaṇaṃ tesaṃ tathā sajjitanti āha ‘‘upakkhaṭaṃ hotīti sajjitaṃ hotī’’ti. Saṃharitvā ṭhapitanti rāsiṃ katvā ṭhapitaṃ. Parivattanañca akatassa kārāpanaṃ, katassa kiṇananti āha ‘‘kāretvā vā kiṇitvā vāti attho’’ti. Acchādessāmīti pārupessāmīti vuttaṃ hoti. Tenāha ‘‘vohāravacanameta’’nti. Vohāravacananti ca upacāravacananti attho.

‘‘Tatra ce so bhikkhū’’tiādīsu ko padasambandhoti āha ‘‘yatra so gahapati vā’’tiādi. Pubbe appavāritoti ‘‘dassāmi, kīdisena te, bhante, cīvarena attho, kīdisaṃ te cīvaraṃ cetāpemī’’ti pubbe avutto. Upasaṅkamitvāti gantvā. Padabhājane pacuravohāravasena ‘‘gharaṃ gantvā’’ti (pārā. 529) vuttaṃ. Ettha ca pacuravohāravasenāti yebhuyyavohāravasena. Yebhuyyena hi gharasāmikaṃ daṭṭhukāmā tassa gharaṃ gacchantīti tatheva bahulavohāro. Vikappanti visiṭṭho kappo vikappo, vi-saddo cettha visiṭṭhattho. Tenāha ‘‘visiṭṭhakappa’’nti. Iminā vacanatthamāha. ‘‘Adhikavidhāna’’nti iminā pana adhippāyatthaṃ. Yathā pana tamāpajjatīti yenākārena taṃ vikappaṃ āpajjati. Taṃ dassetunti taṃ ākāraṃ dassetuṃ.

‘‘Sādhū’’ti ayaṃ saddo sampaṭicchanasampahaṃsanasundarāyācanādīsu dissati. Tathā hesa ‘‘sādhu, bhanteti kho so bhikkhu bhagavato bhāsitaṃ abhinanditvā anumoditvā’’tiādīsu (ma. ni. 3.86) sampaṭicchane dissati, ‘‘sādhu sādhu sāriputtā’’tiādīsu (dī. ni. 3.349; ma. ni. 1.340) sampahaṃsane.

‘‘Sādhu dhammaruci rājā, sādhu paññāṇavā naro;

Sādhu mittānamaddubbho, pāpassākaraṇaṃ sukha’’ntiādīsu. (jā. 2.18.101) –

Sundare, ‘‘sādhu me, bhante bhagavā, saṃkhittena dhammaṃ desetū’’tiādīsu (saṃ. ni. 3.64-68) āyācane, idhāpi āyācaneyeva daṭṭhabboti (dī. ni. aṭṭha. 1.189; ma. ni. aṭṭha. 1.1 mūlapariyāyasuttavaṇṇanā; su. ni. aṭṭha. 1.115 aggikabhāradvājasuttavaṇṇanā; bu. vaṃ. aṭṭha. 1.49) āha ‘‘sādhūtiāyācane nipāto’’ti. Tattha āyācaneti abhimukhaṃ yācane, abhipatthanāyanti attho. Parivitakke nipātoti sambandho. Ālapatīti āmanteti. Āyatādīsūti ettha ādisaddena vitthataappitasaṇhānaṃ gahaṇaṃ. Yasmā pana na imassa āpajjanamatteneva āpatti sīsaṃ eti, tasmā ‘‘tassa vacanenā’’tiādi vuttaṃ. Payogeti suttapariyesanādipayoge.

Mahagghaṃ cetāpetukāmaṃ appagghanti vīsatiagghanakaṃ cīvaraṃ cetāpetukāmaṃ ‘‘alaṃ mayhaṃ tena, dasaagghanakaṃ vā aṭṭhagghanakaṃ vā dehī’’ti vadantassāti attho. Evarūpanti evaṃ samabhāgaṃ, iminā samakanti vuttaṃ hoti. Tañca kho agghavaseneva, na pamāṇavasena. Agghavaḍḍhanakañhi idaṃ sikkhāpadaṃ.

Paṭhamaupakkhaṭasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

9. Dutiyaupakkhaṭasikkhāpadavaṇṇanā

Kasmā iminā nayena attho veditabboti āha ‘‘idañhī’’tiādi. Hīti kāraṇatthe nipāto. Na koci visesoti āha ‘‘kevala’’ntiādi.

Dutiyaupakkhaṭasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.



以下是巴利文的完整直译:
衣资,衣价,"那"字是插入的,也读作"衣资"。但是因为它是金银等中的一种,所以说"金银等"。其中金银是指银币。等字包括金等。预备是指准备。那个预备是他们那样准备的,所以说"预备是指准备好"。收集放置是指堆积放置。转换是指未做的让做,已做的购买,所以说"让做或购买的意思"。我将给是指我将穿,这是所说的。因此说"这是习惯用语"。习惯用语是指比喻语的意思。
在"如果那个比丘"等中句子如何连接?说"在那里那个居士"等。以前未被邀请是指以前未被说"我将给,尊者需要什么样的衣服,我为你购买什么样的衣服"。前往是指去。在词义解释中按通常用法说"去家"。这里按通常用法是指按大多数用法。因为大多数想见家主的人去他家,所以那样是普遍用法。选择是指特殊的选择,这里"vi"字表示特殊。因此说"特殊选择"。以此说词义。以"增加规定"说意图义。如何做到它是指以什么方式做到那个选择。为了显示那个是为了显示那个方式。
"善哉"这个词见于接受、赞叹、美好、请求等。如在"善哉,尊者,那个比丘欢喜随喜世尊所说"等中见于接受,"善哉善哉,舍利弗"等中见于赞叹。
"善哉法爱好的国王,善哉有智慧的人;
善哉不伤害朋友,不做恶是快乐"等中。
见于美好,"善哉,尊者,愿世尊为我简要说法"等中见于请求,这里也应该理解为请求。因此说"善哉是请求的不变词"。其中请求是指面对请求,意思是希望。是考虑的不变词是连接词。称呼是指称呼。在长等中,这里等字包括宽、扁、细。因为不是仅仅做到这个就达到犯戒的顶点,所以说"以他的话"等。在努力中是指在寻找线等的努力中。
想要购买贵重的便宜是指想要购买价值二十的衣服而说"那个对我足够了,给价值十或八的"的意思。这样的是指这样同等的,以此说是同等的。那只是按价值,不是按尺寸。因为这是增加价值的学处。
第一预备学处注释结束。
9. 第二预备学处注释
为什么应该按这个方法理解意思?说"因为这"等。因为是表示原因的不变词。没有任何区别说"只是"等。
第二预备学处注释结束。

10. Rājasikkhāpadavaṇṇanā

Rājatobhogganti rājato laddhabhoggaṃ. Rājabhoggoti rājāmatto. Rājato bhogoti raññā dinnaṃ issariyaṃ. Iminātiādīti ‘‘iminā cīvaracetāpannena cīvaraṃ cetāpetvā itthannāmaṃ bhikkhuṃ cīvarena acchādehī’’ti idaṃ. Āgamanasuddhinti mūlasuddhiṃ. Yadi hi iminā kappiyanīhārena apesetvā ‘‘idaṃ itthannāmassa bhikkhuno dehī’’ti peseyya, sopi dūto taṃ bhikkhuṃ upasaṅkamitvā evaṃ vadeyya ‘‘idaṃ kho, bhante, āyasmantaṃ uddissa cīvaracetāpannaṃ ābhataṃ, paṭiggaṇhātu āyasmā cīvaracetāpanna’’nti (pārā. 538), tadā paṭikkhipitvāpi kappiyakārakaṃ puṭṭhena taṃ niddisituṃ na vaṭṭati. Tenāha ‘‘sace hī’’tiādi. Akappiyavatthuṃ ārabbhāti hiraññādiṃ ārabbha. Īdisena dūtavacanenāti ‘‘paṭiggaṇhātu āyasmā cīvaracetāpanna’’nti evarūpena dūtavacanena. Tasmāti yasmā sampaṭicchituṃ akappiyaṃ hoti, tasmā. Suvaṇṇanti jātarūpaṃ. Rajatanti rūpiyaṃ. Kahāpaṇenāti suvaṇṇamayo vā rūpiyamayo vā pākatiko vā kahāpaṇo. Māsakoti lohamāsako vā hotu, dārumāsako vā hotu, jatumāsako vā hotu, yo yo yattha yattha janapade yadā yadā vohāraṃ gacchati, antamaso aṭṭhimayopi cammamayopi rukkhaphalabījamayopi samuṭṭhāpitarūpopi asamuṭṭhāpitarūpopi sabbo idha māsakoti veditabbo. Ettha ca yaṃ vattabbaṃ, taṃ rūpiyasikkhāpade vakkhāma.

Muttāti hatthikumbhajādikā aṭṭhavidhā muttā. Tathā hi hatthikumbhaṃ varāhadāṭhaṃ, bhujaṅgasīsaṃ, valāhakaṃ, veḷu, macchasiro, saṅkho, sippīti aṭṭha muttāyoniyo. Tattha yā macchasaṅkhasippijātā, sā sāmuddikā, bhujaṅgajāpi kāci sāmuddikā hoti. Itarā asāmuddikā. Yasmā pana bahulaṃ sāmuddikāva muttā loke dissanti, tatthāpi sippijāva, itarā kadāci. Tasmā sammohavinodaniyaṃ ‘‘muttāti sāmuddikamuttā’’ti (vibha. aṭṭha. 172) vuttaṃ. Maṇīti ṭhapetvā veḷuriyādike antamaso jātiphalikaṃ upādāya sabbopi nīlapītādivaṇṇabhedo maṇīti veditabbo, pacitvā kato pana kācamaṇiyeveko pattādibhaṇḍamūlatthaṃ sampaṭicchituṃ vaṭṭati. Veḷuriyo nāma vaṃsavaṇṇamaṇi. Saṅkhoti dhamanasaṅkho dhotaviddho ratanamisso, pānīyasaṅkho pana ratanāmissakato, so ca añjanādibhesajjatthāya, bhaṇḍamūlatthāya ca sampaṭicchituṃ vaṭṭati. Silāti dhotaviddhā ratanasaṃyuttā muggavaṇṇā silā. Ratanena pana amissā satthakanisānādiatthāya paṭiggaṇhituṃ vaṭṭati. Ettha ca ‘‘ratanasaṃyuttāti suvaṇṇena saddhiṃ yojetvā pacitvā katā’’ti vadanti. Pavāḷanti dhotampi adhotampi sabbaṃ pavāḷaṃ. Lohitaṅkoti rattamaṇi. Masāragallanti kabaramaṇi. Yaṃ ‘‘marakata’’ntipi vuccati.


以下是巴利文的完整直译:
家的主人最大是指家主,那个家主,但这里是指任何未出家的人。因此说"比丘中未出家的人"。这同样适用于"家主们"。"应该乞求"这个在纯粹主动语态和使役语态中都使用,所以说"应该乞求或应该让乞求"。这里让乞求应该理解为只为了自己。这样做后,"非命令"这个就得到解释。除了适时以外是指时间在这里相合,或者有情以此与自性法等共生等相合,或者以生起等相合,是时间,虽然实际上是不存在的,只是法的运行,但作为法运行的处所,像工具一样以假想成立的形式被说,除了那个时间以外,这是意思。因此说"谁是被夺衣的"等。其中被国王等任何人夺去衣服的是被夺衣的。如说:"被夺衣的名为比丘的衣被夺去,被国王或盗贼或恶人或任何人夺去"。衣被火等任何东西毁坏的是失衣的。如说:"失衣的名为比丘的衣被火烧了,或被水冲走了,或被老鼠或白蚁咬了,或因使用而破旧了"。时间是指依赖于"除了"这个词的宾格中的从格,所以说"那个时间"。在其他时间是指在其他时间。


Satta dhaññānīti sānulomāni sāliādīni satta dhaññāni. Nīvārādiupadhaññassa pana sāliādimūladhaññantogadhattā ‘‘satta dhaññānī’’ti vuttaṃ. Dāsidāsakhettavatthupupphārāmaphalārāmādayoti ettha dāsī nāma antojātadhanakkītakaramarānītappabhedā. Tathā dāso. Khettaṃ nāma yasmiṃ pubbaṇṇaṃ ruhati. Vatthu nāma yasmiṃ aparaṇṇaṃ ruhati. Yattha vā ubhayampi ruhati, taṃ khettaṃ. Tadatthāya akatabhūmibhāgo vatthu. Khettavatthusīsena cettha vāpitaḷākādīnipi saṅgahitāneva. Vassikādīnaṃ pupphanako pupphārāmo. Ambaphalādīnaṃ phalanako phalārāmo. Na kevalañca attanoyevatthāya sampaṭicchituṃ na vaṭṭati, sacepi koci jātarūparajataṃ ānetvā ‘‘idaṃ saṅghassa dammi, ārāmaṃ vā karotha, cetiyaṃ vā bhojanasālādīnaṃ vā aññatara’’nti vadati, idampi sampaṭicchituṃ na vaṭṭati. ‘‘Yassa kassaci hi aññassa atthāya sampaṭicchantassa dukkaṭaṃ hotī’’ti (pārā. aṭṭha. 2.538-539) mahāpaccariyaṃ vuttaṃ. Tenāha ‘‘cetiyasaṅghagaṇapuggalānaṃ vā atthāya sampaṭicchituṃ na vaṭṭantī’’ti.

Sace pana saṅghaṃ vā gaṇaṃ vā puggalaṃ vā anāmasitvā ‘‘idaṃ hiraññasuvaṇṇaṃ cetiyassa dema, vihārassa dema, navakammassa demā’’ti vadanti, paṭikkhipituṃ na vaṭṭati. ‘‘Ime idaṃ bhaṇantī’’ti kappiyakārakānaṃ ācikkhitabbaṃ. ‘‘Cetiyādīnaṃ atthāya tumhe gahetvā ṭhapethā’’ti vutte pana ‘‘amhākaṃ gahetuṃ na vaṭṭatī’’ti paṭikkhipitabbaṃ.

Veyyāvaccakaroti kiccakaro. Idha pana sabbo kiccakarova ‘‘veyyāvaccakaro’’ti adhippetoti āha ‘‘kappiyakārako’’ti. Eso khoti ‘‘asukavīthiyaṃ asukaghare asukanāmo’’ti parammukhaṃ vadati. Itarampīti parammukhāniddiṭṭhampi. ‘‘Attho me, āvuso, cīvarenā’’ti etaṃ codanālakkhaṇanidassananti sambandho. Tattha codanālakkhaṇanidassananti vācāya codanālakkhaṇanidassanaṃ. Tenāha ‘‘sace hī’’tiādi. Idaṃ vā vacanaṃ vattabbanti sambandho. Etassa vā attho yāya kāyaci bhāsāya vattabboti sambandho. ‘‘Dehi me cīvaraṃ, āhara me cīvaraṃ, parivattehi me cīvaraṃ, cetāpehi me cīvara’’nti etāni pana vacanāni etesaṃ vā attho yāya kāyaci bhāsāya na vattabbo. Tenāha ‘‘dehi me’’tiādi. Sādheyyāti nipphādeyya. Iccetaṃ kusalanti evaṃ yāvatatiyaṃ codanena tassa cīvarassa yadetaṃ abhinipphādanaṃ, etaṃ kusalaṃ sādhu suṭṭhūti attho. Tenāha ‘‘etaṃ sundara’’nti.

Chakkhattuṃ paramo paricchedo assāti chakkhattuparamaṃ. Idañhi ‘‘ṭhātabba’’nti imissā kiriyāya visesanaṃ, chakkhattuparamaṃ ṭhānaṃ kātabbanti attho. Tenāha ‘‘bhāvanapuṃsakavacanameta’’nti, etaṃ bhāve ṭhātabbanti vuttadhātvatthamatte sādhetabbe napuṃsakaliṅgavacananti attho. Na nisīditabbanti ‘‘idha, bhante, nisīdathā’’ti vuttepi na nisīditabbaṃ . Na āmisaṃ paṭiggahetabbanti yāgukhajjakādibhedaṃ kiñci āmisaṃ ‘‘gaṇhatha, bhante’’ti yāciyamānenāpi na gaṇhitabbaṃ. Na dhammo bhāsitabboti (pārā. aṭṭha. 

以下是巴利文的完整直译:
七种谷物是指包括稻米等七种主要谷物。因为野米等次要谷物包含在稻米等主要谷物中,所以说"七种谷物"。女奴、男奴、田地、宅地、花园、果园等,其中女奴是指家生、买来、俘虏等种类。男奴也是如此。田是指种植早稻的地方。宅地是指种植晚稻的地方。或者两种都种植的地方是田。为此目的未开垦的土地是宅地。以田地和宅地为首也包括池塘等。开花的花园是指茉莉等开花的园。结果的果园是指芒果等结果的园。不仅不可以为自己接受,即使有人带来金银说"我给僧团这个,做园林或塔庙或食堂等之一",这也不可以接受。大注释书中说:"为任何其他人接受都是突吉罗"。因此说"不可以为塔庙、僧团、群体、个人接受"。
但是如果不指定僧团或群体或个人而说"我们给塔庙这金银,给寺院,给新工程",不可以拒绝。应该告诉净人"这些人这样说"。但是如果说"你们为塔庙等拿去保管",应该拒绝说"我们不可以拿"。
服务人是指做事的人。但这里所有做事的人都被称为"服务人",所以说"净人"。那个是指背后说"某条街某家某人"。另一个也是指背后指示的。"朋友,我需要衣服"这是显示催促的特征,这是连接词。其中显示催促的特征是指用语言显示催促的特征。因此说"如果"等。或者应该说这个话,这是连接词。或者这个意思应该用任何语言说,这是连接词。但是"给我衣服,拿衣服给我,换衣服给我,买衣服给我"这些话或者这些的意思不应该用任何语言说。因此说"给我"等。应该完成是指应该完成。这是善的意思是这样催促三次而完成那个衣服,这是善的好的,这是意思。因此说"这是好的"。
最多六次是它的极限是最多六次。因为这是"应该站"这个动作的修饰语,意思是应该做最多六次站立。因此说"这是中性词",这是表示应该站立这个动词意义的中性词,这是意思。不应该坐是指即使被说"尊者,请坐在这里"也不应该坐。不应该接受食物是指即使被请求"尊者,请拿"也不应该拿任何粥、硬食等食物。不应该说法是指

2.538-539) ‘‘maṅgalaṃ vā anumodanaṃ vā bhāsathā’’ti yāciyamānenāpi na kiñci bhāsitabbaṃ. Ṭhānaṃ bhañjatīti ṭhitiṃ vināseti. Ṭhatvā cīvaraṃ gahetuṃ āgatena hi taṃ uddissa tuṇhībhūtena ṭhātabbameva, na nisajjādikaṃ kātabbaṃ. Iminā pana taṃ katanti ṭhānaṃ vināsitaṃ hoti. Tenāha ‘‘āgatakāraṇaṃ vināsetī’’ti. ‘‘Āgatakāraṇaṃ nāma ṭhānameva, tasmā ‘na kātabba’nti vāritassa katattā nisajjādīsu katesu chasu ṭhānesu ekaṃ ṭhānaṃ bhañjatī’’ti (sārattha. ṭī. 2.537-539) ayamettha adhippāyo. Chakkhattuparamaṃ tuṇhībhūtena uddissa ṭhātabbaṃ. ‘‘Na aññaṃ kiñci kātabba’’nti hi idaṃ ṭhānalakkhaṇaṃ. Tenevāha ‘‘ida’’ntiādi. Tattha idanti ‘‘catukkhattuṃ pañcakkhattuṃ, chakkhattuparamaṃ tuṇhībhūtena uddissa ṭhātabba’’nti vacanaṃ. Ettha ca ‘‘nisīdanādimhi kate puna cīvaraṃ gahetuṃ na labhatī’’ti keci. ‘‘Dve ṭhānāni parihāyantī’’ti aññe. ‘‘Ekaṃ ṭhānaṃ parihāyatī’’ti apare. Ubhayaṃ karotīti codetipi tiṭṭhatipi.

‘‘Tatra tatra ṭhāne tiṭṭhatī’’ti idaṃ codakassa ṭhitaṭṭhitaṭṭhānato apakkamma tatra tatra cīvaraṃ uddissa ṭhānaṃyeva sandhāya vuttaṃ. Etthāti etesu dvīsu codanāṭṭhānesu.

Kiṃ pana sabbakappiyakārakesu (pārā. aṭṭha. 2.538-539; vi. saṅga. aṭṭha. 65) evaṃ paṭipajjitabbanti? Na paṭipajjitabbaṃ. Ayañhi kappiyakārako nāma saṅkhepato duvidho niddiṭṭho ca aniddiṭṭho ca. Tattha ca niddiṭṭho duvidho bhikkhunā niddiṭṭho, dūtena niddiṭṭhoti. Aniddiṭṭhopi duvidho mukhavevaṭikakappiyakārako, parammukhakappiyakārakoti. Tesu bhikkhunā niddiṭṭho sammukhāsammukhavasena catubbidho hoti, tathā dūtena niddiṭṭhopi.

Kathaṃ? Idhekacco bhikkhussa cīvaratthāya dūtena akappiyavatthuṃ pahiṇati, dūto ca taṃ bhikkhuṃ upasaṅkamitvā ‘‘idaṃ, bhante, itthannāmena tumhākaṃ cīvaratthāya pahitaṃ, gaṇhatha na’’nti vadati. Bhikkhu ‘‘idaṃ na kappatī’’ti paṭikkhipati. Dūto ‘‘atthi pana te, bhante, veyyāvaccakaro’’ti pucchati, puññatthikehi ca upāsakehi ‘‘bhikkhūnaṃ veyyāvaccaṃ karothā’’ti āṇattā vā bhikkhūnaṃ vā sandiṭṭhā sambhattā keci veyyāvaccakarā honti, tesaṃ aññataro tasmiṃ khaṇe bhikkhussa santike nisinno hoti, bhikkhu taṃ niddisati ‘‘ayaṃ bhikkhūnaṃ veyyāvaccakaro’’ti . Dūto tassa hatthe akappiyavatthuṃ datvā ‘‘therassa cīvaraṃ kiṇitvā dehī’’ti gacchati, ayaṃ bhikkhunā sammukhāniddiṭṭho.

No ce bhikkhussa (pārā. aṭṭha. 

以下是巴利文的完整直译:
即使被请求"请说吉祥语或随喜"也不应该说任何话。破坏站立是指毁坏站立。因为为了拿衣服而来站立的人应该为他保持沉默而站立,不应该做坐下等。但是这样做就毁坏了那个站立。因此说"毁坏来的原因"。"来的原因就是站立,所以做了被禁止'不应该做'的坐下等,在六次站立中破坏一次站立",这是这里的意思。最多六次应该保持沉默而专注站立。因为"不应该做任何其他事"这是站立的特征。因此说"这"等。其中这是指"应该四次五次,最多六次保持沉默而专注站立"这句话。这里有人说"坐下等做了就不能再拿衣服"。其他人说"失去两次站立"。还有人说"失去一次站立"。两者都做是指既催促又站立。
"在那里那里站立"这是指催促者离开已站立的地方,在那里那里专注衣服而站立。在这里是指在这两个催促站立中。
是否对所有净人都应该这样做?不应该这样做。因为这个净人简单来说有两种,指定的和未指定的。其中指定的有两种,比丘指定的和使者指定的。未指定的也有两种,面对面净人和背后净人。其中比丘指定的按面对面和不面对面有四种,同样使者指定的也是。
怎么样?这里有人通过使者为比丘的衣服送不如法物品,使者来到那个比丘面前说:"尊者,某某为你的衣服送来这个,你拿吗?"比丘拒绝说:"这是不如法的。"使者问:"尊者,你有服务人吗?"有些服务人是被想要功德的优婆塞命令"为比丘们服务"或者是比丘们的熟人朋友,他们中的一个那时坐在比丘旁边,比丘指定他说:"这是比丘们的服务人。"使者把不如法物品交给他的手中说:"买衣服给长老"然后离开,这是比丘面对面指定的。
如果比丘的

2.537; vi. saṅga. aṭṭha. 65) santike nisinno hoti, apica kho bhikkhu niddisati ‘‘asukasmiṃ nāma gāme itthannāmo bhikkhūnaṃ veyyāvaccakaro’’ti. So gantvā tassa hatthe akappiyavatthuṃ datvā ‘‘therassa cīvaraṃ kiṇitvā dadeyyāsī’’ti āgantvā bhikkhussa ārocetvā gacchati, ayameko bhikkhunā asammukhāniddiṭṭho.

Na heva kho so dūto attanā āgantvā āroceti, apica kho aññaṃ pahiṇati ‘‘dinnaṃ mayā, bhante, tassa hatthe cīvaracetāpannaṃ, cīvaraṃ gaṇheyyāthā’’ti, ayaṃ dutiyo bhikkhunā asammukhāniddiṭṭho.

Na heva kho aññaṃ pahiṇati, apica kho gacchantova bhikkhuṃ vadati ‘‘ahaṃ tassa hatthe cīvaracetāpannaṃ dassāmi, tumhe cīvaraṃ gaṇheyyāthā’’ti, ayaṃ tatiyo bhikkhunā asammukhāniddiṭṭhoti evaṃ eko sammukhāniddiṭṭho tayo asammukhāniddiṭṭhāti ime cattāro bhikkhunā niddiṭṭhaveyyāvaccakarā nāma. Etesu imasmiṃ rājasikkhāpade vuttanayeneva paṭipajjitabbaṃ.

Aparo bhikkhu purimanayeneva dūtena pucchito natthitāya vā avicāretukāmatāya vā ‘‘natthamhākaṃ kappiyakārako’’ti vadati, tasmiñca khaṇe koci manusso āgacchati, dūto tassa hatthe akappiyavatthuṃ datvā ‘‘imassa hatthato cīvaraṃ gaṇheyyāthā’’ti vatvā gacchati, ayaṃ dūtena sammukhāniddiṭṭho.

Aparo dūto gāmaṃ pavisitvā attanā abhirucitassa kassaci hatthe akappiyavatthuṃ datvā purimanayeneva āgantvā vā āroceti, aññaṃ vā pahiṇati, ‘‘ahaṃ asukassa nāma hatthe cīvaracetāpannaṃ dassāmi, tumhe cīvaraṃ gaṇheyyāthā’’ti vatvā vā gacchati, ayaṃ tatiyo dūtena asammukhāniddiṭṭhoti evaṃ eko sammukhāniddiṭṭho, tayo asammukhāniddiṭṭhāti ime cattāro dūtena niddiṭṭhaveyyāvaccakarā nāma. Etesu meṇḍakasikkhāpade vuttanayeneva paṭipajjitabbaṃ.

Vuttañhetaṃ –

‘‘Santi, bhikkhave, manussā saddhā pasannā, te kappiyakārakānaṃ hatthe hiraññaṃ upanikkhipanti ‘iminā ayyassa yaṃ kappiyaṃ, taṃ dethā’ti. Anujānāmi, bhikkhave, yaṃ tato kappiyaṃ, taṃ sādituṃ, na tvevāhaṃ, bhikkhave, kenaci pariyāyena jātarūparajataṃ sāditabbaṃ pariyesitabbanti vadāmī’’ti (mahāva. 299).

Ettha ca codanāya parimāṇaṃ natthi. Mūlaṃ asādiyantena sahassakkhattumpi codanāya vā ṭhānena vā kappiyabhaṇḍaṃ sādituṃ vaṭṭati. No ce deti, aññaṃ kappiyakārakaṃ ṭhapetvāpi āharāpetabbaṃ. Sace icchati, mūlasāmikānampi kathetabbaṃ. No ce icchati, na kathetabbaṃ.

Aparo bhikkhu purimanayeneva dūtena pucchito ‘‘natthamhākaṃ kappiyakārako’’ti vadati, tadañño samīpe ṭhito sutvā ‘‘āhara, bho, ahaṃ ayyassa cīvaraṃ cetāpetvā dassāmī’’ti vadati. Dūto ‘‘handa, bho, dadeyyāsī’’ti tassa hatthe datvā bhikkhussa anārocetvāva gacchati, ayaṃ mukhavevaṭikakappiyakārako.

Aparo (pārā. aṭṭha. 

以下是巴利文的完整直译:
旁边没有坐着,但是比丘指定说:"在某村某某是比丘们的服务人。"他去把不如法物品交到那人手中说:"请买衣服给长老",然后来告诉比丘后离开,这是比丘不面对面指定的一种。
那个使者不是自己来告知,而是派另一人来说:"尊者,我已经把衣资交给那人手中了,请拿衣服。"这是比丘不面对面指定的第二种。
他不是派另一人来,而是在离开时对比丘说:"我会把衣资交给那人手中,你们请拿衣服。"这是比丘不面对面指定的第三种。这样一种面对面指定,三种不面对面指定,这四种叫做比丘指定的服务人。对这些应该按这个王学处所说的方法行事。
另一个比丘按前面的方式被使者问到时,因为没有或不想考虑而说:"我们没有净人。"那时有人来,使者把不如法物品交给他的手中说:"请从这人手中拿衣服"然后离开,这是使者面对面指定的。
另一个使者进入村子,把不如法物品交给他自己喜欢的某人手中,然后按前面的方式来告知,或派另一人来,或说:"我会把衣资交给某某手中,你们请拿衣服"然后离开,这是使者不面对面指定的第三种。这样一种面对面指定,三种不面对面指定,这四种叫做使者指定的服务人。对这些应该按门德迦学处所说的方法行事。
因为这样说:
"比丘们,有些人有信仰欢喜,他们把金钱交给净人手中说:'以此给尊者如法的东西'。比丘们,我允许接受从那里来的如法物品,但是比丘们,我不说以任何方式可以接受或寻求金银。"
这里催促没有限制。不接受本金而以催促或站立一千次接受如法物品是可以的。如果他不给,也可以另外安排净人带来。如果他愿意,也可以告诉本金的主人们。如果他不愿意,不应该告诉。
另一个比丘按前面的方式被使者问到时说:"我们没有净人。"另一个站在附近的人听到后说:"先生,拿来吧,我会买衣服给尊者。"使者说:"好的,先生,请给"把东西交给他手中后不告诉比丘就离开了,这是面对面净人。
另一个

2.538-539; vi. saṅga. aṭṭha. 65) bhikkhuno upaṭṭhākassa vā aññassa vā hatthe akappiyavatthuṃ datvā ‘‘therassa cīvaraṃ dadeyyāsī’’ti ettova pakkamati, ayaṃ parammukhakappiyakārakoti ime dve aniddiṭṭhakappiyakārakā nāma. Etesu aññātakaappavāritesu viya paṭipajjitabbaṃ.

Sace sayameva cīvaraṃ ānetvā denti, gahetabbaṃ. No ce, na kiñci vattabbā. Tenāha ‘‘sace’’tiādi. Kappiyakāraketi sammukhāsammukhavasena cattāro kappiyakāraketi attho. ‘‘Dāyako sayamevā’’ti iminā bhikkhuṃ paṭikkhipati, na dūtaṃ. Tasmā dūtena niddiṭṭhopi yathāruci codetuṃ vaṭṭati. Mukhaṃ vivaritvā sayameva kappiyakārakattaṃ upagatoti mukhavevaṭikakappiyakārako. Evanti ‘‘eso kho’’tiādinā yathāvuttena ākārena. Dassitā honti saṅkhepatoti adhippāyo.

Vuttacodanāṭṭhānaparimāṇatoti vuttacodanāparimāṇato ca vuttaṭṭhānaparimāṇato ca. Santikanti samīpaṃ. Tatthāti ettha kathamayamattho labbhatīti āha ‘‘samīpatthe hi idaṃ bhummavacana’’nti . Idaṃ vuttaṃ hoti – ‘‘gaṅgāyaṃ goyūthāni caranti, kūpe gaggakūla’’ntiādīsu viya yasmā samīpādhāre idaṃ sattamīvibhattivacanaṃ, tasmā ayamattho labbhatīti. Evaṃ akarontoti sāmaṃ vā agacchanto, dūtaṃ vā apāhento.

Ajjaṇho, bhante, āgamehīti, bhante, ajja ekadivasaṃ amhākaṃ tiṭṭha, adhivāsehīti attho. Tikapācittiyanti atirekesu codanāṭṭhānesu atirekasaññivematikaūnakasaññīnaṃ vasena tīṇi pācittiyāni. Tikkhattuṃ codanāya chakkhattuṃ ṭhānena, ūnakatikkhattuṃ codanāya ūnakacchakkhattuṃ ṭhānena laddhepi anāpatti. Appitatāti patiṭṭhāpitatā, ‘‘saññatto so mayā’’tiādinā (pārā. 538) kathitatāti vuttaṃ hoti.

Rājasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

Cīvaravaggo paṭhamo.

2. Eḷakalomavaggo

1. Kosiyasikkhāpadavaṇṇanā

Kosiyamissakanti ‘‘kosakārakā’’ti laddhavohārānaṃ pāṇakānaṃ kosato nibbattaṃ aṃsu kosiyaṃ, tena missaṃ kosiyamissakaṃ. Tena pana kosiyena appakenāpi missitaṃ kosiyamissakameva, na idaṃ abbohārikanti vattuṃ labbhā. Tenāha ‘‘ekenāpī’’tiādi. Kosiyaṃsunāti kimikosasambhavena aṃsunā. ‘‘Antamaso’’tiādikaṃ pana imassa sikkhāpadassa acittakattā vuttaṃ. Santhataṃ nāma santharitvā kataṃ avāyimaṃ. Tenāha ‘‘same bhūmibhāge’’tiādi. Imasseva vacanassa anusārenāti imasseva paṭhamasanthatassa nissajjanavidhānavacanānusārena. Sabbasanthatanti sabbasanthatanissajjanavidhānaṃ.

Aññassatthāya kārāpane dukkaṭattā attano atthāya kārāpanavasena ‘‘sāṇattika’’nti vuttaṃ. Attanā vippakatapariyosāpananayenāti ‘‘attanā vippakataṃ attanā pariyosāpeti, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ. Attanā vippakataṃ parehi pariyosāpeti, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ. Parehi vippakataṃ attanā pariyosāpeti, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ. Parehi vippakataṃ parehi pariyosāpeti, nissaggiyaṃ pācittiya’’nti (pārā. 545) iminā nayena. Vitānādikaraṇeti vitānabhūmattharaṇasāṇipākārabhisibibbohanakaraṇe. Yathā ca vitānādikaraṇe, evaṃ tenākārena paribhogepi anāpatti. ‘‘Avāyima’’nti (pārā. 544) vuttattā vāyitvā karontassāpi anāpatti.

Kosiyasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.



以下是巴利文的完整直译:
把不如法物品交给比丘的侍者或其他人手中说"请给长老衣服"就这样离开,这是背后净人。这两种叫做未指定净人。对这些应该像对非亲戚未邀请者那样行事。
如果他们自己带来衣服给,应该接受。如果不是,不应该说什么。因此说"如果"等。净人是指按面对面和不面对面的四种净人的意思。"施主自己"这是拒绝比丘,不是拒绝使者。所以使者指定的也可以随意催促。打开嘴自己成为净人是面对面净人。这样是指按"那个"等所说的方式。简要地显示了,这是意思。
从所说催促站立的限制是指从所说催促的限制和所说站立的限制。附近是指靠近。这里这个意思如何得到?说"因为这是处格用在靠近义"。这是所说的 - 因为像"牛群在恒河(边)游荡,在井(边)有叫声"等中这个第七格用于表示靠近处所,所以得到这个意思。这样不做是指自己不去或不派使者。
"尊者,请今天等待"是指尊者,请今天一天为我们等待,请同意的意思。三波逸提是指在超过催促站立次数时,因为认为超过、怀疑、认为不足而有三个波逸提。以三次催促六次站立,以少于三次催促少于六次站立得到也无犯。已确立是指已建立,意思是按"他被我说服"等所说。
王学处注释结束。
衣品第一。
2. 羊毛品
1. 蚕丝学处注释
混杂蚕丝是指被称为"蚕"的生物的茧所产生的丝是蚕丝,与它混杂的是混杂蚕丝。但是与那个蚕丝即使少量混杂也是混杂蚕丝,这不是无关的,不能这样说。因此说"即使一"等。蚕丝是指虫茧产生的丝。"最少"等是因为这个学处是无心的而说的。铺具是指铺开制作的非织物。因此说"在平坦地面"等。只按这个话的指示是指只按这第一铺具的舍弃规定的指示。所有铺具是指所有铺具的舍弃规定。
因为为他人制作是突吉罗所以说"三宣布"是按为自己制作。按自己未完成让完成的方法是指按"自己未完成自己完成,应舍波逸提。自己未完成让他人完成,应舍波逸提。他人未完成自己完成,应舍波逸提。他人未完成让他人完成,应舍波逸提"这个方法。在做帐幕等是指在做帐幕、地毯、墙帘、床垫、枕头。如在做帐幕等,同样以那个方式使用也无犯。因为说"非织物",所以织作的也无犯。
蚕丝学处注释结束。

2. Suddhakāḷakasikkhāpadavaṇṇanā

Kāḷakānanti sabhāvena vā rajanena vā kāḷakānaṃ. Yathāha ‘‘kāḷakaṃ nāma dve kāḷakāni jātiyā kāḷakaṃ vā rajanakāḷakaṃ vā’’ti. Aññehi amissitānanti aññehi amissitakāḷakānanti attho. ‘‘Yathā paṭhame ‘ekenāpi kosiyaṃsunā’ti (kaṅkhā. aṭṭha. kosiyasikkhāpadavaṇṇanā) vuttaṃ, tathā idhāpi ‘ekenāpi aññena amissetvā’ti avuttattā aññena pana missakabhogepi apaññāyamānarūpakaṃ ce ‘suddhakāḷaka’micceva vuccatī’’ti (vajira. ṭī. pārājika 547) vadanti.

Ettha ca ‘‘idaṃ me, bhante, suddhakāḷakānaṃ eḷakalomānaṃ santhata’’ntiādinā (pārā. 549) nissajjanavidhānaṃ veditabbaṃ. Sesanti pubbapayogadukkaṭacatukkapācittiyādikaṃ. Aṅgesu pana ‘‘suddhakāḷakabhāvo’’ti ayaṃ viseso.

Suddhakāḷakasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

3. Dvebhāgasikkhāpadavaṇṇanā

Gahetabbāti yathā kāḷakā adhikā na honti, tathā gahetabbā. Ṭhapetvā cettha kāḷakaodāte avasesā gocariyesuyeva saṅgahaṃ gacchantīti (sārattha. ṭī. 2.552) daṭṭhabbaṃ. Ettha ca dve bhāgāti ukkaṭṭhaparicchedo kāḷakānaṃ adhikaggahaṇassa paṭikkhepavasena sikkhāpadassa paññattattā. Tasmā kāḷakānaṃ bhāgadvayato adhikaṃ na vaṭṭati, ūnakaṃ vaṭṭati. Tenāha ‘‘ekassāpī’’tiādi. Ekassāpi kāḷakalomassa atirekabhāveti tulāya dhārayitvā ṭhapitesu antamaso vātavegenapi pahitassa ekassāpi kāḷakalomassa adhikabhāve satīti attho. ‘‘Tatiyaṃ odātānaṃ, catutthaṃ gocariyāna’’nti idaṃ pana heṭṭhimaparicchedo tesaṃ adhikaggahaṇe paṭikkhepābhāvato. Tasmā tesaṃ vuttappamāṇato adhikampi vaṭṭati.

Ettha ca ‘‘idaṃ me, bhante, santhataṃ anādiyitvā dve tule suddhakāḷakānaṃ eḷakalomānaṃ, tulaṃ odātānaṃ, tulaṃ gocariyānaṃ santhataṃ kārāpitaṃ nissaggiya’’nti (pārā. 554) iminā nayena nissajjanavidhānaṃ veditabbaṃ. Ādāya ca vuttaparicchedena anādāya ca karaṇato kiriyākiriyaṃ. Sesanti pubbapayogadukkaṭacatukkapācittiyādikaṃ. Ayaṃ pana viseso – tulaṃ odātānaṃ tulaṃ gocariyānaṃ ādiyitvā karaṇe, bahutaraṃ odātānaṃ bahutaraṃ gocariyānaṃ ādiyitvā karaṇe , suddhaṃ odātānaṃ suddhaṃ gocariyānaṃ ādiyitvā karaṇe ca anāpattīti.

Aṅgesu pana paṭhamaṅgaṃ kāḷakānaṃ dvebhāgato atirekabhāvoti daṭṭhabbaṃ. Imāni tīṇi na kevalaṃ anissaṭṭhāneva paribhuñjituṃ na vaṭṭantīti āha ‘‘imāni panā’’tiādi. ‘‘Paribhuñjituṃ na vaṭṭantī’’ti iminā yadi paribhuñjati, dukkaṭanti dasseti.

Dvebhāgasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.



以下是巴利文的完整直译:
2. 纯黑学处注释
黑色的是指本性或染色的黑色。如说:"黑色是指两种黑色,天生黑色或染色黑色。"未与其他混合的意思是未与其他混合的黑色。他们说:"如第一学处中说'即使一根蚕丝',这里也应该说'即使一根不与其他混合',因为没有这样说,所以即使与其他混合,如果看不出形状也叫'纯黑'。"
这里应该知道按"尊者,这是我的纯黑羊毛铺具"等的舍弃规定。其余是指前面的努力突吉罗四波逸提等。在要素中"纯黑性"是这个特点。
纯黑学处注释结束。
3. 两份学处注释
应该取是指应该取得使黑色不超过。这里应该理解除了黑白以外,其余包括在杂色中。这里两份是最高限度,因为学处的制定是为了禁止取过多黑色。所以黑色超过两份不可以,少于可以。因此说"即使一"等。即使一根黑毛超过是指在用秤称量放置时,即使因风吹动而多出一根黑毛也是超过,这是意思。"第三份白色,第四份杂色"这是最低限度,因为没有禁止取过多这些。所以这些超过所说数量也可以。
这里应该知道按"尊者,这是我不取两份纯黑羊毛,取一份白色,一份杂色而制作的铺具,应舍"这个方法的舍弃规定。取和不取所说限度而制作是作为和不作为。其余是指前面的努力突吉罗四波逸提等。这是特点 - 取一份白色一份杂色而制作,取更多白色更多杂色而制作,取纯白色纯杂色而制作都无犯。
在要素中第一要素应该理解为黑色超过两份。这三种不仅未舍弃不可以使用,所以说"这些"等。"不可以使用"这表示如果使用是突吉罗。
两份学处注释结束。

4. Chabbassasikkhāpadavaṇṇanā

Yaṃ santhatasammutiṃ detīti sambandho. Gilānassa bhikkhunoti yassa vinā santhatā na phāsu hoti, na sakkoti ca santhataṃ ādāya pakkamituṃ, evaṃbhūtassa gilānassa bhikkhuno. Santhatasammutiṃ detīti ‘‘suṇātu me, bhante, saṅgho, ayaṃ itthannāmo bhikkhu gilāno na sakkoti santhataṃ ādāya pakkamitu’’ntiādinā (pārā. 560) padabhājane vuttāya ñattidutiyakammavācāya santhatasammutiṃ deti.

Sāti santhatasammuti. Vūpasanto vā puna kuppatīti vūpasanto vā so ābādho puna kuppati, anuvassampi kātuṃ vaṭṭati, puna sammutidānakiccaṃ natthīti adhippāyo. Na kevalaṃ tasmiṃyeva roge kuppite, atha kho aññasmiṃ roge kuppitepi gatagataṭṭhāne anuvassaṃ kātuṃ labhati. Teneva hi samantapāsādikāyaṃ ‘‘sace arogo hutvā puna mūlabyādhināva gilāno hoti , soyeva parihāro, natthaññaṃ ‘sammutikicca’nti phussadevatthero āha. Upatissatthero pana so vā byādhi paṭikuppatu, añño vā, sakiṃ ‘gilāno’ti nāmaṃ laddhaṃ laddhameva, puna ‘sammutikiccaṃ natthī’ti āhā’’ti (pārā. aṭṭha. 2.557) upatissattheravādo pacchā vutto.

Ettha ca ‘‘idaṃ me, bhante, santhataṃ ūnakachabbassāni kārāpitaṃ aññatra bhikkhusammutiyā nissaggiya’’nti (pārā. 562) iminā nayena nissajjanavidhānaṃ veditabbaṃ. ‘‘Sesaṃ paṭhamasadisamevā’’ti iminā ‘‘attanā kataṃ parehi pariyosāpetī’’tiādikaṃ atidiṭṭhaṃ. Ayaṃ pana viseso – paripuṇṇe chabbasse vā atirekachabbasse vā anāpatti. Aṅgesu ca chabbassānaṃ antobhāvo nānāttaṃ.

Chabbassasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

5. Nisīdanasikkhāpadavaṇṇanā

Nisīdanasanthatanti ‘‘nisīdanaṃ nāma sadasaṃ vuccatī’’ti ettha padabhājaniyaṃ (pārā. 568) vuttattā sadasaṃ santhataṃ, ettha ca nisīdanaggahaṇaṃ santhate cīvarasaññānivāraṇatthaṃ, yato te bhikkhū kambalacīvarasaññāya santhataṃ chaḍḍetvā dhutaṅgāni samādiyiṃsu. Sayanāsanappayojanattā santhatassa ‘‘purāṇasanthataṃ nāmā’’tiādi vuttaṃ. Yatthāti yasmiṃ santhate. Vidatthimattanti sugatavidatthimattaṃ. Ukkaṭṭhaparicchedo cāyaṃ ‘‘anāpatti alabhanto thokataraṃ ādiyitvā karotī’’ti (pārā. 570) padabhājane vuttattā. Ekadeseti idāni kattabbanavasanthatassa ekappadese. Vijaṭetvāti viddhaṃsetvā. Anādāti ya-kāralopenāyaṃ niddesoti āha ‘‘sati purāṇasanthate aggahetvā’’ti.

Ettha ca ‘‘idaṃ me, bhante, nisīdanasanthataṃ anādiyitvā purāṇasanthatassa sāmantā sugatavidatthiṃ kārāpitaṃ nissaggiya’’nti (pārā. 568) iminā nayena nissajjanavidhānaṃ veditabbaṃ. Santhatavissajjanavatthusmiṃ paññattanti bhagavatā santhatāni vippakiṇṇāni disvā ‘‘saddhādeyyavinipātane kāraṇaṃ natthi, paribhogupāyaṃ nesaṃ dassessāmī’’ti (pārā. aṭṭha. 2.566) santhatavissajjanavatthusmiṃ paññattaṃ. Kiriyākiriyattā imassa sikkhāpadassa ‘‘sesaṃ tatiyasadisamevā’’ti vuttaṃ, dvebhāgasikkhāpadasadisamevāti attho. Ayaṃ pana viseso – purāṇasanthatassa sāmantā sugatavidatthiyā ādāya karaṇe, alabhantassa thokataraṃ ādāya karaṇe, sabbathā alabhantassa anādāya karaṇe ca anāpattīti. Aṅgesu panettha paṭhamaṅgapurāṇasanthatassa sāmantā sugatavidatthianādiyanāti daṭṭhabbaṃ.

Nisīdanasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.



以下是巴利文的完整直译:
4. 六年学处注释
给予铺具许可是连接词。生病比丘是指没有铺具不舒服,不能带着铺具离开的这样的生病比丘。给予铺具许可是指以"请听我说,尊者们,这位某某比丘生病,不能带着铺具离开"等在词义解释中所说的第二羯磨文给予铺具许可。
那个是指铺具许可。平息或再发作是指那个病平息或再发作,每年都可以做,不需要再给予许可,这是意思。不仅在那个病发作时,而且在其他病发作时,在所到之处每年都可以做。因此在《一切善见律注》中说:"如果康复后又因原来的病生病,那就是同样的豁免,没有其他'许可事'。"普沙天长老说。优波底沙长老则说:"不管是那个病再发作,还是其他病,一旦得到'病人'这个名称就已经得到了,不再需要'许可事'。"后面说的是优波底沙长老的说法。
这里应该知道按"尊者,这是我在不满六年内制作的铺具,没有比丘许可,应舍"这个方法的舍弃规定。"其余与第一相同"这表示"自己做让他人完成"等已经说过。这是特点 - 满六年或超过六年无犯。在要素中六年以内是不同。
六年学处注释结束。
5. 坐具学处注释
坐具铺具是指因为在词义解释中说"坐具是指有边缘的",所以是有边缘的铺具,这里取坐具是为了避免对铺具有衣服想,因为那些比丘以为是毛毯衣服而丢弃铺具,受持头陀支。因为铺具是卧具用途所以说"旧铺具是指"等。在那里是指在那个铺具上。一张手是指一佛张手。这是最高限度,因为在词义解释中说"无犯是得不到而取少许做"。一部分是指现在要做的新铺具的一部分。拆开是指拆散。不取是指省略ya音的表达,所以说"有旧铺具时不取"。
这里应该知道按"尊者,这是我不取旧铺具周围一佛张手而制作的坐具铺具,应舍"这个方法的舍弃规定。在舍弃铺具事上制定是指世尊看到铺具散落,想"没有理由浪费信施,我要给他们指出使用的方法",在舍弃铺具事上制定。因为这个学处是作为和不作为,所以说"其余与第三相同",意思是与两份学处相同。这是特点 - 取旧铺具周围一佛张手而做,得不到而取少许做,完全得不到而不取做都无犯。在要素中这里第一要素应该理解为不取旧铺具周围一佛张手。
坐具学处注释结束。

6. Eḷakalomasikkhāpadavaṇṇanā

Addhānamaggappaṭipannassāti addhānameva maggo addhānamaggo, taṃ paṭipannassāti attho. Tenāha ‘‘addhānasaṅkhāta’’ntiādi. Addhānasaddena visesitattā pana ‘‘dīghamagga’’nti vuttaṃ. Addhānagamanasamayassa vibhaṅge ‘‘addhayojanaṃ gacchissāmīti bhuñjitabba’’ntiādivacanato (pāci. 218) addhayojanampi addhānamaggo hoti. Eḷakalomāni cetāni addhānamaggato aññattha uppannāni paṭiggahetuṃ na vaṭṭanti, yato ‘‘addhānamaggappaṭipannassā’’tiādikaṃ vuttanti anuyogaṃ sandhāyāha ‘‘sabbañceta’’ntiādi. Tattha sabbañcetanti ‘‘bhikkhuno paneva addhānamaggappaṭipannassa eḷakalomāni uppajjeyyu’’ntiādikaṃ etaṃ sabbaṃ. Vatthumattadīpanamevāti ‘‘tena kho pana samayena aññatarassa bhikkhuno kosalesu janapade sāvatthiṃ gacchantassa antarāmagge eḷakalomāni uppajjiṃsū’’tiādikassa (pārā. 571) vatthumattassa dīpanameva. Yattha katthacīti addhānato aññatthāpi yattha katthaci ṭhānesu. Sahatthāti karaṇatthe nissakkavacananti āha ‘‘sahatthenā’’ti. Lakkhaṇavacanañcetaṃ, tasmā yena kenaci sarīrāvayavenāti attho daṭṭhabbo. Tenāha ‘‘attanā haritabbānīti attho’’ti. Asante hāraketi ettha padānaṃ antogadhāvadhāraṇato avadhāraṇattho labbhatīti āha ‘‘asanteyevā’’tiādi.

Ettha ca ‘‘imāni me, bhante, eḷakalomāni tiyojanaṃ atikkāmitāni nissaggiyānī’’tiādinā (pārā. 573) nissajjanavidhānaṃ veditabbaṃ. Tikapācittiyanti atirekatiyojane atirekatiyojanasaññivematikaūnakasaññīnaṃ vasena tīṇi pācittiyāni. Vāsādhippāyena gantvā tato paraṃ haraṇeti yattha gato, tattha uddesaparipucchādīnaṃ vā paccayādīnaṃ vā alābhena tato paraṃ aññattha haraṇe, tatopi aññatthāti evaṃ yojanasatampi haraṇe anāpatti. Acchinnaṃ vā nissaṭṭhaṃ vāti corehi acchinnaṃ vā vinayakammakataṃ vā. Katabhaṇḍanti kataṃ bhaṇḍaṃ kambalakojavasanthatādi yaṃ kiñci antamaso suttakena baddhamattampi. Tenāha ‘‘antamaso’’tiādi. Yo pana tanukapattatthavikantare (pārā. aṭṭha. 2.575) vā āyogaaṃsabaddhakakāyabandhanādīnaṃ antaresu vā pipphalikādīnaṃ malarakkhaṇatthaṃ sipāṭikāyaṃ vā antamaso vātābādhiko kaṇṇacchiddepi lomāni pakkhipitvā gacchati , āpattiyeva. Suttakena pana bandhitvā pakkhittaṃ katabhaṇḍaṭṭhāne tiṭṭhati, veṇiṃ katvā harati, idaṃ nidhānamukhaṃ nāma, āpattiyeva.

Paṭhamappaṭilābhoti attano atthāya eḷakalomānaṃ paṭhamuppatti. Etena acchinnanissaṭṭhappaṭiladdhānaṃ paṭikkhepo. Aññassa ajānantassa yāne pakkhipitvāti (pārā. aṭṭha. 2.572) gacchante rathādike vā hatthipiṭṭhiādīsu vā sāmikassa ajānantasseva ‘‘harissatī’’ti pakkhipitvā. Agacchantepi eseva nayo. Sace pana agacchante rathādimhi vā hatthipiṭṭhiādīsu vā ṭhapetvā ārohitvā sāreti, heṭṭhā vā gacchanto codeti, pakkosanto vā anubandhāpeti, ‘‘aññaṃ harāpetī’’ti (pārā. 575) vacanato anāpatti. Ettha ca ‘‘ajānantassa yāne’’ti iminā jānantassa ce yāne pakkhipati, aññaṃ harāpeti nāmāti dasseti. Aharaṇapaccāharaṇanti haraṇapaccāharaṇānamabhāvo.

Eḷakalomasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

7. Eḷakalomadhovāpanasikkhāpadavaṇṇanā

Sakkesūti ‘‘sakyā vata, bho kumārā’’ti (dī. ni. 

以下是巴利文的完整直译:
6. 羊毛学处注释
走在远道上是指远道就是路,远道路,走在其上的意思。因此说"称为远道"等。因为用远道字修饰所以说"长路"。因为在分别中说"将走半由旬时应该吃"等,半由旬也是远道路。这些羊毛在远道以外的地方得到不可以接受,所以说"走在远道上"等是针对质疑而说"这一切"等。其中这一切是指"如果比丘走在远道上得到羊毛"等这一切。只是说明事由是指只是说明"那时有一个比丘在拘萨罗国前往舍卫城途中得到羊毛"等事由。任何地方是指在远道以外任何地方。亲手是因格的出格语,所以说"用自己的手"。这是特征语,所以应该理解为用身体任何部分。因此说"意思是应该自己运送"。没有运送者是指这里词中包含限定所以得到限定意思,因此说"完全没有"等。
这里应该知道按"尊者,这些是我运送超过三由旬的羊毛,应舍"等的舍弃规定。三波逸提是指在超过三由旬时,因为认为超过、怀疑、认为不足而有三个波逸提。为住宿目的去后运送到更远是指到达某处后,因为得不到教导询问等或资具等,运送到其他地方,再从那里到其他地方,这样即使运送一百由旬也无犯。被夺或被舍是指被盗贼夺走或做了律法羯磨。制成物品是指制成的物品如毯子、粗毯、铺具等任何东西,即使只是用线绑起来的。因此说"即使"等。但是如果放在薄布袋里或系缚带、腰带等中间或为了防止胡椒等碎屑在盒子里,或者即使风病者放在耳孔里而行走,都有犯。但是用线绑起来放入视为制成品,编成辫子运送,这叫做秘藏方式,也有犯。
初次得到是指为自己第一次得到羊毛。这排除被夺、被舍后重得。不知者的车上放入是指在行进的车等或象背等上,完全在所有者不知道的情况下放入说"他会运送"。在不行进的也是这个方法。但是如果在不行进的车等或象背等上放了后骑上驾驶,或在下面走着催促,或呼叫让跟随,因为说"让他人运送",所以无犯。这里"不知者的车上"表示如果放在知者的车上,就是让他人运送。不运送和返送是指没有运送和返送。
羊毛学处注释结束。
7. 让洗羊毛学处注释
在释迦族中是指"善男子释迦"

1.267) udānaṃ paṭicca ‘‘sakyā’’ti laddhanāmānaṃ nivāso ekopi janapado ruḷhisaddena ‘‘sakkā’’ti vuccati, tasmiṃ sakkesu janapade. Chabbaggiyā nāma paṇḍukalohitakādayo chamūlakā, tesaṃ sissā ca.

Eḷakalomadhovāpanasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

8. Jātarūpasikkhāpadavaṇṇanā

Rajatanti na kevalaṃ rūpiyameva idhādhippetaṃ, atha kho yaṃ kiñci vohāragamanīyaṃ kahāpaṇādi ca etaṃ adhippetanti āha ‘‘apicā’’tiādi. Tattha kahāpaṇoti (pārā. aṭṭha. 2.583-584) suvaṇṇamayo vā rūpiyamayo vā pākatiko vā. Lohamāsako nāma tambalohādīhi katamāsako. Dārumāsako nāma sāradārunā vā veḷupesikāya vā antamaso tālapaṇṇenapi rūpaṃ chinditvā katamāsako. Jatumāsako nāma lākhāya vā niyyāsena vā rūpaṃ samuṭṭhāpetvā katamāsako. ‘‘Ye vohāraṃ gacchantī’’ti iminā pana padena yo yo yattha yattha janapade yadā yadā vohāraṃ gacchati, antamaso aṭṭhimayopi cammamayopi rukkhaphalabījamayopi samuṭṭhāpitarūpopi asamuṭṭhāpitarūpopi sabbo saṅgahito. Tadevāti jātarūparajatameva. Hiraññaṃ nāma kahāpaṇo.

‘‘Sādiyatī’’ti vuttamevatthaṃ vibhāveti ‘‘gaṇhitukāmo hotī’’ti. Na kevalaṃ kāyavācāhi paṭikkhittameva paṭikkhittaṃ hoti, atha kho manasāpi paṭikkhittaṃ paṭikkhittameva hotīti āha ‘‘kāyavācāhī’’tiādi. Sace pana kāyavācāhi appaṭikkhipitvā cittena adhivāseti, kāyavācāhi kattabbassa paṭikkhepassa akaraṇato akiriyasamuṭṭhānaṃ kāyavacīdvāre āpattiṃ āpajjati. Manodvāre pana āpatti nāma natthi.

Eko sataṃ (pārā. aṭṭha. 

以下是巴利文的完整直译:
根据"善男子释迦"这句话,得到"释迦"这个名字的居住地,即使是一个地方,按通俗说法也称为"释迦",在那个释迦地方。六群比丘是指般荼罗、罗希多等六个根本的,以及他们的弟子们。
让洗羊毛学处注释结束。
8. 金银学处注释
银不仅仅是指这里所意指的银币,而且是指任何可以交易的钱币等,这是所意指的,所以说"而且"等。其中钱币是指金制的或银制的或普通的。铜钱是指用铜等制成的钱。木钱是指用坚木或竹片或者即使用棕榈叶雕刻图案制成的钱。树脂钱是指用树脂或树胶塑造图案制成的钱。"可以交易的"这句话包括在任何地方任何时候可以交易的,即使是骨制的、皮制的、果实种子制的、有图案的、无图案的,全都包括在内。那个就是指金银。钱是指钱币。
"接受"所说的意思解释为"想要拿"。不仅身语拒绝才是拒绝,而且意念拒绝也是拒绝,所以说"身语"等。但是如果身语不拒绝而心里同意,因为没有做身语应该做的拒绝,所以犯由不作为而生的身语门罪。但是在意门没有所谓的犯罪。
一百个

2.583-584) vā sahassaṃ vā pādamūle ṭhapeti ‘‘tuyhidaṃ hotū’’ti, bhikkhu ‘‘nayidaṃ kappatī’’ti paṭikkhipati. Upāsako ‘‘pariccattaṃ mayā tumhāka’’nti gato, añño tattha āgantvā pucchati ‘‘kiṃ, bhante, ida’’nti. Yaṃ tena ca attanā ca vuttaṃ, taṃ ācikkhitabbaṃ. So ce vadati ‘‘gopessāmi, bhante, guttaṭṭhānaṃ dassethā’’ti, sattabhūmikampi pāsādaṃ abhiruhitvā ‘‘idaṃ guttaṭṭhāna’’nti ācikkhitabbaṃ, ‘‘idha nikkhipāhī’’ti na vattabbaṃ. Ettāvatā kappiyañca akappiyañca nissāya ṭhitaṃ hoti, dvāraṃ pidahitvā rakkhantena vasitabbaṃ. Sace kiñci vikkāyikabhaṇḍaṃ pattaṃ vā cīvaraṃ vā āgacchati, ‘‘idaṃ gahessatha, bhante’’ti vutte ‘‘upāsaka, atthi amhākaṃ iminā attho, vatthu ca evarūpaṃ nāma saṃvijjati, kappiyakārako natthī’’ti vattabbaṃ. Sace so vadati ‘‘ahaṃ kappiyakārako bhavissāmi, dvāraṃ vivaritvā dethā’’ti, dvāraṃ vivaritvā ‘‘imasmiṃ okāse ṭhapita’’nti vattabbaṃ, ‘‘imaṃ gaṇhā’’ti na vattabbaṃ. Evañca kappiyañca akappiyañca nissāya ṭhitameva hoti. So cetaṃ gahetvā tassa kappiyabhaṇḍaṃ deti, vaṭṭati. Sace adhikaṃ gaṇhāti, ‘‘na mayaṃ tava bhaṇḍaṃ gaṇhāma, nikkhamāhī’’ti vattabbo.

Saṅghamajjheyevanissajjitabbanti ettha yasmā rūpiyaṃ nāma akappiyaṃ, tasmā ‘‘nissajjitabbaṃ saṅghassa vā gaṇassa vā puggalassa vā’’ti na vuttaṃ. Yasmā pana taṃ paṭiggahitamattameva, na tena kiñci kappiyabhaṇḍaṃ cetāpitaṃ, tasmā upāyena paribhogadassanatthaṃ ‘‘saṅghamajjheyeva nissajjitabba’’nti vuttaṃ. Ādi-saddena telādīnaṃ gahaṇaṃ. Soti yo gahaṭṭho ‘‘sappi vā telaṃ vā vaṭṭati upāsakā’’tiādinā nayena vutto, so. Aññena labhitvāti bhikkhunā vā ārāmikena vā attano vassaggena labhitvā. Tato nibbattarukkhacchāyāpīti nissaggiyavatthunā āhaṭabījato nibbattarukkhaparicchedena ṭhitacchāyāpi, paricchedātikkantā pana āgantukattā vaṭṭati. No ce chaḍḍetīti atha neva gahetvā gacchati, na chaḍḍeti, ‘‘kiṃ mayhaṃ iminā byāpārenā’’ti yenakāmaṃ pakkamati. Pañcaṅgasamannāgato ‘‘yo na chandāgatiṃ gaccheyya, na dosāgatiṃ gaccheyya, na mohāgatiṃ gaccheyya, na bhayāgatiṃ gaccheyya, chaḍḍitāchaḍḍitañca jāneyyā’’ti (pārā. 584) evaṃ vuttapañcaṅgehi samannāgato. Sammannitabboti ‘‘suṇātu me, bhante, saṅgho, yadi saṅghassa pattakallaṃ, saṅgho itthannāmaṃ bhikkhuṃ rūpiyachaḍḍakaṃ sammanneyyā’’tiādinā padabhājane vuttāya ñattidutiyakammavācāya sammannitabbo.

Animittaṃ katvā gūthaṃ viya chaḍḍetabbanti patitaṭṭhānaṃ sallakkhaṇavasena nimittaṃ akatvā gūthaṃ viya chaḍḍetabbaṃ, akkhīni nimīletvāva nadiyā vā papāte vā vanagahane vā gūthaṃ viya anapekkhena patitokāsaṃ asamannāharantena pātetabbanti vuttaṃ hoti. Tenāha ‘‘gūthaṃ viya chaḍḍetabba’’nti. Tikapācittiyanti rūpiyasaññivematikaarūpiyasaññīnaṃ vasena tīṇi pācittiyāni. Arūpiye rūpiyasaññinoti kharapattādīsu suvaṇṇādisaññino. Ratanasikkhāpadanayenāti ‘‘ajjhārāme vā ajjhāvasathe vā’’ti (pāci. 505) ettha vuttavidhinā.

Jātarūpasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.



以下是巴利文的完整直译:
一个人在脚下放一百或一千说"这是给你的",比丘说"这是不允许的"而拒绝。优婆塞说"我已经施舍给你们了"后离开,另一个人来到那里问"尊者,这是什么?"应该告诉他那个人和自己所说的。如果他说"尊者,我会保管,请指示安全的地方",即使登上七层楼也应该指出"这是安全的地方",不应该说"放在这里"。这样就依靠了如法和不如法,应该关门守护而住。如果有什么可卖的物品如钵或衣服来,被说"尊者,请拿这个"时,应该说"优婆塞,我们需要这个,有这样的东西,但没有净人"。如果他说"我会做净人,请开门给我",应该开门说"放在这个地方",不应该说"拿这个"。这样也依靠了如法和不如法。如果他拿了那个给他如法物品,是可以的。如果他拿得太多,应该对他说"我们不拿你的东西,请离开"。
应该在僧团中舍弃,这里因为金银是不如法的,所以没有说"应该舍弃给僧团或众或个人"。但是因为那只是接受而已,没有用它买任何如法物品,所以为了说明用方法使用而说"应该在僧团中舍弃"。等字包括油等。那个是指被以"优婆塞,酥油或油是可以的"等方式说的在家人。从他人得到是指比丘或园民用自己的资格得到。从那里生长的树荫也是指从被舍弃物带来的种子生长的树所限定的树荫,超过限定的因为是外来的所以可以。如果不丢弃是指既不拿走也不丢弃,说"这与我何干"而随意离开。具足五支是指具足"不会偏袒、不会嗔恨、不会愚痴、不会恐惧,知道已丢弃和未丢弃"这样所说的五支。应该选任是指应该用词义解释中所说的第二羯磨文"请听我说,尊者们,如果僧团已准备好,僧团应该选任某某比丘为丢弃金银者"等选任。
应该不做标记像丢粪便一样丢弃是指不做落下地点的标记而像丢粪便一样丢弃,意思是说应该闭上眼睛在河里或悬崖或丛林中像丢粪便一样不顾惜地不注意落下地点而丢下。因此说"像丢粪便一样丢弃"。三波逸提是指因为认为是金银、怀疑、认为不是金银而有三个波逸提。认为不是金银是金银是指对粗糙叶等认为是金等。按宝物学处的方法是指按"在寺院内或住处内"中所说的方法。
金银学处注释结束。

9. Rūpiyasaṃvohārasikkhāpadavaṇṇanā

Katādivasenāti kataakatakatākatavasena. Suvaṇṇādicatubbidhampi nissaggiyavatthu idha rūpiyaggahaṇena gahitanti āha ‘‘jātarūparajataparivattana’’nti. Idañca ukkaṭṭhaparicchedena vuttanti daṭṭhabbaṃ. Tenāha ‘‘purimasikkhāpadena hī’’tiādi. Parivattananti sāditarūpiyassa parivattanaṃ. Purimanayānusārenāti ‘‘ahaṃ, bhante, nānappakārakaṃ rūpiyasaṃvohāraṃ samāpajjiṃ, idaṃ me nissaggiya’’ntiādinā (pārā. 589).

Rūpiyasaṃvohāravatthusminti paṭiggahaṇasseva paṭikkhittattā paṭiggahitaparivattane dosaṃ adisvā rūpiyaparivattane. Tassa vāti parivattitassa vā. Dhanassa vāti attano mūladhanassa vā . Attano vā hi arūpiyena parassa rūpiyaṃ cetāpeyya, attano vā rūpiyena parassa arūpiyaṃ, ubhayathāpi rūpiyasaṃvohāro katova hotīti.

Rūpiyasaṃvohārasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

10. Kayavikkayasikkhāpadavaṇṇanā

Rūpiyasaṃvohārassa pana heṭṭhāsikkhāpadena gahitattā kappiyabhaṇḍānamevettha gahaṇanti āha ‘‘cīvarādīna’’ntiādi. Tattha cīvarādīnaṃ kappiyabhaṇḍānanti antamaso dasikasuttaṃ upādāya cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayānaṃ yesaṃ kesañci kappiyabhaṇḍānaṃ. Kayaṃ nāma parabhaṇḍassa gahaṇaṃ. Vikkayaṃ nāma attano bhaṇḍassa dānaṃ. Tenāha ‘‘iminā imaṃ dehī’’tiādi. Parassāti ṭhapetvā pañca sahadhammike aññassa. Ettha ca ‘‘ahaṃ, bhante, nānappakārakaṃ kayavikkayaṃ samāpajjiṃ, idaṃ me nissaggiyaṃ, imāhaṃ saṅghassa nissajjāmī’’tiādinā (pārā. 595) nayena nissajjitabbaṃ. Tenāha ‘‘vuttalakkhaṇavasenā’’tiādi. Nanu cettha cīvaradhovane vā kesacchedane vā bhūmisodhanādinavakamme vā parabhaṇḍaṃ attano hatthagataṃ nissajjitabbaṃ nāma natthi, tattha kiṃ kātabbanti āha ‘‘asante pācittiyaṃ desetabbamevā’’ti. Yathā nissaggiyavatthumhi paribhutte vā naṭṭhe vā pācittiyaṃ deseti, evaṃ idhāpi desetabbamevāti adhippāyo.

Idaṃamhākaṃ atthīti idaṃ paṭiggahitaṃ telaṃ vā sappi vā amhākaṃ saṃvijjati. Amhākañca iminā ca iminā ca atthoti amhākañca tadaññena iminā ca iminā ca appaṭiggahitakena attho. ‘‘Rūpiyasaṃvohāre vuttanayamevā’’ti iminā ‘‘tikapācittiyaṃ akayavikkaye kayavikkayasaññino ca vematikassa ca dukkaṭa’’nti imaṃ nayamatidisati.

Kayavikkayasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

Eḷakalomavaggo dutiyo.

3. Pattavaggo

1. Pattasikkhāpadavaṇṇanā

Avikappitoti ‘‘imaṃ pattaṃ tuyhaṃ vikappemī’’tiādinā nayena avikappito. Aḍḍhāḷhakodanaṃ gaṇhātīti magadhanāḷiyā dvinnaṃ taṇḍulanāḷīnaṃ odanaṃ gaṇhāti. ‘‘Magadhanāḷi nāma aḍḍhaterasapalā hotī’’ti andhakaṭṭhakathāyaṃ vuttaṃ. ‘‘Sīhaḷadīpe pakatināḷi mahantā, damiḷanāḷi khuddakā, magadhanāḷi pamāṇayuttā, tāya magadhanāḷiyā diyaḍḍhanāḷi ekā sīhaḷanāḷi hotī’’ti (pārā. aṭṭha. 

以下是巴利文的完整直译:
9. 金银交易学处注释
按已做等方式是指按已做、未做、已做未做的方式。金等四种应舍物品在这里用金银一词包括,所以说"交换金银"。这应该理解为按最高限度说的。因此说"因为前学处"等。交换是指交换已接受的金银。按前面的方法是指按"尊者,我做了各种金银交易,这是我应舍的"等。
在金银交易事上是指因为只禁止接受,所以没有看到交换已接受的过失而在金银交易上。那个或是指已交换的或。财物或是指自己的本金或。因为或者用自己的非金银换取他人的金银,或者用自己的金银换取他人的非金银,两种方式都是做了金银交易。
金银交易学处注释结束。
10. 买卖学处注释
因为金银交易已被前面学处包括,所以这里只取如法物品,因此说"衣服等"等。其中衣服等如法物品是指从最少的线缝开始,衣服、饮食、住处、病人资具等任何如法物品。买是指取得他人物品。卖是指给予自己物品。因此说"以这个给这个"等。他人的是指除了五种同法者以外的其他人。这里应该按"尊者,我做了各种买卖,这是我应舍的,我舍给僧团"等方式舍弃。因此说"按所说特征"等。难道这里在洗衣服或剪头发或清洁地面等新工作时,没有应舍的他人物品到自己手中,那里应该怎么做?说"没有时也应该忏悔波逸提"。如同在应舍物品被使用或丢失时忏悔波逸提,这里也应该忏悔,这是意思。
我们有这个是指我们有这个已接受的油或酥。我们需要这个和这个是指我们需要除了那个以外的这个和这个未接受的。"在金银交易中说的方法"这表示"在非买卖中认为是买卖和怀疑是突吉罗,三波逸提"这个方法。
买卖学处注释结束。
羊毛品第二。
3. 钵品
1. 钵学处注释
未分享是指未按"我分享这个钵给你"等方式分享。能装半阿罗迦饭是指能装摩揭陀量器两那里的米煮成的饭。在安达卡注释中说"摩揭陀量器是十二半钵罗"。"在锡兰岛普通量器大,达米罗量器小,摩揭陀量器适中,一个锡兰量器等于一个半摩揭陀量器"

2.602) mahāaṭṭhakathāyaṃ vuttaṃ. Anuttaṇḍulanti pākato ukkantaṃ taṇḍulaṃ uttaṇḍulaṃ, na uttaṇḍulaṃ anuttaṇḍulaṃ. Sabbasambhārasaṅkhatoti jīrakādisabbasambhārehi saṅkhato. Ālopassa catutthabhāgappamāṇaṃ byañjanaṃ ālopassa anurūpabyañjanaṃ.

Evaṃ ukkaṭṭhapattaṃ dassetvā idāni majjhimomakāni dassetuṃ ‘‘ukkaṭṭhato’’tiādimāha. Tatrāyaṃ nayo – sace nāḷikodanādi sabbampi pakkhittaṃ vuttanayeneva heṭṭhimarājisamaṃ tiṭṭhati, ayaṃ majjhimo nāma patto. Sace taṃ rājiṃ atikkamma thūpīkataṃ tiṭṭhati, ayaṃ majjhimomako nāma patto. Sace taṃ rājiṃ na sampāpuṇāti, antogadhameva hoti, ayaṃ majjhimukkaṭṭho nāma patto. Sace pattodanādi sabbampi pakkhittaṃ heṭṭhimarājisamaṃ tiṭṭhati, ayaṃ omako nāma patto. Sace taṃ rājiṃ atikkamma thūpīkataṃ tiṭṭhati, ayaṃ omakomako nāma patto. Sace taṃ rājiṃ na sampāpuṇāti, antogadhameva hoti, ayaṃ omakukkaṭṭho nāma pattoti. Tenāha ‘‘tesampi vuttanayeneva bhedo veditabbo’’ti.

Idāni tesu adhiṭṭhānavikappanānadhiṭṭhānāvikappanupage dassetuṃ ‘‘iccetesū’’tiādimāha. Tattha ukkaṭṭhukkaṭṭhoti ukkaṭṭhato ukkaṭṭho. Tato hi so ‘‘apatto’’ti vutto. Omakomakoti omakato omako. Tato hi so ‘‘apatto’’ti vutto. Ete pana bhājanaparibhogena paribhuñjitabbā, na adhiṭṭhānupagā na vikappanupagā, itare pana satta adhiṭṭhahitvā vā vikappetvā vā paribhuñjitabbā. Tenāha ‘‘sesā satta pattā pamāṇayuttā nāmā’’ti.

Tasmāti yasmā satta pattā pamāṇayuttā, tasmā. Samaṇasāruppena pakkanti ettha ayopatto pañcahi pākehi (pārā. aṭṭha. 2.608) pakko samaṇasāruppena pakko hoti, mattikāpatto dvīhi pākehi. Sace eko pāko ūno hoti, na adhiṭṭhānupago. Yathā ca samaṇasāruppena pakkoyeva adhiṭṭhānupago, tathā ubhopi yaṃ mūlaṃ dātabbaṃ, tasmiṃ dinneyeva adhiṭṭhānupagā. Yadi pana appakampi adinnaṃ hoti, na adhiṭṭhānupagā. Tenāha ‘‘sace panā’’tiādi. ‘‘Kākaṇikamattaṃ nāma diyaḍḍhavīhī’’ti vadanti. Sacepi pattasāmiko vadati ‘‘yadā tumhākaṃ mūlaṃ bhavissati, tadā dassatha, adhiṭṭhahitvā paribhuñjathā’’ti, neva adhiṭṭhānupago hoti. Pākassa hi ūnattā pattasaṅkhaṃ na gacchati. Mūlassa sakalassa vā ekadesassa vā adinnattā sakabhāvaṃ na upeti, aññasseva santako hoti. Tasmā pāke ca mūle ca niṭṭhiteyeva adhiṭṭhānupago hoti. Yo adhiṭṭhānupago, sveva vikappanupago ca. Tenāha ‘‘apaccuddharantenā’’tiādi. Apaccuddharantena vikappetabboti purāṇapattaṃ apaccuddharantena navo patto vikappetabboti attho, ṭhapetabboti adhippāyo. Kaṅgusitthanti sattannaṃ dhaññānaṃ lāmakadhaññasitthanti āha ‘‘kaṅgusitthanikkhamanamattena chiddenā’’ti.

Pattasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.



以下是巴利文的完整直译:
在大注释中说。非过度米饭是指煮过头的米饭是过度米饭,不是过度米饭就是非过度米饭。由一切配料构成是指由小茴香等一切配料构成。与饭团四分之一量相当的咖喱是与饭团相称的咖喱。
这样说明了最上等的钵,现在为了说明中等和下等的,说"比最上等"等。这里的方法是 - 如果装满一那里饭等一切东西按所说方法正好到下边线,这叫中等钵。如果超过那条线堆起来,这叫中下等钵。如果没到那条线,在里面,这叫中上等钵。如果装满一钵饭等一切东西正好到下边线,这叫下等钵。如果超过那条线堆起来,这叫下下等钵。如果没到那条线,在里面,这叫下上等钵。因此说"应该按所说方法理解它们的区别"。
现在为了说明其中可以决意和分享、不可以决意和分享的,说"在这些中"等。其中最上等中的最上等是比最上等还上等。因为它被称为"非钵"。最下等中的最下等是比下等还下等。因为它被称为"非钵"。这些应该作为容器使用,不可以决意不可以分享,其他七种可以决意或分享后使用。因此说"其余七种钵是合乎标准的"。
因此是因为七种钵是合乎标准的,所以。适合沙门的烧制是指这里铁钵经五次烧制适合沙门的烧制,陶钵经两次烧制。如果少一次烧制,不可以决意。正如只有适合沙门的烧制才可以决意,同样两种都是在应该给的价钱给了才可以决意。但是如果即使很少没给,也不可以决意。因此说"但是如果"等。他们说"一迦卡尼是一个半稻谷"。即使钵的主人说"当你们有钱时再给,决意后使用吧",也不可以决意。因为烧制不足不能称为钵。因为全部或部分价钱没给不能成为自己的,仍然是别人的。所以只有在烧制和价钱都完成时才可以决意。可以决意的也可以分享。因此说"不舍弃"等。不舍弃而应该分享是指不舍弃旧钵而应该分享新钵的意思,意思是应该保留。小米谷粒是指七种谷物中最劣的谷物谷粒,所以说"能漏出小米谷粒大小的孔"。
钵学处注释结束。

2. Ūnapañcabandhanasikkhāpadavaṇṇanā

Assāti imassa pattassa. Tena ūnapañcabandhanenāti tena ūnapañcabandhanena pattena upalakkhito hutvāti attho. Ūnapañcabandhano hi patto ettha lakkhaṇabhāvena gahito. Tenevāha ‘‘itthambhūtassa lakkhaṇe karaṇavacana’’nti. Tattha itthambhūtassāti kañci pakāraṃ pattassa. Lakkhīyate anenāti lakkhaṇaṃ, tasmiṃ karaṇavacanaṃ, tatiyāvibhattīti attho. ‘‘Pakāro’’ti ca sāmaññassa bhedako viseso vuccati. Tathā hi ūnapañcabandhanena pattenāti ettha bhikkhubhāvasāmaññassa ūnapañcabandhanapattabhāvo pakāro, taṃ bhikkhu āpanno, tassa patto lakkhaṇaṃ. Yadi aparipuṇṇapañcabandhano patto ūnapañcabandhano nāma hoti, atha kasmā imassa padabhājaniyaṃ abandhanopi vuttoti āha ‘‘tatthā’’tiādi. Tattha tatthāti vākyopaññāse. Bandhanokāse sati vā asati vā bandhanavirahito patto abandhano, pañcabandhanānaṃ okāso assāti pañcabandhanokāso. Apattoti patto nāma na hotīti attho, pākatikaṃ kātuṃ asamatthoti vuttaṃ hoti. Idañca aññassa viññāpane kāraṇavacanaṃ. Tenāha ‘‘tasmā aññaṃ viññāpetuṃ vaṭṭatī’’ti.

Bandhanañca nāmetaṃ yasmā bandhanokāse sati hoti, asati na hoti, tasmā tassa lakkhaṇaṃ, bandhanavidhiñca dassetuṃ ‘‘yasmiṃ panā’’tiādi vuttaṃ. Mukhavaṭṭisamīpe pana pattavedhakena vijjhiyamāne kapālassa bahalattā bhijjati, tasmā heṭṭhā vijjhitabbo. Tenāha ‘‘heṭṭhimapariyante’’tiādi. Sukhumaṃ vā chiddaṃ katvā bandhitabboti sukhume chidde tipupaṭṭādīhi payojanaṃ natthi, suttaṃ pakkhipitvāva adhiṭṭhātabboti adhippāyo. Na kevalaṃ tipusuttakādināva bandhitabboti āha ‘‘phāṇita’’ntiādi. Phāṇitaṃ jhāpetvā pāsāṇacuṇṇenāti pāsāṇacuṇṇena saddhiṃ phāṇitaṃ pacitvā tathāpakkena pāsāṇacuṇṇenāti attho. Nissajjitabboti ‘‘ayaṃ me, bhante, patto ūnapañcabandhanena pattena cetāpito nissaggiyo, imāhaṃ saṅghassa nissajjāmī’’ti (pārā. 613) nissajjitabbo. Tenāha ‘‘nissajjantenā’’tiādi. Sammatenāti –

‘‘Suṇātu me, bhante, saṅgho, yadi saṅghassa pattakallaṃ, saṅgho itthannāmaṃ bhikkhuṃ pattaggāhāpakaṃ sammanneyya, esā ñatti . Suṇātu me, bhante, saṅgho, saṅgho itthannāmaṃ bhikkhuṃ pattaggāhāpakaṃ sammannati, yassāyasmato khamati itthannāmassa bhikkhuno pattaggāhāpakassa sammuti, so tuṇhassa. Yassa nakkhamati, so bhāseyya. Sammato saṅghena itthannāmo bhikkhu pattaggāhāpako, khamati saṅghassa, tasmā tuṇhī, evametaṃ dhārayāmī’’ti (pārā. 614) –

Evaṃ padabhājane vuttāya ñattidutiyakammavācāya sammatena. Pattassa vijjamānaguṇaṃ vatvāti ‘‘ayaṃ, bhante, patto pamāṇayutto sundaro therānurūpo’’tiādinā (pārā. aṭṭha. 

以下是巴利文的完整直译:
2. 不足五补钵学处注释
这个是指这个钵。以那个不足五补的意思是以那个不足五补的钵为特征,这是意思。因为不足五补的钵在这里作为特征被取。因此说"这是特征的具格"。其中这样的是指钵的某种状态。以此标记为特征,在那个具格,意思是第三格。"状态"是指一般的特殊区别。因此以不足五补的钵这里比丘一般状态的不足五补钵状态是状态,比丘具有那个,那个钵是特征。如果不完全五补的钵叫做不足五补,那为什么在这个词义解释中说无补呢?因此说"那里"等。其中那里是指在句子中。在有补处或无补处无补的钵是无补,有五补处是五补处。非钵是指不叫做钵的意思,意思是说不能使之正常。这是对他人乞求的原因语。因此说"所以可以向他人乞求"。
这个补因为在有补处才有,没有就没有,所以为了说明它的特征和补的方法而说"在哪里"等。但是在口缘附近用钻钻时因为陶片厚而破碎,所以应该在下面钻。因此说"在下边缘"等。或者做细孔后应该补是指在细孔中不需要用锡片等,意思是只需放入线后决意。不仅用锡线等补,所以说"糖浆"等。用石粉和糖浆烧是指与石粉一起煮糖浆,用那样煮好的石粉的意思。应该舍弃是指应该说"尊者,这是我用不足五补的钵换来的钵,应舍,我舍给僧团"而舍弃。因此说"舍弃时"等。被选任的是指 -
"请听我说,尊者们,如果僧团已准备好,僧团应该选任某某比丘为收钵者,这是动议。请听我说,尊者们,僧团选任某某比丘为收钵者,哪位尊者同意选任某某比丘为收钵者,请保持沉默。哪位不同意,请说。僧团已选任某某比丘为收钵者,僧团同意,因此沉默,我如此受持。"
这样在词义解释中所说的第二羯磨文被选任的。说钵的现有功德是指说"尊者,这个钵合乎标准,美好,适合长老"等

2.615) vijjamānānisaṃsaṃ vatvā. Pattapariyantoti pariyante ṭhitapatto. Adeseti mañcapīṭhacchattanāgadantakādike adese. Pattassa hi nikkhipanadeso ‘‘anujānāmi, bhikkhave, ādhāraka’’ntiādinā nayena khandhake vuttoyeva. Aparibhogenāti yāgurandhanarajanapacanādinā ayuttaparibhogena. Antarāmagge pana byādhimhi uppanne aññasmiṃ bhājane asati mattikāya limpitvā yāguṃ pacituṃ, udakaṃ vā tāpetuṃ vaṭṭati. Vissajjetīti aññassa deti. Sace pana saddhivihāriko vā antevāsiko vā aññaṃ varapattaṃ ṭhapetvā ‘‘ayaṃ mayhaṃ sāruppo, ayaṃ therassā’’ti gaṇhāti, vaṭṭati. Añño vā taṃ gahetvā attano pattaṃ deti, vaṭṭati. ‘‘Mayhameva pattaṃ āharā’’ti vattabbakiccaṃ natthi.

Ñātakappavāriteti ettha saṅghavasena pavāritaṭṭhāne pañcabandhaneneva vaṭṭati, puggalavasena pana pavāritaṭṭhāne ūnapañcabandhanenāpi. Akataviññatti nāma ‘‘vada, bhante, paccayenā’’ti evaṃ akataṭṭhāne viññatti.

Ūnapañcabandhanasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

3. Bhesajjasikkhāpadavaṇṇanā

Uggahetvāti uggahitakaṃ katvā, appaṭiggahitaṃ sayameva gahetvāti attho. Sattāhātikkamepi anāpattikatā cettha anajjhoharaṇīyataṃ āpannattāti veditabbaṃ. Kasmā etena idaṃ dassitaṃ hotīti āha ‘‘tāni hī’’tiādi. Bhisakkassa imāni tena anuññātattāti bhesajjāni, yesaṃ kesañci sappāyānametaṃ adhivacanaṃ. Tenāha ‘‘bhesajjakiccaṃ karontu vā, mā vā, evaṃ laddhavohārānī’’ti. Idāni sattāhakālikaṃ nissaggiyavatthubhūtaṃ sappinavanītaṃ dassetuṃ ‘‘sappi nāma gavādīna’’ntiādi vuttaṃ. Ādisaddena ajikādīnaṃ gahaṇaṃ. ‘‘Yesaṃ maṃsaṃ kappatī’’ti iminā pākaṭehi goajikādīhi aññānipi migarohitādīni saṅgaṇhāti. Yesañhi khīraṃ atthi, sappipi tesaṃ atthiyeva. Taṃ pana sulabhaṃ vā hotu, dullabhaṃ vā, asaṃmohatthaṃ vuttaṃ. Makkhikāmadhumevāti khuddakabhamaramadhukarīhi tīhi makkhikāhi kataṃ madhumeva. Ucchurasanti suddhodakasambhinnānaṃ vasena duvidhampi ucchurasaṃ. ‘‘Agilānassa guḷodaka’’nti (mahāva. 284) pana uddissa anuññātattā udakasambhinno agilānassa vaṭṭati. ‘‘Avatthukapakkā vā’’ti iminā savatthukapakkā na vaṭṭatīti dasseti. Mahāpaccariyaṃ pana ‘‘etaṃ savatthukapakkaṃ vaṭṭati, no vaṭṭatīti pucchaṃ katvā ucchuphāṇitaṃ pacchābhattaṃ novaṭṭanakaṃ nāma natthī’’ti vuttaṃ, taṃ yuttanti samantapāsādikāyaṃ (pārā. aṭṭha. 2.623) vuttaṃ. Ucchuvikatīti ucchumhā nibbattā rasalasikādikā. Pakatattānaṃ paṭiniddesattā taṃ-saddassa tena pakatānaṃ bhesajjānaṃ eva gahaṇaṃ, na tesaṃ vatthūnanti āha ‘‘tāni bhesajjānī’’tiādi. Na tesaṃ vatthūnīti tesaṃ sappiādīnaṃ kāraṇāni khīrādīni appaṭiggahetvāti attho.

Vasātelanti (pārā. aṭṭha. 

以下是巴利文的完整直译:
现有的功德。边缘钵是指放在边缘的钵。非处是指床、椅、伞、象牙等非处。因为钵的放置处已在犍度中以"比丘们,我允许钵架"等方式说过。不当使用是指煮粥、染色、煮食等不适当的使用。但是在中途生病时,如果没有其他容器,涂上泥后煮粥或加热水是可以的。舍弃是指给予他人。但是如果同住者或弟子放下其他好钵说"这个适合我,这个适合长老"而拿,是可以的。或者别人拿了那个给自己的钵,是可以的。不需要说"只拿我的钵来"。
亲戚邀请中,这里在僧团邀请的地方只有五补可以,但在个人邀请的地方不足五补也可以。未作乞求是指在未说"尊者,请说需要什么"等的地方乞求。
不足五补钵学处注释结束。
3. 药学处注释
拿了是指做了拿的动作,意思是未经接受自己拿了。这里即使超过七天也无犯应该理解为因为变成不可食用。为什么用这个表示这个?因此说"那些"等。药是指医生允许的那些,这是任何适合的称呼。因此说"无论是否起药的作用,这样得到称呼的"。现在为了说明七日药中应舍的酥油和生酥,说"酥油是指牛等的"等。等字包括山羊等。"肉可食用的"这表示除了明显的牛山羊等也包括鹿赤鹿等其他的。凡是有奶的,也有酥油。但是无论容易得到还是难得到,为了不混淆而说。只是蜜蜂蜜是指只是由小蜜蜂、大黄蜂、蜜蜂三种蜜蜂做的蜜。甘蔗汁是指纯的和混水两种甘蔗汁。但是因为"对无病者甘蔗水"是特别允许的,所以混水的对无病者可以。"或者无渣煮的"这表示有渣煮的不可以。但是在大注释中说"问这个有渣煮的可以不可以后,没有甘蔗糖浆在午后不可以的",在完全清净中说那是合理的。甘蔗制品是指从甘蔗产生的汁液等。因为那个字是指原来的,所以只取那些原来的药,不是它们的原料,因此说"那些药"等。不是它们的原料是指不接受那些酥油等的原因如奶等的意思。
脂肪油是指

2.623) ‘‘anujānāmi, bhikkhave, vasāni bhesajjāni acchavasaṃ macchavasaṃ susukāvasaṃ sūkaravasaṃ gadrabhavasa’’nti (mahāva. 262) evaṃ anuññātavasānaṃ telaṃ. Yānīti yāni bhesajjāni. ‘‘Anujānāmi, bhikkhave, vasāni bhesajjāni acchavasaṃ macchavasaṃ susukāvasaṃ sūkaravasaṃ gadrabhavasaṃ kāle paṭiggahitaṃ kāle nippakkaṃ kāle saṃsaṭṭhaṃ telaparibhogena paribhuñjitu’’nti evaṃ telatthaṃ vasāpaṭiggahaṇassa anuññātattā ‘‘vasātelaṃ panā’’tiādi vuttaṃ. Kāleti purebhattaṃ. Saṃsaṭṭhanti parissāvitaṃ. Tasmāti yasmā anuññātaṃ, tasmā. ‘‘Acchavasa’’nti vacanena ṭhapetvā manussavasaṃ sabbesaṃ akappiyamaṃsānaṃ vasāya anuññātattā ‘‘ṭhapetvā manussavasa’’nti vuttaṃ.

Sāmaṃ pacitvāti kāleyeva sāmaṃ pacitvā. Nibbattitatelampīti kāleyeva attanā vivecitatelampi. Tividhampi cetaṃ kāleyeva vaṭṭati. Vuttampi cetaṃ ‘‘kāle ce, bhikkhave, paṭiggahitaṃ kāle nippakkaṃ kāle saṃsaṭṭhaṃ, taṃ ce paribhuñjeyya, anāpattī’’ti. Pacchābhattaṃ pana paṭiggahetuṃ vā kātuṃ vā na vaṭṭatiyeva. Vuttampi cetaṃ ‘‘vikāle ce, bhikkhave, paṭiggahitaṃ vikāle nippakkaṃ vikāle saṃsaṭṭhaṃ, taṃ ce paribhuñjeyya, āpatti tiṇṇaṃ dukkaṭānaṃ. Kāle ce, bhikkhave, paṭiggahitaṃ vikāle nippakkaṃ vikāle saṃsaṭṭhaṃ, taṃ ce paribhuñjeyya, āpatti dvinnaṃ dukkaṭānaṃ. Kāle ce, bhikkhave, paṭiggahitaṃ kāle nippakkaṃ vikāle saṃsaṭṭhaṃ, taṃ ce paribhuñjeyya, āpatti dukkaṭassā’’ti (mahāva. 262). ‘‘Sattāhaṃ nirāmisaparibhogena vaṭṭatī’’ti iminā pana ‘‘kāle paṭiggahitaṃ kāle nippakkaṃ kāle saṃsaṭṭhaṃ telaparibhogena paribhuñjitu’’nti idaṃ nirāmisaparibhogaṃ sandhāya vuttanti dasseti.

Yaṃ panettha (pārā. aṭṭha. 

以下是巴利文的完整直译:
"比丘们,我允许脂肪药:熊脂、鱼脂、鳄鱼脂、猪脂、驴脂"这样允许的脂肪的油。那些是指那些药。因为"比丘们,我允许脂肪药:熊脂、鱼脂、鳄鱼脂、猪脂、驴脂,在时内接受,在时内煮,在时内混合,作为油来使用"这样允许接受脂肪作为油,所以说"但是脂肪油"等。时内是指午前。混合是指过滤。因此是因为允许,所以。因为用"熊脂"一词除了人脂外允许所有不可食肉的脂肪,所以说"除了人脂"。
自己煮是指在时内自己煮。也包括提炼的油是指在时内自己分离的油。这三种都只在时内可以。这也说过:"比丘们,如果在时内接受,在时内煮,在时内混合,使用它是无犯的。"但是在午后接受或制作都是不可以的。这也说过:"比丘们,如果在非时接受,在非时煮,在非时混合,使用它犯三突吉罗。比丘们,如果在时内接受,在非时煮,在非时混合,使用它犯两突吉罗。比丘们,如果在时内接受,在时内煮,在非时混合,使用它犯一突吉罗。""七天内作为非肉使用可以"这表示"在时内接受,在时内煮,在时内混合,作为油来使用"是针对非肉使用而说的。
但是这里

2.623) sukhumarajasadisaṃ maṃsaṃ vā nhāru vā aṭṭhi vā lohitaṃ vā hoti, taṃ abbohārikaṃ. Sace pana anupasampanno tāya paṭiggahitavasāya telaṃ katvā deti, taṃ kathanti āha ‘‘anupasampannenā’’tiādi. Tadahūti yasmiṃ ahani paṭiggahitaṃ, tadahu. Pacchābhattato paṭṭhāya pana sattāhaṃ nirāmisameva vaṭṭati. Tatrāpi abbohārikaṃ abbohārikameva. Yāvakālikavatthūnaṃ aññesaṃ vatthuṃ pacituṃ na vaṭṭatīti sambandho. Tattha yāvakālikavatthūnanti yāvakālikaṃ vatthu etesanti yāvakālikavatthūni, tesaṃ, yāvakālikavatthumantānanti attho. Aññesanti vasātelato aññesaṃ sappiādīnaṃ. Vatthunti khīrādikaṃ yāvakālikabhūtaṃ vatthuṃ, pacituṃ na vaṭṭatiyeva, sāmaṃpākattāti adhippāyo.

Nibbattitasappiṃ vāti yāvakālikavatthuto vivecitasappiṃ vā. Yathā tattha dadhigataṃ vā takkagataṃ vā khayaṃ gamissati, evaṃ jhāpitaṃ vāti attho. Navanītaṃ vāti takkabindūnipi dadhiguḷikāyopi apanetvā sudhotanavanītaṃ pacituṃ vaṭṭati sāmaṃpakkābhāvatoti adhippāyo. Yadi sayaṃpacitasattāhakālikena saddhiṃ āmisaṃ bhuñjati, taṃ āmisaṃ sayaṃpacitasattāhakālikena missitaṃ attano yāvakālikabhāvaṃ sattāhakālikena gaṇhāpeti. Tathā ca yāvakālikaṃ apakkampi sayaṃpakkabhāvaṃ upagacchatīti ‘‘taṃ pana tadahupurebhattampi sāmisaṃ paribhuñjituṃ na vaṭṭatī’’ti vuttaṃ. Yathā sayaṃpakkasattāhakālikaṃ vasātelaṃ, sayaṃbhajjitasāsapādiyāvajīvikavatthūnaṃ telañca sāmisaṃ tadahupurebhattampi na vaṭṭati, tathā navanītasappīti veditabbaṃ. Vuttañca –

‘‘Yāvakālikaādīni , saṃsaṭṭhāni sahattanā;

Gāhāpayanti sabbhāva’’nti ca;

‘‘Teheva bhikkhunā pattaṃ, kappate yāvajīvikaṃ;

Nirāmisaṃva sattāhaṃ, sāmise sāmapākatā’’ti ca.

Khīrāditoti ettha ādisaddena tilādīnaṃ gahaṇaṃ. Sāmisānipīti na kevalaṃ nirāmisānevāti attho. Pacchābhattato pana paṭṭhāya na vaṭṭantiyeva. Sattāhātikkamepi anāpatti savatthukānaṃ paṭiggahitattā. ‘‘Tāni paṭiggahetvā’’ti (pārā. 622) hi vuttaṃ. Tenāha ‘‘pacchābhattato paṭṭhāyā’’tiādi. Pacchābhattaṃ paṭiggahitakehi kataṃ pana abbhañjanādīsu upanetabbaṃ, purebhattampi ca uggahitakehi kataṃ. Ubhayesampi sattāhātikkamepi anāpatti. Antosattāheti sattāhabbhantare. Abbhañjanādīnanti ettha ādisaddena muddhanitelaarumakkhanagharadhūpanādīnaṃ gahaṇaṃ. Adhiṭṭhahitvāti ‘‘idāni na mayhaṃ ajjhoharaṇatthāya bhavissati, idaṃ sappi ca telañca vasā ca muddhanitelatthaṃ vā abbhañjanatthaṃ vā bhavissati, madhu arumakkhanatthaṃ vā phāṇitaṃ gharadhūpanatthaṃ vā bhavissatī’’ti evaṃ cittaṃ uppādetvā.


以下是巴利文的完整直译:
这里像细尘一样的肉或筋或骨或血,那是不计的。但是如果未受具戒者用那个接受的脂肪做油给,那怎么说?因此说"未受具戒者"等。当天是指在接受的那天。但是从午后开始七天内只可以作为非肉使用。其中不计的仍然是不计的。不可以煮其他时限食物的原料,这是连贯的。其中时限食物的原料是指以时限食物为原料的,它们的,意思是有时限食物原料的。其他的是指除了脂肪油以外的酥油等。原料是指奶等作为时限食物的原料,不可以煮,意思是因为是自己煮的。
或者提炼的酥油是指从时限食物原料分离的酥油。如同那里酸奶或酪浆会消失,这样烧掉的意思。或者生酥是指去掉酪浆滴和酸奶块后洗净的生酥可以煮,意思是因为不是自己煮的。如果和自己煮的七日药一起吃肉食,那个肉食混合了自己煮的七日药使自己的时限食物变成七日药。同样未煮的时限食物也变成自己煮的。因此说"但是那个即使在当天午前也不可以和肉食一起使用"。应该理解就像自己煮的七日药脂肪油,自己炒的芥子等终生药的油即使在当天午前也不可以和肉食一起使用,生酥和酥油也是一样。也说 -
"时限食物等,混合自己的;
使一切性质改变"和
"比丘用那些涂钵,终生药可以;
七天只能无肉,有肉成自煮"。
从奶等中,这里等字包括芝麻等。也包括有肉的意思是不仅是无肉的。但是从午后开始就不可以。即使超过七天也无犯因为接受了有原料的。因为说"接受那些"。因此说"从午后开始"等。但是午后接受的可以用于涂油等,午前自己拿的做的也可以。两种即使超过七天也无犯。七天内是指在七天之内。涂油等中,这里等字包括头油、涂伤、熏房等。决意是指这样生起心:"现在这不是为了我吃,这个酥油和油和脂肪将用于头油或涂油,蜂蜜将用于涂伤或糖浆将用于熏房"。


Ko panettha yāvakālikayāvajīvikavatthūsu visesoti āha ‘‘yāvajīvikānī’’tiādi. Yāva aruṇassa uggamanā tiṭṭhatīti sattamadivase katatelaṃ sace yāva aruṇuggamanā tiṭṭhatīti attho. Pāḷiyaṃ anāgatasappiādīnanti ettha tāva migarohitādīnaṃ sappi pāḷiyaṃ anāgatasappi, tathā navanītaṃ, nāḷikeranimbakosambakaramandasāsapaādīnaṃ telaṃ pana pāḷiyaṃ anāgatatelaṃ, tathā madhukapupphaphāṇitaṃ pāḷiyaṃ anāgataphāṇitanti veditabbaṃ. Na sabbaṃ madhukapupphaphāṇitaṃ phāṇitagatikanti āha ‘‘sītudakenā’’tiādi. Sītudakena katanti madhukapupphāni sītudake pakkhipitvā amadditvā puppharase udakagate sati taṃ udakaṃ gahetvā pacitvā kataṃ. ‘‘Phāṇitagatikamevā’’ti iminā sattāhakālikanti dasseti, na pana nissaggiyavatthunti. Tasmā sattāhaṃ atikkāmayato dukkaṭanti veditabbaṃ. Vuttampi cetaṃ samantapāsādikāyaṃ sītudakena kataṃ madhukapupphaphāṇitaṃ purebhattaṃ sāmisaṃ vaṭṭati , pacchābhattato paṭṭhāya sattāhaṃ nirāmisameva, sattāhātikkame vatthugaṇanāya dukkaṭa’’nti. Sace pana khīraṃ pakkhipitvā kataṃ, yāvakālikaṃ. Khaṇḍasakkharaṃ pana khīrajallikaṃ apanetvā sodhenti, tasmā vaṭṭati, ambajambupanasakadalikhajjuriciñcādīnaṃ sabbesaṃ yāvakālikaphalānaṃ phāṇitaṃ yāvakālikamevāti āha ‘‘ambaphāṇitādīni yāvakālikānī’’ti.

Kāyikaparibhogaṃ vaṭṭatīti kāyassa vā kāye aruno vā makkhanaṃ vaṭṭati, ajjhoharituṃ pana na vaṭṭati. Yanti sattāhātikkantaṃ bhesajjaṃ. Nirapekkho pariccajitvāti anapekkho sāmaṇerassa datvā. Tanti evaṃ pariccajitvā puna laddhabhesajjaṃ. Evañhi dinnaṃ bhesajjaṃ sace so sāmaṇero abhisaṅkharitvā vā anabhisaṅkharitvā vā tassa bhikkhuno dadeyya, gahetvā natthukammaṃ vā kātabbaṃ, aññaṃ vā kañci paribhogaṃ. Tenāha ‘‘ajjhoharitumpi vaṭṭatī’’ti. Sace so bālo hoti, dātuṃ na jānāti, aññena bhikkhunā vattabbo ‘‘atthi te, sāmaṇera, bhesajja’’nti, ‘‘āma, bhante, atthī’’ti. ‘‘Āhara, therassa bhesajjaṃ karissāmā’’ti, evampi vaṭṭati. Vatthugaṇanāyāti sappiādivatthugaṇanāya ceva sappipiṇḍādivatthugaṇanāya ca. Missitesu pana ekaṃ nissaggiyaṃ pācittiyaṃ. Ettha ca ‘‘idaṃ me, bhante, bhesajjaṃ sattāhātikkantaṃ nissaggiyaṃ, imāhaṃ saṅghassa nissajjāmī’’ti (pārā. 623) nissajjanavidhānaṃ veditabbaṃ.

Sādhāraṇapaññatti. Sattāhaṃ anatikkantepi atikkantasaññino ceva vematikassa ca dukkaṭaṃ. Atikkante anatikkantasaññinopi vematikassapi nissaggiyaṃ pācittiyameva, tathā anadhiṭṭhitāvissajjitānaṭṭhāvinaṭṭhādaḍḍhāviluttesu adhiṭṭhitādisaññino. Antosattāhaṃ adhiṭṭhite, vissajjite, naṭṭhe, vinaṭṭhe, daḍḍhe, acchinne, vissāsena gahite ummattakādīnañca anāpatti. Ācāravipatti. Sappiādīnaṃ attano santakatā, gaṇanupagatā, sattāhātikkamoti imānettha tīṇi aṅgāni. Kathinasamuṭṭhānaṃ, akiriyaṃ, nosaññāvimokkhaṃ, acittakaṃ, paṇṇattivajjaṃ, kāyakammaṃ, vacīkammaṃ, ticittaṃ, tivedanaṃ. Tenāha ‘‘sesaṃ cīvaravaggassa paṭhamasikkhāpade vuttanayeneva veditabba’’nti (kaṅkhā. aṭṭha. kathinasikkhāpadavaṇṇanā).

Bhesajjasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.



以下是巴利文的完整直译:
这里时限食物和终生食物原料有什么区别?因此说"终生的"等。只要到天亮仍存在是指第七天做的油如果到天亮仍存在的意思。经中未提到的酥油等,这里首先应该理解鹿赤鹿等的酥油是经中未提到的酥油,同样生酥,椰子、楝树、瓜、卡兰达、芥子等的油是经中未提到的油,同样摩睹迦花糖浆是经中未提到的糖浆。不是所有摩睹迦花糖浆都属于糖浆类,所以说"用冷水"等。用冷水做是指把摩睹迦花放入冷水中不揉捣,当花汁进入水中时取那个水煮制而成。"属于糖浆类"这表示是七日药,但不是应舍物。所以应该理解超过七天是突吉罗。在完全清净中也说:"用冷水做的摩睹迦花糖浆午前可以和肉食一起使用,从午后开始七天内只能无肉,超过七天按物品计算突吉罗。"但是如果加入奶做成的是时限食物。但是结晶糖去掉奶渣后清洁,所以可以,芒果、蒲桃、面包果、香蕉、枣、罗望子等所有时限水果的糖浆都是时限食物,所以说"芒果糖浆等是时限食物"。
身体使用可以是指可以涂抹身体或身体上的伤,但是不可以吃。那个是指超过七天的药。无顾恋舍弃是指无顾恋给沙弥。那个是指这样舍弃后再得到的药。因为这样给的药如果那个沙弥准备或不准备给那个比丘,拿了可以做鼻疗或其他任何使用。因此说"也可以吃"。如果他愚笨不知道给,应该由另一个比丘说:"沙弥,你有药吗?""是的,尊者,有。""拿来,我们给长老做药",这样也可以。按物品计算是指按酥油等物品计算和按酥油块等物品计算。但是混合的话一个应舍波逸提。这里应该理解"尊者,这是我超过七天的药,应舍,我舍给僧团"的舍弃方法。
共通制定。未超过七天但认为超过和怀疑是突吉罗。超过后认为未超过和怀疑也是应舍波逸提,同样在未决意、未舍弃、未丢失、未坏、未烧、未被抢时认为已决意等。在七天内决意、舍弃、丢失、坏、烧、被抢、亲厚取,以及疯狂等无犯。行为违犯。这里有三个条件:酥油等是自己的,达到计算,超过七天。羯絺那衣等起,不作,非想解脱,非心,制定罪,身业,语业,三心,三受。因此说"其余应该按衣品第一学处所说的方法理解"。
药学处注释结束。

4. Vassikasāṭikasikkhāpadavaṇṇanā

Pacchimamāsassapaṭhamadivasato paṭṭhāyāti jeṭṭhamūlapuṇṇamāsiyā pacchimapāṭipadadivasato paṭṭhāya. Tāvāti tāva parimāṇe kāle. Jeṭṭhamūlapuṇṇamāsiyā pacchimapāṭipadadivasato paṭṭhāya yāva kattikapuṇṇamā, imasmiṃ pañcamāseti attho. Kālo vassikasāṭikāyātiādināti ettha ādisaddena ‘‘samayo vassikasāṭikāya, aññepi manussā vassikasāṭikacīvaraṃ dentī’’ti (pārā. 628) imesaṃ gahaṇaṃ. Detha me vassikasāṭikacīvarantiādikāyāti ettha ādisaddena pana ‘‘āharatha me vassikasāṭikacīvaraṃ, parivattetha me vassikasāṭikacīvaraṃ, cetāpetha me vassikasāṭikacīvara’’nti imesaṃ gahaṇaṃ. Attano aññātakaappavāritesu tadubhayaṃ karontassa kiṃ hotīti āha ‘‘aññātakaappavāritaṭṭhāne’’tiādi. ‘‘Vattabhede dukkaṭa’’nti idaṃ vassikasāṭikaṃ pubbe adente sandhāya vuttaṃ. Ye pana pubbepi denti, tesu vattabhedo natthi. Vuttañhi samantapāsādikāyaṃ ‘‘ye manussā pubbepi vassikasāṭikacīvaraṃ denti, ime pana sacepi attano aññātakaappavāritā honti, vattabhedo natthi tesu satuppādakaraṇassa anuññātattā’’ti (pārā. aṭṭha. 2.628). Aññātakaviññattisikkhāpadena nissaggiyaṃ pācittiyanti ‘‘yo pana bhikkhu aññātakaṃ gahapatiṃ vā gahapatāniṃ vā cīvaraṃ viññāpeyya aññatra samayā, nissaggiyaṃ pācittiya’’nti (pārā. 518) iminā sikkhāpadena nissaggiyaṃ pācittiyaṃ. Idaṃ pana pakatiyā vassikasāṭikadāyakesupi hotiyeva.

Gimhānaṃ pacchimaddhamāsassa paṭhamadivasato paṭṭhāyāti ettha jeṭṭhamūlakāḷapakkhūposathassa pacchimapāṭipadadivasato paṭṭhāya yāva āsāḷhipuṇṇamā, ayamaddhamāso gimhānaṃ pacchimaddhamāso nāma, tassa paṭhamadivasato paṭṭhāyāti attho, addhamāsassa paṭhamapāṭipadadivasato paṭṭhāyāti vuttaṃ hoti. Kattikamāsassa pacchimadivaso nāma pacchimakattikamāsassa puṇṇamā. Ettāvatāti ‘‘māso seso gimhānanti bhikkhunā vassikasāṭikacīvaraṃ pariyesitabbaṃ, addhamāso seso gimhānanti katvā nivāsetabba’’nti ettakena gaṇanena. Pariyesanakkhettanti pariyesanassa khettaṃ. Etasmiñhi māse vassikasāṭikaṃ aladdhaṃ pariyesituṃ vaṭṭati. Karaṇanivāsanakkhettampīti karaṇakkhettañceva nivāsanakkhettañca. Pi-saddena pariyesanakkhettaṃ sampiṇḍeti. Etasmiñhi addhamāse pariyesituṃ, kātuṃ, nivāsetuñca vaṭṭati, adhiṭṭhātuṃyeva na vaṭṭati. Yaṃ pana samantapāsādikāyaṃ katthaci potthake ‘‘jeṭṭhamūlapuṇṇamāsiyā pacchimapāṭipadadivasato paṭṭhāya yāva kālapakkhuposatho, ayameko addhamāso pariyesanakkhettañceva karaṇakkhettañca. Etasmiñhi antare vassikasāṭikaṃ aladdhaṃ pariyesituṃ , laddhaṃ kātuñca vaṭṭati, nivāsetuṃ, adhiṭṭhātuñca na vaṭṭatī’’ti (pārā. aṭṭha. 

以下是巴利文的完整直译:
4. 雨浴衣学处注释
从最后一个月的第一天开始是指从阇提月(六月)满月后的第一天开始。那么长是指那么长时间的限度。从阇提月满月后的第一天开始直到迦提迦月(十月)满月,这五个月期间的意思。雨浴衣的时间等,这里等字包括"雨浴衣的时节,其他人也给雨浴衣"。给我雨浴衣等,这里等字包括"拿雨浴衣给我,换雨浴衣给我,买雨浴衣给我"。对非亲戚非邀请者做那两件事会怎样?因此说"在非亲戚非邀请处"等。"违反规定是突吉罗"这是针对以前不给雨浴衣的人说的。但是对以前就给的人,没有违反规定。在完全清净中说:"那些以前就给雨浴衣的人,即使他们是自己的非亲戚非邀请者,也没有违反规定,因为允许对他们生起欲求。"按非亲戚乞求学处应舍波逸提是指按"若比丘向非亲戚居士或居士妇乞求衣,除了适时,应舍波逸提"这个学处应舍波逸提。但这对平常给雨浴衣的人也是一样的。
从夏季最后半月的第一天开始,这里是指从阇提月黑半月布萨日后的第一天开始直到阿沙荼月(七月)满月,这半月叫做夏季最后半月,从它的第一天开始的意思,意思是说从半月的第一天开始。迦提迦月的最后一天是指后迦提迦月的满月。这么多是指"夏季剩余一个月比丘应该寻求雨浴衣,夏季剩余半个月应该做好穿用"这么多计算。寻求范围是指寻求的范围。因为在这个月内没得到雨浴衣可以寻求。也是制作和穿用范围是指制作范围和穿用范围。也字包括寻求范围。因为在这半月内可以寻求、制作和穿用,只是不可以决意。但是在完全清净中某些抄本说:"从阇提月满月后的第一天开始直到黑半月布萨日,这一个半月是寻求范围和制作范围。因为在这期间内没得到雨浴衣可以寻求,得到的可以制作,不可以穿用和决意。"

2.628) vacanaṃ dissati, taṃ pamādalikhitaṃ mātikāya virodhatoti daṭṭhabbaṃ. ‘‘Addhamāso seso gimhānanti katvā nivāsetabba’’nti (pārā. 627) hi pāḷi. Sabbampīti pariyesanaṃ, karaṇaṃ, nivāsanaṃ, adhiṭṭhānañcāti sabbampi. Iminā ime cattāro māsā pariyesanakaraṇanivāsanādhiṭṭhānānaṃ catunnampi khettanti dasseti. Etesu hi catūsu māsesu aladdhaṃ pariyesituṃ, laddhaṃ kātuṃ, nivāsetuṃ, adhiṭṭhātuñca vaṭṭati.

Vassaṃ ukkaḍḍhīyatīti saṃvaccharaṃ uddhaṃ kaḍḍhīyati vaḍḍhīyati, āruyhatīti attho, vassānassa paṭhamamāsaṃ ukkaḍḍhitvā gimhānaṃ pacchimamāsameva karontīti vuttaṃ hoti. Vassūpanāyikadivase adhiṭṭhātabbāti vassānato pubbeyeva dasāhassa atikkantattā vassūpanāyikadivaseyeva adhiṭṭhātabbā. Tañhi divasaṃ atikkāmetuṃ na vaṭṭati. Antovasse pana laddhā ceva niṭṭhitā ca tasmiṃyeva antovasse laddhadivasato paṭṭhāya dasāhaṃ nātikkāmetabbā, dasāhātikkame niṭṭhitā pana tadaheva adhiṭṭhātabbā. Dasāhe appahonte cīvarakālaṃ nātikkāmetabbā. Ayaṃ tāva katāya parihāro. Akatāya pana ko parihāroti āha ‘‘sace’’tiādi. Ekāhampi na labhati ito aññassa parihārassābhāvatoti adhippāyo.

So kuto hotīti āha ‘‘yāva hemantassa paṭhamadivaso’’ti, jeṭṭhamūlapuṇṇamāsito paṭṭhāya yāva kattikapuṇṇamāsiyā pacchimapāṭipadadivaso, tāvāti attho. Etesu sattasu piṭṭhisamayamāsesūti paṭilomakkamena vuttesu kattikapuṇṇamāsiyā pacchimapāṭipadādīsu jeṭṭhamūlapuṇṇamāsāvasānesu etesu sattasu piṭṭhisamayanāmakesu māsesu. Satuppādakaraṇenāti ‘‘kālo vassikasāṭikāyā’’tiādinā nayena satuppādakaraṇena. Viññāpentassāti ‘‘detha me vassikasāṭikacīvara’’ntiādinā (pārā. 628) nayena viññattiṃ karontassa. Tena sikkhāpadena anāpattīti aññātakaviññattisikkhāpadena anāpatti, iminā pana sikkhāpadena āpattiyeva asamayattā. Vuttañhetaṃ bhadantabuddhadattācariyena –

‘‘Katvā pana satuppādaṃ, vassasāṭikacīvaraṃ;

Nipphādentassa bhikkhussa, samaye piṭṭhisammate.

‘‘Hoti nissaggiyāpatti, ñātakāññātakādino;

Tesuyeva ca viññattiṃ, katvā nipphādane tathā’’ti.

Ettha ca ‘‘idaṃ me, bhante, vassikasāṭikacīvaraṃ atirekamāse sese gimhāne pariyiṭṭhaṃ atirekaddhamāse sese gimhāne katvā paridahitaṃ nissaggiya’’nti iminā (pārā. 628) nayena nissajjanavidhānaṃ veditabbaṃ.


以下是巴利文的完整直译:
这段话出现,应该看作是因疏忽而写错,与本文相矛盾。因为经文说"夏季剩余半个月应该做好穿用"。所有的是指寻求、制作、穿用、决意所有的。这表示这四个月是寻求、制作、穿用、决意四者的范围。因为在这四个月内没得到的可以寻求,得到的可以制作、穿用、决意。
雨季被拉长是指年被向上拉长增长,意思是上升,意思是说把雨季的第一个月拉长成夏季的最后一个月。应该在入雨安居日决意是指因为从雨季前已经过了十天,应该在入雨安居日决意。因为不可以超过那一天。但是在雨季内得到和完成的,从在雨季内得到的那天开始不应超过十天,超过十天完成的应该在当天决意。如果十天不够,不应超过衣时。这是对已做的处理。但是对未做的如何处理?因此说"如果"等。一天也得不到是因为没有其他处理方法的意思。
那从哪里开始?因此说"直到冬季的第一天",意思是从阇提月满月开始直到迦提迦月满月后的第一天。在这七个背后时节月中是指在逆序说的从迦提迦月满月后第一天等到阇提月满月结束这七个叫做背后时节的月中。以生起欲求是指以"雨浴衣的时间"等方式生起欲求。乞求是指以"给我雨浴衣"等方式做乞求。按那个学处无犯是指按非亲戚乞求学处无犯,但是按这个学处因为非时而有犯。尊者佛授阿阇黎说:
"但是生起欲求,雨浴衣;
比丘完成,在时和背后时节。
对亲戚非亲戚等,有应舍罪;
对他们做乞求,完成也是一样。"
这里应该理解"尊者,这是我在夏季剩余一个多月寻求、在夏季剩余半个多月做好穿用的雨浴衣,应舍"这样的舍弃方法。


Vassikasāṭikapariyesanavatthusminti paṭikacceva vassikasāṭikapariyesanavatthusmiṃ. Tikapācittiyanti atirekamāsaddhamāsesu atirekasaññivematikaūnakasaññīnaṃ pariyesananivāsanavasena tīṇi pācittiyāni, ekasesaniddeso cāyaṃ, sāmaññaniddeso vā. Ūnakamāsaddhamāsesūti ūnakamāse ceva ūnakaddhamāse ca. Atirekasaññino, vematikassa vā dukkaṭanti ettha ‘‘pariyesananivāsanaṃ karontassā’’ti pāṭhaseso. Idaṃ vuttaṃ hoti – ‘‘ūnakamāse sese gimhāne atirekasaññino, vematikassa vā pariyesantassa dukkaṭaṃ, ūnakaddhamāse sese gimhāne ca atirekasaññino, vematikassa vā nivāsentassa dukkaṭa’’nti. ‘‘Tathā’’ti iminā dukkaṭaṃ atidisati, tañca dukkaṭaṃ udakaphusitagaṇanāya akatvā nhānapariyosānavasena payoge payoge kāretabbaṃ, tañca kho vivaṭaṅgaṇe ākāsato patitaudakeneva nhāyantassa, na nhānakoṭṭhakavāpiādīsu ghaṭehi āsittūdakena nhāyantassa. Tenevāha ‘‘satiyā vassikasāṭikāyā’’tiādi. Pokkharaṇiyādīsu pana naggassa nhāyantassa anāpattīti sambandho, pokkharaṇiyādīsu pana satiyāpi vassikasāṭikāya naggassa nhāyantassa natthi dukkaṭāpattīti attho.

Evaṃ antarāpattiyā anāpattiṃ dassetvā idāni nissaggiyena anāpattiṃ dassetuṃ ‘‘acchinnacīvarassā’’tiādi vuttaṃ. Tattha acchinnacīvarassāti acchinnasesacīvarassa. Tassāpi asamaye nivāsato anāpatti. Esa nayo naṭṭhacīvarassa vāti etthāpi. Yathā cettha nivāsentānaṃ tesaṃ anāpatti, evaṃ tattha pariyesantānampīti daṭṭhabbaṃ. Ettha pana mahagghavassikasāṭikaṃ ṭhapetvā nhāyantassa corūpaddavo āpadā nāmāti āha ‘‘anivattha’’ntiādi. Āpadāsu vā nivāsayatoti āpadāsu vijjamānāsu asamaye nivāsentassa. Yaṃ pana samantapāsādikāyaṃ ‘‘acchinnacīvarassāti etaṃ vassikasāṭikaṃyeva sandhāya vuttaṃ. Tesañhi naggānaṃ kāyovassāpane anāpatti. Ettha ca mahagghavassikasāṭikaṃ nivāsetvā nhāyantassa corūpaddavo āpadā nāmā’’ti acchinnacīvarādino nissaggiyena anāpattiṃ adassetvā naggassa nhāyato dukkaṭeneva anāpattidassanaṃ, taṃ yuttaṃ viya na dissati. Sabbasikkhāpadesu hi mūlāpattiyā eva āpattippasaṅge anāpattidassanatthaṃ anāpattivāro ārabhīyati, na antarāpattiyāti, tasmā upaparikkhitabbaṃ. Sacīvaratāti antaravāsakauttarāsaṅgehi sacīvaratā.

Vassikasāṭikasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.



以下是巴利文的完整直译:
在雨浴衣寻求事中是指在提前寻求雨浴衣事中。三波逸提是指在一个多月半个多月中,对认为超过、怀疑、认为不足的人,因寻求和穿用而有三个波逸提,这是单数表述,或者是一般表述。不足一月半月中是指在不足一月和不足半月中。认为超过或怀疑是突吉罗,这里应补充"对寻求和穿用的人"。意思是说:"在夏季剩余不足一月时,认为超过或怀疑而寻求的人是突吉罗,在夏季剩余不足半月时,认为超过或怀疑而穿用的人是突吉罗"。"同样"这表示突吉罗,那个突吉罗不是按水滴计算,而是按洗浴结束每次行为而判罪,而且只对在露天场地用从天空落下的水洗浴的人,不是对在浴室水池等用罐子倒水洗浴的人。因此说"有雨浴衣时"等。但是在莲池等裸体洗浴无犯是连贯的,意思是在莲池等即使有雨浴衣裸体洗浴也没有突吉罗罪。
这样说明中间罪的无犯后,现在为了说明应舍罪的无犯而说"衣被抢的"等。其中衣被抢的是指其他衣被抢的。对他们在非时穿用也无犯。这个方法对衣失去的也是一样。应该理解就像这里对穿用的他们无犯,同样那里对寻求的也是。这里放下贵重雨浴衣洗浴有盗贼危险叫做灾难,因此说"未穿"等。或者在灾难中穿用是指在有灾难时非时穿用的。但是在完全清净中说:"衣被抢的是针对雨浴衣本身说的。因为对他们裸体淋雨无犯。这里穿着贵重雨浴衣洗浴有盗贼危险叫做灾难。"没有说明对衣被抢等的人应舍罪无犯,而只说明对裸体洗浴的人突吉罗无犯,这似乎不合理。因为在所有学处中,无犯段落是为了说明根本罪可能有罪时的无犯而开始的,不是为了中间罪。因此应该考察。有衣是指有内衣和上衣而有衣。
雨浴衣学处注释结束。

5. Cīvaraacchindanasikkhāpadavaṇṇanā

‘‘Datvā’’ti yaṃ kiñci paccāsīsamānasseva dānamiha adhippetaṃ, na nissaṭṭhadānanti āha ‘‘veyyāvaccādīnī’’tiādi. Sakasaññāyāti ‘‘saka’’nti saññāya. Iminā pārājikābhāvaṃ dasseti. Cajitvā dinnampi hi sakasaññāya gaṇhato natthi pārājikaṃ. Acchindantassāti ekato abaddhāni, visuṃ ṭhapitāni ca bahūni acchindato, ‘‘saṅghāṭiṃ āhara, uttarāsaṅgaṃ āharā’’ti evaṃ āharāpayato ca. Tenāha ‘‘vatthugaṇanāya āpattiyo’’ti. ‘‘Mayā dinnāni sabbāni āharā’’ti vadatopi ekavacaneneva sambahulā āpattiyo. Ekaṃ cīvaraṃ pana ekābaddhāni ca bahūni acchindato ekā āpatti. ‘‘Acchindā’’ti āṇattiyā dukkaṭanti ‘‘mayā dinnāni sabbāni gaṇhā’’ti āṇattiyā ekaṃ dukkaṭaṃ, acchinnesu pana ekavacaneneva sambahulā pācittiyo. Tenāha ‘‘acchinnesu vatthugaṇanāya āpattiyo’’ti. Acchinnesūti tenāṇattena acchinnesu cīvaresu. Yattha pana potthakesu ‘‘acchinnesu yattakāni āṇattāni, tesaṃ gaṇanāya āpattiyo’’ti pāṭho, tattha yattakāni āṇattānīti yattakāni cīvarāni gaṇhituṃ āṇattānīti attho. Yaṃ pana samantapāsādikāyaṃ ‘‘cīvaraṃ ‘gaṇhā’ti āṇāpeti, ekaṃ dukkaṭaṃ. Āṇatto bahūni gaṇhāti, ekaṃ pācittiya’’nti (pārā. aṭṭha. 2.633) vuttaṃ, taṃ ekābaddhaṃ sandhāya. Evañca katvā samantapāsādikāya saddhiṃ imāya aṭṭhakathāya na koci virodho. Sace pana ‘‘saṅghāṭiṃ gaṇha, uttarāsaṅgaṃ gaṇhā’’ti āṇāpeti, vācāya vācāya dukkaṭaṃ. Acchinnesu vatthugaṇanāya āpattiyo. Ettha ca ‘‘idaṃ me, bhante, cīvaraṃ bhikkhussa sāmaṃ datvā acchinnaṃ nissaggiya’’nti (pārā. 633) iminā nayena nissajjanavidhānaṃ veditabbaṃ.

Tikapācittiyanti upasampanne upasampannasaññivematikaanupasampannasaññīnaṃ vasena tīṇi pācittiyāni. Aññaṃ parikkhāranti pattādiṃ aññaṃ parikkhāraṃ, antamaso sūcimpīti attho. Na kevalaṃ anupasampannassa cīvaraṃyeva acchindato dukkaṭanti āha ‘‘anupasampannassa cā’’tiādi. Tattha yaṃ kiñcīti cīvaraṃ vā hotu, pattādi, yaṃ kiñci parikkhāraṃ vā. Tassa vissāsaṃ gaṇhantassāti yassa dinnaṃ, tassa vissāsena gaṇhantassa, tatiyatthe cetaṃ upayogavacanaṃ. Upasampannatāti acchindanasamaye upasampannabhāvo. Kiñcāpi upasampannabhāvo pāḷiyaṃ, mātikaṭṭhakathāyañca dānaggahaṇesu dissati, tathāpi anupasampannakāle cīvaraṃ datvā upasampannakāle acchindantassa āpattito acchindanakāleyeva upasampannatā aṅganti veditabbaṃ.

Cīvaraacchindanasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

6. Suttaviññattisikkhāpadavaṇṇanā

Chabbidhaṃ khomasuttādinti ‘‘suttaṃ nāma cha suttāni khomaṃ kappāsikaṃ koseyyaṃ kambalaṃ sāṇaṃ bhaṅga’’nti (pārā. 638) evaṃ vuttaṃ chabbidhaṃ khomasuttādiṃ. Tattha khomanti (pārā. aṭṭha. 

以下是巴利文的完整直译:
5. 夺取衣学处注释
"给"这里指的是任何期待回报的给予,不是舍弃的给予,因此说"服务等"等。以自己的想是指以"自己的"想。这表示不是波罗夷。因为即使舍弃给予的,以自己的想拿取也没有波罗夷。夺取的是指夺取多件未系在一起的、分开放置的,或者说"拿来僧伽梨,拿来上衣"这样令人拿来的。因此说"按物品计算犯罪"。即使说"拿来我给的所有的"也因一句话而有多个犯罪。但是夺取一件衣或多件系在一起的是一个犯罪。"命令夺取是突吉罗"是指命令"拿我给的所有的"是一个突吉罗,但是在夺取的衣中因一句话而有多个波逸提。因此说"在夺取的衣中按物品计算犯罪"。在夺取的衣中是指在被命令者夺取的衣中。但是在某些抄本中说"在夺取的衣中,按命令的数量计算犯罪",这里按命令的数量是指命令拿取多少件衣的意思。但是在完全清净中说:"命令'拿衣',一个突吉罗。被命令者拿多件,一个波逸提",这是针对系在一起的。这样的话,这个注释和完全清净就没有任何矛盾。但是如果命令"拿僧伽梨,拿上衣",每句话是突吉罗。在夺取的衣中按物品计算犯罪。这里应该理解"尊者,这是我亲自给比丘后夺取的衣,应舍"这样的舍弃方法。
三波逸提是指对已受具戒者,认为已受具戒、怀疑、认为未受具戒三种情况的三个波逸提。其他用具是指钵等其他用具,乃至针的意思。不仅夺取未受具戒者的衣是突吉罗,因此说"未受具戒者的"等。其中任何是指衣或钵等,任何用具。以他的亲厚拿取是指以给予者的亲厚拿取,这是第三格的宾格。已受具戒是指夺取时的已受具戒状态。虽然已受具戒状态在经文和本母注释中出现在给予和接受中,但是从未受具戒时给衣,已受具戒时夺取有犯来看,应该理解只有夺取时的已受具戒是条件。
夺取衣学处注释结束。
6. 乞线学处注释
六种亚麻线等是指"线有六种:亚麻线、棉线、丝线、毛线、麻线、黄麻线"这样说的六种亚麻线等。其中亚麻是指

2.636-38) khomavākehi katasuttaṃ. Kappāsikanti kappāsato nibbattaṃ. Koseyyanti kosiyaṃsūhi kantitvā katasuttaṃ. Kambalanti eḷakalomasuttaṃ. Sāṇanti sāṇavākena katasuttaṃ. Bhaṅganti pāṭekkaṃ vākasuttamevāti eke. Pañcahipi missetvā katasuttaṃ pana ‘‘bhaṅga’’nti veditabbaṃ. Tesaṃ anulomanti tesaṃ khomādīnaṃ anulomaṃ dukūlaṃ pattuṇṇaṃ somārapaṭṭaṃ cīnapaṭṭaṃ iddhijaṃ devadinnanti chabbidhaṃ suttaṃ.

Turīti vāyanūpakaraṇo eko daṇḍo, vītavītaṭṭhānaṃ yattha saṃharitvā ṭhapenti. Vemanti vāyanūpakaraṇo eko daṇḍo, suttaṃ pavesetvā yena ākoṭento ghanabhāvaṃ sampādenti. Tassa sabbappayogesu dukkaṭanti tantavāyassa ye te turivemasajjanādikā payogā, tesu sabbesu payogesu bhikkhussa dukkaṭaṃ, tassa tantavāyassa payoge payoge bhikkhussa dukkaṭanti vuttaṃ hoti. Turiādīnaṃ abhāve tesaṃ karaṇatthaṃ vāsipharasuādīnaṃ maggananisānarukkhacchedanādisabbappayogepi eseva nayo. Tantūnaṃ attano santakattā vītavītaṭṭhānaṃ paṭiladdhameva hotīti āha ‘‘paṭilābhena nissaggiyaṃ hotī’’ti, vikappanupagapacchimacīvarappamāṇe vīte nissaggiyaṃ hotīti vuttaṃ hoti. Teneva vakkhati ‘‘dīghato vidatthimatte, tiriyañca hatthamatte vīte nissaggiyaṃ pācittiya’’nti. Ettha ca ‘‘idaṃ me, bhante, cīvaraṃ sāmaṃ suttaṃ viññāpetvā tantavāyehi vāyāpitaṃ nissaggiya’’nti iminā nayena nissajjanavidhānaṃ veditabbaṃ.

Tenevāti viññāpitatantavāyeneva. Evaṃ idha dukkaṭanti idhāpi tantavāyeneva dīghato vidatthimatte, tiriyaṃ hatthamatte vīte dukkaṭanti attho. Akappiyasuttamayeti viññāpitasuttamaye. Itarasminti aviññattisuttamaye paricchede. Tato ce ūnatarāti vuttappamāṇato ce ūnatarā, antamaso (pārā. aṭṭha. 2.636-638) acchimaṇḍalappamāṇāpīti adhippāyo. Kappiyatantavāyenapi akappiyasuttaṃ vāyāpentassa yathā pubbe nissaggiyaṃ, evamidha dukkaṭaṃ. Teneva kappiyañca akappiyañca suttaṃ vāyāpentassa sace pacchimacīvarappamāṇā vā ūnakā vā akappiyasuttaparicchedā honti, tesu paricchedagaṇanāya dukkaṭaṃ. Kappiyasuttaparicchedesu anāpatti. Atha ekantarikena vā suttena, dīghato vā kappiyaṃ tiriyaṃ akappiyaṃ katvā vītaṃ hoti, pamāṇayutte paricchede paricchede dukkaṭaṃ.

Yadi pana (pārā. aṭṭha. 

以下是巴利文的完整直译:
亚麻茎做的线。棉是指从棉花生出的。丝是指用蚕丝纺织做的线。毛是指山羊毛线。麻是指麻茎做的线。黄麻有人说是单独的茎线。但是应该理解混合其他五种做的线叫"黄麻"。它们的类似是指与那些亚麻等类似的细麻布、丝绵、索摩罗布、中国丝、神通生、天赐这六种线。
梭是织布工具的一根棍子,收起放置已织未织的地方。织杆是织布工具的一根棍子,插入线后用它敲打使织物变密。在它的所有行为中是突吉罗是指织工那些准备梭和织杆等行为,在所有那些行为中比丘是突吉罗,意思是说在织工每个行为中比丘是突吉罗。在没有梭等的情况下,为了制作它们而寻找斧头等、磨刀、砍树等所有行为也是这个方法。因为线是自己的所以已织未织的地方是已得到的,因此说"得到时成为应舍",意思是说织成可以裁剪的最小衣尺寸时成为应舍。因此他将说"长一掌宽一肘织成时应舍波逸提"。这里应该理解"尊者,这是我亲自乞求线后令织工织的衣,应舍"这样的舍弃方法。
就是那个是指就是乞求的织工。这里也是突吉罗是指这里也是织工织成长一掌宽一肘时是突吉罗的意思。在非如法线做的是指在乞求线做的。在另一个是指在非乞求线做的范围。如果比那更小是指如果比所说的尺寸更小,意思是乃至眼圈大小。即使用如法织工织非如法线,就像之前是应舍,这里是突吉罗。因此用如法和非如法线织,如果非如法线的范围是最小衣尺寸或更小,在那些范围中按范围计算突吉罗。在如法线的范围中无犯。但是如果用间隔的线,或者长向如法横向非如法织,在符合尺寸的每个范围中是突吉罗。
但是如果

2.636-638) dve tantavāyā honti eko kappiyo eko akappiyo, suttañca akappiyaṃ, te ce vārena vinanti, akappiyatantavāyena vīte pamāṇayutte paricchede paricchede pācittiyaṃ, ūnatare dukkaṭaṃ. Itarena vīte ubhayattha dukkaṭaṃ. Sace dvepi vemaṃ gahetvā ekato vinanti, pamāṇayutte paricchede paricchede pācittiyaṃ. Atha suttaṃ kappiyaṃ, cīvarañca kedārabaddhādīhi saparicchedaṃ, akappiyatantavāyena vīte paricchede paricchede dukkaṭaṃ, itarena vīte anāpatti. Sace dvepi ekato vinanti, pamāṇayutte paricchede paricchede dukkaṭaṃ. Atha suttampi kappiyañca akappiyañca, te ce vārena vinanti, akappiyatantavāyena akappiyasuttamayesu pacchimacīvarappamāṇesu paricchedesu vītesu paricchedagaṇanāya pācittiyaṃ, ūnataresu kappiyasuttamayesu ca dukkaṭaṃ. Kappiyatantavāyena akappiyasuttamayesu pamāṇayuttesu vā ūnakesu vā dukkaṭameva, kappiyasuttamayesu anāpatti.

Atha ekantarikena vā suttena, dīghato vā akappiyaṃ tiriyaṃ akappiyaṃ katvā vinanti, ubhopi vā te vemaṃ gahetvā ekato vinanti, aparicchede cīvare pamāṇayutte paricchede paricchede dukkaṭaṃ, saparicchede paricchedavasena dukkaṭāni. Tenāha ‘‘eteneva upāyenā’’tiādi.

Ettha ca tantavāyo tāva aññātakaappavāritato viññattiyā laddho akappiyo, seso kappiyo. Suttampi sāmaṃ viññāpitaṃ akappiyaṃ, sesaṃ, ñātakādivasena uppannañca kappiyanti veditabbaṃ. Tikapācittiyanti vāyāpite vāyāpitasaññivematikaavāyāpitasaññīnaṃ vasena tīṇi pācittiyāni. Cīvaratthāya viññāpitasuttanti sāmaṃ vā aññena vā cīvaratthāya viññāpitasuttaṃ . Kiñcāpi pāḷiyaṃ ‘‘sāmaṃ suttaṃ viññāpetvā’’ti vuttaṃ, tathāpi idha ‘‘cīvaratthāya sāmaṃ viññāpitasutta’’nti avatvā kevalaṃ ‘‘cīvaratthāya viññāpitasutta’’nti aṅgesu vuttattā aññena cīvaratthāya viññāpitasuttampi saṅgahaṃ gacchatīti veditabbaṃ. Akappiyaviññattiyāti ‘‘cīvaraṃ me, āvuso, vāyathā’’ti evaṃbhūtāya akappiyaviññattiyā.

Suttaviññattisikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

7. Mahāpesakārasikkhāpadavaṇṇanā

Cīvarasāmikehipubbe appavārito hutvāti ‘‘kīdisena te, bhante, cīvarena attho, kīdisaṃ te cīvaraṃ vāyāpemi, vada, bhante, yadicchasī’’ti cīvarasāmikehi pubbe avutto hutvā. Ettha ca āyatādīhi tīhi suttavaḍḍhanākārena saha vāyanākāraṃ dasseti, suvītādīhi catūhi vāyanākārameva. ‘‘Kiñcimattaṃ anupadajjeyyāmā’’tiādi tassa kattabbākāramattadassanaṃ, na pana aṅgadassanaṃ suttavaḍḍhanavaseneva āpajjitabbattāti āha ‘‘na bhikkhuno piṇḍapātadānamattenā’’tiādi. Ettha ca ‘‘idaṃ me, bhante, cīvaraṃ pubbe appavāritena aññātakassa gahapatikassa tantavāye upasaṅkamitvā cīvare vikappaṃ āpannaṃ nissaggiya’’nti (pārā. 643) iminā nayena nissajjanavidhānaṃ veditabbaṃ. Tikapācittiyanti aññātake aññātakasaññivematikañātakasaññīnaṃ vasena tīṇi pācittiyāni.

Mahāpesakārasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.



以下是巴利文的完整直译:
如果有两个织工,一个如法一个非如法,线是非如法的,他们轮流织,非如法织工织成符合尺寸的每个范围是波逸提,更小的是突吉罗。另一个织工织的两种情况都是突吉罗。如果两人一起拿织杆织,符合尺寸的每个范围是波逸提。但是如果线是如法的,衣有田地界等范围,非如法织工织的每个范围是突吉罗,另一个织工织的无犯。如果两人一起织,符合尺寸的每个范围是突吉罗。但是如果线既有如法的也有非如法的,他们轮流织,非如法织工用非如法线织成最小衣尺寸的范围,按范围计算波逸提,更小的和用如法线织的是突吉罗。如法织工用非如法线织成符合尺寸或更小的是突吉罗,用如法线织的无犯。
但是如果用间隔的线,或者长向非如法横向非如法织,或者两人一起拿织杆织,在无范围的衣中符合尺寸的每个范围是突吉罗,在有范围的衣中按范围是突吉罗。因此说"用这个方法"等。
这里应该理解,首先织工从非亲戚非邀请者乞求得到的是非如法的,其余是如法的。线也是亲自乞求的是非如法的,其余的和从亲戚等得到的是如法的。三波逸提是指令织时,认为令织、怀疑、认为未令织三种情况的三个波逸提。为衣乞求的线是指亲自或由他人为衣乞求的线。虽然经文说"亲自乞求线",但是这里条件中没有说"为衣亲自乞求的线",只说"为衣乞求的线",应该理解也包括由他人为衣乞求的线。以非如法乞求是指"朋友,为我织衣"这样的非如法乞求。
乞线学处注释结束。
7. 大织工学处注释
之前未被衣主邀请是指之前未被衣主说"尊者,你需要什么样的衣?我为你织什么样的衣?尊者,说你想要的"。这里用长等三个和增加线的方式一起显示织的方式,用织得好等四个只显示织的方式。"我们应该给一些"等只是显示他应该做的方式,不是显示条件,因为只是通过增加线而犯罪。因此说"不是以给比丘食物"等。这里应该理解"尊者,这是我之前未被邀请,去非亲戚居士的织工那里对衣提出指示而应舍的衣"这样的舍弃方法。三波逸提是指对非亲戚,认为非亲戚、怀疑、认为亲戚三种情况的三个波逸提。
大织工学处注释结束。

8. Accekacīvarasikkhāpadavaṇṇanā

Paṭhamapadassāti ‘‘dasāhānāgata’’nti padassa. Purimanayenevāti accantasaṃyogavaseneva. Tāni divasānīti tesu divasesu. Accantamevāti nirantarameva, tesu dasāhesu yattha katthaci divaseti vuttaṃ hoti. Pavāraṇāmāsassāti pubbakattikamāsassa. So hi idha paṭhamapavāraṇāyogato ‘‘pavāraṇāmāso’’ti vutto. Juṇhapakkhapañcamito paṭṭhāyāti sukkapakkhapañcamiṃ ādiṃ katvā. Pavāraṇāmāsassa juṇhapakkhapañcamitoti vā pavāraṇāmāsassa pakāsanato purimassa juṇhapakkhassa pañcamito paṭṭhāyāti attho. Yo panettha ‘‘kāmañcesa (sārattha. ṭī. 2.650) ‘dasāhaparamaṃ atirekacīvaraṃ dhāretabba’nti (pārā. 463) imināva siddho, aṭṭhuppattivasena pana apubbaṃ viya atthaṃ dassetvā sikkhāpadaṃ ṭhapita’’nti pāṭho dissati, so pamādapāṭho ‘‘dasāhānāgata’’nti iminā virodhatoti daṭṭhabbaṃ. Kiñca ‘‘juṇhapakkhapañcamito paṭṭhāyā’’ti vuttattā aṭṭhakathāyeva pubbāparavirodhopi siyā.

Accekacīvaranti accāyikacīvaraṃ vuccati, so ca accāyikabhāvo dāyakassa gamikādibhāvenāti dassetuṃ ‘‘gamikagilānagabbhiniabhinavuppannasaddhānaṃ puggalāna’’ntiādi vuttaṃ. Tattha gamiko nāma ‘‘senāya vā gantukāmo hoti, pavāsaṃ vā gantukāmo hotī’’ti (pārā. 649) vutto. Aññatarena ‘‘vassāvāsikaṃ dassāmī’’ti evaṃ ārocetvā dinnanti gamikādīnaṃ aññatarena gamanādīhi kāraṇehi dātukāmena dūtaṃ vā pesetvā, sayaṃ vā āgantvā ‘‘vassāvāsikaṃ dassāmī’’ti evaṃ ārocetvā dinnaṃ cīvaraṃ. Ettha ca ‘‘idaṃ me, bhante, accekacīvaraṃ cīvarakālasamayaṃ atikkāmitaṃ nissaggiya’’nti (pārā. 649) iminā nayena nissajjanavidhānaṃ veditabbaṃ.

Sesanti ‘‘sādhāraṇapaññattī’’tiādikaṃ. Ayaṃ pana viseso – tattha atirekacīvare atirekacīvarasaññiādino dasāhātikkamo, idha accekacīvare accekacīvarasaññiādino cīvarakālātikkamo. Tathā anaccekacīvare accekacīvarasaññino, vematikassa ca dukkaṭaṃ. Jātippamāṇasampannassa accekacīvarassa attano santakatā, dasāhānāgatāya kattikatemāsikapuṇṇamāya uppannabhāvo, anadhiṭṭhitaavikappitatā, cīvarakālātikkamoti caturaṅgabhāvova ettha viseso.

Accekacīvarasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

9. Sāsaṅkasikkhāpadavaṇṇanā

Upasampajjantiādīsu viyāti ‘‘paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharatī’’ti (vibha. 508) imassa vibhaṅge ‘‘upasampajjā’’ti uddharitabbe ‘‘upasampajja’’nti uddhaṭaṃ. Tadiha nidassanaṃ kataṃ. Ādisaddena pana ‘‘anāpucchaṃ vā gaccheyyā’’tiādīnaṃ (pāci. 111, 115) saṅgaho daṭṭhabbo. Upagantvāti upasaddassatthamāha. Vasitvāti akkhaṇḍaṃ vasitvā. ‘‘Yena yassa hi sambandho, dūraṭṭhampi ca tassa ta’’nti vacanato ‘‘imassa…pe… iminā sambandho’’ti vuttaṃ. Tattha imassāti ‘‘upavassa’’nti padassa. Vinayapariyāyena araññalakkhaṇaṃ adinnādānapārājike āgataṃ. Tattha hi ‘‘gāmā vā araññā vā’’ti anavasesato avahāraṭṭhānapariggahena tadubhayaṃ asaṅkarato dassetuṃ ‘‘ṭhapetvā gāmañcā’’tiādi vuttaṃ. Gāmūpacāro hi loke gāmasaṅkhameva gacchatīti. Idha pana suttantapariyāyena ‘‘pañcadhanusatikaṃ pacchima’’nti (pārā. 654) āgataṃ āraññakaṃ bhikkhuṃ sandhāya. Na hi so vinayapariyāyike araññe vasanto ‘‘āraññako panthasenāsano’’ti (ma. ni. 

以下是巴利文的完整直译:
8. 急施衣学处注释
第一词是指"未到十日"这个词。就像前面的方法是指就像完全结合的方法。那些日子是指在那些日子里。完全是指连续不断,意思是说在那十天中任何一天。雨安居月是指前迦提迦月。因为这里与第一次自恣相关,所以称为"雨安居月"。从白半月第五天开始是指从白半月第五天开始算起。或者从雨安居月白半月第五天是指从宣布雨安居月之前的白半月第五天开始的意思。但是这里有些抄本说"虽然这已经由'多余的衣最多可以保存十天'这句话确定,但是根据起因而显示新的意义并制定学处",这应该看作是错误的抄写,与"未到十日"相矛盾。而且因为说"从白半月第五天开始",注释本身前后也可能矛盾。
急施衣是指紧急的衣,那个紧急性是由施主的要出行等情况而显示"要出行的、生病的、怀孕的、新生信心的人"等。其中要出行的是指"想要去军队或想要去远行"。某个人这样宣布"我要给雨安居衣"而给的是指由要出行等某个人因为要去等原因想要给,派使者或自己来宣布"我要给雨安居衣"而给的衣。这里应该理解"尊者,这是我的急施衣,超过了衣时而应舍"这样的舍弃方法。
其余是指"共通制定"等。但这有区别:那里多余衣对认为是多余衣等的人超过十天,这里急施衣对认为是急施衣等的人超过衣时。同样,对非急施衣认为是急施衣的人,怀疑的人是突吉罗。这里特别是具足种类和尺寸的急施衣是自己的,在未到十天的迦提迦三月满月生起,未决意未舍与,超过衣时这四个条件。
急施衣学处注释结束。
9. 危险学处注释
像在证得等中一样是指在"证得初禅而住"的分别中应该提取"证得",但提取了"证得"。这里做为例子。等字应该理解包括"不告而去"等。到达是说明上字的意思。住是指完整地住。因为"凡是与谁有关系,即使远处也是他的",所以说"这个...与这个有关系"。其中这个是指"住"这个词。按律的方法,阿兰若的定义在不与取波罗夷中出现。因为那里说"从村庄或阿兰若"等,为了通过完全包括偷盗处而无遗漏地显示那两者没有混淆。因为村庄附近在世间也算作村庄。但这里按经的方法说"最少五百弓"是针对住在阿兰若的比丘。因为他住在按律方法的阿兰若中不会被称为"住阿兰若、住边远住处"。

1.61) sutte vutto, tasmā tattha āgatameva lakkhaṇaṃ gahetabbanti dassento ‘‘sabbapacchimāni āropitena ācariyadhanunā’’tiādimāha. Tattha ‘‘ācariyadhanu nāma pakatihatthena navavidatthipamāṇaṃ. Jiyāya pana āropitāya catuhatthapamāṇa’’nti vadanti. Gāmassāti parikkhittassa gāmassa. Indakhīlatoti ummārato. Parikkhepārahaṭṭhānatoti pariyante ṭhitagharassa upacāre ṭhitassa majjhimassa purisassa paṭhamaleḍḍupātato. Kittakena maggena minitabbanti āha ‘‘sace’’tiādi. Majjhimaṭṭhakathāyaṃ pana ‘‘vihārassāpi gāmasseva upacāraṃ nīharitvā ubhinnaṃ leḍḍupātānaṃ antarā minitabba’’nti vuttaṃ. Corānaṃ niviṭṭhokāsādidassanenāti ārāme, ārāmūpacāre ca corānaṃ niviṭṭhokāsādidassanena kāraṇena. Ādisaddena bhuttokāsaṭṭhitokāsanisinnokāsanipannokāsānaṃ gahaṇaṃ. Corehi manussānaṃ hataviluttākoṭitabhāvadassanatoti ārāme, ārāmūpacāre ca hataviluttākoṭitabhāvadassanato.

Antaraghare nikkhipeyyāti antare antare gharāni ettha, etassāti vā antaragharaṃ, gāmo, tasmiṃ ṭhapeyyāti attho. Tenāha ‘‘āraññakassā’’tiādi. Tañcāti nikkhipanañca. ‘‘Mahāpavāraṇāya pavārito hotī’’ti idaṃ vassacchedaṃ akatvā vuṭṭhabhāvaṃ dassetuṃ vuttaṃ, na pana pavāraṇāya aṅgabhāvaṃ. Teneva hi byatirekaṃ dassentena samantapāsādikāyaṃ (pārā. aṭṭha. 

以下是巴利文的完整直译:
1.61)经中所说,因此应该取那里出现的定义,为了显示这一点而说"最少用装上弦的老师之弓"等。其中"老师之弓是指用普通手臂长九掌宽。但是装上弦时长四肘"他们说。村庄是指有围墙的村庄。门柱是指门槛。应围墙处是指从村边房子的附近站着的中等身材的人第一次投石处。应该用多长的路测量?因此说"如果"等。但是在中部注释中说"也应该从寺院和村庄的边界开始,在两个投石处之间测量"。因为看到盗贼占据的地方等是指因为在寺院和寺院附近看到盗贼占据的地方等的原因。等字包括吃饭处、站立处、坐处、卧处。因为看到人被盗贼杀害抢劫砍伤是指因为在寺院和寺院附近看到被杀害抢劫砍伤。
放在村中是指这里有间隔的房子,或者村中是村庄,意思是说放在那里。因此说"住阿兰若的"等。那个是指放置。"在大自恣日自恣"这是为了显示不中断雨安居而住的情况而说的,不是说自恣是条件。因此在完全清净中为了显示相反情况

2.653-654) vuttaṃ ‘‘sace pacchimikāya vā upagato hoti chinnavasso vā, nikkhipituṃ na labhatī’’ti. Kattikamāso nāma pubbakattikamāsassa kāḷapakkhapāṭipadato paṭṭhāya yāva aparakattikapuṇṇamā, tāva ekūnattiṃsa rattindivā. Eva-saddena kattikamāsato paraṃ na labhatīti dasseti. Ūnappamāṇe tāva araññalakkhaṇāyogato na labhatu, kasmā gāvutato atirekappamāṇe na labhatīti āha ‘‘yatrahī’’tiādi. Nimantito pana addhayojanampi yojanampi gantvā vasituṃ pacceti, idamappamāṇaṃ. Sāsaṅkasappaṭibhayameva hotīti sāsaṅkañceva sappaṭibhayañca hoti. Eva-saddena anāsaṅkaappaṭibhayehi aṅgayuttepi senāsane vasanto nikkhipituṃ na labhatīti dasseti. Ettāvatā purimikāya upagantvā akkhaṇḍaṃ katvā vuṭṭhavasso yaṃ gāmaṃ gocaragāmaṃ katvā pañcadhanusatikapacchime āraññakasenāsane viharati, tasmiṃ gāme cīvaraṃ ṭhapetvā sakalakattikamāsaṃ tasmiṃyeva senāsane tena cīvarena vinā vatthuṃ anujānitvā idāni vihārato aññattha vasantassa chārattaṃ vippavāsaṃ anujānanto ‘‘siyā ca tassa bhikkhuno’’tiādimāha. Asamādānacārañhi atthatakathinā eva labhanti, netareti ettha idampi kāraṇaṃ daṭṭhabbaṃ. Tattha chārattaparamaṃ tena bhikkhunā tena cīvarena vippavasitabbanti yo bhikkhu vihāre vasanto tato aññattha gamanakicce sati antaraghare cīvaraṃ nikkhipati, tena bhikkhunā tena cīvarena chārattaparamaṃ vippavasitabbaṃ, cha rattiyo tamhā vihārā aññattha vasitabbāti vuttaṃ hoti. Vuttañhi bhadantena buddhadattācariyena –

‘‘Yaṃ gāmaṃ gocaraṃ katvā, bhikkhu āraññake vase;

Tasmiṃ gāme ṭhapetuṃ taṃ, māsamekaṃ tu vaṭṭati.

‘‘Aññattheva vasantassa, chārattaparamaṃ mataṃ;

Ayamassa adhippāyo, paṭicchanno pakāsito’’ti.

Tenevāha ‘‘tato ce uttari vippavaseyyāti chārattato uttari tasmiṃ senāsane sattamaṃ aruṇaṃ uṭṭhāpeyyā’’tiādi. Tathā asakkontenāti gataṭṭhānassa dūratāya senāsanaṃ āgantvā sattamaṃ aruṇaṃ uṭṭhāpetuṃ asakkontena. Evampi asakkontena tatreva ṭhitena paccuddharitabbaṃ ‘‘atirekacīvaraṭṭhāne ṭhassatī’’ti. Vasitvāti aruṇaṃ uṭṭhāpetvā. Bhikkhusammuti udositasikkhāpade vuttāva.

Sesanti ‘‘aññatra bhikkhusammutiyāti ayamettha anupaññattī’’tiādikaṃ. Tattha hi aṅgesu yaṃ rattivippavāso catutthamaṅgaṃ, taṃ idha chārattato uttari vippavāso hotīti ayameva viseso.

Sāsaṅkasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.



以下是巴利文的完整直译:
说"如果在后安居开始或中断雨安居,不允许放置"。迦提迦月是指从前迦提迦月黑半月第一天开始直到后迦提迦满月,共二十九天夜。"等"字表示超过迦提迦月不允许。在不足尺寸时因为不符合阿兰若定义而不允许,为什么在超过一牛吼距离也不允许?因此说"因为"等。但是被邀请可以去半由旬或一由旬住,这没有限制。只是危险和可怕是指既危险又可怕。"等"字表示即使住在不危险不可怕但具备其他条件的住处也不允许放置。到此为止,允许在前安居开始完整住完雨安居,以某村为乞食村,住在最少五百弓的阿兰若住处,在那个村中放置衣,整个迦提迦月在那个住处没有那件衣而住,现在允许住在寺院以外的地方离开六夜,因此说"那个比丘可能"等。因为只有已作迦絺那衣的人才获得不受持而行,其他人不行,这里也应该看到这个原因。其中那个比丘最多六夜应该离开那件衣是指住在寺院的比丘,如果有去其他地方的事,在村中放置衣,那个比丘应该最多离开那件衣六夜,应该离开那个寺院在其他地方住六夜的意思。尊者佛授阿阇黎说:
"比丘以某村为乞食处,住在阿兰若中;
允许在那个村中放置它一个月。
住在其他地方,认为最多六夜;
这是他的意图,隐藏的已显明。"
因此说"如果超过那个离开是指超过六夜在那个住处度过第七个黎明"等。同样不能的是指因为去处远而不能回到住处度过第七个黎明的。即使这样也不能,应该就在那里收回"将放在多余衣处"。住是指度过黎明。比丘同意在储藏室学处中已说。
其余是指"除了比丘同意,这里是随制"等。因为那里条件中第四个条件是离开一夜,这里是超过六夜离开,这是唯一的区别。
危险学处注释结束。

10. Pariṇatasikkhāpadavaṇṇanā

Nanu cāyaṃ saṅghassa pariṇato, na pariccatto, atha kathaṃ saṅghasantako hotīti āha ‘‘so hī’’tiādi. Tattha soti lābho. Ekena pariyāyenāti pariṇatabhāvasaṅkhātena ekena pariyāyena. ‘‘Labhitabba’’nti iminā lābhasaddassa kammasādhanamāha. Cīvarādivatthunti cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhāraṃ antamaso cuṇṇapiṇḍampi dantakaṭṭhampi dasikasuttampi. Pariṇatanti saṅghassa ninnaṃ saṅghassa poṇaṃ saṅghassa pabbhāraṃ hutvā ṭhitanti attho. Yena pana kāraṇena so pariṇato hoti, taṃ dassetvā tassa atthaṃ dassetuṃ ‘‘dassāma karissāmā’’tiādi vuttaṃ. Attano pariṇāmentassāti ‘‘idaṃ mayhaṃ dehī’’ti saṅghassa pariṇatabhāvaṃ ñatvā attano pariṇāmetvā gaṇhantassa. Payogeti pariṇāmanappayoge. Ettha ca ‘‘idaṃ me, bhante, jānaṃ saṅghikaṃ lābhaṃ pariṇataṃ attano pariṇāmikaṃ nissaggiya’’nti iminā nayena nissajjanavidhānaṃ veditabbaṃ.

Saṅghacetiyapuggalesūti ettha ca antamaso sunakhaṃ upādāya yo koci satto ‘‘puggalo’’ti veditabbo. Aññasaṅghādīnanti aññasaṅghacetiyapuggalānaṃ. Idaṃ vuttaṃ hoti – ‘‘saṅghassa pariṇataṃ aññassa saṅghassa vā cetiyassa vā puggalassa vā, cetiyassa pariṇataṃ aññassa cetiyassa vā saṅghassa vā puggalassa vā, puggalassa pariṇataṃ aññassa puggalassa vā saṅghassa vā cetiyassa vā pariṇāmentassa dukkaṭa’’nti.

Idāni anāpattiṃ dassetuṃ ‘‘apariṇatasaññino’’tiādimāha. Pariṇate, apariṇate ca apariṇatasaññino cāti sambandho, pariṇate, apariṇate cāti ubhayatthāpi anāpattīti attho. Vuttañhetaṃ ‘‘pariṇate apariṇatasaññī attano pariṇāmeti, anāpatti. Apariṇate apariṇatasaññī anāpattī’’ti (pārā. 660). Deyyadhammoti cattāro paccayā. Ādisaddena ‘‘paṭisaṅkhāraṃ vā labheyya, ciraṭṭhitiko vā assa, yattha vā pana tumhākaṃ cittaṃ pasīdati, tattha dethā’’ti (pārā. 661) vacanānaṃ gahaṇaṃ. Sace pana dāyakā ‘‘mayaṃ saṅghabhattaṃ kattukāmā, cetiyapūjaṃ kattukāmā, ekassa bhikkhuno parikkhāraṃ dātukāmā, tumhākaṃ ruciyā dassāma. Bhaṇatha, kattha demā’’ti (pārā. aṭṭha. 2.660) vadanti, evaṃ vutte tena bhikkhunā ‘‘yattha icchatha, tattha dethā’’ti vattabbā.

Pariṇatasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

Pattavaggo tatiyo.

Iti kaṅkhāvitaraṇiyā pātimokkhavaṇṇanāya

Vinayatthamañjūsāyaṃ līnatthappakāsaniyaṃ

Nissaggiyavaṇṇanā niṭṭhitā.

Pācittiyakaṇḍaṃ

1. Musāvādavaggo



以下是巴利文的完整直译:
10. 回转学处注释
难道这是回转给僧团,不是舍弃,那么怎么是僧团所有呢?因此说"那个"等。其中那个是指利养。以一种方式是指以所谓回转状态的一种方式。"应得"这表示利养词是业格。衣等物是指衣、食物、住处、病人药品用具,乃至粉团、牙签、线头。回转是指倾向僧团、趋向僧团、归向僧团而住的意思。为了显示它回转的原因,并显示它的意思而说"我们将给,我们将做"等。回转给自己是指知道回转给僧团后,回转给自己而拿取。行为是指回转的行为。这里应该理解"尊者,这是我明知回转给僧团的利养而回转给自己的应舍"这样的舍弃方法。
在僧团、塔庙、个人中,这里应该理解乃至狗在内任何众生是"个人"。其他僧团等是指其他僧团、塔庙、个人。这是说:回转给僧团的回转给其他僧团或塔庙或个人,回转给塔庙的回转给其他塔庙或僧团或个人,回转给个人的回转给其他个人或僧团或塔庙是突吉罗。
现在为了显示无犯而说"认为未回转"等。对已回转和未回转认为未回转是连接词,对已回转和未回转两种情况都无犯的意思。因为说"对已回转认为未回转而回转给自己,无犯。对未回转认为未回转,无犯。"应施物是指四资具。等字包括"或者获得修理,或者长久存在,或者你们心生欢喜处,在那里给"这些话。但是如果施主说"我们想做僧团食,想做塔庙供养,想给一个比丘用具,我们将按你们的意愿给。请说,我们应该给哪里?",如果这样说,那个比丘应该说"你们想给哪里就给哪里"。
回转学处注释结束。
钵品第三。
如此在解除疑惑的波罗提木叉注释
律藏义宝箧中显明隐晦义
舍波逸提注释结束。
波逸提篇
1. 妄语品

1. Musāvādasikkhāpadavaṇṇanā

Sampajānamusāvādeti ettha musāti abhūtaṃ atacchaṃ vatthu, vādoti tassa bhūtato tacchato viññāpanaṃ, sampajānassa musāvādo sampajānamusāvādo, tasmiṃ sampajānamusāvādeti attho. Tenāha ‘‘pubbe’’tiādi. So ca pana musāvādo pubbabhāgakkhaṇe, taṅkhaṇe ca vijānantassa hoti ‘‘pubbevassa hoti ‘musā bhaṇissa’nti, bhaṇantassa hoti ‘musā bhaṇāmī’’’ti (pāci. 4) vuttattāti āha ‘‘pubbepi jānitvā vacanakkhaṇepi jānantassā’’ti. Etañhi dvayaṃ aṅgabhūtaṃ, itaraṃ pana hotu vā, mā vā, akāraṇametaṃ. Nanu cetaṃ bhaṇanameva ñāyatīti āha ‘‘bhaṇanañca nāmā’’tiādi. Abhūtassāti atacchassa.

Hatthakaṃ sakyaputtanti ettha hatthakoti tassa therassa nāmaṃ. Sakyānaṃ puttoti sakyaputto. Buddhakāle kira sakyakulato asīti purisasahassāni pabbajiṃsu, tesaṃ so aññataro. Avajānitvā paṭijānanādivatthusminti ettha avajānitvā paṭijānanaṃ nāma titthiyehi saddhiṃ kathento attano vāde kañci dosaṃ sallakkhento ‘‘nāyaṃ mama vādo’’ti avajānitvā puna kathento kathento niddosataṃ sallakkhetvā ‘‘mameva ayaṃ vādo’’ti paṭijānāti. Ādisaddena paṭijānitvā avajānanaṃ, aññenaññaṃ paṭicaraṇaṃ, sampajānamusābhāsanaṃ, saṅketaṃ katvā visaṃvādakaraṇañca saṅgaṇhāti. Idāni āpattibhedadassanatthaṃ ‘‘uttarimanussadhammārocanattha’’ntiādi vuttaṃ.

Anupadhāretvā sahasā bhaṇantassāti avīmaṃsitvā vegena diṭṭhampi ‘‘adiṭṭhaṃ me’’tiādinā bhaṇantassa . ‘‘Aññaṃ bhaṇissāmī’’ti aññaṃ bhaṇantassāti yo mandattā momūhattā pakkhalanto ‘‘cīvara’’nti vattabbe ‘‘cīra’’ntiādīni bhaṇati, ayaṃ ‘‘aññaṃ bhaṇissāmī’’ti aññaṃ bhaṇati nāma. Yo pana sāmaṇerena ‘‘api, bhante, mayhaṃ upajjhāyaṃ passitthā’’ti vutto keḷiṃ kurumāno ‘‘tava upajjhāyo dārusakaṭaṃ yojetvā gato bhavissatī’’ti vā siṅgālasaddaṃ sutvā ‘‘kassāyaṃ saddo’’ti vutto ‘‘mātuyā te yānena gacchantiyā kaddame laggacakkaṃ uddharantānaṃ ayaṃ saddo’’ti vā evaṃ neva davā, na ravā aññaṃ bhaṇati, so āpattiṃ āpajjatiyeva. Aññā pūraṇakathā nāma hoti – eko gāme thokaṃ telaṃ labhitvā vihāraṃ āgato sāmaṇeraṃ bhaṇati ‘‘tvaṃ ajja kuhiṃ gato, gāmo ekatelo ahosī’’ti vā, pacchikāya ṭhapitaṃ pūvakhaṇḍaṃ labhitvā ‘‘ajja gāme pacchikāhi pūve cāresu’’nti vā, ayaṃ musāvādova hoti. Visaṃvādanapurekkhāratāti visaṃ vādenti etenāti visaṃvādanaṃ, vañcanādhippāyavasappavattaṃ cittaṃ, tassa purekkhāratā visaṃvādanapurekkhāratā, visaṃvādanacittassa purato karaṇanti attho.

Musāvādasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.



以下是巴利文的完整直译:
1. 妄语学处注释
明知妄语中,妄语是指不实、非真的事,语是指从其实在性真实性进行说明,明知妄语是明知妄语,这是其意义。因此说"先前"等。这个妄语在先前阶段、当下阶段对明知者存在,"在说之前知道'我将说谎',说时知道'我正在说谎'"。因此说"先前即使知道在说的瞬间也知道"。这两个是构成要件,其他的可以是或不是,这是无原因的。难道不是只能知道说话吗?因此说"说话确实"等。对不实的、非真的。
手迦释迦之子中,手迦是那位长老的名字。释迦之子是指释迦族的儿子。据说在佛陀时代,从释迦族出家的有八万人,他是其中之一。不轻视而承认等事中,不轻视而承认是指与外道谈话时,在自己的观点中察觉某些缺陷,"这不是我的观点"而再次谈话,察觉无过失后说"这确实是我的观点"。等字还包括承认后轻视、互相对抗、明知说谎、约定后制造误解。现在为了显示犯罪类型而说"为了宣说超人法"等。
未审察而轻率说是指未思考、迅速地即使看到也说"我未看到"等。"我将说另一个"而说另一个是指因愚钝、迷惑,本应说"衣"却说"布"等。比如一个沙弥被问"尊者,你看到我的老师吗?"玩笑地说"你的老师已经用木头车离开"或听到豺狼声音被问"这是谁的声音?"回答"这是你母亲乘车时车轮陷入泥中拔出的声音"等,这既非玩笑也非戏弄,说另一个,他就犯罪。另一种圆满的说法是:一个在村里得到少许油回到寺院,对沙弥说"你今天去哪里了,村里只有一点油"或得到放在后面的饼块后说"今天村里有饼"等,这就是妄语。为了误导的意图是指为了误导,意图制造误解,是指为了误导心的前方。
妄语学处注释结束。

2. Omasavādasikkhāpadavaṇṇanā

Omasavādeti khuṃsanagarahaṇavacane. Yasmā pana taṃ neva kaṇṇasukhaṃ, na hadayasukhaṃ, tasmā tena kaṇṇañceva hadayañca vijjhatīti āha ‘‘ovijjhanavacane’’ti, jātiādīhi ghaṭetvā vacaneti vuttaṃ hoti. Tenāha ‘‘jātināmā’’tiādi. Tattha jāti nāma brāhmaṇādi ukkaṭṭhā ceva caṇḍālādi hīnā ca jāti. Nāmaṃ nāma avakaṇṇakādi hīnañceva buddharakkhitādi ukkaṭṭhañca nāmaṃ. Gottaṃ nāma kosiyādi hīnañceva gotamādi ukkaṭṭhañca gottaṃ. Kammaṃ nāma pupphachaḍḍakādi hīnañceva kasivaṇijjādi ukkaṭṭhañca kammaṃ. Sippaṃ nāma naḷakārādi hīnañceva muddāgaṇanādi ukkaṭṭhañca sippaṃ. Ābādho nāma sabbopi rogo hīnoyeva. Atha vā madhumeho ukkaṭṭho, seso hīnoti veditabbo. Liṅgaṃ nāma atidīghādi hīnañceva nātidīghādi ukkaṭṭhañca liṅgaṃ. Kileso nāma rāgādiko sabbopi kileso. Āpatti nāma sotāpattādikā ukkaṭṭhā ceva pārājikādi anukkaṭṭhā ca āpatti. Akkoso nāma ‘‘oṭṭhosī’’tiādiko hīno ceva ‘‘paṇḍitosī’’tiādiko (pāci. 15) ukkaṭṭho ca akkoso.

Yathātathāti pāḷiāgatānāgatapadānaṃ yena kenaci ākārena. Imasmiṃ sikkhāpade ṭhapetvā bhikkhuṃ bhikkhuniādayo sabbe sattā anupasampannaṭṭhāne ṭhitāti āha ‘‘idha cā’’tiādi. Davakamyatā nāma keḷihasādhippāyatā. Sabbatthāti upasampannānupasampannesu ceva pāḷiāgatānāgatapadesu cāti sabbattha. Atthadhammaanusāsanipurekkhārānanti ettha ‘‘caṇḍālosī’’tiādikāya pāḷiyā atthaṃ vaṇṇento atthapurekkhāro nāma. Pāḷiṃ vācento dhammapurekkhāro nāma. Anusiṭṭhiyaṃ ṭhatvā ‘‘idānipi caṇḍālosi, pāpaṃ mā akāsi. Mā tamotamaparāyaṇo ahosī’’tiādinā (pāci. aṭṭha. 35) nayena kathento anusāsanipurekkhāro nāmāti veditabbo.

Omasavādasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

3. Pesuññasikkhāpadavaṇṇanā

Bhikkhupesuññeti pisatīti pisuṇā, yāya vācāya samagge satte avayavabhūte vagge bhinne karoti, sā vācā pisuṇā, pisuṇā eva pesuññaṃ, tāya vācāya samannāgato pisuṇo, tassa kammaṃ pesuññaṃ, bhikkhussa pesuññaṃ bhikkhupesuññaṃ, tasmiṃ bhikkhupesuññe, bhikkhuto sutvā bhikkhunā, bhikkhussa vā upasaṃhaṭapesuññeti attho. Tenāha ‘‘jātiādīhī’’tiādi. Tañca kho dvīhi kāraṇehi upasaṃharatīti āha ‘‘bhikkhuno piyakamyatāya vā’’tiādi. Tattha bhikkhuno piyakamyatāyāti yassa taṃ bhāsati, tassa bhikkhuno ‘‘evamahaṃ etassa piyo bhavissāmī’’ti attano piyabhāvaṃ patthayamānatāya. Bhedādhippāyenāti ‘‘evamayaṃ tena saddhiṃ bhijjissatī’’ti parassa parena bhedaṃ icchantena. Atha vā piyasuññakaraṇato pesuññaṃ (sārattha. ṭī. pācittiya 3.36) niruttinayena, yāya vācāya yassa taṃ bhāsati, tassa hadaye attano piyabhāvaṃ, parassa ca suññabhāvaṃ karoti, sā vācā, ‘‘bhikkhussa pesuññaṃ bhikkhupesuñña’’ntiādinā evampettha attho daṭṭhabbo. ‘‘Vuttanayenevāti ‘‘jātiādīhi akkosavatthūhī’’tiādinā vuttanayena.

Pāḷimuttakaakkosūpasaṃhāreti ‘‘corosī’’tiādinā akkosassa upasaṃhāre. ‘‘Anakkosavatthubhūtaṃ pana pesuññakaraṃ tassa kiriyaṃ, vacanaṃ vā piyakamyatāya upasaṃharantassa kiñcāpi iminā sikkhāpadena āpatti na dissati, tathāpi dukkaṭena bhavitabba’’nti (sārattha. ṭī. pācittiya 

以下是巴利文的完整直译:
2. 辱骂语学处注释
辱骂语是指斥责谴责的话。因为它既不悦耳,也不悦心,所以它刺伤耳朵和心,因此说"刺伤的话",意思是用种姓等来连接的话。因此说"种姓等"。其中种姓是指婆罗门等高贵的和旃陀罗等低贱的种姓。名字是指阿瓦甘那迦等低贱的和佛护等高贵的名字。姓氏是指拘尸耶等低贱的和乔达摩等高贵的姓氏。职业是指抛花者等低贱的和农商等高贵的职业。技艺是指竹匠等低贱的和计算等高贵的技艺。疾病是指一切疾病都是低贱的。或者说糖尿病是高贵的,其余是低贱的,应该理解。特征是指过长等低贱的和适中等高贵的特征。烦恼是指贪等一切烦恼。罪过是指须陀洹等高贵的和波罗夷等不高贵的罪过。辱骂是指"你是骆驼"等低贱的和"你是智者"等高贵的辱骂。
以某种方式是指以经文中出现或未出现的词的任何方式。在这个学处中,除了比丘,比丘尼等一切众生都处于未受具足戒的地位,因此说"这里"等。玩笑心是指意图开玩笑取乐。一切处是指在受具足戒者和未受具足戒者,以及经文中出现和未出现的词的一切处。义法教诫为先中,解释"你是旃陀罗"等经文意义的是义为先。诵读经文的是法为先。站在教诫立场说"你现在还是旃陀罗,不要做恶。不要成为黑暗趣向黑暗"等方式说话的应理解为教诫为先。
辱骂语学处注释结束。
3. 离间语学处注释
比丘离间语中,离间是指分离,用那种语言使和合的众生成为分离的部分,那种语言是离间语,就是离间,具有那种语言的是离间者,他的行为是离间,比丘的离间是比丘离间,在比丘离间中,从比丘那里听到后比丘,或者对比丘运用离间,这是意思。因此说"用种姓等"等。他用两个原因运用,因此说"为了比丘的喜爱"等。其中为了比丘的喜爱是指"这样我将成为他喜爱的"希望自己成为喜爱的。意图分裂是指"这样他将与他分离"希望别人与别人分离。或者说从使喜爱空无而称为离间,按词源学方法,用那种语言在他说的人心中使自己成为喜爱,使别人成为空无,那种语言,"比丘的离间是比丘离间"等,这里也应该这样理解意思。如前所说是指像"用种姓等辱骂事"等所说的方法。
在非经文辱骂运用中,在"你是盗贼"等辱骂

3.36) vadanti. Pāpagarahitāya vadantassāti ekaṃ akkosantaṃ, ekañca khamantaṃ disvā ‘‘aho nillajjo, īdisampi nāma bhavantaṃ puna vattabbaṃ maññissatī’’ti evaṃ kevalaṃ pāpagarahitāya bhaṇantassa.

Pesuññasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

4. Padasodhammasikkhāpadavaṇṇanā

Padaso dhammaṃ vāceyyāti ekato padaṃ padaṃ dhammaṃ vāceyya, koṭṭhāsaṃ koṭṭhāsaṃ vāceyyāti attho. Yasmā na kevalaṃ tisso saṅgītiyo āruḷhadhammaṃyeva padaso vācentassa āpatti, tasmā ‘‘saṅgītittayaṃ anāruḷhampī’’tiādi vuttaṃ. Ādi-saddena (pāci. aṭṭha. 45) sīlūpadesa dhutaṅgapañhaārammaṇakathā buddhikadaṇḍakaññāṇavatthuasubhakathādīnaṃ gahaṇaṃ. Meṇḍakamilindapañhesu therassa sakappaṭibhāne anāpatti. Yaṃ rañño saññāpanatthaṃ āharitvā vuttaṃ, tattha āpatti. Vaṇṇapiṭakaaṅgulimālapiṭakaraṭṭhapālagajjitaāḷavakagajjitagūḷhamaggagūḷhavessantaragūḷhavinayavedallapiṭakādīni pana abuddhavacanāniyeva.

Yasmā pana taṃ padaṃ catubbidhaṃ hoti, tasmā taṃ dassetuṃ ‘‘padānupadaanvakkharānubyañjanesū’’ti vuttaṃ. Tattha padanti eko gāthāpādo adhippeto. Anupadanti dutiyapādo. Anvakkharanti ekekaṃ akkharaṃ. Anubyañjananti purimabyañjanena sadisaṃ pacchābyañjanaṃ. Yaṃ kiñci vā ekaṃ akkharaṃ anvakkharaṃ. Akkharasamūho anubyañjanaṃ. Akkharānubyañjanasamūho padaṃ. Paṭhamaṃ padaṃ padameva, dutiyaṃ anupadanti evamettha nānākaraṇaṃ veditabbaṃ. Etesu padādīsu yaṃ kañci koṭṭhāsaṃ bhikkhuñca bhikkhuniñca ṭhapetvā avasesapuggalehi saddhiṃ ekato bhaṇantassa padādigaṇanāya pācittiyanti sambandho.

Ettha gāthābandhesu (pāci. aṭṭha. 45) tāva ‘‘manopubbaṅgamā dhammā’’ti (dha. pa. 1, 2) ekamekaṃ padaṃ sāmaṇerena saddhiṃ ekato ārabhitvā ekatoyeva niṭṭhāpentassa padagaṇanāya pācittiyaṃ. Therena ‘‘manopubbaṅgamā dhammā’’ti vutte taṃ padaṃ apāpuṇitvā ‘‘manoseṭṭhā manomayā’’ti vacanakāle pattena sāmaṇerena ekato bhaṇantassa anupadagaṇanāya. ‘‘Rūpaṃ anicca’’ntiādi (ma. ni. 1.353, 356) vacanakāle tena saddhiṃ ‘‘rū’’ kāramattameva vācentassa anvakkharagaṇanāya. Esa nayo gāthābandhepi. ‘‘Rūpaṃ, bhikkhave, aniccaṃ, vedanā aniccā’’ti (ma. ni. 

以下是巴利文的完整直译:
的运用中。"但是非辱骂事的离间行为,为了喜爱而运用他的行为或言语,虽然按这个学处看不到犯罪,但应该是突吉罗"他们说。为了指责恶而说是指看到一个人辱骂,一个人忍耐,说"啊,无耻者,竟然认为应该再说这样的话给尊者"这样仅仅为了指责恶而说。
离间语学处注释结束。
4. 逐句教法学处注释
逐句教法是指一起一句一句地教法,一部分一部分地教,这是意思。因为不仅对逐句教三藏所收录的法犯罪,所以说"即使未收录在三藏中"等。等字包括戒律教导、头陀支问题、所缘说明、智慧棒、智慧事、不净说等。在门达卡、弥兰陀问题中,长老自己的解释无犯。为了使国王理解而引用说的,那里有犯。但是色藏、指鬘藏、护国鸣、阿罗婆迦鸣、秘密道、秘密毗舍多罗、秘密律、吠陀罗藏等都不是佛语。
因为那个句有四种,所以为了显示它而说"在句、随句、随字、随音节中"。其中句是指一个偈颂句。随句是指第二句。随字是指每一个字。随音节是指与前面音节相似的后面音节。或者任何一个字是随字。字的集合是随音节。字和音节的集合是句。第一个句就是句,第二个是随句,这里应该这样理解区别。在这些句等中,除了比丘和比丘尼,与其余人一起说任何一部分,按句等的数目犯波逸提,这是连接词。
这里在偈颂中,首先与沙弥一起开始"诸法意先导"一句,一起结束的,按句的数目犯波逸提。长老说"诸法意先导"时,没有到达那个句,在说"意主意造"时,与到达的沙弥一起说的,按随句的数目。在说"色无常"等时,与他一起只教"色"这个音节的,按随字的数目。这个方法在偈颂中也一样。"诸比丘,色无常,受无常"

1.353, 356) imaṃ suttaṃ vācayamāno therena ‘‘rūpaṃ anicca’’nti vuccamāne sāmaṇero sīghapaññatāya ‘‘vedanā aniccā’’ti imaṃ aniccapadaṃ therassa ‘‘rūpaṃ anicca’’nti etena aniccapadena saddhiṃ ekato bhaṇanto vācaṃ nicchāreti, evaṃ vācentassa anubyañjanagaṇanāya pācittiyanti veditabbaṃ.

Tikapācittiyanti anupasampanne anupasampannasaññivematikaupasampannasaññīnaṃ vasena tīṇi pācittiyāni. Anupasampannena saddhiṃ ekato uddesaggahaṇe ekato bhaṇantassa anāpattīti sambandho. Esa nayo ‘‘sajjhāyakaraṇe, tassa santike uddesaggahaṇe’’ti etthāpi. Tatrāyaṃ vinicchayo – upasampanno ca anupasampanno ca nisīditvā uddisāpenti. Ācariyo ‘‘nisinnānaṃ bhaṇāmī’’ti tehi saddhiṃ ekato vadati, ācariyasseva āpatti. Anupasampannena saddhiṃ gaṇhantassa anāpatti. Dvepi ṭhitā gaṇhanti, eseva nayo. Daharabhikkhu nisinno, sāmaṇero ṭhito, ‘‘nisinnassa bhaṇāmī’’ti bhaṇato anāpatti. Sace daharo tiṭṭhati, itaro nisīdati, ‘‘ṭhitassa bhaṇāmī’’ti bhaṇatopi anāpatti. Sace bahūnaṃ bhikkhūnaṃ antare eko sāmaṇero nisinno hoti, tasmiṃ nisinne padaso dhammaṃ vācentassa acittakā āpatti. Sace sāmaṇero upacāraṃ muñcitvā ṭhito vā nisinno vā hoti, yesaṃ vāceti, tesu apariyāpannattā ekena disābhāgena palāyanakaganthaṃ nāma gaṇhātīti saṅkhaṃ gacchati, tasmā anāpatti.

Sajjhāyakaraṇeti anupasampannena saddhiṃ ekato sajjhāyakaraṇe. Tassa santike uddesaggahaṇeti anupasampannassa santike uddesaggahaṇe. Yebhuyyena paguṇaganthaṃ bhaṇantassāti sace ekagāthāya eko pādo nāgacchati, avasesā āgacchanti, ayaṃ yebhuyyena paguṇagantho nāma. Etena nayena suttepi veditabbo, taṃ bhaṇantassa. Osārentassa cāti parisāmajjhe suttaṃ uccārentassa ca.

Padasodhammasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.



以下是巴利文的完整直译:
这个经时,长老说"色无常"时,沙弥因为智慧敏锐而说"受无常",这个"无常"字与长老的"色无常"中的"无常"字一起发出声音,这样教的人按随音节的数目犯波逸提,应该理解。
三波逸提是指对未受具足戒者,认为是未受具足戒者、怀疑、认为是已受具足戒者三种情况下的三个波逸提。与未受具足戒者一起诵读时一起说无犯,这是连接词。这个方法在"诵读、在他面前诵读"中也一样。这里的判断是:已受具足戒者和未受具足戒者坐下请求诵读。老师说"我对坐着的人说"与他们一起说,只有老师犯罪。与未受具足戒者一起学习无犯。两人都站着学习,也是这个方法。年轻比丘坐着,沙弥站着,说"我对坐着的人说"无犯。如果年轻人站着,另一个坐着,说"我对站着的人说"也无犯。如果在许多比丘中间一个沙弥坐着,对那个坐着的人逐句教法,无意间犯罪。如果沙弥离开界域站着或坐着,对那些教的人来说,因为不包括在内,称为用一个方向逃避的文句,所以无犯。
诵读是指与未受具足戒者一起诵读。在他面前诵读是指在未受具足戒者面前诵读。大部分熟悉的文句是指如果一个偈颂中一句不会,其余的会,这叫做大部分熟悉的文句。以这个方法在经中也应理解,说那个。诵读是指在大众中诵读经。
逐句教法学处注释结束。

5. Paṭhamasahaseyyasikkhāpadavaṇṇanā

Idha ‘‘bhikkhuṃ ṭhapetvā avaseso anupasampanno nāmā’’ti (pāci. 52) vacanato tiracchānagatopi anupasampannoyeva, so ca kho na sabbo, methunadhammāpattiyā vatthubhūtovāti āha ‘‘antamaso’’tiādi. Tassa ca paricchedo methunadhammāpattiyā vuttanayeneva veditabbo. Dirattatirattanti ettha dirattavacanena na koci visesattho labbhati, kevalaṃ lokavohāravasena byañjanasiliṭṭhatāya, mukhāruḷhatāya evaṃ vuttanti veditabbaṃ. Dvinnaṃ vā tiṇṇaṃ vā rattīnanti pana vacanatthamattadassanatthaṃ vuttaṃ, nirantaratirattadassanatthaṃ vā dirattaggahaṇaṃ katanti daṭṭhabbaṃ. Sahaseyyanti ekato seyyaṃ. Seyyāti ca kāyappasāraṇasaṅkhātaṃ sayanampi vuccati ‘‘sayanaṃ seyyā’’ti katvā, yasmiṃ senāsane sayanti, tampi ‘‘sayanti etthāti seyyā’’ti katvā. Tadubhayampi idha sāmaññena, ekasesanayena vā gahitanti āha ‘‘sabbacchannaparicchanne’’tiādi.

Tattha yaṃ senāsanaṃ upari pañcahi chadanehi (pāci. aṭṭha. 51), aññena vā kenaci antamaso vatthenāpi sabbameva paricchannaṃ, bhūmito paṭṭhāya yāva chadanaṃ āhacca, anāhaccāpi vā sabbantimena pariyāyena diyaḍḍhahatthubbedhena pākārena vā aññena vā kenaci antamaso vatthenāpi parikkhittaṃ, idaṃ sabbacchannasabbaparicchannaṃ nāma. Yassa pana upari bahutaraṃ ṭhānaṃ channaṃ, appaṃ acchannaṃ, samantato ca bahutaraṃ parikkhittaṃ, appaṃ aparikkhittaṃ, idaṃ yebhuyyena channaṃ yebhuyyena paricchannaṃ nāma. Tasmiṃ sabbacchannaparicchanne, yebhuyyena channaparicchanne vā.

Vidaheyyāti kareyya, tañca kho atthato sampādananti āha ‘‘sampādeyyā’’ti. Ayañhettha saṅkhepattho ‘‘senāsanasaṅkhātaṃ seyyaṃ pavisitvā kāyappasāraṇasaṅkhātaṃ seyyaṃ kappeyya vidaheyya sampādeyyā’’ti. Diyaḍḍhahatthubbedho vaḍḍhakihatthena gahetabbo. Ekūpacāroti valañjanadvārassa ekattaṃ sandhāya vuttaṃ. Satagabbhaṃ vā catusālaṃ ekūpacāraṃ hotīti sambandho. Tattha vāti purimapurimadivase yattha vuṭṭhaṃ, tasmiṃyeva senāsane vā. Aññattha vā tādiseti yathāvuttalakkhaṇena samannāgate aññasmiṃ pubbe avuṭṭhasenāsane vā. Tena vāti yena saha purimapurimadivase vuṭṭhaṃ, tena vā. Aññena vāti yena saha purimapurimasmiṃ divase vuṭṭhaṃ, tato aññena vā. Saṅkhepoti saṅkhepavaṇṇanā. Yadi evaṃ vitthāro kathaṃ veditabboti āha ‘‘vitthāro panā’’tiādi.

Upaḍḍhacchannaparicchannādīsūti ādisaddena ‘‘sabbacchanne cūḷakaparicchanne dukkaṭaṃ, yebhuyyena channe cūḷakaparicchanne dukkaṭaṃ, sabbaparicchanne cūḷakacchanne dukkaṭaṃ, yebhuyyena paricchanne cūḷakacchanne dukkaṭa’’nti (pāci. aṭṭha. 53) aṭṭhakathāyaṃ vuttānaṃ gahaṇaṃ. Tatiyāya rattiyā purāruṇā nikkhamitvā puna vasantassāti tatiyāya rattiyā aruṇato puretarameva nikkhamitvā aruṇaṃ bahi uṭṭhāpetvā catutthadivase atthaṅgate sūriye puna vasantassa. Sabbacchannasabbāparicchannādīsūti ettha pana ādisaddena ‘‘sabbaparicchanne sabbaacchanne, yebhuyyena acchanne yebhuyyena aparicchanne’’ti (pāci. 54) pāḷiyaṃ āgatānaṃ, ‘‘upaḍḍhacchanne cūḷakaparicchanne anāpatti, upaḍḍhaparicchanne cūḷakacchanne anāpatti, cūḷakacchanne cūḷakaparicchanne anāpattī’’ti (pāci. aṭṭha. 53) aṭṭhakathāyaṃ āgatānañca gahaṇaṃ.


以下是巴利文的完整直译:
5. 第一同宿学处注释
这里因为说"除了比丘,其余的都叫做未受具足戒者",所以动物也是未受具足戒者,但不是所有的,只有成为淫欲法犯罪对象的,因此说"乃至"等。它的界定应该按照淫欲法犯罪中所说的方法理解。两夜三夜中,两夜这个词没有特别的意义,只是根据世俗用语为了语言流畅,为了口头表达而这样说,应该理解。但是说"两夜或三夜"是为了显示词义而已,或者应该理解为两夜这个词是为了显示连续三夜。同宿是指一起睡眠。睡眠是指所谓的身体伸展的睡眠,因为"睡眠是卧具",他们睡觉的住处也叫做"睡眠",因为"他们在这里睡觉"。这两者在这里都以一般意义或省略法包括,因此说"完全遮蔽覆盖"等。
其中,住处上面用五种覆盖物,或者其他任何东西,乃至布完全覆盖,从地面开始直到接触覆盖物,或者不接触,最后至少一个半肘高的墙或其他任何东西,乃至布围绕,这叫做完全遮蔽完全覆盖。如果上面大部分地方遮蔽,少部分未遮蔽,四周大部分围绕,少部分未围绕,这叫做大部分遮蔽大部分覆盖。在那个完全遮蔽覆盖或大部分遮蔽覆盖中。
安排是指做,实际上是指准备,因此说"准备"。这里的简要意思是"进入所谓的住处睡眠,准备所谓的身体伸展睡眠"。一个半肘高应该用木匠的肘量。一个界域是指出入门是一个的意思。百间房或四厅是一个界域,这是连接词。或者在那里是指在前几天住过的那个住处。或者在其他类似的是指在具有所说特征的其他以前未住过的住处。或者与那个是指与前几天一起住过的那个人。或者与其他是指与前几天一起住过的人以外的其他人。简要是指简要解释。如果这样,详细应该如何理解?因此说"但是详细"等。
在一半遮蔽覆盖等中,等字包括注释中说的"在完全遮蔽小部分覆盖犯突吉罗,在大部分遮蔽小部分覆盖犯突吉罗,在完全覆盖小部分遮蔽犯突吉罗,在大部分覆盖小部分遮蔽犯突吉罗"。第三夜黎明前离开后再住是指第三夜在黎明之前离开,在外面度过黎明,第四天日落后再住。在完全遮蔽完全不覆盖等中,这里等字包括经文中出现的"完全覆盖完全不遮蔽,大部分不遮蔽大部分不覆盖",以及注释中出现的"在一半遮蔽小部分覆盖无犯,在一半覆盖小部分遮蔽无犯,在小部分遮蔽小部分覆盖无犯"。


Paṭhamasahaseyyasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

6. Dutiyasahaseyyasikkhāpadavaṇṇanā

Manussitthiyāti jīvamānakamanussitthiyā. ‘‘Matitthī pana kiñcāpi pārājikavatthubhūtā, anupādinnapakkhe pana ṭhitattā sahaseyyāpattiṃ na karotī’’ti (vajira. ṭī. pācittiya 55) vadanti. Adissamānarūpāhi pana yakkhipetīhi, methunassa avatthubhūtāya ca tiracchānagatitthiyā anāpatti. Paṭhamadivasepīti paṭhamasmiṃ viya sikkhāpade na catuttheyeva divase, atha kho idha paṭhamadivasepīti attho. Iminā idha divasaparicchedo natthīti dasseti. Aṅgesu pana pācittiyavatthukasenāsanaṃ, tattha mātugāmena saha nipajjanaṃ, sūriyatthaṅgamananti tīṇi aṅgānīti ayampi viseso daṭṭhabbo.

Dutiyasahaseyyasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

7. Dhammadesanāsikkhāpadavaṇṇanā

Chappañcavācāhīti chahi pañcahi vācāhi. Vācāparicchedo panettha kathaṃ veditabboti āha ‘‘uttari chappañcavācāhī’’tiādi. Sabbatthāti sutte, aṭṭhakathāyañca. Sace aṭṭhakathaṃ, dhammapadaṃ, jātakādivatthuṃ vā kathetukāmo hoti, chappadamattameva kathetuṃ vaṭṭati. Pāḷiyā saddhiṃ kathentena ekaṃ padaṃ pāḷito, pañca aṭṭhakathātoti evaṃ cha padāni anatikkamitvāva kathetabbo. Purisenāti manussapurisena. Tenāha ‘‘manussaviggahaṃ gahetvā panā’’tiādi.

Tikapācittiyanti mātugāme mātugāmasaññivematikaamātugāmasaññīnaṃ vasena tīṇi pācittiyāni. Aññassa vā mātugāmassāti ekassa mātugāmassa desetvā nisinne puna āgatassa aññassa mātugāmassa, evaṃ pana ekāsane nisinnena mātugāmasatassāpi desetuṃ vaṭṭati . ‘‘Viññumanussitthiyā’’ti vacanato aviññitthiyāpi desayato anāpatti. Iriyāpathaparivattābhāvoti attano vā mātugāmassa vā iriyāpathaparivattābhāvo. Kappiyakārakassābhāvoti viññussa kappiyakārakassābhāvo, dutiyāniyate vuttalakkhaṇassa manussassa abhāvoti vuttaṃ hoti. Kiriyākiriyanti ettha uttari chappañcavācāhi dhammadesanā kiriyā, kappiyakārakassa aggahaṇaṃ akiriyāti daṭṭhabbaṃ.

Dhammadesanāsikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

8. Bhūtārocanasikkhāpadavaṇṇanā

Nippariyāyenāti ‘‘paṭhamaṃ jhānaṃ samāpajji’’ntiādinā (pāci. 71) ujukameva. Pariyāyena ārocitanti ‘‘yo te vihāre vasi, so bhikkhu paṭhamaṃ jhānaṃ samāpajji, samāpajjati, samāpanno’’tiādinā (pāci. 75) aññāpadesena bhaṇitaṃ. Parinibbānakāle (pāci. aṭṭha. 77), pana antarā vā atikaḍḍhiyamānena upasampannassa bhūtaṃ ārocetuṃ vaṭṭati. Anatikaḍḍhiyamānenāpi (sārattha. ṭī. pācittiya 

以下是巴利文的完整直译:
第一同宿学处注释结束。
6. 第二同宿学处注释
人类女子是指活着的人类女子。他们说:"虽然死女人也是波罗夷的对象,但因为处于无执取的一边,所以不构成同宿犯罪。"但是对于看不见形体的女夜叉、女饿鬼,以及不构成淫欲对象的雌性动物无犯。即使第一天也是指不像第一学处那样只在第四天,而是在这里即使第一天的意思。这表明这里没有天数的限制。但是在构成要素中,波逸提的对象住处,在那里与女人一起躺下,日落,这三个构成要素也应该看到这个区别。
第二同宿学处注释结束。
7. 说法学处注释
五六句是指五六句话。这里句子的界定应该如何理解?因此说"超过五六句"等。一切处是指在经和注释中。如果想要讲解注释、法句、本生故事等,只允许讲六句。与经文一起说时,应该不超过六句,即一句经文,五句注释。男人是指人类男子。因此说"但是假设人形"等。
三波逸提是指对女人,认为是女人、怀疑、认为不是女人三种情况下的三个波逸提。或者其他女人是指给一个女人说法后坐着,再来另一个女人,这样坐在一个座位上给百个女人说法也是允许的。因为说"有知识的人类女子",所以给无知识女子说法无犯。无变换威仪是指自己或女人无变换威仪。无适当的人是指无有知识的适当的人,意味着无第二不定所说特征的人。作与不作中,这里超过五六句说法是作,不带适当的人是不作,应该理解。
说法学处注释结束。
8. 宣说真实学处注释
无比喻是指"证得初禅"等直接地。以比喻宣说是指"住在你寺院的那个比丘证得初禅,正在证得,已证得"等用其他表述说。但是在临终时,或者中途被拖延时,可以向已受具足戒者宣说真实。即使没有被拖延

3.77) tathārūpe kāraṇe sati ārocetuṃ vaṭṭatiyeva. Teneva aññatarena daharabhikkhunā upavadito aññataro thero ‘‘āvuso, uparimaggatthāya vāyāmaṃ mā akāsi, khīṇāsavo tayā upavadito’’ti āha. Therena ca ‘‘atthi te, āvuso, imasmiṃ sāsane patiṭṭhā’’ti puṭṭho daharabhikkhu ‘‘āma, bhante, sotāpanno āha’’nti avoca. ‘‘Kārako aya’’nti ñatvāpi paṭipattiyā amoghabhāvadassanena samuttejanāya, sampahaṃsanāya ca ariyā attānaṃ pakāsentiyeva. Tenāha ‘‘tathārūpe kāraṇe sati upasampannassa ārocayato’’ti. Sutapariyattisīlaguṇaṃ pana anupasampannassapi ārocetuṃ vaṭṭati. Kasmā na idha ummattakādayo gahitāti āha ‘‘yasmā panā’’tiādi. Ādisaddena khittacittavedanāṭṭānaṃ gahaṇaṃ. Tasmiṃ satīti ummattakādibhāve sati. Idha na gahitāti imasmiṃ sikkhāpade padabhājaniyaṃ na gahitā. Acittakanti paṇṇattijānanacittābhāvena acittakaṃ. Kusalābyākatacittehi dvicitta’’nti idaṃ ukkaṭṭhaparicchedena ariyapuggaleyeva sandhāya vuttaṃ. Na hi paṇṇattiṃ ajānantā jhānalābhino puthujjanā vatthumhi lobhavasena akusalacittenāpi na ārocentīti. Dukkhavedanāya vā abhāvato ‘‘dvivedana’’nti imassa anurūpaṃ katvā evaṃ vuttanti daṭṭhabbaṃ.

Bhūtārocanasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

9. Duṭṭhullārocanasikkhāpadavaṇṇanā

Dvinnaṃ‘āpattikkhandhānanti pārājikasaṅghādisesasaṅkhātānaṃ dvinnaṃ āpattikkhandhānaṃ. Āyatiṃ saṃvaratthāyāti ‘‘evamesa paresu hirottappenāpi āyatiṃ saṃvaraṃ āpajjissatī’’ti āyatiṃ saṃvaratthāya. Āpattīnañca kulānañca pariyantaṃ katvā vā akatvā vāti ‘‘ettakā āpattiyo ārocetabbā, ettakesu kulesu ārocetabbā’’ti evaṃ āpattīnañca kulānañca pariyantaṃ katvā vā akatvā vā.

Aduṭṭhullāyāti pārājikasaṅghādisesaṃ ṭhapetvā avasesapañcāpattikkhandhasaṅkhātāya aduṭṭhullāya āpattiyā. Avasese cha āpattikkhandheti saṅghādisesavajjite sese cha āpattikkhandhe. Purimapañcasikkhāpadavītikkamasaṅkhātaṃ duṭṭhullanti pāṇātipātaveramaṇiādikassa ādito pañcasikkhāpadassa vītikkamasaṅkhātaṃ duṭṭhullaṃ. Itaraṃ aduṭṭhullaṃ vā ajjhācāranti tato aññaṃ vikālabhojanādikapañcakaṃ, sukkavisaṭṭhikāyasaṃsaggaduṭṭhullaattakāmañceti aduṭṭhullaṃ vā ajjhācāraṃ. Vatthumattanti ‘‘ayaṃ sukkavissaṭṭhiṃ āpanno, duṭṭhullaṃ, attakāmaṃ, kāyasaṃsaggaṃ āpanno’’ti evaṃ vatthumattaṃ vā ārocentassa. Āpattimattanti ‘‘ayaṃ pārājikaṃ āpanno, saṅghādisesaṃ, thullaccayaṃ, pācittiyaṃ, pāṭidesanīyaṃ, dukkaṭaṃ, dubbhāsitaṃ āpanno’’ti evaṃ āpattimattaṃ vā ārocentassa. Vuttalakkhaṇassāti ‘‘pārājikaṃ anajjhāpannassā’’ti kaṅkhā. aṭṭha. duṭṭhullārocanasikkhāpadavaṇṇanā) evaṃ vuttalakkhaṇassa. Savatthukoti vatthunā saha ghaṭito.

Duṭṭhullārocanasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.



以下是巴利文的完整直译:
时,在那种情况下也是可以宣说的。因此一个年轻比丘指责某长老时,那长老说:"朋友,不要为了更高的道果而努力,你指责的是漏尽者。"长老问那年轻比丘:"朋友,你在这个教法中有立足点吗?"年轻比丘回答说:"是的,尊者,我是须陀洹。"即使知道"这是行者",圣者也会显示自己,为了通过显示修行不空而激励和鼓舞。因此说"在那种情况下向已受具足戒者宣说"。但是可以向未受具足戒者宣说所闻、所学、戒德。为什么这里不包括疯狂者等?因此说"但是因为"等。等字包括心乱者、痛苦者。在那存在时是指在疯狂等状态存在时。这里不包括是指在这个学处的词义分析中不包括。无心是指因为无知学处的心而无心。"以善心和无记心为两种心"这是以最高限度针对圣者而说的。因为不知学处的得禅定凡夫也不会以不善心因对对象的贪欲而不宣说。或者因为无苦受,为了与"两种受"相应而这样说,应该理解。
宣说真实学处注释结束。
9. 宣说重罪学处注释
两种罪聚是指所谓的波罗夷、僧残两种罪聚。为了未来约束是指"这样他因对他人的惭愧而在未来会约束自己"。限定或不限定罪和家是指"应该宣说这么多罪,应该在这么多家宣说"这样限定或不限定罪和家。
非重罪是指除波罗夷、僧残外,所谓的其余五种罪聚的非重罪。其余六种罪聚是指除僧残外其余六种罪聚。所谓违犯前五学处的重罪是指违犯从不杀生等开始的前五学处所谓的重罪。其他非重罪或恶行是指除此之外的非时食等五种,遗精、身体接触、说污秽语、自娱等非重罪或恶行。只说事实是指只说"他犯了遗精、重罪、自娱、身体接触"这样的事实。只说罪名是指只说"他犯了波罗夷、僧残、偷兰遮、波逸提、波罗提提舍尼、突吉罗、恶语"这样的罪名。所说特征是指像"对未犯波罗夷者"这样所说的特征。有事实的是指与事实相连。
宣说重罪学处注释结束。

10. Pathavīkhaṇanasikkhāpadavaṇṇanā

Pāsāṇasakkharakathalamarumbavālukādīsūti ettha muṭṭhippamāṇato upari pāsāṇāti veditabbā. Muṭṭhippamāṇā sakkharā. Kathalāti kapālakhaṇḍāni. Marumbāti kaṭasakkharā. Vālukā vālikāyeva. Aññatarassa tatiyabhāgo hotīti tatiyo bhāgo hoti. Idaṃ vuttaṃ hoti – yato paṃsuṃ vā mattikaṃ vā āharāpetvā visuṃ visuṃ kate dve koṭṭhāsā paṃsu vā mattikā vā eko pāsāṇādīsu aññataro hoti, ayaṃ missakapathavī nāmāti. Ovaṭṭho nāma devena ovaṭṭho (pāci. 86). Vuttanti padabhājaniyaṃ, sīhaḷaṭṭhakathāyameva vā vuttaṃ . Adhikatarapāsāṇādimissāti adhikatarapāsāṇādīhi missā, adaḍḍhāpi vuttappamāṇato adhikatarapāsāṇādimissāti adhippāyo. Vā-saddo avuttavikappattho, tena ūnakacatumāsovaṭṭhapathaviṃ saṅgaṇhāti. Suddhapāsāṇādibhedāyāti suddhā pāsāṇā etthāti suddhapāsāṇā, sā ādi yassa bhedassa so suddhapāsāṇādi. Ādi-saddena suddhasakkharādīnaṃ gahaṇaṃ. Suddhapāsāṇādibhedo yassā sā suddhapāsāṇādibhedā, tāya suddhapāsāṇādibhedāya, suddhapāsāṇādippakārāyāti attho.

Sayaṃ khaṇatīti ettha yo antamaso pādaṅguṭṭhakenapi khaṇati, udakampi chaḍḍento bhindati, pādaṅguṭṭhakenapi vilikhati, pattampi pacanto dahati, so sabbo khaṇatiyevāti veditabbo. Tenāha ‘‘khaṇanabhedanavilekhanapacanādīhi vikopetīti. Pattaṃ pacantena (pāci. aṭṭha. 87) hi pubbe pakkaṭṭhāneyeva pacitabbo. Adaḍḍhāya pathaviyā aggiṃ ṭhapetuṃ na vaṭṭati. Pattapacanakapālassa pana upari aggiṃ ṭhapetuṃ vaṭṭati. Dārūnaṃ upari ṭhapeti, so aggi tāni dahanto gantvā pathaviṃ dahati, na vaṭṭati. Iṭṭhakapāsāṇādīsupi eseva nayo. Tatrāpi hi iṭṭhakādīnaṃyeva upari ṭhapetuṃ vaṭṭati. Kasmā? Tesaṃ anupādānattā. Na hi tāni aggissa upādānasaṅkhaṃ gacchanti. Sukkhakhāṇurukkhādīsupi aggiṃ dātuṃ na vaṭṭati. Sace pana ‘‘pathaviṃ apattameva nibbāpetvā gamissāmī’’ti deti, vaṭṭati. Pacchā nibbāpetuṃ na sakkoti, avisayattā anāpatti. Vuttanayenevāti ‘‘khaṇanabhedanavilikhanapacanādīhī’’ti vutteneva nayena. Niyametvāti sanniṭṭhānaṃ katvā. Itaroti āṇāpako.


以下是巴利文的完整直译:
10. 掘地学处注释
在石头、砾石、陶片、沙砾、沙等中,这里应该理解石头是比拳头大的。拳头大小的是砾石。陶片是指瓦片。沙砾是指粗沙。沙就是细沙。某一个是三分之一是指三分之一。这是说 - 从哪里取土或泥,分开后两份是土或泥,一份是石头等某一个,这叫做混合土。被雨淋是指被天雨淋过。所说是指在词义分析中,或者只在僧伽罗注释中所说。混有更多石头等是指混有更多石头等,意思是即使未烧过也混有比所说数量更多的石头等。或字是表示未说的选择,由此包括被雨淋不足四个月的土。纯石头等种类的是指纯石头等种类的,纯石头等是指这里有纯石头,等字包括纯砾石等。有纯石头等种类的是指有纯石头等种类,纯石头等种类的,意思是纯石头等种类的。
自己掘是指这里即使只用脚趾掘,倒水也算破坏,即使只用脚趾划,即使烧钵也算烧,这一切都应该理解为掘。因此说"以掘、破、划、烧等破坏"。因为烧钵时应该在以前烧过的地方烧。在未烧过的地上不允许放火。但是允许在烧钵的陶片上面放火。放在木头上面,那火烧木头后去烧地,不允许。在砖石等上也是这个方法。因为那里也只允许放在砖等上面。为什么?因为它们不是燃料。因为它们不算是火的燃料。在干树桩等上也不允许点火。但是如果想"不让火到达地面就会熄灭"而点火,是允许的。后来不能熄灭,因为不是自己能力范围内而无犯。如前所说是指像"以掘、破、划、烧等"所说的方法。确定是指做出决定。另一个是指命令者。


‘‘Pokkharaṇiṃ khaṇā’’ti (pāci. aṭṭha. 86) vadati, vaṭṭati. Khatāyeva pokkharaṇī nāma hoti, tasmā ayaṃ kappiyavohāro. Esa nayo ‘‘vāpiṃ, taḷākaṃ, āvāṭaṃ khaṇā’’tiādīsupi. ‘‘Imaṃ okāsaṃ khaṇa, imasmiṃ okāse pokkharaṇiṃ khaṇā’’ti pana vattuṃ na vaṭṭati. ‘‘Kandaṃ khaṇa mūlaṃ khaṇā’’ti aniyametvā vattuṃ vaṭṭati. ‘‘Imaṃ valliṃ khaṇa, imasmiṃ okāse kandaṃ vā mūlaṃ vā khaṇā’’ti vattuṃ na vaṭṭati. Tenāha ‘‘okāsaṃ aniyametvā…pe… bhaṇantassā’’ti. Ātapena sukkhakaddamo ca phalati, tatra yo heṭṭhā pathaviyā asambaddho, tameva apanetuṃ vaṭṭati. Esa nayo gokaṇṭakepi . Tenāha ‘‘ātapena…pe… asambaddha’’nti. Tattha gokaṇṭako (pāci. aṭṭha. 86) nāma gāvīnaṃ khuracchinnakaddamo vuccati. Sace pana heṭṭhimatalena bhūmisambandho, vikopetuṃ na vaṭṭati. Bhijjitvā patitanaditaṭanti bhijjitvā nadisāmantā patitaṃ omakacātumāsaṃ ovaṭṭhaṃ naditaṭaṃ. Sace pana bhijjitvā udakeyeva pakati, deve atirekacātumāsaṃ ovaṭṭhepi udakeyeva udakassa patitattā vaṭṭati. Mahantampi naṅgalacchinnamattikāpiṇḍanti mahantampi kasitaṭṭhāne heṭṭhā pathaviyā asambaddhaṃ naṅgalacchinnamattikāpiṇḍaṃ. Evamādisaddena kūṭāsiñcanayoggatanukakaddamādīnaṃ gahaṇaṃ. Asañcicca rukkhādipavaṭṭanena bhindantassāti pāsāṇarukkhādīni vā pavaṭṭentassa, kattaradaṇḍena vā āhacca āhacca gacchantassa pathavī bhijjati, sā ‘‘tena bhindissāmī’’ti evaṃ sañcicca abhinnattā asañcicca bhinnā nāma hoti, iti asañcicca rukkhādippavaṭṭanena bhindantassa anāpatti. Asatiyā pādaṅguṭṭhakādīhi vilikhantassāti yo aññavihito kenaci saddhiṃ kiñci kathento pādaṅguṭṭhakena vā kattarayaṭṭhiyā vā pathaviṃ vilikhanto tiṭṭhati, tassa evaṃ asatiyā pādaṅguṭṭhakādīhi vilikhantassa anāpatti.

Pathavīkhaṇanasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

Musāvādavaggo paṭhamo.

2. Bhūtagāmavaggo

1. Bhūtagāmasikkhāpadavaṇṇanā

‘‘Bhavantī’’ti (sārattha. ṭī. pācittiya 

以下是巴利文的完整直译:
说"挖莲池",是允许的。已挖的才叫做莲池,所以这是适当的说法。这个方法在"挖水池、挖水塘、挖坑"等中也一样。但是说"挖这个地方,在这个地方挖莲池"是不允许的。不确定地说"挖块茎,挖根"是允许的。说"挖这个藤蔓,在这个地方挖块茎或根"是不允许的。因此说"不确定地方...说的"。阳光晒干的泥巴会裂开,其中与下面土地不相连的,只允许移除那个。这个方法在牛蹄印中也一样。因此说"阳光...不相连的"。其中牛蹄印是指被牛蹄切割的泥巴。但是如果与下面的表面相连,不允许破坏。破裂掉落的河岸是指破裂后掉落在河边被雨淋不足四个月的河岸。但是如果破裂后掉在水里,即使被雨淋超过四个月,因为掉在水里所以允许。大的被犁切割的泥块是指大的在耕地上与下面土地不相连的被犁切割的泥块。等字包括适合用水壶浇水的稀泥等。无意中用树等滚动破坏的是指滚动石头树等,或用拐杖一下一下走路时土地破裂,那个因为不是"我要破坏它"这样有意破坏而是无意中破坏,所以无意中用树等滚动破坏的无犯。无意识用脚趾等划的是指一个人心不在焉与某人说话时用脚趾或拐杖划地站着,这样无意识用脚趾等划的无犯。
掘地学处注释结束。
妄语品第一。
2. 植物品
1. 植物学处注释
"存在"

3.90) iminā viruḷhamūle nīlabhāvaṃ āpajjitvā vaḍḍhamānake taruṇagacche dasseti. ‘‘Ahesu’’nti iminā pana vaḍḍhitvā ṭhite mahante rukkhagacchādike dasseti. Tenāha ‘‘jāyantī’’tiādi. Ettha ca ‘‘bhavantī’’ti imassa vivaraṇaṃ ‘‘jāyanti vaḍḍhantī’’ti, ‘‘ahesu’’nti imassa ‘‘jātā vaḍḍhitā’’ti. Gāmoti samūho. Patiṭṭhitaharitatiṇarukkhādīnanti bhūmiyaṃ patiṭṭhitassa haritatiṇassa ceva haritarukkhādīnañca. Ādisaddena osadhigacchalatādayo veditabbā. Nimittatthe ca bhummaṃ. Yo attho sampajjati, tamāha ‘‘bhūtagāmapātabyatāyā’’tiādinā.

Nanu ca rukkhādayo cittarahitatāya na jīvā, cittarahitatā ca pariphandābhāvato, chinnepi viruhanato, visadisajātikabhāvato, catuyoniyaṃ apariyāpannato ca veditabbā, vuḍḍhi pana pavāḷasilālavaṇānampi vijjatīti na tesaṃ jīvabhāve kāraṇaṃ, visayaggahaṇañca nesaṃ parikappanāmattaṃ supanaṃ viya ciñcādīnaṃ, tathā dohaḷādayo, atha kasmā bhūtagāmassa pātabyatāya pācittiyaṃ icchitanti? Samaṇaasāruppato, tannissitasattānurakkhaṇato ca. Tenevāha ‘‘jīvasaññino hi moghapurisā manussā rukkhasmi’’ntiādi (pāci. 89). Sāsapabījakasevālampīti sāsapabījakasaṅkhātaṃ sevālampi, sāsapasevālaṃ, bījakasevālampīti attho. Tattha sāsapasevālo nāma sāsapamatto khuddakasevālo. Bījakasevālo nāma upari khuddakapatto heṭṭhā khuddakamūlo sevālo.

Mūlabījakhandhabījaphaḷubījaaggabījabījabījānanti ettha mūlameva bījaṃ mūlabījaṃ. Evaṃ sesesupi. Tattha mūlabījaṃ haliddiādikaṃ. Khandhabījaṃ assatthādikaṃ. Phaḷubījaṃ ucchuādikaṃ. Aggabījaṃ hiriverādikaṃ. Bījaṃbījaṃ pubbaṇṇādikaṃ. Bhājanagatanti sarāvādibhājanagataṃ. Nikkhantaṃ mūlamattaṃ etasmāti nikkhantamūlamattaṃ. Matta saddena cettha paṇṇassa nikkhamanaṃ paṭikkhipati. Esa nayo nikkhantaaṅkuramattanti etthāpi. Sace pana mūlañca paṇṇañca niggataṃ, bhūtagāmasaṅkhaṃ gacchati. Vidatthimattā pattavaṭṭi niggacchatīti vidatthimattā anīlavaṇṇā pattavaṭṭi nikkhamati. Tenāha ‘‘nikkhante’’tiādi. Harito na hotīti nīlavaṇṇo na hoti. Muggādīnaṃ pana paṇṇesu uṭṭhitesu, vīhiādīnaṃ vā aṅkure harite bhūtagāmasaṅgahaṃ gacchanti. Esa nayo ambaṭṭhiādīsu.

Bhūtagāmabījagāmeti ettha bhūtagāmato viyojitaṃ viruhanasamatthameva mūlabījādikaṃ bījagāmo nāmāti veditabbaṃ. Ubhayatthāti bhūtagāmabījagāmesu. Atathāsaññissāti abhūtagāmābījagāmasaññissa. Ko pana vādo abhūtagāmābījagāmesu abhūtagāmābījagāmasaññissa. Asañciccāti pāsāṇarukkhādīni vā pavaṭṭentassa, sākhaṃ vā kaḍḍhantassa, kattaradaṇḍena vā bhūmiṃ paharitvā gacchantassa tiṇāni kuppanti. Tāni tena ‘‘vikopessāmī’’ti evaṃ sañcicca avikopitattā asañcicca vikopitāni nāma honti. Iti asañcicca vikopentassa anāpatti.

Asatiyāti aññavihito kenaci saddhiṃ kiñci kathento pādaṅguṭṭhakena vā hatthena vā tiṇaṃ vā lataṃ vā vikopento tiṭṭhati, evaṃ asatiyā vikopentassa anāpatti.

Ajānitvāti ettha abbhantare ‘‘bījagāmo’’ti vā ‘‘bhūtagāmo’’ti vā na jānāti, ‘‘vikopemī’’ti pana jānāti. Evaṃ tiṇe vā palālapuñje vā khaṇittiṃ vā kudālaṃ vā saṅgopanatthāya ṭhapeti, ḍayhamānahattho vā aggiṃ pāteti. Tatra ce tiṇāni chijjanti vā ḍayhanti vā, evaṃ ajānitvā vikopentassa anāpatti.


以下是巴利文的完整直译:
这个"存在"表示根已生长、变绿、正在生长的幼嫩植物。"曾存在"则表示已经生长、停止生长的大树丛等。因此说"生长"等。这里"存在"的解释是"生长、增长","曾存在"的解释是"已生长、已增长"。群是指集合。已生根的绿草树等是指已在地上生根的绿草以及绿树等。等字应该理解包括药草、藤蔓等。地格表示原因。所产生的意思,他用"为了损害植物"等来说明。
然而树木等因为无心所以不是生命,无心应该从无震动、砍断后还能生长、与不同种类、不属于四生中理解,但是生长在珊瑚石盐中也存在,所以不是它们是生命的原因,它们感知对象只是想象而已,像睡眠中的芒果树等,同样渴望等,那么为什么想要因损害植物而有波逸提呢?因为不适合沙门,为了保护依赖它的众生。因此说"愚人们认为树木是有生命的"等。芥子水藻也是指所谓的芥子水藻,芥子水藻、种子水藻的意思。其中芥子水藻是指芥子大小的小水藻。种子水藻是指上面有小叶下面有小根的水藻。
根种、茎种、节种、顶种、种子种中,根就是种叫做根种。其他也是这样。其中根种是姜黄等。茎种是菩提树等。节种是甘蔗等。顶种是姜等。种子种是谷物等。在容器中是指在碗等容器中。只有根伸出是指只有根从这里伸出。这里的只字排除叶子伸出。这个方法在只有芽伸出中也一样。但是如果根和叶都伸出,就算作植物。一掌宽的叶卷伸出是指一掌宽的非绿色叶卷伸出。因此说"伸出"等。不是绿色是指不是青色。但是绿豆等的叶子长出,或者稻等的芽变绿时,就归类为植物。这个方法在芒果核等中也一样。
植物种子中,应该理解从植物分离的能生长的根种等叫做种子。两者中是指在植物和种子中。非如此想的是指认为不是植物不是种子的。更不用说在不是植物不是种子中认为不是植物不是种子的。无意中是指滚动石头树等,或拉树枝,或用拐杖击打地面走路时草被破坏。那些因为不是"我要破坏"这样有意而是无意中破坏的,所以叫做无意中破坏。这样无意中破坏的无犯。
无意识是指心不在焉与某人说话时用脚趾或手破坏草或藤蔓站着,这样无意识破坏的无犯。
不知道是指里面不知道是"种子"或"植物",但知道"我在破坏"。这样在草或稻草堆中放锄头或铲子为了保护,或手被烧伤时放火。如果那里草被切断或烧毁,这样不知道而破坏的无犯。


Yena kenaci aggināti kaṭṭhaggigomayaggiādīsu yena kenaci agginā, antamaso lohakhaṇḍenapi ādittena. ‘‘Kappiya’’nti vatvāvāti yāya kāyaci bhāsāya ‘‘kappiya’’nti vatvāva. Eva-saddena paṭhamaṃ agginā phusitvā pacchā ‘‘kappiya’’nti vattuṃ na vaṭṭatī’’ti dasseti. ‘‘Paṭhamaṃ aggiṃ nikkhipitvā taṃ anuddharitvāva ‘kappiya’nti vutte pana vaṭṭatī’’ti (sārattha. ṭī. pācittiya 3.93) vadanti. Esa nayo sesesupi. Tathevāti ‘kappiya’nti vatvāva. Assamahiṃsasūkaramigagorūpānaṃ pana khurā atikhiṇā, tasmā tehi na kātabbaṃ, katampi akataṃ hotīti āha ‘‘ṭhapetvā gomahiṃsādīnaṃ khure’’ti. Hatthinakhā pana khurā na honti, tasmā tehi vaṭṭati. Tiracchānānanti sīhabyagghadīpimakkaṭānaṃ, sakuntānañca. Tesañhi nakhā tikhiṇā honti, tasmā tehi kātabbaṃ. ‘‘Antamaso chinditvā āhaṭenapī’’ti iminā yehi kātuṃ vaṭṭati, tehi tatthajātakehi kātabbanti ettha vattabbameva natthīti dasseti. ‘‘Satthe vuttanayenevā’’ti iminā chedaṃ vā vedhaṃ vā dassentena ‘‘kappiyanti vatvāvā’’ti vuttamatidisati. Ettha ca kiñcāpi ‘‘kappiyanti vatvāva kātabba’’ntiādinā kappiyaṃ karontena kattabbākārameva dassitaṃ, tathāpi bhikkhunā ‘‘kappiyaṃ karohī’’ti vutteyeva anupasampannena ‘‘kappiya’’nti vatvā aggiparijitādi kātabbanti gahetabbaṃ. Avacanaṃ pana ‘‘punapi kappiyaṃ karohīti kāretvāva paribhuñjitabba’’nti paṭhamameva vuttattā.

Ekasmiṃ…pe… kappiye kate sabbaṃ kataṃ hotīti ekaṃyeva ‘‘kappiyaṃ karomī’’ti adhippāyenapi kappiye kate ekābaddhattā sabbaṃ kataṃ hoti. Dārukaṃ vijjhatīti jānitvā vā ajānitvā vā vijjhati vā vijjhāpeti vā, vaṭṭatiyeva. Bhattasitthe vijjhatīti etthāpi eseva nayo. Taṃ vijjhati, na vaṭṭatīti valliādīnaṃ bhājanagatikattāti adhippāyo. Bhindāpetvā kappiyaṃ kāretabbanti bījato muttassa kaṭāhassa bhājanagatikattā vuttaṃ. Abījanti aṅkurajananasamatthabījarahitataruṇambaphalādi. Tenāha ‘‘yaṃ pana phalaṃ taruṇaṃ hoti, abīja’’nti. Nibbattabījaṃ nāma bījaṃ nibbattetvā visuṃ katvā paribhuñjituṃ sakkuṇeyyaṃ ambapanasādiphalaṃ. Tenāha ‘‘bījaṃ apanetvā paribhuñjitabba’’nti. Tattha kappiyakaraṇakiccaṃ natthi, sayameva kappiyānīti adhippāyo.

Bhūtagāmasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.



以下是巴利文的完整直译:
非重罪是指除了波罗夷、僧残之外,其余五种罪聚所称的非重罪。其余六种罪聚是指除了僧残之外的其余六种罪聚。所谓违犯前五学处的重罪是指违犯从不杀生戒等开始的前五学处所称的重罪。其他非重罪或邪行是指除此之外的非时食等五种,以及出精、身体接触、粗语、自慰等非重罪或邪行。仅仅对象是指这样宣说仅仅对象:"这个人犯了出精、粗语、自慰、身体接触。"仅仅罪名是指这样宣说仅仅罪名:"这个人犯了波罗夷、僧残、偷兰遮、波逸提、波罗提提舍尼、突吉罗、恶语。"所说特征是指这样说的特征:"对未犯波罗夷者"。有对象是指与对象结合。
宣说重罪学处注释结束。

2. Aññavādakasikkhāpadavaṇṇanā

Yamatthanti ‘‘tvaṃ kira dukkaṭāpattiṃ āpanno’’tiādikaṃ yaṃ kiñci atthaṃ. Tato aññanti pucchitatthato aññamatthaṃ. Aññenaññaṃ paṭicaraṇassāti vinayadharena yaṃ vacanaṃ dosapucchanatthaṃ vuttaṃ, tato aññena vacanena paṭicchādanassa. Paṭicchādanatthopi hi carasaddo hoti anekatthattā dhātūnaṃ. Vuttanti pāḷiyaṃ vuttaṃ.

Sāvasesaṃ āpattiṃ āpannoti ettha ṭhapetvā pārājikaṃ sesā sāvasesāpatti nāma, taṃ āpanno. Anuyuñjiyamānoti ‘‘kiṃ, āvuso, itthannāmaṃ āpattiṃ āpannosī’’ti pucchiyamāno. Aññena vacanenāti ‘‘ko āpanno? Kiṃ āpanno? Kismiṃ āpanno? Kathaṃ āpanno? Kaṃ bhaṇatha? Kiṃ bhaṇathā’’ti aññena vacanena. Aññanti ‘‘kiṃ tvaṃ itthannāmaṃ āpattiṃ āpannosī’’tiādikaṃ anuyuñjakavacanaṃ. Tathā tathā vikkhipatīti tena tena pakārena vikkhipati. Kiṃ vuttaṃ hoti? So (pāci. aṭṭha. 94) kiñci vītikkamaṃ disvā ‘‘āvuso, āpattiṃ āpannosī’’ti saṅghamajjhe āpattiyā anuyuñjiyamāno ‘‘ko āpanno’’ti vadati. Tato ‘‘tva’’nti vutte ‘‘ahaṃ kiṃ āpanno’’ti vadati. Atha ‘‘pācittiyaṃ vā dukkaṭaṃ vā’’ti vutte ‘‘ahaṃ kismiṃ āpanno’’ti vadati. Tato ‘‘amukasmiṃ nāma vatthusmi’’nti vutte ‘‘ahaṃ kathaṃ āpanno, kiṃ karonto āpannomhī’’ti pucchati. Atha ‘‘idaṃ nāma karonto āpanno’’ti vutte ‘‘kaṃ bhaṇathā’’ti vadati. Tato ‘‘taṃ bhaṇāmā’’ti vutte ‘‘kiṃ bhaṇathā’’ti evamanekehi pakārehi vikkhipatīti vuttaṃ hoti.

Yo pana bhikkhu sāvasesaṃ āpattiṃ āpanno, taṃ na kathetukāmo tuṇhībhāvena vihesetīti sambandho. Vihesetīti ciranisajjācirabhāsanehi piṭṭhiāgilāyanatālusosādivasena saṅghaṃ viheseti, parissamaṃ tesaṃ karotīti attho. Parissamo hi vihesā nāma. Aññavādakakammanti aññavādakassa bhikkhuno aññavādakāropanatthaṃ kātabbaṃ ñattidutiyakammaṃ. Vihesakakammanti etthāpi eseva nayo. Tasmiṃ saṅghena kateti tasmiṃ aññavādakakamme ca vihesakakamme ca saṅghena ñattidutiyakammavācāya kate. Tathā karontānanti taṃ pakāraṃ karontānaṃ, aññavādakañca vihesakañca karontānanti attho.

‘‘Vihesaketi ayamettha anupaññattī’’ti avacanañcettha ‘‘āpattikarā ca hoti aññavādakasikkhāpadādīsu viyā’’ti (kaṅkhā. aṭṭha. paṭhamapārājikavaṇṇanā) vuttattāyeva paññāyatīti katvā. Esa nayo upari sikkhāpadesu. Dhammakamme tikapācittiyanti dhammakamme dhammakammasaññivematikaadhammakammasaññīnaṃ vasena tīṇi pācittiyāni. Adhammakamme tikadukkaṭanti etthāpi eseva nayo. Anāropiteti kammavācāya anāropite, appatiṭṭhāpiteti attho. Gelaññenāti yena kathetuṃ na sakkoti, mukhe tādisena byādhinā. Saṅghassa bhaṇḍanādīni bhavissantīti saṅghamajjhe kathite tappaccayā saṅghassa bhaṇḍanaṃ vā kalaho vā viggaho vā vivādo vā saṅghabhedo vā saṅgharāji vā bhavissantīti iminā vā adhippāyena na kathentassa. Ettha ca adhammenāti abhūtena vatthunā.

‘‘Samuṭṭhānādīni adinnādānasadisānī’’ti avisesaṃ atidisitvā visesaṃ dassetuṃ ‘‘idaṃ panā’’tiādi vuttaṃ. Siyā kiriyaṃ aññenaññaṃ paṭicarantassa. Siyā akiriyaṃ tuṇhībhāvena vihesentassa.

Aññavādakasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.



以下是巴利文的完整直译:
2. 异说学处注释
任何意思是指"你据说犯了突吉罗罪"等任何意思。从那个不同是指从所问的意思不同的意思。以不同回避不同的是指律师为了问罪过而说的话,用与那个不同的话来掩盖。因为掩盖的意思也有car这个词根,因为词根有多种意思。所说是指在经文中所说。
犯有余罪是指这里除了波罗夷外,其余的叫做有余罪,犯了那个。被询问是指被问"朋友,你犯了某某罪吗?"。以不同的话是指"谁犯了?犯了什么?在哪里犯的?怎么犯的?你说谁?你说什么?"以不同的话。不同是指"你犯了某某罪吗?"等询问者的话。以那种方式转移话题是指以那种方式转移话题。这是什么意思?他看到某种违犯后,在僧团中被问"朋友,你犯罪了吗?",他说"谁犯了?"。然后被说"你"时,他说"我犯了什么?"。然后被说"波逸提或突吉罗"时,他说"我在哪里犯的?"。然后被说"在某某事上"时,他问"我怎么犯的,做什么犯的?"。然后被说"做这个犯的"时,他说"你说谁?"。然后被说"说你"时,他说"你说什么?",这样以多种方式转移话题的意思。
但是某比丘犯了有余罪,不想说那个,以沉默来骚扰,这是连接。骚扰是指以长时间坐着、长时间说话,背痛、喉咙干等方式骚扰僧团,使他们疲劳的意思。因为疲劳叫做骚扰。异说羯磨是指对异说比丘为了使他异说而应该做的单白羯磨。骚扰羯磨中也是这个方法。僧团做了那个是指僧团以单白羯磨文做了那个异说羯磨和骚扰羯磨。那样做的是指做那种方式的,做异说和骚扰的意思。
这里不说"骚扰是这里的随制戒"是因为在"像异说学处等中是犯罪的"中已经说过而明显。这个方法在上面的学处中也一样。如法羯磨三波逸提是指在如法羯磨中,认为是如法羯磨、怀疑、认为是非法羯磨三种情况的三个波逸提。非法羯磨三突吉罗中也是这个方法。未被责备是指未被羯磨文责备,未被确立的意思。因病是指因为那种不能说话的口中疾病。僧团会有争论等是指在僧团中说了会因那个原因而有僧团的争论、争吵、分歧、诤论、破僧、僧团裂痕,或者因为这个意图而不说的。这里非法是指不真实的事。
"等起等与不与取相似"这样笼统地类比后,为了显示差别而说"但是这个"等。可能是作为以不同回避不同的。可能是不作为以沉默骚扰的。
异说学处注释结束。

3. Ujjhāpanakasikkhāpadavaṇṇanā

Yenavacanenāti ‘‘chandāya itthannāmo idaṃ nāma karotī’’tiādikena yena vacanena. Tenāha ‘‘chandāyā’’tiādi. Tattha chandāyāti chandena pakkhapātena. ‘‘Akkharāya vācetī’’tiādīsu (pāci. 46) viya liṅgavipallāso esa. Idaṃ nāma karotīti attano sandiṭṭhasambhattānaṃ paṇītaṃ senāsanaṃ vā paññapeti, bhattādikaṃ vāti adhippāyo. Senāsanapaññāpakādibhedanti ettha ādisaddena bhattuddesakayāgubhājakaphalabhājakādīnaṃ gahaṇaṃ. Anekatthattā dhātūnaṃ jhe-saddo olokanatthopi hotīti āha ‘‘avaññāya olokāpentī’’ti. Cintanatthoyeva vā gahetabboti āha ‘‘lāmakato vā cintāpentī’’ti. Tatheva vadantāti ‘‘chandāya itthannāmo idaṃ nāma karotī’’tiādīni vadantā. Vuttanti pāḷiyaṃ vuttaṃ. ‘‘Khiyyanake’’ti (pāci. aṭṭha. 105) ayamettha anupaññatti.

Asammatassāti saṅghena kammavācāya asammatassa. Kevalaṃ ‘‘taveso bhāro’’ti saṅghena āropitabhārassa, bhikkhūnaṃ vā phāsuvihāratthāya sayameva bhāraṃ vahantassa, yatra vā dve tayo bhikkhū viharanti, tatra tādisaṃ kammaṃ karontassāti adhippāyo. Yassa kassacīti upasampannassa vā anupasampannassa vā yassa kassaci. Anupasampannassa pana sammatassa vā asammatassavāti ettha pana (pāci. aṭṭha. 106) kiñcāpi anupasampannassa terasa sammatiyo dātuṃ na vaṭṭanti, tathāpi yo upasampannakāle laddhasammutiko pacchā anupasampannabhāve ṭhito, taṃ sandhāya ‘‘sammatassa vā’’ti vuttaṃ. Yassa pana byattassa sāmaṇerassa kevalaṃ saṅghena vā sammatena vā bhikkhunā ‘‘tvaṃ idaṃ kammaṃ karohī’’ti bhāro kato, taṃ sandhāya ‘‘asammatassa vā’’ti vuttaṃ. Yasmā ujjhāpanañca khiyyanañca musāvādavasena pavattaṃ, tasmā ādikammikassa imināva anāpatti, musāvādena pana āpattiyevāti gahetabbaṃ.

Ujjhāpanakasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.



以下是巴利文的完整直译:
3. 诽谤学处注释
以那种话是指以"某某人出于偏心做这个"等那种话。因此说"出于偏心"等。其中出于偏心是指出于偏好、偏袒。这是性的变化,如在"以字母教诵"等中。做这个是指为自己的亲友安排好的住处,或食物等的意思。分配住处等的差别中,这里等字包括分配食物、分配粥、分配水果等的人。因为词根有多种意思,jhe这个词也有看的意思,所以说"轻视地看"。或者应该理解为思考的意思,所以说"或者让人轻贱地思考"。那样说是指说"某某人出于偏心做这个"等。所说是指在经文中所说。"诽谤"是这里的随制戒。
未被认可的是指未被僧团以羯磨文认可的。仅仅被僧团说"这是你的责任"而被赋予责任的,或者为了比丘们安乐而自己承担责任的,或者在两三个比丘居住的地方做那种工作的,这是意思。任何人是指任何已受具足戒的或未受具足戒的。但是对未受具足戒的,被认可的或未被认可的中,虽然不允许给未受具足戒者十三种认可,但是指在受具足戒时得到认可后来处于未受具足戒状态的,针对他说"被认可的"。但是对某个聪明的沙弥,仅仅被僧团或被认可的比丘说"你做这个工作",被赋予责任的,针对他说"未被认可的"。因为诽谤和责难是以妄语而进行的,所以对初犯者以这个无犯,但应该理解以妄语是有犯的。
诽谤学处注释结束。

4. Paṭhamasenāsanasikkhāpadavaṇṇanā

Mañcaṃvāti masārako, bundikābaddho, kuḷīrapādako, āhaccapādakoti imesu catūsu yaṃ kañci mañcaṃ vā. Pīṭhaṃ vāti etthāpi eseva nayo. Bhisiṃ vāti uṇṇabhisi, coḷabhisi, vākabhisi, tiṇabhisi, paṇṇabhisīti imāsu pañcasu bhisīsu yaṃ kañci bhisiṃ vā. Tenāha ‘‘mañcādīsū’’tiādi. Tattha ‘‘mañcasaṅkhepenā’’ti iminā pīṭhasaṅkhepaṃ paṭikkhipati. Kappiyacammenāti migājeḷakacammena. Ettha pana migacamme eṇimigo, vātamigo, pasadamigo, kuruṅgamigo, migamātuko, rohitamigoti etesaṃyeva cammāni vaṭṭanti, aññesaṃ pana –

Makkaṭo kāḷasīho ca, sarabho kadalīmigo;

Ye ca vāḷamigā keci, tesaṃ cammaṃ na vaṭṭatīti. (mahāva. aṭṭha. 259);

Tattha vāḷamigāti sīhabyagghaacchataracchā. Na kevalañca eteyeva, yesaṃ pana cammaṃ vaṭṭatīti vuttaṃ, te ṭhapetvā avasesā antamaso gomahiṃsasasabiḷārādayopi sabbe imasmiṃ atthe ‘‘vāḷamigā’’tveva veditabbā. Etesañhi sabbesaṃ cammaṃ na vaṭṭati. Tālīsapattanti suddhaṃ tamālapattaṃ, aññena missaṃ pana vaṭṭati. Tiṇavākacoḷesu akappiyaṃ nāma natthi. Kiṃ panettha bibbohane viya nisīdituñca nipajjituñca na vaṭṭatīti āha ‘‘tatthā’’tiādi. Na kevalañcedamevāti āha ‘‘pamāṇaparicchedopi cettha natthī’’ti, ‘‘ettakameva kātabba’’nti bhisiyā pamāṇaniyamopi natthīti attho. Mañcabhisipīṭhabhisibhūmattharaṇabhisicaṅkamanabhisipādapuñchanabhisīti etāsaṃ pana anurūpato sallakkhetvā attano rucivasena pamāṇaṃ kātabbaṃ. Anto saṃvellitvā baddhanti yathā vemajjhaṃ saṃkhittaṃ hoti, evaṃ majjhe suṭṭhu veṭhetvā baddhaṃ.

Ye aṭṭha māsāti sambandho. ‘‘Avassikasaṅketā’’ti etasseva vivaraṇaṃ ‘‘vassānamāsāti evaṃ apaññātā’’ti, appatitā appasiddhāti attho. ‘‘Asaññitā’’tipi pāṭho, tattha aviññātāti attho. Aṭṭha māsāti cattāro hemantikā, cattāro gimhikā māsāti aṭṭha māsā. Ovassakamaṇḍapeti sākhāmaṇḍapapadaramaṇḍapānaṃ yattha katthaci ovassake maṇḍape. Yatthāti yesu janapadesu. Sabbatthāti sabbesu janapadesu . Kākādīnaṃ nibaddhavāsarukkhamūleti yattha dhuvanivāsena kākā vā kulālā vā aññe vā sakuntā kulāvake katvā vasanti, tādisassa kākādīnaṃ nibaddhavāsassa yassa kassaci rukkhassa heṭṭhā. Yattha pana gocarappasutā sakuntā vissamitvā gacchanti, tassa rukkhassa mūle nikkhipituṃ vaṭṭati. ‘‘Kadācipī’’ti iminā na kevalaṃ vassikasaṅketeyevāti dasseti. Yatthāti yasmiṃ padese. Yadāti yasmiṃ kāle.

Soti yassatthāya santhato, so. Pakatisanthateti pakatiyāva santhate, yaṃ nevattanā santhataṃ, na parena santharāpitaṃ, tasminti vuttaṃ hoti. Lajjī hotīti lajjanasīlo hoti, parikkhāravināsane bhītoti attho. Tenāha ‘‘attano palibodhaṃ viya maññatī’’ti, iminā alajjiṃ āpucchitvā gantuṃ na vaṭṭatīti dasseti. Nirapekkhoti ‘‘āgantvā uddharissāmī’’ti apekkhārahito, iminā sāpekkho ce gacchati, anāpattīti dasseti. Teneva hi anāpattivāre ‘‘otāpento gacchatī’’ti (pāci. 113) vuttaṃ. Aññattha gacchantoti taṃ maggaṃ atikkamitvā aññattha gacchanto. Leḍḍupātūpacārato bahi ṭhitattā ‘‘pāduddhārena kāretabbo’’ti vuttaṃ, aññattha gacchantassa paṭhamapāduddhāre dukkaṭaṃ, dutiyapāduddhāre pācittiyanti attho.


以下是巴利文的完整直译:
4. 第一住处学处注释
床或是指在有脚的、捆绑的、蟹脚的、可拆卸脚的这四种中任何一种床。椅子或也是这个方法。坐垫或是指在羊毛坐垫、布坐垫、树皮坐垫、草坐垫、叶坐垫这五种坐垫中任何一种坐垫。因此说"在床等"等。其中"以床的缩略"表示排除椅子的缩略。如法皮是指鹿皮、羊皮。这里在鹿皮中,只有黑鹿、风鹿、斑鹿、羚羊、母鹿、红鹿的皮允许使用,其他的 -
猴子、黑狮子、沙罗婆鹿、香蕉鹿;
以及任何凶猛野兽,它们的皮不允许使用。
其中凶猛野兽是指狮子、老虎、熊、豹。不仅仅是这些,除了说允许使用皮的那些,其余的包括牛、水牛、兔子、猫等在这个意义上都应该理解为"凶猛野兽"。因为这些所有的皮都不允许使用。多罗叶是指纯粹的多罗叶,但与其他混合的允许使用。草、树皮、布没有不如法的。这里是否像枕头一样不允许坐和躺?因此说"在那里"等。不仅仅是这个,因此说"这里也没有尺寸限制",意思是没有坐垫应该做多大的尺寸限制。但是床坐垫、椅子坐垫、地面铺设坐垫、经行坐垫、擦脚坐垫,应该考虑适合后按自己的喜好做尺寸。里面卷起来绑好是指像中间收缩那样,在中间很好地包裹后绑好。
那八个月是连接。"非雨季标记"的解释是"不被称为雨季月",意思是不被接受、不被承认。也有"不被认识"的读法,那里意思是不被了解。八个月是指四个冬季月,四个夏季月,这八个月。在漏雨的棚子是指在树枝棚子、木板棚子任何漏雨的棚子。哪里是指在哪些地方。所有地方是指所有地方。乌鸦等常住的树下是指乌鸦或鸽子或其他鸟类经常居住做巢的任何树下。但是觅食的鸟休息后离开的树下允许放置。"有时"表示不仅仅是在雨季标记。哪里是指在哪个地方。什么时候是指在什么时候。
那个是指为了谁而铺设的,那个。在自然铺设是指自然铺设的,既不是自己铺设的,也不是让别人铺设的,在那个上,这是说的意思。有惭愧是指有惭愧的性格,害怕损坏用具的意思。因此说"认为像自己的障碍",这表示不允许告诉无惭愧者就离开。无期待是指没有"回来后会收起"的期待,这表示如果有期待而离开是无犯的。因此在无犯部分说"晒干而离开"。去其他地方是指越过那条路去其他地方。因为在投石所及范围之外,所以说"以抬脚计算",意思是去其他地方的人第一次抬脚突吉罗,第二次抬脚波逸提。


Tikapācittiyaṃ saṅghike saṅghikasaññivematikapuggalikasaññīnaṃ vasena. Imināva nayena tikadukkaṭampi veditabbaṃ. Cimilikādīnaṃ attho dutiyasikkhāpade dassitova. Pādapuñchanī (pāci. aṭṭha. 112) nāma rajjukehi vā pilotikāhi vā pādapuñchanatthaṃ katā. Phalakapīṭhaṃ nāma phalakamayaṃ pīṭhaṃ. Na kevalaṃ cimilikādīniyeva ajjhokāse ṭhapetvā gacchantassa dukkaṭanti āha ‘‘yaṃ vā panā’’tiādi. Yaṃ kiñci dārubhaṇḍaṃ, yaṃ kiñci mattikābhaṇḍanti sambandho. ‘‘Antamaso pattādhārakampī’’ti iminā tālavaṇṭabījanipattapānīyauḷauṅkapānīyasaṅkhādīsu vattabbameva natthīti dasseti.

Araññe (pāci. aṭṭha. 110) paṇṇakuṭīsu vasantānaṃ sīlasampadāya pasannacittā manussā mañcapīṭhādīni denti ‘‘saṅghikaparibhogena paribhuñjathā’’ti, tattha kiṃ kātabbanti āha ‘‘āraññakena panā’’tiādi. Tattha asati anovassaketi pabbhārādianovassakaṭṭhāne asati. Idañca lakkhaṇavacanaṃ ‘‘sabhāgānaṃ abhāve’’ti ca icchitabbattā. Āraññakena hi bhikkhunā tattha vasitvā aññattha gacchantena sāmantavihāre bhikkhūnaṃ pesetvā gantabbaṃ. Sabhāgānaṃ abhāve anovassake nikkhipitvā gantabbaṃ. Anovassake asati rukkhe laggetvā gantabbaṃ.

Na kevalaṃ idaṃyeva katvā gantuṃ vaṭṭatīti āha ‘‘yathā vā’’tiādi. Yathā vā upacikāhi na khajjatīti yathā ṭhapite upacikāhi senāsanaṃ na khajjati, evaṃ tathā pāsāṇānaṃ upari ṭhapanaṃ katvāti attho. Idaṃ vuttaṃ hoti – catūsu (pāci. aṭṭha. 116) pāsāṇesu mañcaṃ ṭhapetvā mañce avasesamañcapīṭhāni āropetvā upari bhisiādikaṃ rāsiṃ katvā dārubhaṇḍaṃ mattikābhaṇḍaṃ paṭisāmetvā gamikavattaṃ pūretvā gantabbanti.

Abbhokāsikenāpi ‘‘ahaṃ ukkaṭṭhaabbhokāsiko’’ti cīvarakuṭimpi akatvā asamaye ajjhokāse paññapetvā nisīdituṃ vā nipajjituṃ vā na vaṭṭatīti dassento āha ‘‘abbhokāsikenā’’tiādi. Sace pana catugguṇenapi cīvarena katakuṭi atementaṃ rakkhituṃ neva sakkoti, sattāhavaddalikādīni bhavanti, bhikkhuno kāyānugatikattā vaṭṭati. Rukkhamūlikassāpi eseva nayo.

Yasmiṃ vissāsaggāho ruhati, tassa santakaṃ attano puggalikamiva hotīti āha ‘‘vissāsikapuggalike’’ti. Yasmiṃ pana vissāso na ruhati, tassa santake dukkaṭameva. Amanussoti yakkho vā peto vā. Palibuddhaṃ hotīti upaddutaṃ hoti.

Paṭhamasenāsanasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.



以下是巴利文的完整直译:
三波逸提是对僧团物,认为是僧团物、怀疑、认为是个人物这三种情况。以这个方法也应该理解三突吉罗。坐垫等的意思在第二学处已经说明了。擦脚巾是指用绳子或布做成的用来擦脚的。木板椅是指木制的椅子。不仅仅是坐垫等放在露天处离开是突吉罗,因此说"或者任何"等。任何木制用具,任何陶制用具是连接。"乃至钵架"表示对棕榈扇、扇子、钵、水壶、水勺、水贝壳等不用说了。
在森林中住草屋的人因戒行圆满而使人们心生欢喜,给予床椅等说"以僧团使用方式使用",那里应该怎么做?因此说"但是住森林者"等。其中没有不漏雨处是指没有山洞等不漏雨的地方。这是特征说法,因为也应该希望"没有同伴"。因为住森林的比丘住在那里后去其他地方时,应该派人到邻近的精舍去。没有同伴时应该放在不漏雨处离开。没有不漏雨处时应该挂在树上离开。
不仅仅是这样做才允许离开,因此说"或者如何"等。如何不被白蚁咬是指如何放置住处不被白蚁咬,意思是这样在石头上面放置。这是说的意思 - 在四块石头上放床,在床上放其余的床椅,上面堆放坐垫等,收起木制用具陶制用具,完成离开的责任后应该离开。
为了显示即使露天住者说"我是严格的露天住者"也不允许不做衣服小屋而在非时在露天处铺设坐或躺,因此说"露天住者"等。但是如果用四层衣服做的小屋也不能防止雨水渗入,有七天连续下雨等情况,因为比丘的身体随顺所以允许。树下住者也是这个方法。
对可以亲厚取用的人的物品,像自己的个人物一样,因此说"亲厚的个人物"。但是对不能亲厚取用的人的物品是突吉罗。非人是指夜叉或饿鬼。成为障碍是指受到骚扰。
第一住处学处注释结束。

5. Dutiyasenāsanasikkhāpadavaṇṇanā

Yaṃkiñci cammanti kappiyākappiyaṃ yaṃ kiñci cammaṃ. Nanu ‘‘na, bhikkhave, mahācammāni dhāretabbāni sīhacammaṃ byagghacammaṃ dīpicammaṃ, yo dhāreyya, āpatti dukkaṭassā’’ti (mahāva. 255) khandhake sīhacammādīnaṃ paṭikkhepo katoti āha ‘‘sīhacammādīnañhī’’tiādi. Pariharaṇeyeva paṭikkhepoti attano santakaṃ katvā taṃ taṃ vihāraṃ haritvā mañcapīṭhādīsu attharitvā paribhogeyeva paṭikkhepo, senāsanasantakaṃ katvā bhūmattharaṇavasena pana paribhoge nevatthi doso. Tenāha ‘‘senāsanaparibhoge pana akappiyacammaṃ nāma natthī’’ti. Pāvārenti sañchādenti sarīraṃ etenāti pāvāro. Kojavoti uddalomiekantalomiādikojavattharaṇaṃ. Sesanti bhisi nisīdanaṃ tiṇasanthāro paṇṇasanthāroti avasiṭṭhaṃ senāsanaṃ. Tattha bhisīti mañcakabhisi vā pīṭhakabhisi vā. Nisīdananti sadasaṃ veditabbaṃ. Tiṇasanthāroti yesaṃ kesañci tiṇānaṃ santhāro. Esa nayo paṇṇasanthāre. Ettha ca bhisi heṭṭhā vuttattā pākaṭā. Nisīdanaṃ nisīdanasikkhāpadeneva (pāci. 531 ādayo) pākaṭaṃ. Tiṇasanthārapaṇṇasanthārāni pana lokapasiddhāniyeva. Tenevāha ‘‘pākaṭamevā’’ti.

Neva uddhareyya, na uddharāpeyyāti attanā vā uddharitvā patirūpe ṭhāne na ṭhapeyya, parena vā tathā na kāreyya. Tenāha ‘‘yathā ṭhapita’’ntiādi. Taṃ ṭhapentena ca ‘‘catūsu pāsāṇesū’’tiādinā (pāci. aṭṭha. 116) pubbe vuttanayeneva antogehe anovassake nikkhipitabbaṃ. Sace pana senāsanaṃ ovassati, chadanatthañca tiṇaṃ vā iṭṭhakā vā ānītā honti. Sace ussahati, chādetabbaṃ. No ce sakkoti, yo okāso anovassako, tattha nikkhipitabbaṃ. Sace sabbampi ovassati, ussahantena antogāme upāsakānaṃ ghare ṭhapetabbaṃ. Sace tepi ‘‘saṅghikaṃ nāma, bhante, bhāriyaṃ, aggidāhādīnaṃ bhāyāmā’’ti na sampaṭicchanti, ajjhokāse pāsāṇānaṃ upari mañcaṃ ṭhapetvā sesaṃ pubbe vuttanayeneva nikkhipitvā tiṇehi ca paṇṇehi ca paṭicchādetabbaṃ. Yañhi tattha aṅgamattampi avasissati, taṃ aññesaṃ tattha āgatānaṃ bhikkhūnaṃ upakāraṃ bhavissatīti. Upacāranti sabbapacchimasenāsanato dve leḍḍupātā.

Ayamettha āpucchitabbānāpucchitabbavinicchayo – (pāci. aṭṭha. 118) yā tāva bhūmiyaṃ dīghasālā vā paṇṇasālā vā hoti, yaṃ vā rukkhatthambhesu katagehaṃ upacikānaṃ uṭṭhānaṭṭhānaṃ hoti, tato pakkamantena āpucchitvāva pakkamitabbaṃ. Tasmiñhi katipayāni divasāni ajaggiyamāne vammikāva santiṭṭhanti. Yaṃ pana pāsāṇapiṭṭhiyaṃ vā pāsāṇatthambhesu vā katasenāsanaṃ siluccayaleṇaṃ vā sudhālittasenāsanaṃ vā, yattha upacikāsaṅkā natthi, tato pakkamantassa āpucchitvāpi anāpucchitvāpi gantuṃ vaṭṭati. Tenāha ‘‘yattha panā’’tiādi. Sace tādisepi senāsane ekena passena upacikā ārohanti, āpucchitvāva gantabbaṃ. Āpucchanaṃ pana vattanti āpucchanaṃ gamikavattaṃ. Idañca itikattabbatādassanatthaṃ vuttaṃ, na pana vattabhedadukkaṭanti (sārattha. ṭī. pācittiya 

以下是巴利文的完整直译:
5. 第二住处学处注释
任何皮是指任何如法或不如法的皮。难道在犍度中没有禁止狮子皮等说"诸比丘,不应持用大皮,即狮子皮、虎皮、豹皮,持用者突吉罗"?因此说"因为狮子皮等"等。仅禁止使用是指仅禁止自己拥有后带到各个精舍铺在床椅等上使用,但作为住处所有物铺地使用则没有过失。因此说"在住处使用中没有不如法的皮"。外衣是指用来覆盖身体的。毛毯是指单面毛或双面毛等毛毯铺盖。其余是指坐垫、坐具、草铺、叶铺等剩余的住处。其中坐垫是指床坐垫或椅坐垫。坐具应该理解为有缘的。草铺是指任何草的铺设。叶铺也是这个方法。这里坐垫因为前面已说所以清楚。坐具因为坐具学处而清楚。但是草铺叶铺是世间众所周知的。因此说"很清楚"。
既不应收起,也不应让人收起是指自己收起后不应放在适当的地方,也不应让别人那样做。因此说"如放置"等。放置时应该按照前面说的"在四块石头上"等方法放在屋内不漏雨处。但是如果住处漏雨,为了遮盖而带来草或砖。如果能够,应该遮盖。如果不能,应该放在不漏雨的地方。如果全部漏雨,有能力的应该放在村中优婆塞家里。如果他们说"尊者,僧团物很重,我们害怕火灾等"而不接受,应该在露天处石头上放床,其余按前面说的方法放置后用草和叶遮盖。因为那里剩下的任何部分都会对其他来到那里的比丘有帮助。范围是指从最后的住处两投石所及。
这里应该告知和不应告知的判断如下 - 首先,在地上的长屋或叶屋,或在树柱上做的房子是白蚁上升的地方,从那里离开时应该告知后离开。因为那里几天不照看就会形成蚁丘。但是在石头上面或石柱上做的住处,或石山洞,或涂抹灰泥的住处,没有白蚁的危险,从那里离开时告知或不告知离开都可以。因此说"但是哪里"等。如果在那样的住处一边有白蚁上升,应该告知后离开。告知是离开的责任。这是为了显示应该这样做而说的,不是违反责任的突吉罗。

3.118) dassanatthaṃ. Keci pana ‘‘dukkaṭanti dassanattha’’nti vadanti, taṃ na yujjati vattakkhandhakaṭṭhakathāya ‘‘yaṃ pāsāṇapiṭṭhiyaṃ vā pāsāṇatthambhesu vā katasenāsanaṃ, yattha upacikānārohanti, taṃ anāpucchantassāpi anāpattī’’ti (cūḷava. aṭṭha. 360) vuttattā. Āpucchantena pana bhikkhumhi (pāci. aṭṭha. 116) sati bhikkhu āpucchitabbo, tasmiṃ asati sāmaṇero, tasmiṃ asati ārāmiko, tasmimpi asati yena vihāro kārāpito, so vihārasāmiko, tassa vā kule yo koci āpucchitabbo.

‘‘Upacāre’’ti etasseva vivaraṇaṃ ‘‘bahi āsanne’’ti, vihārassa bahi āsannaṭṭhāneti attho. Upaṭṭhānasālāya vāti bhojanasālāyaṃ vā. Dukkaṭamevāti vuttappakārañhi dasavidhaṃ seyyaṃ antogabbhādimhi guttaṭṭhāne paññapetvā gacchantassa yasmā seyyāpi senāsanampi upacikāhi palujjati, vammikarāsiyeva hoti, tasmā pācittiyaṃ vuttaṃ. Bahi pana upaṭṭhānasālādīsu paññapetvā gacchantassa seyyāmattameva nasseyya ṭhānassa aguttatāya, na senāsanaṃ, tasmā ettha dukkaṭaṃ vuttaṃ. Mañcapīṭhaṃ pana yasmā na sakkā sahasā upacikāhi khāyituṃ, tasmā taṃ vihārepi santharitvā gacchantassa dukkaṭaṃ vuttaṃ. Vihārūpacāre pana taṃ vihāracārikaṃ āhiṇḍantā disvāva paṭisāmenti.

Uddharaṇāni katvāti ettha uddharitvā gacchantena mañcapīṭhakavānaṃ sabbaṃ apanetvā (pāci. aṭṭha. 118) saṃharitvā cīvaravaṃse laggetvā gantabbaṃ. Pacchā āgantvā vasanakabhikkhunāpi puna mañcapīṭhaṃ vā paññapetvā sayitvā gacchantena tatheva kātabbaṃ. Antokuṭṭato seyyaṃ bahikuṭṭe paññapetvā vasantena gamanakāle puna gahitaṭṭhāneyeva paṭisāmetabbaṃ. Uparipāsādato oropetvā heṭṭhāpāsāde vasantassāpi eseva nayo. Rattiṭṭhānadivāṭṭhānesu mañcapīṭhaṃ paññapetvāpi gamanakāle puna gahitaṭṭhāneyeva ṭhapetabbaṃ. Uddharāpetvā gamanepi eseva nayo. Āpucchitvā gacchantena pana ‘‘bhikkhumhi sati bhikkhu āpucchitabbo’’tiādinā (pāci. aṭṭha. 116) heṭṭhā vuttanayeneva āpucchitvā gantabbaṃ.

Dutiyasenāsanasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

6. Anupakhajjasikkhāpadavaṇṇanā

‘‘Jāna’’nti vutte ‘‘anuṭṭhāpanīyo ‘aya’nti jānanto’’ti ayaṃ viseso kuto labbhatīti āha ‘‘tenevassā’’tiādi. Nanu padabhājanepi vuḍḍhabhāvādijānanameva vuttaṃ, na tu anuṭṭhāpanīyabhāvanti anuyogaṃ sandhāyāha ‘‘vuḍḍho hī’’tiādi. Bahūpakāratanti ‘‘bhaṇḍāgārikattādibahuupakārabhāvaṃ’’. Na kevalaṃ idamevāti āha ‘‘guṇavisiṭṭhatañcā’’tiādi, tena bahūpakārattepi guṇavisiṭṭhattābhāve, guṇavisiṭṭhattepi bahūpakārattābhāve dātuṃ na vaṭṭatīti dasseti. ‘‘Bhaṇḍāgārikassa bahūpakārataṃ, dhammakathikādīnaṃ guṇavisiṭṭhatañca sallakkhetvā’’ti (sārattha. ṭī. pācittiya 

以下是巴利文的完整直译:
3.118)为了显示。有些人说"为了显示突吉罗",那是不合适的,因为在责任犍度注释中说"在石头上面或石柱上做的住处,白蚁不上升的地方,不告知也无犯"。但是告知时,如果有比丘应该告知比丘,没有比丘时应该告知沙弥,没有沙弥时应该告知园民,没有园民时应该告知让建造精舍的精舍主人,或他家的任何人。
"范围"的解释是"外面附近",意思是精舍外面附近的地方。或者在集会堂是指在食堂。仅突吉罗是因为在内室等保护的地方铺设上述十种卧具离开的人,因为床和住处都会被白蚁破坏,变成蚁丘,所以说波逸提。但是在外面集会堂等铺设离开的人,因为地方不受保护,仅床会损坏,不是住处,所以这里说突吉罗。但是床椅因为不容易被白蚁咬坏,所以在精舍里铺设离开的人说突吉罗。但在精舍范围内,巡视精舍的人看到就会收起来。
做收起是指收起离开的人应该把床椅的绳子全部拿掉,收起来挂在衣架上离开。后来回来住的比丘再铺设床椅睡觉离开时也应该这样做。从内墙把床铺到外墙住的人,离开时应该再放回原处。从上层楼搬到下层楼住的人也是这个方法。在夜间住处日间住处铺设床椅,离开时也应该再放回原处。让人收起离开也是这个方法。但是告知离开的人应该按照前面说的"如果有比丘应该告知比丘"等方法告知离开。
第二住处学处注释结束。
6. 挤入学处注释
说"知道"时,"知道这个人不应该被赶走"这个特点从哪里得到?因此说"因此他的"等。难道在词义解释中也只说知道长老等,而不是不应该被赶走的状态?针对这个质问说"因为长老"等。多有帮助是指"做库管等多有帮助的状态"。不仅仅是这个,因此说"德行殊胜"等,这表示即使多有帮助,如果没有德行殊胜,即使德行殊胜,如果没有多有帮助,都不应该给。"考虑库管多有帮助,说法者等德行殊胜"

3.119-121) keci. Dhuvavāsatthāyāti niccavāsatthāya. Sammannitvāti apalokanena kammena sammannitvā. Kāmañcettha gilānassāpi saṅghoyeva anucchavikaṃ senāsanaṃ deti, gilāno pana apaloketvā saṅghena adinnasenāsanopi na pīḷetabbo anukampitabboti dassetuṃ visuṃ vutto.

Samantā diyaḍḍho hatthoti majjhe paññattaṃ mañcapīṭhaṃ sandhāya vuttaṃ. Ekapassena ce pahonakadisā dissati, tato gahetabbaṃ. Pādadhovanapāsāṇatoti dvāre nikkhittapādadhovanapāsāṇato. Nisīdantassa vā nipajjantassa vā pācittiyanti ettha nisīdanamattena, nipajjanamatteneva vā pācittiyaṃ. Punappunaṃ karontassāti uṭṭhāyuṭṭhāya nisīdato vā nipajjato vā.

Saṅghike saṅghikasaññivematikapuggalikasaññīnaṃ vasena tikapācittiyaṃ veditabbaṃ. Tikadukkaṭaṃ pana puggalike saṅghikasaññivematikaaññapuggalikasaññīnaṃ vasena. Vihārassa upacāreti tassa bahi āsannappadese.

Anupakhajjasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

7. Nikkaḍḍhanasikkhāpadavaṇṇanā

Anekakoṭṭhakānīti anekadvārakoṭṭhakāni. ‘‘Nikkhamāti vacanaṃ sutvā attano ruciyā ce nikkhamati, anāpattī’’ti (sārattha. ṭī. pācittiya 126) vadanti.

Tassaparikkhāranikkaḍḍhaneti tassa santakaṃ yaṃ kiñci pattacīvaraparissāvanadhammakaraṇamañcapīṭhabhisibibbohanādibhedaṃ antamaso rajanachallipi atthi, tassa parikkhārassa nikkaḍḍhane. Tañcāti dukkaṭaṃ parāmasati. Nikkaḍḍhāpanepi eseva nayo. Gāḷhaṃ bandhitvā ṭhapitesu pana ekāva āpatti.

Bhaṇḍanakārakakalahakārakameva sakalasaṅghārāmato nikkaḍḍhituṃ labhati. So hi pakkhaṃ labhitvā saṅghampi bhindeyya. Alajjiādayo pana attano vasanaṭṭhānatoyeva nikkaḍḍhitabbā. Sakalasaṅghārāmato nikkaḍḍhituṃ na vaṭṭati. Tenāha ‘‘sakalasaṅghārāmatopī’’tiādi.

Nikkaḍḍhanasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.



以下是巴利文的完整直译:
3.119-121)一些人说。为了常住是指为了长期居住。认可是指以白羯磨认可。虽然这里对病人也是僧团给适当的住处,但为了显示病人即使没得到僧团分配的住处也不应该被排挤而应该被同情,所以单独提到。
四周一肘半是指针对中间铺设的床椅而说的。如果一边有足够的方向,应该从那边取。从洗脚石是指从门口放置的洗脚石。坐或躺波逸提是指这里仅仅坐或仅仅躺就波逸提。再三做的是指起来再坐或躺。
对僧团物,认为是僧团物、怀疑、认为是个人物这三种情况应该理解为三波逸提。但是三突吉罗是对个人物,认为是僧团物、怀疑、认为是其他个人物这三种情况。精舍范围是指那个外面附近的地方。
挤入学处注释结束。
7. 赶出学处注释
多房间是指多门房间。他们说"听到'出去'的话,如果按自己的意愿出去,无犯"。
赶出他的用具是指赶出属于他的任何钵、衣、滤水器、法具、床、椅、坐垫、枕头等,乃至染色碎片。那个是指突吉罗。让人赶出也是这个方法。但是紧紧绑在一起放置的只有一个罪。
只允许把制造争论、制造争吵的人赶出整个僧园。因为他得到支持者可能会破坏僧团。但是无惭愧者等只应该从自己的住处赶出。不允许从整个僧园赶出。因此说"从整个僧园"等。
赶出学处注释结束。

8. Vehāsakuṭisikkhāpadavaṇṇanā

Uparivehāsakuṭiyāti uparimatale asanthatapadarāya kuṭiyā. Tenāha ‘‘upari acchannatalāyā’’tiādi. Yā hi kāci upari acchannatalā dvibhūmikakuṭikā vā tibhūmikādikuṭikā vā, sā ‘‘vehāsakuṭī’’ti vuccati. Idañhi vehāsakuṭilakkhaṇaṃ. Yadi evaṃ kasmā padabhājane ‘‘majjhimassa purisassa asīsaghaṭṭā’’ti (pāci. 131) vuttanti āha ‘‘padabhājane panā’’tiādi. Idha adhippetaṃ kuṭiṃ dassetunti imasmiṃ sikkhāpade adhippetaṃ vehāsakuṭiṃ dassetuṃ. Majjhimassa purisassāti pamāṇamajjhimassa purisassa. Sabbaheṭṭhimāhi tulāhi sīsaṃ na ghaṭṭetīti asīsaghaṭṭā. Aṅge vijjhitvāti aṭaniyo vijjhitvā. Pavesitapādakanti pavesitapādasikhaṃ. Tasmāti ‘‘bhūmatthe vā’’tiādinā vuttamevatthaṃ kāraṇabhāvena paccāmasati. Yasmā āhaccapādakādīsu yathāvutto attho hoti, tasmāti vuttaṃ hoti.

Sahasāti abhibhavitvā ajjhottharitvā. Avehāsakuṭikāyāti bhūmiyaṃ katapaṇṇasālādīsu, tattha anāpatti. Na hi sakkā tattha parassa pīḷā kātuṃ. Sīsaghaṭṭāyāti yā sīsaṃ ghaṭṭā hoti, tatthāpi anāpatti. Na hi sakkā tattha heṭṭhāpāsāde anoṇatena vicarituṃ, tasmā asañcaraṇaṭṭhānattā parapīḷā na bhavissati. Uparitalaṃ vā padarasañcitanti uparimatalaṃ dāruphalakehi ghanasanthataṃ. Kiñci gaṇhāti vāti upari nāgadantakādīsu laggitaṃ cīvarādiṃ yaṃ kiñci gaṇhāti vā. Laggati vāti etthāpi eseva nayo. Paṭipakkhabhūtā āṇi paṭāṇi. Yassā dinnāya nisīdantepi pādā na nipatanti, evaṃbhūtā āṇi mañcapīṭhānaṃ pādasikhāsu dinnā hotīti attho. Tenāha ‘‘pādasīsāna’’ntiādi.

Vehāsakuṭisikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

9. Mahallakavihārasikkhāpadavaṇṇanā

Piṭṭhasaṅghāṭassāti dvārabandhassa. Sāmantā aḍḍhateyyahattho padesoti yassa (pāci. aṭṭha. 135) vemajjhe dvāraṃ hoti, uparibhāge ca uccā bhitti, tassa tīsu disāsu sāmantā aḍḍhateyyahattho padeso. Khuddakassa pana vihārassa dvīsu disāsu. Tatrāpi yaṃ bhittiṃ vivariyamānaṃ kavāṭaṃ āhanati, sā aparipuṇṇūpacārāpi hoti. Sace pana dvārassa adhobhāgepi lepokāso atthi, tampi limpituṃ vaṭṭati. Aggaḷaṭṭhapanāyāti ettha aggaḷasaddena taṃsambandhato dvāraphalakasahitaṃ dvārabandhanaṃ adhippetaṃ. Tenāha ‘‘sakavāṭakassā’’tiādi. ‘‘Niccalabhāvatthāyā’’ti iminā tañca kho ṭhapanaṃ idha niccalabhāvenāti dasseti. Ko panettha adhippāyoti āha ‘‘kavāṭañhī’’tiādi. Kampatīti calati. Yāva dvārakosā aggaḷaṭṭhapanāya punappunaṃ limpitabbo vā lepāpetabbo vāti aggaḷaṭṭhapanatthāya yāva dvārakosā punappunaṃ attanā limpitabbo vā, parehi lepāpetabbo vāti attho.

Nanu cāyamattho neva mātikāyaṃ, na padabhājane vutto, atha kuto daṭṭhabboti āha ‘‘tatthā’’tiādi. Kiñcāpīti yadipi. Aṭṭhuppattiyanti sikkhāpadassa nidāne. Adhikāratoti anuvattanato. Ālokaṃ sandheti pidhetīti ālokasandhi. Tenāha ‘‘ālokasandhīti vātapānakavāṭakā vuccantī’’ti. Tattha vātapānakavāṭakāti vātapānaphalakā. Anuññātappadesato pana aññattha punappunaṃ vilimpituṃ vā vilimpāpetuṃ vā na vaṭṭati. ‘‘Mattikāya kattabbakiccaṃ niṭṭhāpetvā puna catutthalepe dinne pācittiya’’nti (sārattha. ṭī. pācittiya 

以下是巴利文的完整直译:
8. 空中小屋学处注释
楼上空中小屋是指楼上未遮盖的平台上的小屋。因此说"楼上未遮盖的平台"等。任何楼上未遮盖的平台,无论是二层或三层等小屋,都称为"空中小屋"。这是空中小屋的特征。如果是这样,为什么在词义解释中说"中等身材男子不触及头"?因此说"在词义解释中"等。这是为了显示在这个学处中预期的小屋。"中等身材男子"是指身材中等的男子。所有最低的天平不触及头,所以不触及头。穿透肢体是指穿透皮肤。已放入脚是指已放入脚尖。因此是指用"在地面上"等前面说的意思作为原因而重新思考。因为在支撑脚等情况下有前面说的意思,所以这样说。
突然是指压倒、遮盖。非空中小屋是指在地上做的叶屋等,在那里无犯。因为不可能在那里给别人造成伤害。头触是指触及头的地方,那里也无犯。因为不可能在下层楼不弯腰行走,所以因为不能行走的地方不会有伤害别人。楼上平台是指用木板紧密覆盖的楼上平台。或者拿取任何东西是指在楼上象牙等悬挂的衣等任何东西。悬挂也是同样的方法。对立面的钉子是钉子。给予的钉子即使坐下脚也不会落下,这样的钉子放在床椅脚尖上,意思是。因此说"脚尖"等。
空中小屋学处注释结束。
9. 大长者精舍学处注释
背板是指门框。四周一肘半是指门在中间,上部有高墙的地方,在三个方向上四周一肘半的地方。对于小精舍是在两个方向。即使开启门框的门也不是完全的范围。如果门的下部也有涂抹的地方,也可以涂抹。放置门闩是指用门闩这个词包括门板的门框。因此说"自己的门"等。"为了不移动"是为了显示这里是不移动地放置。这里的意图是什么?因此说"门"等。颤动是指移动。直到门框为了放门闩要反复自己涂抹或让人涂抹。这是为了放门闩,直到门框要反复自己涂抹或让人涂抹。
难道这个意思在纲要或词义解释中都没有说,从哪里可以看出?因此说"在那里"等。即使如此,在学处叙述的开头。权威是指继续。光线缝是指关闭。因此说"光线缝是门窗"。其中门窗是指通风板。但是在允许的地方以外不可以反复涂抹或让人涂抹。"完成用泥土应做的工作后,在第四次涂抹时波逸提"。

3.135) keci. ‘‘Punappunaṃ lepadānassa vuttappamāṇato aññattha paṭikkhittamattaṃ ṭhapetvā pācittiyassa avuttattā dukkaṭa’’nti apare.

Adhiṭṭhātabbanti saṃvidhātabbaṃ. Appahariteti ettha appasaddo ‘‘appiccho’’tiādīsu (ma. ni. 1.252, 336; saṃ. ni. 2.148) viya abhāvatthoti āha ‘‘aharite’’ti. Sālivīhiādi (sārattha. ṭī. 2.30) pubbaṇṇaṃ ‘‘purakkhataṃ sassaphala’’nti katvā, tabbipariyāyato muggamāsādi aparaṇṇaṃ. Vuttanti vapitaṃ. ‘‘Tasmiṃ ṭhatvā adhiṭṭhahanto dukkaṭaṃ āpajjatī’’ti iminā yasmiṃ padese samantā vuttappamāṇe paricchede pubbaṇṇādīni na santi, tattha vihāro kāretabbo. Yattha pana santi, tattha kārāpetuṃ na vaṭṭatīti dasseti. Tathevāti mukhavaṭṭiantena. Tasmiṃ ṭhātabbaṃ patantassa vihārassa apatanokāsattā, tassa bhikkhuno upari na pateyyāti adhippāyo. Yathāparicchinnassa pana okāsassa abbhantaraṃ vihārassa patantassa okāso hotīti appaharitepi tasmiṃ ṭhatvā adhiṭṭhātuṃ na labhati. Tenāha ‘‘tassa anto aharitepi ṭhātuṃ na labhatī’’ti.

Tato ce uttarīti tiṇṇaṃ maggānaṃ vā pariyāyānaṃ vā upari catutthe magge vā pariyāye vāti attho. Tenāha ‘‘maggena chādiyamāne’’tiādi. Tattha maggena chādiyamāneti aparikkhipitvā ujukameva chādiyamāne. Pariyāyenāti parikkhepena. Tattha maggena chādanaṃ iṭṭhakasilāsudhāhi labbhati, pariyāyena chādanaṃ tiṇapaṇṇehīti āha ‘‘iṭṭhakasilāsudhāhī’’tiādi. Tasmā yathā icchati, tathā dve magge vā dve pariyāye vā adhiṭṭhahitvā tatiyaṃ maggaṃ vā pariyāyaṃ vā ‘‘evaṃ chādehī’’ti āṇāpetvā pakkamitabbaṃ. Sace na pakkamati, tuṇhībhāvena ṭhātabbaṃ. Sabbampi cetaṃ chadanaṃ chadanūpari veditabbaṃ. Uparūparichanno hi vihāro ciraṃ anovassako hotīti maññamānā evaṃ chādenti. Tiṇamuṭṭhigaṇanāyāti tiṇakaraḷagaṇanāya.

Tikapācittiyanti atirekadvattipariyāye atirekasaññivematikaūnakasaññīnaṃ vasena tīṇi pācittiyāni. Setavaṇṇādikaraṇeti setavaṇṇakāḷavaṇṇagerukaparikammamālākammalatākammamakaradantakapañcapaṭikānaṃ karaṇe. Leṇaguhātiṇakuṭikādīsūti ettha leṇanti dvārabaddhaṃ. Guhāti kevalā pabbataguhā. Tiṇakuṭikā pākaṭā eva.

Mahallakavihārasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

10. Sappāṇakasikkhāpadavaṇṇanā

Ekasmiṃ ghaṭe ekāva āpattīti ekasmiṃ udakaghaṭe ekāva āpatti. Esa nayo sabbabhājanesu . Vicchindantassāti dhāraṃ vicchindantassa. Ekekaṃ pakkhipantassāti ekekaṃ tiṇaṃ vā paṇṇaṃ vā mattikaṃ vā aññaṃ vā kaṭṭhagomayādiṃ pakkhipantassa. Pariyādānanti khayaṃ.

‘‘Padīpe (sārattha. ṭī. pācittiya 

以下是巴利文的完整直译:
3.135)一些人说。其他人说"除了禁止在规定尺寸以外反复涂抹外,因为没有说波逸提,所以是突吉罗"。
应该决定是指应该安排。少草处,这里"少"字像"少欲"等中表示没有的意思,因此说"无草处"。稻米等前谷物是指"作为前面的谷物果实",与此相反的绿豆等是后谷物。已播种是指已播种。"站在那里决定犯突吉罗"表示在四周规定尺寸范围内没有前谷物等的地方应该建造精舍。但是在有的地方不允许建造。同样是指用嘴边。应该站在那里,因为精舍倒塌时不会倒塌的地方,不会落在那个比丘头上的意思。但是在划定范围内是精舍倒塌的地方,即使没有草也不允许站在那里决定。因此说"不允许站在里面即使没有草的地方"。
如果超过那个是指在三层或三圈之上第四层或第四圈的意思。因此说"用层覆盖"等。其中用层覆盖是指不围绕直接覆盖。圈是指围绕。其中用层覆盖是用砖、石、灰泥,用圈覆盖是用草、叶,因此说"用砖、石、灰泥"等。所以按照自己的意愿决定两层或两圈后,命令第三层或第三圈说"这样覆盖"后应该离开。如果不离开,应该保持沉默。所有这些覆盖都应该理解为在覆盖之上。因为认为精舍上面覆盖很久不会漏雨,所以这样覆盖。草把计数是指草捆计数。
三波逸提是指对超过两三圈,认为超过、怀疑、认为不足这三种情况的三个波逸提。做白色等是指做白色、黑色、赤色准备、花环、藤蔓、鲨鱼牙、五条纹。石窟、山洞、草屋等,其中石窟是指有门的。山洞是指单纯的山洞。草屋是明显的。
大长者精舍学处注释结束。
10. 有生物学处注释
在一个罐子里一个罪是指在一个水罐里一个罪。这个方法适用于所有容器。切断是指切断水流。一个一个放入是指一个一个放入草或叶或泥或其他木头、牛粪等。用尽是指耗尽。
"在灯里

3.140) patitvā paṭaṅgādipāṇakā marissantī’’ti jānantassāpi kusalacittena padīpujjalanaṃ viya ‘‘siñcanena pāṇakā marissantī’’ti pubbabhāge jānantassāpi ‘‘idaṃ jalaṃ siñcāmī’’ti siñcantassa vadhakacittaṃ na hotīti āha ‘‘vinā vadhakacetanāyā’’tiādi. Evañca katvā ‘‘paṇṇattivajja’’nti idampi samatthitaṃ hoti. Ticittanti kusalākusalābyākatavasena ticittaṃ. Tathā hi paṇṇattiṃ madditvā siñcantassa vā siñcāpentassa vā akusalacittena hoti, ‘‘āsanaṃ dhovissāmī’’ti cittena dhovanatthaṃ siñcantassa vā siñcāpentassa vā kusalacittena hoti, paṇṇattiṃ ajānatā arahatā siñcanādikaraṇe abyākatacittena hotīti kusalākusalābyākatacittavasena ticittaṃ hoti.

Sappāṇakasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

Bhūtagāmavaggo dutiyo.

3. Ovādavaggo

1. Ovādasikkhāpadavaṇṇanā

Aṭṭhaṅgasamannāgatassāti ‘‘sīlavā hotī’’tiādīhi (pāci. 147) aṭṭhahi aṅgehi samannāgatassa. Anuññātāti imassa sikkhāpadassa nidāne anuññātā . ‘‘Vassasatūpasampannāyā’’tiādi vakkhamānaaṭṭhagarudhammadassanaṃ. Tattha sāmīcikammanti maggasampadānabījanapānīyāpucchanādikaṃ anucchavikaṃ vattaṃ. Ādisaddena –

‘‘Na bhikkhuniyā abhikkhuke āvāse vassaṃ vasitabbaṃ, anvaddhamāsaṃ bhikkhuniyā bhikkhusaṅghato dve dhammā paccāsīsitabbā uposathapucchakañca ovādūpasaṅkamanañca, vassaṃvuṭṭhāya bhikkhuniyā ubhatosaṅghe tīhi ṭhānehi pavāretabbaṃ diṭṭhena vā sutena vā parisaṅkāya vā, garudhammaṃ ajjhāpannāya bhikkhuniyā ubhatosaṅghe pakkhamānattaṃ caritabbaṃ, dve vassāni chasu dhammesu sikkhitasikkhāya sikkhamānāya ubhatosaṅghe upasampadā pariyesitabbā, na bhikkhuniyā kenaci pariyāyena bhikkhu akkositabbo paribhāsitabbo, ajjatagge ovaṭo bhikkhunīnaṃ bhikkhūsu vacanapatho, anovaṭo bhikkhūnaṃ bhikkhunīsu vacanapatho’’ti (cūḷava. 403; a. ni. 

以下是巴利文的完整直译:
3.140)即使知道'蛾等小生物落入灯中会死'而以善心点灯,像这样即使事先知道'浇水会杀死小生物',以'我浇这水'的想法浇水也没有杀生的心",因此说"没有杀生的意图"等。这样做也证明了"犯戒条"这句话。三心是指善、不善、无记三种心。因此,踩踏戒条而浇水或让人浇水是不善心,以"我要洗座位"的心为了洗而浇水或让人浇水是善心,不知道戒条的阿罗汉做浇水等是无记心,所以是善、不善、无记三种心。
有生物学处注释结束。
植物品第二。
教诫品
1. 教诫学处注释
具足八支是指具足"有戒"等八支。允许是指在这个学处的缘起中允许。"受具足戒一百年"等是显示将要说的八重法。其中适当的行为是指让路、给予、扇扇子、问候饮水等适当的责任。等字包括 -
"比丘尼不应在没有比丘的住处安居,比丘尼每半月应从比丘僧团期待两件事即问布萨和前往教诫,安居结束后比丘尼应在两部僧团以三事自恣即所见、所闻、所疑,犯重法的比丘尼应在两部僧团行半月摩那埵,学习六法两年的式叉摩那应在两部僧团寻求受具足戒,比丘尼不应以任何方式辱骂或责备比丘,从今以后比丘尼对比丘的言路关闭,比丘对比丘尼的言路开放"

8.51) –

Ime satta dhamme saṅgaṇhāti. Garudhammeti garuke dhamme. Te hi gāravaṃ katvā bhikkhunīhi sampaṭicchitabbattā ‘‘garudhammā’’ti vuccanti.

Aññena vā dhammenāti ṭhapetvā aṭṭha garudhamme aññena yena kenaci dhammena. Bhikkhunīsu upasampannamattaṃ vā ovadatoti bhikkhunīsu upasampannamattaṃ garudhammena ovadato vā. Bhikkhūnaṃ santike upasampannāya yathāvatthukameva. ‘‘Adhammakamme’’tiādīsu bhikkhunovādasammutikammaṃ ‘‘kamma’’nti veditabbanti āha ‘‘sammatassāpī’’tiādi. Vagge bhikkhunisaṅghe ovadato tikapācittiyanti vagge bhikkhunisaṅghe ovadato vaggasaññivematikasamaggasaññīnaṃ vasena tīṇi pācittiyāni. Tathā vematikassa cāti adhammakamme vematikassa ca vagge bhikkhunisaṅghe ovadato tikapācittiyanti attho. Esa nayo dhammakammasaññino cāti etthāpi. Yathā ca vagge bhikkhunisaṅghe ovadato nava pācittiyāni, evaṃ adhammakamme adhammakammasaññino samagge bhikkhunisaṅghe ovadato tasmiṃ saṅghe vaggasaññivematikasamaggasaññīnaṃ vasena tikapācittiyaṃ, tathā vematikassa ca dhammakammasaññino cāti nava pācittiyāni. Tenāha ‘‘samaggepi bhikkhunisaṅghe navā’’tiādi. Dhammakamme pana adhammakammasaññino vaggaṃ bhikkhunisaṅghaṃ ovadato tikadukkaṭaṃ, tathā vematikassa, dhammakammasaññino cāti nava dukkaṭāni. Samaggaṃ pana bhikkhunisaṅghaṃ ovadato aṭṭhāti sattarasa dukkaṭāni. Tenāha ‘‘sace panā’’tiādi. Aññaṃ dhammanti aññaṃ suttantaṃ vā abhidhammaṃ vā. ‘‘Samaggāmhāyyā’’ti vacanena hi ovādaṃ paccāsīsanti. Tasmā ṭhapetvā ovādaṃ aññaṃ dhammaṃ bhaṇantassa dukkaṭaṃ. Ovādañca aniyyātetvāti ‘‘eso bhagini ovādo’’ti avatvā. Paripucchaṃ detīti tassāyeva paguṇāya garudhammapāḷiyā atthaṃ bhaṇati. Osārehīti uccārehi, kathehīti attho. Osāretīti aṭṭhagarudhammapāḷiṃ vadati. Pañhaṃ puṭṭhoti garudhammanissitaṃ vā khandhādinissitaṃ vā pañhaṃ bhikkhuniyā puṭṭho.

Ovādasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

2. Atthaṅgatasikkhāpadavaṇṇanā

Ekatoupasampannanti bhikkhunisaṅghe upasampannamattaṃ. Ito parampi ca yattha yattha ‘‘ekatoupasampanna’’nti vuccati, sabbattha ayameva attho daṭṭhabbo.

Atthaṅgatasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

3. Bhikkhunupassayasikkhāpadavaṇṇanā

Saṃvāsāyāti uposathādiatthaṃ. Itaranti ubhatosaṅghe upasampannaṃ.

Bhikkhunupassayasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.



以下是巴利文的完整直译:
8.51) -
包括这七个法。重法是指重要的法。因为它们应该被比丘尼恭敬地接受,所以称为"重法"。
或以其他法是指除了八重法外,以任何其他法。或仅对比丘尼中受具足戒者教诫是指仅对比丘尼中受具足戒者以重法教诫。对在比丘处受具足戒者如实。在"非法羯磨"等中,应该理解比丘教诫认可羯磨为"羯磨",因此说"即使被认可"等。对不和合的比丘尼僧团教诫三波逸提是指对不和合的比丘尼僧团教诫,认为不和合、怀疑、认为和合这三种情况的三个波逸提。同样怀疑者也是指在非法羯磨中怀疑而对不和合的比丘尼僧团教诫三波逸提的意思。这个方法在认为法羯磨者中也一样。就像对不和合的比丘尼僧团教诫九个波逸提,同样在非法羯磨中认为是非法羯磨而对和合的比丘尼僧团教诫,对那个僧团认为不和合、怀疑、认为和合这三种情况的三波逸提,同样怀疑者和认为法羯磨者也是九个波逸提。因此说"对和合的比丘尼僧团也九个"等。但在法羯磨中认为是非法羯磨而对不和合的比丘尼僧团教诫三突吉罗,同样怀疑者和认为法羯磨者也是九个突吉罗。但对和合的比丘尼僧团教诫八个,所以十七个突吉罗。因此说"但是如果"等。其他法是指其他经或阿毗达磨。因为"大德,我们和合"这句话期待教诫。所以除了教诫外说其他法犯突吉罗。不给予教诫是指不说"姊妹,这是教诫"。给予询问是指说那个熟悉的重法文的意思。诵是指诵出,说的意思。诵是指说八重法文。被问问题是指被比丘尼问与重法有关或与蕴等有关的问题。
教诫学处注释结束。
2. 日落学处注释
仅一部受具足戒是指仅在比丘尼僧团受具足戒。从这以后,无论在哪里说"仅一部受具足戒",都应该理解为这个意思。
日落学处注释结束。
3. 比丘尼住处学处注释
为了共住是指为了布萨等目的。另一个是指在两部僧团受具足戒的。
比丘尼住处学处注释结束。

4. Āmisasikkhāpadavaṇṇanā

Taṇhādiṭṭhīhi āmasitabbato āmisaṃ, cīvarādi, āmisameva hetu āmisahetu. Tenāha ‘‘cīvarādīnaṃ aññatarahetū’’ti. Ādisaddena piṇḍapātasenāsanagilānapaccayasakkāragarukāramānanavandanapūjanānaṃ gahaṇaṃ. Avaṇṇakāmatāyāti ayasakāmatāyeva.

Dhammakammetiādīsu bhikkhunovādasammutikammaṃ ‘‘kamma’’nti veditabbaṃ. Tattha tikapācittiyanti dhammakamme dhammakammasaññivematikaadhammakammasaññīnaṃ vasena tīṇi pācittiyāni. Tatheva adhammakamme tikadukkaṭaṃ veditabbaṃ. Asammatanti sammatena vā saṅghena vā bhāraṃ katvā ṭhapitaṃ upasampannaṃ. Nanu ovādasammuti upasampannasseva dīyati, na sāmaṇerassāti āha ‘‘tatthā’’tiādi. Sammatena vā saṅghena vā ṭhapito pana bahussuto sāmaṇero ‘‘asammato’’ti veditabbo. Pakatiyā cīvarādihetu ovadantaṃ pana evaṃ bhaṇantassāti pakatiyā cīvarādihetu ovadantaṃ ‘‘esa cīvarādihetu ovadatī’’ti saññāya evaṃ bhaṇantassa. ‘‘Na cīvarādihetu ovadatī’’ti saññāya pana evaṃ bhaṇantassa dukkaṭaṃ. Anāmisantaratāti āmisacittābhāvo, ‘‘āmisahetu ovadissāmī’’ti evaṃ pavattaajjhāsayābhāvoti attho. Cittapariyāyo hettha antarasaddo ‘‘yassantarato na santi kopā’’tiādīsu (udā. 20) viya.

Āmisasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

5. Cīvaradānasikkhāpadavaṇṇanā

Pañcamasikkhāpadaṃ uttānatthameva.

Cīvaradānasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

6. Cīvarasibbanasikkhāpadavaṇṇanā

Sūciṃ pavesetvā pavesetvā nīharaṇeti ārāpathe ārāpathe pācittiyaṃ. ‘‘Sibbissāmī’’ti pana vicārentassa, chindantassāpi dukkaṭaṃ. Satakkhattumpi vijjhitvā sakiṃ nīharantassāti sakalasūciṃ anīharanto dīghasuttappavesanatthaṃ satakkhattumpi vijjhitvā sakiṃ nīharantassa. ‘‘Sibbā’’ti vuttoti sakiṃ ‘‘cīvaraṃ sibbā’’ti vutto. Niṭṭhāpetīti sabbaṃ sūcikammaṃ pariyosāpeti. Tassa ārāpathe ārāpathe pācittiyanti āṇattassa sūciṃ pavesetvā pavesetvā nīharaṇe ekamekaṃ pācittiyaṃ.

Udāyittheranti lāḷudāyittheraṃ. Vuttalakkhaṇaṃ sibbanaṃ vā sibbāpanaṃ vāti ‘‘sūciṃ pavesetvā’’tiādinā vuttalakkhaṇaṃ sibbanaṃ vā sibbāpanaṃ vā.

Cīvarasibbanasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.



以下是巴利文的完整直译:
4. 利养学处注释
由于应该被贪爱和邪见所触摸,所以是利养,指衣等,仅仅利养作为原因就是利养原因。因此说"以衣等任何一个为原因"。等字包括钵食、住处、病人资具、恭敬、尊重、尊敬、礼拜、供养的获得。想要诽谤就是想要不名誉。
在"法羯磨"等中,应该理解比丘教诫认可羯磨为"羯磨"。其中三波逸提是指在法羯磨中,认为是法羯磨、怀疑、认为是非法羯磨这三种情况的三个波逸提。同样在非法羯磨中应该理解为三突吉罗。未被认可是指被认可者或僧团作为责任而安置的已受具足戒者。难道教诫认可只给予已受具足戒者,不给予沙弥吗?因此说"在那里"等。但是被认可者或僧团安置的多闻沙弥应该理解为"未被认可"。本来因衣等原因教诫,这样说的是指本来因衣等原因教诫,以"他因衣等原因教诫"的想法这样说的。但以"不是因衣等原因教诫"的想法这样说的,突吉罗。无利养间隔是指没有利养心,意思是没有"我将因利养原因教诫"这样生起的意图。这里间隔词是心的同义词,如"内心没有愤怒"等中。
利养学处注释结束。
5. 给衣学处注释
第五学处意思明显。
给衣学处注释结束。
6. 缝制衣学处注释
放进针再拔出是指每次穿针波逸提。但是考虑"我将缝制",切割也突吉罗。即使一百次穿针一次拔出是指不完全拔出整根针,为了穿入长线即使一百次穿针一次拔出。被说"缝制"是指一次被说"缝制衣服"。完成是指完成所有针线工作。对他每次穿针波逸提是指对被命令者每次放进针再拔出一个波逸提。
优陀夷长老是指笑优陀夷长老。具有所说特征的缝制或让人缝制是指具有"放进针"等所说特征的缝制或让人缝制。
缝制衣学处注释结束。

7. Saṃvidhānasikkhāpadavaṇṇanā

Saṃvidahitvāti ‘‘ehi, asukagāmaṃ gacchāmā’’ti vā ‘‘sve ahaṃ gacchāmi, tvampi āgaccheyyāsī’’ti vā vatvā. Tañca kho saṃvidahanaṃ atthato saṅketakammanti āha ‘‘gamanakāle saṅketaṃ katvāti attho’’ti. Akappiyabhūmiyaṃ saṃvidahantassāti antogāme, bhikkhuniupassayadvāre, rathikāya, aññesu vā catukkasiṅghāṭakahatthisālādīsu ṭhatvā saṃvidahantassa. Tenāha ‘‘tattha ṭhapetvā’’tiādi. Āsannassāpīti accāsannassāpi, ratanamattantarassāpīti adhippāyo. Aññassa gāmassāti yato nikkhamati, tato aññassa gāmassa. Taṃ okkamantassāti taṃ antaragāmassa upacāraṃ okkamantassa. Sace dūraṃ gantukāmo hoti, gāmūpacāragaṇanāya okkamante okkamante purimanayeneva āpatti. Tenāha ‘‘iti gāmūpacārokkamanagaṇanāya pācittiyānī’’ti. Tassa tassa pana gāmassa atikkamane anāpatti. Gāme asatīti addhayojanabbhantare gāme asati. Tasmiṃ pana gāme sati gāmantaragaṇanāyeva pācittiyāni. Addhayojanagaṇanāya pācittiyanti addhayojane addhayojane pācittiyaṃ, ekamekaṃ addhayojanaṃ atikkamantassa ‘‘idāni atikkamissāmī’’ti paṭhamapāde dukkaṭaṃ, dutiyapāde pācittiyanti attho. Imasmiñhi naye atikkamane āpatti, okkamane anāpatti.

Visaṅketenāti (pāci. aṭṭha. 185) ettha ‘‘purebhattaṃ gamissāmā’’ti vatvā pacchābhattaṃ gacchanti, ‘‘ajja vā gamissāmā’’ti sve gacchanti, evaṃ kālavisaṅketeyeva anāpatti. Dvāravisaṅkete, pana maggavisaṅkete, vā satipi āpattiyeva. Āpadāsūti raṭṭhabhede cakkasamāruḷhā jānapadā pariyāyanti, evarūpāsu āpadāsu anāpatti. Cakkasamāruḷhāti ca iriyāpathacakkaṃ vā sakaṭacakkaṃ vā samāruḷhāti attho. Mātugāmasikkhāpadenāti (pāci. 413 ādayo) sappāṇakavagge sattamasikkhāpadena.

Saṃvidhānasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

8. Nāvābhiruhanasikkhāpadavaṇṇanā

Kīḷāpurekkhāroti lokassādamittasanthavavasena kīḷāpurekkhāro. Tathevāti kīḷāvaseneva. Agāmakatīrapassenāti addhayojanabbhantare gāmānaṃ abhāvato agāmakatīrapassena. Pāḷiyaṃ ‘‘uddhaṃgāminiṃ vā adhogāminiṃ vā’’ti (pāci. 186) vacanato pana vāpisamuddādīsu kīḷāpurekkhāratāyapi gacchantassa anāpatti. Tenāha ‘‘samudde pana yathāsukhaṃ gantuṃ vaṭṭatī’’ti. Visaṅketenāti idhāpi kālavisaṅketeneva anāpatti, titthavisaṅketena, pana nāvāvisaṅketena vā gacchantassa āpattiyeva.

Sesanti saddhiṃ samuṭṭhānādīhi avasesaṃ, keci pana ‘‘kīḷāpurekkhāro ‘saṃvidahitvā’ti (sārattha. ṭī. pācittiya 3.188) vacanato imaṃ sikkhāpadaṃ akusalacittaṃ lokavajjaṃ, tasmā sesaṃ nāma ṭhapetvā ‘paṇṇattivajjaṃ ticitta’nti idaṃ dvayaṃ avasesa’’nti vadanti, taṃ na gahetabbaṃ. Kīḷāpurekkhāratāya hi abhiruhitvāpi gāmantarokkamane, addhayojanātikkame vā saṃvegaṃ paṭilabhitvā arahattaṃ vā sacchikareyya, niddaṃ vā okkameyya, kammaṭṭhānaṃ vā manasi karonto gaccheyya, kuto cassa akusalacittasamaṅgitā, yenidaṃ sikkhāpadaṃ akusalacittaṃ, lokavajjañca siyāti.

Nāvābhiruhanasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.



以下是巴利文的完整直译:
7. 约定学处注释
约定是指说"来吧,我们去某村"或"明天我要去,你也来"。那个约定实际上就是作记号,因此说"意思是在去的时候作记号"。在不适当的地方约定是指在村内、比丘尼住处门口、大街,或其他四衢路口、象屋等处站着约定。因此说"除了那里"等。即使很近是指即使非常近,意思是即使只有一搭手的距离。其他村是指从离开的地方之外的其他村。进入那个是指进入那个中间村的范围。如果想去远处,每次进入村庄范围就按照前面的方法犯罪。因此说"这样按照进入村庄范围的次数波逸提"。但是超过每个村无犯。没有村是指半由旬内没有村。但是如果有那个村就按照村与村之间的次数波逸提。按照半由旬计算波逸提是指每半由旬一波逸提,意思是越过每一个半由旬时"现在我要越过"第一脚突吉罗,第二脚波逸提。因为在这个方法中越过时犯罪,进入时无犯。
违约是指这里说"我们午前去"而午后去,说"今天去"而明天去,这样在时间违约时无犯。但是在门违约或路违约时仍然有犯。在危难时是指国土分裂时人民登上车轮流转,在这样的危难时无犯。登上车轮是指登上步行的车轮或马车的车轮的意思。与女人学处是指有生物品中第七学处。
约定学处注释结束。
8. 乘船学处注释
以游戏为先是指以世间享乐和朋友交谈为先。同样是指仅仅以游戏方式。无村岸边是指因为半由旬内没有村所以是无村岸边。但是在经文中说"或上游或下游",所以在池塘海洋等即使以游戏为先去也无犯。因此说"但是在海上可以随意去"。违约在这里也是只有时间违约无犯,但是以渡口违约或船违约去时有犯。
其余是指包括等起等的剩余,但是一些人说"以游戏为先,因为说'约定'所以这个学处是不善心世间罪,所以其余指除了'戒条罪三心'这两个之外的剩余",这不应该接受。因为即使以游戏为先乘船,在进入村间或越过半由旬时可能获得厌离而证阿罗汉,或入睡,或作意业处而去,怎么会具有不善心,以此这个学处会是不善心和世间罪呢?
乘船学处注释结束。

9. Paripācitasikkhāpadavaṇṇanā

Paripācitanti paripākamāpāditaṃ, yathā labhati, tathā katvā ṭhapitanti vuttaṃ hoti. Tenāha ‘‘neva tassā’’tiādi tassāti yo paribhuñjeyya, tassa bhikkhuno. Bhikkhussa guṇaṃ pakāsetvāti ‘‘ayyo bhāṇako, ayyo bahussuto’’tiādinā (pāci. 195) guṇaṃ pakāsetvā . Piṇḍapātanti pañcannaṃ bhojanānaṃ aññataraṃ. Kammasādhanoyaṃ samārambhasaddoti āha ‘‘samāraddha’’nti. Paṭiyāditassāti sampāditassa. Yasmā ñātakappavāritehi bhikkhussa atthāya asamāraddhopi piṇḍapāto atthato samāraddhova hoti yathāsukhaṃ harāpetabbato, tasmā ‘‘ñātakappavāritānaṃ vā santaka’’nti vuttaṃ.

Ubhayatthāti paripācitāparipācitesu. Avaseseti bhikkhuniparipācitepi yāgukhajjakaphalāphalādike sabbattha. Nimittobhāsaparikathāviññattivasena pana avasesepi dukkaṭato na muccati.

Paripācitasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

10. Rahonisajjasikkhāpadavaṇṇanā

Uparīti acelakavagge. Upanandassa catutthasikkhāpadenāti appaṭicchanne mātugāmena saddhiṃ rahonisajjasikkhāpadena (pāci. 284 ādayo). Tañhi upanandattheraṃ ārabbha paññattesu catutthabhāvato ‘‘upanandassa catutthasikkhāpada’’nti vuttaṃ. Yadi ekaparicchedaṃ, atha kasmā visuṃ paññattanti āha ‘‘aṭṭhuppattivasena pana visuṃ paññatta’’nti. Tattha aṭṭhuppattivasenāti atthassa uppattivasena, bhikkhuniyā eva rahonisajjāya uppattivasenāti attho. Ayaṃ hetthādhippāyo – catutthasikkhāpadavatthuto imassa sikkhāpadassa vatthuno paṭhamaṃ uppannattā ekaparicchedepi idaṃ paṭhamaṃ visuṃ paññattanti.

Rahonisajjasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

Ovādavaggo tatiyo.

4. Bhojanavaggo



以下是巴利文的完整直译:
9. 准备学处注释
准备是指已经准备好,意思是说已经做好安排以便获得。因此说"不是她"等。她是指如果享用的那个比丘。宣扬比丘的功德是指宣扬"这位尊者是诵经者,这位尊者是多闻者"等功德。钵食是指五种食物中的任何一种。这个努力词是行为的成就,因此说"已努力"。已准备是指已经完成。因为即使亲戚和邀请者没有为比丘准备的钵食,实际上也是已准备的,因为可以随意拿取,所以说"或者是亲戚和邀请者的所有物"。
两者中是指在已准备和未准备中。其余是指在比丘尼准备的粥、硬食、水果等一切处。但是通过暗示、明示、迂回说法、乞求等方式,其余也不能逃脱突吉罗。
准备学处注释结束。
10. 独处坐学处注释
上面是指在裸行者品中。优波难陀第四学处是指在未遮蔽处与女人独处坐学处。因为那是以优波难陀长老为缘起制定的第四个学处,所以说"优波难陀第四学处"。如果是同一个界限,为什么分开制定?因此说"但是根据起因分开制定"。其中根据起因是指根据意义的生起,意思是根据只与比丘尼独处坐的生起。这里的意思是 - 因为这个学处的事例比第四学处的事例先生起,所以即使在同一个界限内,这个先分开制定。
独处坐学处注释结束。
教诫品第三。
4. 食物品

1. Āvasathasikkhāpadavaṇṇanā

‘‘Agilāno’’ti ettha antamaso dvigāvutaṃ gantuṃ samattho adhippetoti āha ‘‘addhayojanampi gantuṃ samatthenā’’ti. Āvasathapiṇḍoti āvasathe piṇḍo, sālādīsu anodissa yāvadatthaṃ paññattaṃ pañcannaṃ bhojanānaṃ aññataraṃ bhojananti attho. Tenāha ‘‘imesaṃ vā’’tiādi. Tattha imesaṃ vāti imesaṃ pāsaṇḍānaṃ vā. Ettakānaṃ vāti imasmiṃ pāsaṇḍe ettakānaṃ pāsaṇḍānaṃ vā. Pāsaṇḍanti channavutividhaṃ samaṇaparibbājakādiṃ. Te hi taṇhāpāsañceva diṭṭhipāsañca ḍenti oḍḍentīti pāsaṇḍāti vuccanti. Anodissāti anuddisitvā, aparicchinditvāti attho. Sālādīsu yattha katthacīti sālārukkhamūlaabbhokāsādīsu yattha katthaci ṭhānesu. Ekadivasameva bhuñjitabboti ekadivasaṃ sakiṃyeva bhuñjitabbo, ekasmiṃ divase punappunaṃ bhuñjituṃ na vaṭṭati. Dutiyadivasato paṭṭhāyāti bhuttadivasassa dutiyadivasato paṭṭhāya. Ajjhohāre ajjhohāre pācittiyanti ālope ālope kabaḷe kabaḷe pācittiyaṃ. Nānākulehi (pāci. aṭṭha. 206) pana nānāṭṭhānesu paññattaṃ, ekasmiṃ ṭhāne ekadivasaṃ bhuñjitvā dutiyadivase aññattha bhuñjituṃ vaṭṭati, paṭipāṭiṃ pana khepetvā puna ādito paṭṭhāya bhuñjituṃ na vaṭṭati. Ekapūganānāpūgaekagāmanānāgāmesupi eseva nayo. Yopi ekakulassa vā nānākulānaṃ vā ekato paññatto taṇḍulādīnaṃ abhāvena antarantarā chijjati, sopi na bhuñjitabbo. Sace pana ‘‘na sakkoma dātu’’nti upacchinditvā puna kalyāṇacitte uppanne dātuṃ ārabhanti, etaṃ puna ekadivasaṃ bhuñjituṃ vaṭṭati.

Tikapācittiyanti agilāne agilānasaññivematikagilānasaññīnaṃ vasena tīṇi pācittiyāni. Gilānassa gilānasaññinoti gilānassa pana ‘‘gilāno aha’’nti saññino anuvasitvā bhuñjantassa anāpatti. Sakiṃ bhuñjatīti ekadivasaṃ bhuñjati. ‘‘Gacchanto vā’’ti idaṃ addhayojanavasena gahetabbaṃ, tathā ‘‘paccāgacchanto’’ti (sārattha. ṭī. pācittiya 3.208) idampīti vadanti. Kenaci upaddavenāti nadipūracorabhayādinā kenaci upaddavena. Aññanti yāgukhajjakaphalāphalādibhedaṃ yaṃ kiñci aññaṃ. Anuvasitvāti puna vasitvā.

Āvasathasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.



以下是巴利文的完整直译:
1. 住处学处注释
"非病"中,即使能走两由旬也是意图所在,因此说"即使能走半由旬"。住处食是指在住处的食物,意思是在大厅等处不限定地准备的五种食物中的任何一种食物。因此说"这些或"等。其中"这些或"是指这些异教徒或。"这么多或"是指在这个异教中这么多异教徒或。异教指九十六种沙门、外道等。他们被称为异教是因为他们撕扯和拉拽贪欲之网和见解之网。不限定是指未指定,意思是未划分界限。在大厅等处是指在大厅、树下、露天处等任何地方。仅一天应该食用是指一天只能吃一次,不可在同一天重复食用。从第二天开始是指从食用之日的第二天开始。每一口波逸提是指每一块、每一口波逸提。但是在不同家族、不同地方准备的,在一个地方一天食用后,第二天可以在别处食用,但不可以跳过顺序后再从头开始食用。在一个聚落、不同聚落中也是同样道理。即使是一个家族或不同家族一起准备的,因为没有米等而中断的,也不应食用。但是如果说"我们无法给"而中断,后来心地善良时再给,这个可以在同一天食用。
三波逸提是指非病者、认为非病、怀疑非病这三种情况的波逸提。对病人来说,认为是病人是指病人认为"我是病人"而食用无犯。一次食用是指一天食用。"去的时候"这句应该按半由旬计算,同样"返回时"也是如此。被任何灾难是指河水泛滥、盗贼、危险等任何灾难。其他是指粥、硬食、水果等各种其他食物。再次居住是指再次居住。
住处学处注释结束。

2. Gaṇabhojanasikkhāpadavaṇṇanā

Gaṇabhojaneti gaṇena laddhattā gaṇassa santake bhojane. Tenāha ‘‘gaṇassa bhojane’’ti. Nanu cettha ‘‘gaṇassa bhojane’’ti vuccati, so ca kho gaṇo ‘‘katthaci dvīhi, katthaci tīhī’’tiādinā anekadhā adhippeto, idha katihīti āha ‘‘idha cā’’tiādi. Taṃ panetaṃ gaṇabhojanaṃ dvīhi pakārehi pasavati nimantanato vā viññattito vāti āha ‘‘tesaṃ nimantanato vā’’tiādi. Tattha nimantanato vāti akappiyanimantanato vā. Odanādīnaṃ pañcannanti odanasattukummāsamacchamaṃsānaṃ pañcannaṃ.

‘‘Odanena nimantemi, odanaṃ me gaṇhathā’’tiādinā nayena yena kenaci vevacanena vā bhāsantarena vā pañcannaṃ bhojanānaṃ nāmaṃ gahetvā nimantetīti sambandho. Cattāroti ekaṭṭhāne vā nānāṭṭhānesu vā ṭhite cattāro bhikkhū. Lakkhaṇavacanañcetaṃ, tasmā cattāro vā tato vā adhike bhikkhūti attho. Vevacanena vāti bhattaannādipariyāyasaddena vā. Bhāsantarena vāti andhadamiḷādibhāsantarena vā. Pañcannaṃ bhojanānaṃ nāmaṃ gahetvāti pañcannaṃ bhojanānaṃ aññatarassa nāmaṃ gahetvā. Odanena nimantemīti tumhe bhante odanena nimantemi. Ādisaddena ‘‘ākaṅkhatha oloketha adhivāsetha paṭimānetha, sattunā nimantemi, sattuṃ me gaṇhatha ākaṅkhatha oloketha adhivāsetha paṭimānethā’’tiādīnaṃ (pāci. aṭṭha. 217-218) gahaṇaṃ. Ekato vāti ekattha ṭhite vā nisinne vā bhikkhū disvā ‘‘tumhe, bhante, odanena nimantemī’’tiādinā evaṃ ekato nimantitā. Nānāto vā nimantitāti cattāri pariveṇāni vā vihāre vā gantvā nānāto vā nimantitā. Ekaṭṭhāne ṭhitesuyeva vā eko puttena, eko pitarāti evampi nimantitā nānātoyeva nimantitā nāma honti. Ekato gaṇhantiti aññamaññassa dvādasahatthūpacāre ṭhitā gaṇhanti.

Kasmā pana nānāto bhuttepi gaṇabhojanaṃ hotīti āha ‘‘paṭiggahaṇameva hettha pamāṇa’’nti. Yadi evaṃ atha kasmā pāḷiyaṃ ‘‘gaṇabhojanaṃ nāma yattha cattāro bhikkhū pañcannaṃ bhojanānaṃ aññatarena bhojanena nimantitā bhuñjanti, etaṃ gaṇabhojanaṃ nāmā’’ti (pāci. 218) vuttaṃ? Taṃ paṭiggahaṇaniyamanatthameva . Na hi appaṭiggahitakaṃ bhikkhū bhuñjantīti ‘‘bhuñjantī’’ti padaṃ paṭiggahaṇaniyamavacanaṃ hoti. Ekato vā nānāto vā viññāpetvāti cattāro bhikkhū ekato ṭhitā vā nisinnā vā upāsakaṃ disvā ‘‘amhākaṃ catunnampi bhattaṃ dehī’’ti vā pāṭekkaṃ pavisitvā ‘‘mayhaṃ bhattaṃ dehi, mayhaṃ bhattaṃ dehī’’ti vā ekato vā nānāto vā viññāpetvā. Tassa duvidhassāpīti yañca nimantanato laddhaṃ gaṇabhojanaṃ, yañca viññattito laddhaṃ, tassa duvidhassāpi gaṇabhojanassa. Evaṃ paṭiggahaṇeti ekato paṭiggahaṇe.


以下是巴利文的完整直译:
2. 众食学处注释
众食中,因为是从众获得,所以是众的所有物食物。因此说"众的食物"。难道这里不是说"众的食物",而且那个众"有时两人,有时三人"等被理解为多种,这里是几人呢?因此说"这里"等。这个众食以两种方式产生,从邀请或从乞求,因此说"从他们邀请"等。其中从邀请是指从不适当的邀请。五种饭等是指饭、干粮、粥、鱼、肉五种。
"我以饭邀请,请接受我的饭"等方式,用任何同义词或其他语言,取五种食物的名称邀请,这是连接。四人是指在一处或不同处站立的四位比丘。这是特征的说法,所以意思是四位或更多比丘。同义词是指饭食等同义词。其他语言是指安陀罗、达米罗等其他语言。取五种食物的名称是指取五种食物中任何一种的名称。"我以饭邀请"是指"尊者们,我以饭邀请你们"。等字包括"你们愿意吗?看看,同意,等待,我以干粮邀请,请接受我的干粮,你们愿意吗?看看,同意,等待"等。一起是指看到在一处站立或坐着的比丘说"尊者们,我以饭邀请你们"等这样一起邀请。或分开邀请是指去四个住处或寺院分开邀请。或者即使站在一处,一个被儿子,一个被父亲这样邀请也叫做分开邀请。一起接受是指在彼此十二肘范围内站立接受。
为什么分开吃也成为众食呢?因此说"这里只有接受是标准"。如果这样,那么为什么在经文中说"众食是指四位比丘被邀请以五种食物中的任何一种食物吃,这叫做众食"?那是为了限定接受。因为比丘不吃未接受的,所以"吃"这个词是限定接受的说法。一起或分开乞求是指四位比丘一起站立或坐着,看到优婆塞说"请给我们四人饭"或各自进入说"请给我饭,请给我饭"这样一起或分开乞求。那两种是指从邀请获得的众食和从乞求获得的众食,那两种众食。这样接受是指一起接受。


Pādānampi phalitattāti (pāci. aṭṭha. 217-218) antamaso pādānampi yathā mahācammassa parato maṃsaṃ dissati, evaṃ phalitattā. Na sakkā piṇḍāya caritunti vālikāya vā sakkharāya vā phuṭṭhamatte dukkhuppattito antogāme piṇḍāya carituṃ na sakkoti. Cīvare kariyamāneti sāṭakañca suttañca labhitvā cīvare kariyamāne. Yaṃ kiñci cīvare kattabbakammanti cīvaravicāraṇachindanamoghasuttāropanādi yaṃ kiñci cīvare kattabbaṃ kammaṃ, antamaso sūcivedhanampīti adhippāyo. ‘‘Addhayojanampī’’tiādi avakaṃsato vuttaṃ. Yo pana dūraṃ gantukāmo, tattha vattabbameva natthi, gacchanto addhayojanabbhantare gāvutepi bhuñjituṃ labhati, gato pana ekadivasaṃ. Yadā nāvaṃ abhiruhitukāmo vā hoti āruḷho vā oruḷho vā, ayaṃ nāvābhiruhanasamayo nāmāti āha ‘‘nāvābhiruhanasamayepi eseva nayo’’ti. Ayaṃ pana viseso – abhiruḷhena icchitaṭṭhānaṃ gantvāpi yāva na orohati, tāva bhuñjitabbaṃ. Cattāro bhikkhūti antimaparicchedo. Yattha pana sataṃ vā sahassaṃ vā sannipatitaṃ, tattha vattabbameva natthi. Tasmā tādise kāle ‘‘mahāsamayo’’ti adhiṭṭhahitvā bhuñjitabbaṃ. Yo koci pabbajitoti sahadhammikesu vā titthiyesu vā aññataro.

Ye ca dve tayo ekato gaṇhantīti yepi akappiyanimantanaṃ sādiyitvā dve vā tayo vā ekato gaṇhanti, tesampi anāpatti. Paṇītabhojanasūpodanaviññattīhi pana āpattiyevāti vadanti, upaparikkhitabbaṃ. Niccabhattādīsūti niccabhatte salākabhatte pakkhike uposathike pāṭipadike. Tattha niccabhattanti dhuvabhattaṃ vuccati. ‘‘Niccabhattaṃ gaṇhathā’’ti vadanti , bahūnampi ekato gaṇhituṃ vaṭṭati. Salākabhattādīsupi eseva nayo.

Gaṇabhojanasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.



以下是巴利文的完整直译:
脚也裂开是指即使脚也像大皮革一样裂开到可以看到里面的肉。不能乞食是指因为一踩到沙子或石子就产生痛苦,所以不能在村内乞食。正在做衣服是指获得布和线正在做衣服。任何应该对衣服做的工作是指对衣服应该做的任何工作,如考虑衣服、裁剪、穿线等,意思是即使只是穿针。"即使半由旬"等是从最低限度说的。但是想去远处的,那里就不用说了,去的时候在半由旬内即使四分之一由旬也可以吃,但是去了就一天。当想要登船或已经登船或已经下船,这叫做登船时,因此说"在登船时也是同样道理"。但是这个区别 - 已经登船的人即使去到想去的地方,只要还没有下船,就可以吃。四位比丘是最低限度。但是在一百人或一千人聚集的地方,就不用说了。所以在那样的时候,应该决意"大集会"后吃。任何出家人是指同法者或外道中的任何一个。
那两三个一起接受的是指即使接受不适当的邀请而两个或三个一起接受的,他们也无犯。但是他们说通过乞求上等食物、汤、饭还是有犯,应该考虑。在常食等中是指在常食、票食、半月食、布萨日食、月初食中。其中常食是指固定的食物。他们说"请接受常食",即使多人一起接受也可以。在票食等中也是同样道理。
众食学处注释结束。

3. Paramparabhojanasikkhāpadavaṇṇanā

Gaṇabhojane vuttanayenevāti bhikkhuṃ upasaṅkamitvā ‘‘tumhe, bhante, odanena nimantemi, odanaṃ me gaṇhathā’’tiādinā (pāci. aṭṭha. 217-218) nayena yena kenaci vevacanena vā bhāsantarena vā pañcannaṃ bhojanānaṃ aññatarassa nāmaṃ gahetvā nimantetīti vutteneva nayena . Nimantitassāti akappiyanimantanena nimantitassa. Avikappetvāti sammukhāsammukhavasena avikappetvā, apariccajitvāti attho. Ayañhi bhattavikappanā nāma sammukhāparammukhāpi vaṭṭati. Tenāha ‘‘yo bhikkhu pañcasu sahadhammikesū’’tiādi.

Aññatra nimantanabhojanavatthusminti aññatra paṭhamaṃ nimantitā hutvā aññasmiṃ nimantane bhuñjanavatthusmiṃ. Yadi tividhā anupaññatti, atha kasmā parivāre ‘‘catasso anupaññattiyo’’ti vuttanti āha ‘‘parivāre panā’’tiādi. Vikappanampi gahetvāti vikappanānujānanampi anupaññattisamānanti anupaññattibhāvena gahetvā. Ekasaṃsaṭṭhānīti ekasmiṃ missitāni. Idaṃ vuttaṃ hoti (pāci. aṭṭha. 229) – dve tīṇi kulāni nimantetvā ekasmiṃ ṭhāne nisīdāpetvā ito cito ca āharitvā bhattaṃ ākiranti, sūpabyañjanaṃ ākiranti, ekamissakaṃ hoti, ettha anāpattīti. Sace pana mūlanimantanaṃ heṭṭhā hoti, pacchimaṃ pacchimaṃ upari, taṃ uparito paṭṭhāya bhuñjantassa āpatti. Hatthaṃ pana anto pavesetvā paṭhamanimantanato ekampi kabaḷaṃ uddharitvā bhuttakālato paṭṭhāya yathā tathā vā bhuñjantassa anāpatti. Dve tīṇi nimantanāni ekato vā katvā bhuñjatīti dve tīṇi nimantanāni ekato pakkhipitvā missetvā ekaṃ katvā bhuñjatīti attho. ‘‘Sakalena gāmena vā’’tiādīsu sakalena gāmena ekato hutvā nimantitasseva yattha katthaci bhuñjato anāpatti. Pūgepi eseva nayo. Nimantiyamāno vā ‘‘bhikkhaṃ gahessāmī’’ti vadatīti ‘‘bhattaṃ gaṇhā’’ti nimantiyamāno ‘‘na mayhaṃ tava bhattena attho, bhikkhaṃ gahessāmī’’ti bhaṇati. Kiriyākiriyanti ettha bhojanaṃ kiriyaṃ, avikappanaṃ akiriyaṃ.

Paramparabhojanasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

4. Kāṇamātāsikkhāpadavaṇṇanā

Paheṇakatthāyāti paṇṇākāratthāya. Pātheyyatthāyāti maggaṃ gacchantānaṃ antarāmaggatthāya. Sattūti baddhasattu, abaddhasattu ca. Dvattipattapūre paṭiggahetvāti mukhavaṭṭiyā heṭṭhimalekhāya samaṃ pūre dvattipattapūre gahetvāti attho. Imassa catthassa heṭṭhā vuttanayeneva pākaṭattā tattha kattabbappakārameva dassetuṃ ‘‘etthā’’tiādimāha. Sesanti tato ekapattato aññaṃ pattaṃ. Sace tayo pattapūrā gahitā dve, sace dve gahitā, ekanti vuttaṃ hoti.

Gamanevā paṭippassaddheti antarāmagge upaddavaṃ disvā, anatthikatāya vā ‘‘mayaṃ idāni na pesissāma na gamissāmā’’ti evaṃ gamane upacchinne dentānanti attho.

Kāṇamātāsikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.



以下是巴利文的完整直译:
3. 接续食学处注释
如在众食中所说的方法即是靠近比丘说"尊者,我以饭邀请你们,请接受我的饭"等方式,用任何同义词或其他语言,取五种食物中任何一种的名称邀请,就是按照所说的方法。被邀请的是指被不适当的邀请所邀请的。未舍弃是指未以面对面或不面对面的方式舍弃,意思是未放弃。因为这个叫做食物舍弃,面对面或不面对面都可以。因此说"任何比丘在五种同法者中"等。
除了邀请食事由之外是指除了先被邀请而在其他邀请中吃的事由之外。如果有三种随制,那么为什么在《附随》中说"四种随制"呢?因此说"但是在《附随》中"等。也包括舍弃是指也把舍弃允许当作随制而包括在内。混合在一起的是指混合在一处的。这是说 - 邀请两三个家族,让他们坐在一个地方,从这里那里拿来饭倒入,倒入汤菜,成为一个混合物,这里无犯。但是如果原来的邀请在下面,后来的在上面,那么从上面开始吃的人有犯。但是把手伸进去从第一个邀请拿出一口吃了之后,从那时开始无论怎么吃都无犯。两三个邀请一起做而吃是指把两三个邀请放在一起混合成一个而吃的意思。在"整个村庄或"等中,被整个村庄一起邀请的人无论在哪里吃都无犯。在团体中也是同样道理。被邀请时说"我将接受施舍"是指被说"请接受饭"而邀请时说"我不需要你的饭,我将接受施舍"。作与不作中,这里吃是作,不舍弃是不作。
接续食学处注释结束。
4. 瞎女母学处注释
为了礼物是指为了赠品。为了路费是指为了走路的人中途的需要。干粮是指已制成的干粮和未制成的干粮。接受两三钵满是指接受装满到口缘下面的线两三钵满的意思。因为这个意思在下面已经说过了,所以为了显示在那里应该做的方式而说"在这里"等。其余是指除了那一钵之外的其他钵。如果接受了三钵满就是两个,如果接受了两个就是一个,这是说的意思。
去已停止是指在中途看到危险,或因为不需要而说"我们现在不会送不会去"这样去被中断时给的意思。
瞎女母学处注释结束。

5. Paṭhamapavāraṇāsikkhāpadavaṇṇanā

Bhuttavāti katabhattakicco. Sāsapamattampi ajjhoharitanti evaṃ parittampi bhojanaṃ saṅkhāditvā vā asaṅkhāditvā vā gilitaṃ. Pavāritoti paṭikkhepito. Yo hi bhuñjanto parivesakena upanītaṃ bhojanaṃ anicchanto paṭikkhipati, so tena pavārito paṭikkhipito nāma hoti. Byañjanaṃ pana anādiyitvā atthamattameva dassetuṃ ‘‘katappavāraṇo katappaṭikkhepoti attho’’ti vuttaṃ. Sopi ca paṭikkhepo yasmā na paṭikkhepamattena, atha kho pañcaṅgavasena. Tenassa padabhājane ‘‘asanaṃ paññāyatī’’tiādi (pāci. 239) vuttaṃ.

Bhojanaṃpaññāyatīti pañcannaṃ bhojanānaṃ aññataraṃ pattādīsu dissati. Tenāha ‘‘pavāraṇappahonakaṃ ce bhojana’’ntiādi. Sālīti (pāci. aṭṭha. 238-239) antamaso nīvāraṃ upādāya sabbāpi sālijāti. Vīhīti sabbāpi vīhijāti. Yavagodhumesu bhedo natthi. Kaṅgūti setarattakāḷabhedā sabbāpi kaṅgujāti. Varakoti antamaso varakacorakaṃ upādāya sabbāpi setavaṇṇā varakajāti. Kudrūsakoti kāḷakodravo ceva sāmākādibhedā ca sabbāpi tiṇadhaññajāti.

Nīvāravarakacorakā cettha ‘‘dhaññānulomā’’ti vadanti. Yāgunti ambilayāgukhīrayāguādibhedaṃ yaṃ kiñci yāguṃ. Imināva pāyāsassāpi gahitattā ‘‘ambilapāyāsādīsu aññataraṃ pacāmāti vā’’ti na vuttaṃ. Pavāraṇaṃ janetīti anatirittabhojanāpattinibandhanaṃ paṭikkhepaṃ sādheti. Sace pana odhi na paññāyati, yāgusaṅgahaṃ gacchati, pavāraṇaṃ na janeti. Puna pavāraṇaṃ janeti ghanabhāvagamanato paṭṭhāya bhojanasaṅgahitattāti adhippāyo.

Udakakañjikakhīrādīni ākiritvāti udakañceva kañjikañca khīrādīni ca ākiritvā tehi saddhiṃ amadditvā bhattamissake katvā. Tenāha ‘‘yāguṃ gaṇhathā’’tiādi. Sace pana bhatte udakakañjikakhīrādīni ākiritvā madditvā ‘‘yāguṃ gaṇhathā’’ti denti, pavāraṇā na hoti. Yāguyāpīti evaṃ yāgusaṅgahaṃ gatāya vā aññāya vā yāguyāpi. Suddharasako, pana rasakayāgu vā na janeti.

Pañcannaṃ bhojanānaṃ aññataravasena vippakatabhojanabhāvassa upacchinnattā ‘‘dvepi khāditāni honti…pe… na pavāretī’’ti vuttaṃ. Akappiyamaṃsaṃ (pāci. aṭṭha. 238-239), akappiyabhojanañca buddhapaṭikuṭṭhaṃ paṭikkhipato pavāraṇāya avatthutāya na pavāraṇā hotīti āha ‘‘yo panā’’tiādi. Yañhi bhikkhuno khādituṃ vaṭṭati, taṃ eva paṭikkhipato pavāraṇā hoti. Idaṃ pana jānanto akappiyattā paṭikkhipati. Ajānantopi paṭikkhipitabbaṭṭhāne ṭhitameva paṭikkhipati nāma, tasmā na pavāreti. Sace pana akappiyamaṃsaṃ khādanto kappiyamaṃsaṃ vā bhojanaṃ vā paṭikkhipati, pavāreti. Kasmā? Vatthutāya. Yañhi tena paṭikkhittaṃ, taṃ pavāraṇāya vatthu. Yaṃ pana khādati, taṃ kiñcāpi paṭikkhipitabbaṭṭhāne ṭhitaṃ, khādiyamānaṃ pana maṃsabhāvaṃ na jahati, tasmā pavāreti. Ko pana vādo kappiyamaṃsaṃ khādato kappiyamaṃsabhojanappaṭikkhepe. Esa nayo akappiyabhojanaṃ khādato kappiyabhojanappaṭikkhepe.


以下是巴利文的完整直译:
5. 第一邀请学处注释
已吃是指已完成吃饭的事。即使吞下芥子大小也是指即使这样少量的食物,咀嚼或不咀嚼而吞下。已邀请是指已拒绝。因为正在吃的人拒绝侍者递上的食物表示不想要,他就被称为已被邀请、已被拒绝。但是不取词义,只为了显示意思而说"已做邀请、已做拒绝的意思"。那个拒绝不仅仅是拒绝,而是通过五支。因此在词义解释中说"食物被看到"等。
食物被看到是指五种食物中的任何一种在钵等中被看到。因此说"如果是足以邀请的食物"等。稻是指包括最低劣的野生稻在内的所有稻种。米是指所有米种。大麦和小麦没有区别。小米是指白色、红色、黑色等所有小米种。野米是指包括最低劣的野米在内的所有白色野米种。谷子是指黑色谷子以及糜子等所有草谷种。
野生稻和野米在这里他们说是"类似谷物"。粥是指酸粥、乳粥等任何种类的粥。因为通过这个也包括了乳糜,所以没有说"或者说我们煮酸乳糜等之一"。产生邀请是指完成与非剩余食有关的拒绝。但是如果没有看到限制,就归入粥类,不产生邀请。再次产生邀请是指从变成稠状开始就归入食物类的意思。
倒入水、米汤、牛奶等是指倒入水和米汤和牛奶等,与它们一起不搅拌而做成与饭混合。因此说"请接受粥"等。但是如果在饭中倒入水、米汤、牛奶等搅拌后说"请接受粥"而给,就不成为邀请。也用粥是指这样归入粥类的或其他粥。但是纯汁或汁粥不产生。
因为五种食物中任何一种未完成的食物状态已经中断,所以说"两种都已吃...不邀请"。不适当的肉和不适当的食物是佛陀所禁止的,拒绝它们因为不是邀请的对象所以不成为邀请,因此说"但是谁"等。因为只有拒绝比丘可以吃的才成为邀请。但是这个知道而因为不适当而拒绝。不知道的人也是在应该拒绝的地方拒绝,所以不邀请。但是如果吃不适当的肉时拒绝适当的肉或食物,就邀请。为什么?因为是对象。因为他所拒绝的是邀请的对象。但是他所吃的,虽然处于应该拒绝的地方,但是正在吃的不失去肉的本质,所以邀请。更不用说吃适当的肉时拒绝适当的肉和食物。这个道理在吃不适当的食物时拒绝适当的食物也是一样。


Bhojane satīti pañcasu bhojanesu ekasmimpi bhojane sati. Aññaṃ vuttalakkhaṇaṃ bhojananti pattādigatato aññaṃ vuttalakkhaṇaṃ pañcasu bhojanesu ekampi bhojanaṃ. ‘‘Nirapekkho hotī’’ti etasseva vivaraṇaṃ ‘‘yaṃ pattādīsū’’tiādi. Na kevalaṃ nirapekkho vāti āha ‘‘aññatra vā’’tiādi. So paṭikkhipantopi na pavāretīti tasmiṃ ce antare aññaṃ bhojanaṃ abhihaṭaṃ, taṃ so paṭikkhipantopi na pavāreti. Kasmā? Vippakatabhojanabhāvassa upacchinnattā.

‘‘Upanāmetī’’ti (pāci. aṭṭha. 238-239) iminā kāyābhihāraṃ dasseti. Hatthe vā ādhārake vāti ettha vā-saddo avuttavikappattho, tena ‘‘ūrūsu vā’’ti vikappeti. Dūre nisinnassa daharabhikkhussa pattaṃ pesetvā ‘‘ito odanaṃ gaṇhāhī’’ti vadati, gaṇhitvā pana gato tuṇhī tiṭṭhati, tampi paṭikkhipato eseva nayo. Kasmā? Bhikkhussa dūrabhāvato, dūtassa ca anabhiharaṇato. Sace pana gahetvā āgato bhikkhu ‘‘imaṃ bhattaṃ gaṇhā’’ti vadati, taṃ paṭikkhipato pavāraṇā hoti. Evaṃ vuttepīti ‘‘bhattaṃ gaṇhā’’ti vuttepi.

Bhattapacchiṃ gahetvā parivisantassāti ekena hatthena bhattapacchiṃ gahetvā ekena hatthena kaṭacchuṃ gahetvā parivisantassa. Añño ‘‘ahaṃ dhāressāmī’’ti gahitamattakameva karotīti añño āgantvā ‘‘ahaṃ pacchiṃ dhāressāmi, tvaṃ odanaṃ dehī’’ti vatvā gahitamattakameva karoti. Abhihaṭāva hotīti parivesakeneva abhihaṭāva hoti. Idāni asati tassa dātukāmābhihāre gahaṇasamayepi paṭikkhipato na hotīti dassetuṃ ‘‘sace panā’’tiādi vuttaṃ. Uddhaṭeti uddhaṭe bhatte. Kaṭacchuabhihāroyeva hi tassa abhihāroti adhippāyo. Anantarassa diyyamāneti anantarassa bhikkhuno bhatte diyyamāne. Kāyavikārenāti ‘‘aṅguliṃ vā hatthaṃ vā macchikabījaniṃ vā cīvarakaṇṇaṃ vā cāleti, bhamukāya vā ākāraṃ karoti, kuddho vā oloketī’’ti (pāci. aṭṭha. 238-239) evaṃ vuttena aṅgulicalanādinā kāyavikārena. ‘‘Alaṃ mā dehī’’tiādinā vacīvikārenāti ‘‘ala’’nti vā ‘‘na gaṇhāmī’’ti vā ‘‘mā ākirā’’ti vā ‘‘apagacchā’’ti vā evaṃ yena kenaci vacīvikārena.

Abhihaṭe pana bhatte pavāraṇāya bhīto hatthe apanetvā punappunaṃ patte odanaṃ ākirantaṃ ‘‘ākira ākira, koṭṭetvā pūrehī’’ti vadato pavāraṇā na hoti. Esa nayo bhattaṃ abhiharantaṃ bhikkhuṃ sallakkhetvā ‘‘kiṃ, āvuso, itopi kiñci gaṇhissasi, dammi te kiñcī’’ti vadatopi.


以下是巴利文的完整直译:
当有食物时是指在五种食物中任何一种食物存在时。其他具有所说特征的食物是指除了在钵等中的之外,其他具有所说特征的五种食物中的任何一种食物。"成为无关心"这句的解释是"在钵等中"等。不仅仅是无关心,因此说"或者别处"等。他即使拒绝也不邀请是指如果在那期间另一种食物被拿来,他即使拒绝它也不邀请。为什么?因为未完成的食物状态已经中断。
"递上"这个词显示身体的拿来。在手上或在容器上中,这里"或"字是表示未说出的选择,通过它选择"或在大腿上"。把钵送给坐在远处的年轻比丘说"从这里拿饭",拿了之后去了默默站着,拒绝它也是同样道理。为什么?因为比丘远,使者也没有拿来。但是如果拿了来的比丘说"请拿这个饭",拒绝它就成为邀请。即使这样说也是指即使说"请拿饭"。
拿着饭篮分发是指一只手拿着饭篮,一只手拿着勺子分发。另一个人说"我来拿"只是刚拿而已是指另一个人来说"我来拿篮子,你给饭"后只是刚拿而已。就是被拿来是指就是被分发者拿来。现在为了显示如果没有他想给的拿来,即使在拿的时候拒绝也不成立,所以说"但是如果"等。已舀出是指饭已舀出。因为只有勺子的拿来才是他的拿来,这是意思。正给邻近的是指正给邻近的比丘饭。以身体动作是指通过如此所说的手指动等身体动作:"动手指或手或蒲扇或衣角,或做眉毛的动作,或生气地看"。以语言动作"够了不要给"等是指通过"够了"或"我不拿"或"不要倒"或"走开"等任何语言动作。
但是当饭被拿来时,因为害怕邀请而把手拿开,对一再在钵中倒饭的人说"倒吧倒吧,压实填满",不成为邀请。这个道理在看到拿饭来的比丘说"朋友,你还要从这里拿些什么吗?我给你一些"时也是一样。


‘‘Rasaṃ paṭiggaṇhathā’’ti appavāraṇājanakassa nāmaṃ gahetvā vuttattā ‘‘taṃ sutvā paṭikkhipato pavāraṇā natthī’’ti vuttaṃ. Maṃsarasanti ettha pana na kevalaṃ maṃsassa rasaṃ ‘‘maṃsarasa’’micceva viññāyati, atha kho maṃsañca rasañca maṃsarasanti evaṃ pavāraṇājanakanāmavasenāpi. Tasmā taṃ paṭikkhipato pavāraṇāva hotīti āha ‘‘maṃsarasanti vutte pana paṭikkhipato pavāraṇā hotī’’ti. Parato macchamaṃsaṃ byañjananti etthāpi eseva nayo. Yasmiṃ iriyāpathe pavāreti, taṃ avikopenteneva bhuñjitabbanti yo gacchanto (pāci. aṭṭha. 238-239) pavāreti, tena gacchanteneva bhuñjitabbaṃ. Kaddamaṃ vā udakaṃ vā patvā ṭhitena atirittaṃ kāretabbaṃ. Sace antarā nadī pūrā hoti, naditīre gumbaṃ anupariyāyantena bhuñjitabbaṃ. Atha nāvā vā setu vā atthi, taṃ abhiruhitvāpi caṅkamanteneva bhuñjitabbaṃ, gamanaṃ na upacchinditabbaṃ. Esa nayo itarairiyāpathesupi. Taṃ taṃ iriyāpathaṃ kopentena atirittaṃ kāretabbaṃ. Yo ukkuṭikova nisīditvā pavāreti, tena ukkuṭikeneva bhuñjitabbaṃ. Tassa pana heṭṭhā palālapīṭhaṃ vā kiñci vā nisīdanaṃ dātabbaṃ. Pīṭhake nisīditvā pavāritena pana āsanaṃ acāletvāva catasso disā parivattantena bhuñjituṃ labbhati. Mañce nisīditvā pavāritena ito vā etto vā saṃsarituṃ na labbhati. Sace pana saha mañcena ukkhipitvā aññatra nenti, vaṭṭati. Nipajjitvā pavāritenāpi nipanneneva bhuñjitabbaṃ. Parivattantena yena passena nipanno, tassa ṭhānaṃ nātikkametabbaṃ.

Alametaṃ sabbanti etaṃ sabbaṃ alaṃ pariyattaṃ, idampi te adhikaṃ, ito aññaṃ na lacchasīti adhippāyo. Yo atirittaṃ karotīti yo ‘‘alametaṃ sabba’’nti atirittaṃ karoti. Paṭipakkhanayenāti ‘‘kappiyakataṃ, paṭiggahitakataṃ, uccāritakataṃ, hatthapāse kataṃ, bhuttāvinā kataṃ, bhuttāvinā pavāritena āsanā avuṭṭhitena kataṃ ‘alametaṃ sabba’nti vutta’’nti (pāci. 239) imehi sattahi vinayakammākārehi yaṃ atirittaṃ kappiyaṃ kataṃ, yañca gilānātirittaṃ, tadubhayampi atirittanti evaṃ tasseva paṭipakkhanayena. Ettha ca ‘‘alametaṃ sabba’’nti tikkhattuṃ vattabbaṃ, ayaṃ kira āciṇṇo. Vinayadharā pana ‘‘sakiṃ eva vattabba’’nti vadanti.

Kasmā taṃ so puna kātuṃ na labhatīti āha ‘‘yañhī’’tiādi. Tattha yañhi akatanti yena paṭhamaṃ kappiyaṃ kataṃ, tena yaṃ akataṃ, taṃ kātabbaṃ. Paṭhamabhājane pana kātuṃ na labbhati. Yena ca akatanti aññena bhikkhunā yena paṭhamaṃ na kataṃ, tena ca kātabbanti attho. Vuttanti sīhaḷaṭṭhakathāsu vuttaṃ. Aññasmiṃ pana bhājaneti yasmiṃ pana bhājane paṭhamaṃ kataṃ, tato aññasmiṃ patte vā kuṇḍe vā pacchiyaṃ vā yattha katthaci purato ṭhapetvā onāmitabhājane.


以下是巴利文的完整直译:
因为"请接受汤"是用不产生邀请的名称说的,所以说"听到它而拒绝没有邀请"。但是这里的"肉汤"不仅仅理解为肉的汤叫做"肉汤",而且肉和汤叫做肉汤,也是以产生邀请的名称。因此拒绝它就成为邀请,所以说"但是当说'肉汤'时拒绝就成为邀请"。后面的"鱼肉是菜"也是同样道理。在哪种姿势邀请,就应该不改变那种姿势而吃,因此走路时邀请的,就应该走路而吃。遇到泥或水时站着应该使成为剩余的。如果中间河水满了,应该在河岸边绕着灌木丛吃。如果有船或桥,即使登上它也应该走动着吃,不应中断行走。其他姿势也是这个道理。改变那种姿势的应该使成为剩余的。蹲着邀请的,应该蹲着吃。但是应该在他下面给稻草座或某种坐具。坐在小凳上邀请的,可以不移动座位而转向四方吃。坐在床上邀请的,不可以从这边或那边移动。但是如果连床一起抬起带到别处,可以。躺着邀请的也应该躺着吃。转身时不应超过躺的那一侧的位置。
这一切都够了是指这一切都够了、足够了,这对你来说也是多余的,你不会从这里得到其他的,这是意思。使成为剩余的是指说"这一切都够了"而使成为剩余的。以相反的方法是指以"已做成适当的、已做成已接受的、已做成已说出的、已做成在伸手可及处的、已做成由已吃的人的、已做成由已吃已邀请未从座位起来的人的、已说'这一切都够了'"这七种律仪行为使成为适当的剩余,以及病人的剩余,这两种都是剩余,这样以它的相反方法。这里应该说三次"这一切都够了",这是传统。但是持律者说"只应该说一次"。
为什么他不能再做呢?因此说"因为"等。其中因为未做是指被最初做成适当的人,他未做的,那应该做。但是不可以在第一个容器中做。未做的是指其他比丘最初未做的,他也应该做,这是意思。已说是指在僧伽罗注释书中已说。但是在其他容器中是指最初做的那个容器之外的其他钵或罐或篮子或任何放在前面倾斜的容器中。


Aññatra bhuñjanavatthusminti bhuttāvinā pavāritena hutvā aññatra bhuñjanavatthusmiṃ. Tikapācittiyanti anatiritte anatirittasaññivematikaatirittasaññīnaṃ vasena tīṇi pācittiyāni. Ajjhoharato ca dukkaṭanti ajjhoharato ajjhohāre ajjhohāre dukkaṭaṃ. Sace pana āmisasaṃsaṭṭhāni honti, āhāratthāyapi anāhāratthāyapi paṭiggahetvā ajjhoharantassa pācittiyameva. Tesaṃ anuññātaparibhogavasenāti yāmakālikādīnaṃ anuññātaparibhogavasena, yāmakālikaṃ pipāsāya sati pipāsacchedanatthaṃ, sattāhakālikaṃ yāvajīvikañca tena tena upasametabbake ābādhe sati tassa upasamanatthanti vuttaṃ hoti. Idampi ajjhoharaṇato kāyakammaṃ, vācāya ‘‘atirittaṃ karotha bhante’’ti akārāpanena vacīkammanti āha ‘‘samuṭṭhānādīni paṭhamakathinasadisānevā’’ti. Kiriyākiriyanti ettha paṭikkhipitvā bhuñjanaṃ kiriyaṃ. Atirittassa akaraṇaṃ akiriyanti veditabbaṃ.

Paṭhamapavāraṇāsikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

6. Dutiyapavāraṇāsikkhāpadavaṇṇanā

Sutvāvāti aññena vā teneva vā ārocitaṃ sutvā. ‘‘Bhuttasmiṃ pācittiya’’nti (pāci. 243) vuttattā bhojanapariyosāne pācittiya’’nti vuttaṃ.

Dutiyapavāraṇāsikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

7. Vikālabhojanasikkhāpadavaṇṇanā

Vikāleti ettha aruṇuggamanato paṭṭhāya yāva majjhanhiko, ayaṃ buddhādīnaṃ ariyānaṃ āciṇṇasamāciṇṇo bhojanassa kālo nāma. Tadañño vikālo ‘‘vigato kālo’’ti katvā. Tenāha ‘‘vigate kāle’’tiādi. Ṭhitamajjhanhikopi (pāci. aṭṭha. 248-249) kālasaṅgahaṃ gacchati. Tato paṭṭhāya pana khādituṃ vā bhuñjituṃ vā na sakkā. Sahasā pivituṃ sakkā bhaveyya, kukkuccakena pana na kātabbaṃ. Kālaparicchedajānanatthañca kālatthambho yojetabbo. Kālabbhantareva bhattakiccaṃ kātabbaṃ. ‘‘Yaṃ kiñci…pe… khādanīyaṃ vā’’ti iminā yaṃ tāva sakkhalimodakādi pubbaṇṇāparaṇṇamayaṃ, tattha vattabbameva natthīti dasseti. Bhojanīyaṃ nāma pañca bhojanāni.

Sati paccayeti pipāsādikāraṇe vijjamāne. Romaṭṭhakassāti romaṭṭhakassa bhikkhuno ajjhoharitvā uggiritvā mukheva ṭhapito bahi mukhadvārā viniggato bhojanassa maggā bahi niggato ‘‘romaṭṭho’’ti pavuccati. Idha pana ajjhoharitvā uggiritvā mukheva ṭhapitoti adhippeto. Tenāha ‘‘na ca, bhikkhave’’tiādi. Ṭhapetvā romaṭṭhakaṃ sesānaṃ āgataṃ uggāraṃ mukhe sandhāretvā gilantānaṃ āpatti. Sace pana asandhārentameva paragalaṃ gacchati, vaṭṭati.

Vikālabhojanasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.



以下是巴利文的完整直译:
除了吃的事由之外是指除了成为已吃已邀请的人之外的吃的事由。三波逸提是指对非剩余认为是非剩余、怀疑、认为是剩余这三种情况的波逸提。吞咽时恶作是指吞咽时每次吞咽都恶作。但是如果与食物混合,无论为了食用还是非食用而接受吞咽的都是波逸提。根据对它们允许的受用是指根据对时分药等允许的受用,时分药在渴时为了止渴,七日药和尽寿药在有应该用它们平息的病时为了平息它,这是所说的意思。这也是由于吞咽而是身业,由于不用语言说"尊者,请使成为剩余"而是语业,因此说"等起等与第一迦絺那衣学处相同"。作与不作中,这里拒绝后吃是作。应知不使剩余是不作。
第一邀请学处注释结束。
6. 第二邀请学处注释
听到是指听到由他人或他自己告知的。因为说"吃时波逸提",所以说"在吃完时波逸提"。
第二邀请学处注释结束。
7. 非时食学处注释
非时中,这里从日出开始直到中午,这是佛陀等圣者们惯常的吃饭时间。除此之外是非时,因为"时间已过"。因此说"在时间已过"等。正中午也归入时间。但是从那时开始就不能咀嚼或吃。突然喝可能可以,但是有疑虑的人不应该做。为了知道时间的界限应该设置时间柱。应该在时间之内完成吃饭的事。"任何...可咀嚼的"这句话显示凡是饼干糖果等由谷物蔬菜制成的,那里就不用说了。所谓可食用的是指五种食物。
当有因缘时是指当有渴等原因存在时。罗马塔卡的是指罗马塔卡比丘吞下后吐出放在口中,从口门外出来,从食物的通道外出来的叫做"罗马塔"。但这里是指吞下后吐出放在口中。因此说"诸比丘,不应"等。除了罗马塔卡之外,其他人把来的呕吐物留在口中吞下的有犯。但是如果不留而直接进入别人的喉咙,可以。
非时食学处注释结束。

8. Sannidhikārakasikkhāpadavaṇṇanā

‘‘Kāro karaṇaṃ kiriyāti atthato eka’’nti etena kārasaddassa bhāvatthataṃ dasseti. Sammā nidhānaṃ ṭhapanaṃ sannidhi. ‘‘Paṭiggahetvā ekarattaṃ vītināmitassetaṃnāma’’nti iminā paṭiggahetvā ekarattaṃ vītināmite imassa duddhotabhāvaṃ dasseti. Kiñcāpi yāmakālikaṃ khādanīyaṃ, bhojanīyaṃ vā na hoti, ‘‘anāpatti yāmakālikaṃ yāme nidahitvā bhuñjatī’’tiādi vacanato pana tatthāpi yāmātikkame sannidhipaccayā pācittiyena bhavitabbanti ‘‘yaṃ kiñci yāvakālikaṃ vā yāmakālikaṃ vā’’ti vuttaṃ. Idāni duddhotabhāvameva vibhāvetuṃ ‘‘yaṃ aṅguliyā’’tiādi vuttaṃ. Tattha yaṃ aṅguliyā ghaṃsantassa lekhā paññāyatīti yaṃ pattaṃ dhotaṃ aṅguliyā ghaṃsantassa patte aṅgulilekhā paññāyati, so patto duddhoto hotīti attho. Telavaṇṇapatte pana aṅgulilekhā paññāyati, sā abbohārikā. Snehoti telaṃ. Sandissatīti yāguyā upari sandissati. Tādise pattepīti paṭiggahaṇaṃ avissajjitvā sayaṃ vā aññena vā bhojanaṃ nīharitvā na sammā dhote pattepi. Punadivase bhuñjantassa pācittiyanti patte laggaṃ avijahitappaṭiggahaṇaṃ hotīti dutiyadivase bhuñjantassa pācittiyaṃ. Pariccatte pana patte punadivase bhuñjantassa anāpatti.

Yaṃ panāti yaṃ bhojanaṃ pana. Apariccattameva hīti anapekkhavissajjanena vā anupasampannassa nirapekkhadānena vā apariccattameva. Kappiya bhojananti antamaso ekasitthamattampi kappiyabhojanaṃ. Akappiyesūti akappiyamaṃsesu. Sesesūti manussamaṃsato avasesesu hatthiassasunakhaahisīhabyagghadīpiacchataracchamaṃsesu ceva appaṭivekkhite uddissakatamaṃse ca. Pāḷiyaṃ ‘‘sattāhakālikaṃ yāvajīvikaṃ āhāratthāya paṭiggaṇhāti, āpatti dukkaṭassā’’tiādinā (pāci. 255) sannihitesu sattāhakālikayāvajīvikesu purebhattampi āhāratthāya ajjhoharaṇepi dukkaṭassa vuttattā yāmakālikepi āhāratthāya ajjhoharaṇepi visuṃ dukkaṭenāpi bhavitabbanti āha ‘‘āhāratthāya ajjhoharato dukkaṭena saddhiṃ pācittiya’’nti. Sabbavikappesūti ‘‘kappiyabhojanaṃ bhuñjantassā’’tiādinā vuttesu sabbesu vikappesu aparampi pācittiyaṃ vaḍḍhati. Idaṃ vuttaṃ hoti (pāci. aṭṭha. 253) – kappiyabhojane dve pācittiyāni, manussamaṃse thullaccayena saddhiṃ dve pācittiyāni, avasesesu pana akappiyamaṃsesu dukkaṭena saddhiṃ dve pācittiyāni. Yāmakālikaṃ sati paccaye sāmisena mukhena ajjhoharato dve pācittiyāni, nirāmisena ekameva. Āhāratthāya ajjhoharato vikappadvayepi dukkaṭena saddhinti.

Avasesesūti yāmakālikādito avasesesu. Pācittiyaṃ vaḍḍhatiyevāti aparampi pācittiyaṃ vaḍḍhatiyeva. Idaṃ vuttaṃ hoti – sace vikāle ajjhoharati, pakatibhojane sannidhipaccayā ca vikālabhojanapaccayā ca dve pācittiyāni, akappiyamaṃsesu manussamaṃse thullaccayena saddhiṃ dve pācittiyāni, avasesesu dukkaṭena saddhiṃ dveti.


以下是巴利文的完整直译：
8. 存放原因学处注释
"作、作为、行为在意义上是一"这句话显示了"作"这个词的语义本质。正确地放置叫做存放。"接受后经过一夜"这句话显示了接受后经过一夜的不洁状态。虽然时分药不是可咀嚼或可食用的,但根据"对于时分药在时分中放置后吃没有过失"等语句,即使在时分药中,经过时分也应该因为存放原因而有波逸提,所以说"任何时分或时分药"。现在为了显示不洁状态,说"用手指"等。其中用手指摩擦时显出痕迹是指用手指摩擦钵时在钵上显出手指痕迹,这个钵就是不洁的。但在油色的钵上手指痕迹显出来是不算的。油是指油。显现是指在粥上显现。在这样的钵上即使是接受后没有分配,或自己或他人取出食物,钵没有正确清洗。第二天吃时有波逸提是指钵上粘着未放弃的接受,所以第二天吃时有波逸提。但是放弃钵后第二天吃没有过失。
但是什么食物是指什么食物。确实是未放弃的是指通过不在意的分配或对未受具足戒者不在意地给予而未放弃。适当的食物是指即使只有一口的适当食物。在不适当的是指在不适当的肉中。在其余的是指除人肉之外的大象肉、马肉、狗肉、蛇肉、狮子肉、老虎肉、豹肉等,以及未观察的指定肉。在经文中"为了食用接受七日药和尽寿药有恶作"等,因为在存放的七日药和尽寿药中,即使在吃饭前为了食用吞咽也说有恶作,所以在时分药中为了食用吞咽也应该有单独的恶作,因此说"为了食用吞咽时有恶作的同时有波逸提"。在所有选择中是指在"吃适当食物"等所说的所有选择中,另一个波逸提增加。这是所说的——在适当食物中有两个波逸提,在人肉中有重垢的同时有两个波逸提,在其余不适当肉中有恶作的同时有两个波逸提。时分药在有因缘时用有味口吞咽有两个波逸提,无味口只有一个。为了食用吞咽时两种选择都有恶作。
在其余的是指在时分药等之外的其余的。波逸提确实增加是指另一个波逸提确实增加。这是所说的——如果在非时吞咽,在正常食物中因存放原因和非时食原因有两个波逸提,在不适当肉中有重垢的同时有两个波逸提,在其余的有恶作的同时有两个。


Belaṭṭhasīso nāma jaṭilasahassassa abbhantare eko mahāthero. Tikapācittiyanti sannidhikārake sannidhikārakasaññivematikaasannidhikārakasaññīnaṃ vasena tīṇi pācittiyāni. Saṃsaṭṭhānīti saṃsaṭṭharasāni. Sambhinnarasaṃ sandhāyeva hi ‘‘tadahupaṭiggahitaṃ kāle kappatī’’tiādi vuttaṃ. Tenāha ‘‘tasmā’’tiādi. Ettha ca asambhinnarasanti amissitarasaṃ. Idañca sītalapāyāsādinā saha laddhaṃ sappipiṇḍādikaṃ sandhāya vuttaṃ. ‘‘Sudhotaṃ vā’’ti idaṃ pana piṇḍapātena saddhiṃ laddhaṃ takkolajātiphalādiṃ, yāguādīsu pakkhipitvā dinnasiṅgīverādikañca sandhāya vuttaṃ.

Tenāti sattāhakālikena. Tadahu paṭiggahitaṃ assāti tadahupaṭiggahitaṃ, tena tadahupaṭiggahitena. Esa nayo ‘‘dvīhapaṭiggahitenā’’tiādīsupi. Tasmāti yasmā purebhattaṃ paṭiggahitampi vaṭṭati, tasmā. Paṭiggahitaṃ sattāhaṃ kappatīti vuttanti ‘‘sattāhakālikena, bhikkhave, yāvajīvikaṃ paṭiggahitaṃ sattāhaṃ kappati, sattāhātikkante na kappatī’’ti (mahāva. 305) bhesajjakkhandhake vuttaṃ. Kiñcāpi mukhe ekarattaṃ na vuttaṃ, tathāpi mukhe pakkhittameva yasmā sannidhi nāma hoti, tasmā ‘‘mukhasannidhī’’ti vuttaṃ.

Catasso kappiyabhūmiyoti ussāvanantikā, gonisādikā, gahapati, sammutīti catasso kappiyakuṭiyo. Tattha ussāvanantikā (mahāva. aṭṭha. 295) nāma gehe kariyamāne samparivāretvā ṭhitehi ‘‘kappiyakuṭiṃ karoma, kappiyakuṭiṃ karomā’’ti vā ‘‘kappiyakuṭi kappiyakuṭī’’ti vā vadantehi ṭhapitapaṭhamiṭṭhakathambhādikā saṅghassa vā ekassa bhikkhuno vā kuṭi. Yo pana ārāmo yebhuyyena vā aparikkhitto hoti, sakalopi vā , so ‘‘gonisādī’’ti vuccati. Gahapatīti yā ṭhapetvā bhikkhuṃ sesehi ‘‘kappiyakuṭiṃ demā’’ti dinnā, tesaṃ vā santakā. Sammuti nāma kammavācāya sāvetvā katā. Kathaṃ panetāsaṃ vinicchayo jānitabboti āha ‘‘tāsaṃ vinicchayo samantapāsādikāyaṃ vutto’’ti.

Sannidhikārakasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.



以下是巴利文的完整直译:
贝拉塔西萨是指一千结发外道中的一位大长老。三波逸提是指对存放原因认为是存放原因、怀疑、认为不是存放原因这三种情况的波逸提。混合的是指味道混合的。因为只针对混合的味道而说"当天接受的在时间内适合"等。因此说"所以"等。这里未混合的味道是指未混合的味道。这是指与冷乳糜等一起得到的酥油块等。"或者洗净的"是指与托钵食一起得到的豆蔻果等,以及放入粥等中给的生姜等。
以那个是指以七日药。当天接受的是指当天接受的,以那个当天接受的。这个方法在"两天接受的"等中也是一样。所以是指因为午前接受的也可以,所以。已说接受的七日内适合是指在药犍度中已说"诸比丘,七日药接受尽寿药七日内适合,超过七日不适合"。虽然没有说在口中一夜,但是因为放在口中就叫做存放,所以说"口中存放"。
四种适当地是指宣告边际的、牛住处的、居士的、许可的这四种适当小屋。其中宣告边际的是指在造房子时,围绕站立的人说"我们造适当小屋,我们造适当小屋"或"适当小屋,适当小屋",为僧团或一个比丘建立的第一块砖或柱子等的小屋。但是园林大部分或全部未围墙的叫做"牛住处"。居士的是指除了比丘之外其他人说"我们给适当小屋"而给的,或者是他们的所有物。许可的是指通过羯磨宣告而做的。但是如何知道这些的判断呢?因此说"这些的判断在《一切欢喜》中已说"。
存放原因学处注释结束。

9. Paṇītabhojanasikkhāpadavaṇṇanā

‘‘Paṇītabhojanānī’’ti idaṃ majjhe padalopaṃ katvā niddiṭṭhanti āha ‘‘paṇītasaṃsaṭṭhānī’’tiādi. Sabbopi ‘‘odako’’ti vuttalakkhaṇo macchoti ‘‘maccho nāma odako vuccatī’’ti (pāci. 260) evaṃ vibhaṅge vuttalakkhaṇo, sabbopi maccho eva. Yo koci udake jāto maccho nāmāti vuttaṃ hoti. Mahānāmasikkhāpadenāti –

‘‘Agilānena bhikkhunā catumāsapaccayapavāraṇā sāditabbā aññatra punapavāraṇāya aññatra niccapavāraṇāya. Tato ce uttari sādiyeyya, pācittiya’’nti –

Iminā sikkhāpadena (pāci. 306). Ettha hi saṅghavasena gilānapaccayapavāraṇāya pavāritaṭṭhāne sace tattha rattīhi vā bhesajjehi vā paricchedo kato hoti ‘‘ettikāyeva rattiyo, ettakāni vā bhesajjāni viññāpetabbānī’’ti, tato rattipariyantato vā bhesajjapariyantato vā uttari nabhesajjakaraṇīyena vā bhesajjaṃ, aññabhesajjakaraṇīyena vā aññaṃ bhesajjaṃ viññāpentassa pācittiyaṃ vuttaṃ. Tasmā agilāno gilānasaññīpi hutvā pañca bhesajjāni viññāpento nabhesajjakaraṇīyena bhesajjaṃ viññāpento nāma hotīti ‘‘mahānāmasikkhāpadena kāretabbo’’ti vuttaṃ.

Yo pana nabhesajjatthāya viññāpeti, atha kho kevalaṃ attano bhuñjanatthāya, so sūpodanaviññattiyāyeva kāretabbo. Vuttañhetaṃ samantapāsādikāyaṃ ‘‘suddhāni sappiādīni viññāpetvā bhuñjanto pācittiyaṃ nāpajjati , sekhiyesu sūpodanaviññattidukkaṭaṃ āpajjatī’’ti (pāci. aṭṭha. 259). Sūpodanaviññattiyā kāretabboti ‘‘na sūpaṃ vā odanaṃ vā agilāno’’tiādinā (pāci. 613) sikkhāpadena kāretabbo, dukkaṭena kāretabboti vuttaṃ hoti. Imināti iminā paṇītabhojanasikkhāpadena.

‘‘Sappibhattaṃ dehī’’ti vutte kiṃ hotīti āha ‘‘sappibhattaṃ ‘dehī’ti vutte panā’’tiādi. Sūpodanaviññattiyā dukkaṭameva hotīti sambandho. Kasmāti āha ‘‘yasmā’’tiādi. Atha yathā ‘‘paṇītabhojanānī’’ti, evaṃ ‘‘sappibhatta’’nti idampi kasmā na viññāyatīti ce? Anekantikattā. Tathā hi ‘‘paṇītabhojanānī’’ti vutte ‘‘paṇītasaṃsaṭṭhāni bhojanāni paṇītabhojanānī’’ti ayamattho ekantato paññāyati, ‘‘sappibhatta’’nti vutte pana ‘‘sappimayaṃ bhattaṃ sappibhatta’’ntipi viññāyamānattā ‘sappisaṃsaṭṭhaṃ bhattaṃ sappibhatta’’nti ayamattho na ekantato paññāyati. Esa nayo ‘‘navanītabhattaṃ dehī’’tiādīsupi.

Purimanayenevāti ‘‘bhattaṃ datvā sappiṃ katvā bhuñjā’’ti purimeneva nayena. Sace pana ‘‘sappinā’’ti vutte kevalaṃ sesesu navanītādīsu aññatarena deti, visaṅketameva hoti. Anāpattīti visaṅketattā sabbāhiyeva āpattīhi anāpatti. ‘‘Kiñcāpi anāpatti, attano pana payogena nibbattattā na bhuñjitabba’’nti vadanti. Kappiyasappināti kappiyamaṃsasappinā. Esa nayo akappiyasappināti etthāpi. Kappiyākappiyatā hi maṃsānaṃyeva, na sappiādīnaṃ. Ṭhapetvā ekaṃ manussavasātelaṃ sabbesaṃ khīradadhisappinavanītavasātelesu akappiyaṃ nāma natthi.


以下是巴利文的完整直译:
9. 精美食物学处注释
"精美食物"这是省略中间词而说的,因此说"与精美混合的"等。所有被称为"水生"特征的鱼,如在分别中所说"所谓鱼是指水生的",就是所有的鱼。意思是说任何生在水中的叫做鱼。以摩诃男学处是指:
"无病比丘应接受四个月资具邀请,除了再次邀请,除了永久邀请。如果超过那个而接受,波逸提。"
以这个学处。这里如果在以僧团方式进行病缘邀请的地方,如果以夜或药物限定"只有这么多夜,或应该请求这么多药物",超过那个夜的限度或药物的限度,为了非药用而请求药物,或为了其他药用而请求其他药物的,说有波逸提。因此无病而认为有病也是,请求五种药物就叫做为了非药用而请求药物,所以说"应以摩诃男学处处罚"。
但是不为了药用而请求,而只是为了自己吃,他应该以汤饭请求处罚。因为在《一切欢喜》中说:"请求纯粹的酥油等而吃不犯波逸提,在应学法中犯汤饭请求恶作。"应以汤饭请求处罚是指应以"无病不应请求汤或饭"等学处处罚,意思是说应以恶作处罚。以这个是指以这个精美食物学处。
当说"给酥油饭"时怎么样?因此说"但是当说'给酥油饭'时"等。只有汤饭请求的恶作,这是连接。为什么?因此说"因为"等。那么为什么不像"精美食物"那样理解"酥油饭"呢?因为不确定。就像这样,当说"精美食物"时,"与精美混合的食物是精美食物"这个意思一定被理解,但是当说"酥油饭"时,因为也可以理解为"由酥油做成的饭是酥油饭",所以"与酥油混合的饭是酥油饭"这个意思不一定被理解。这个方法在"给生酥饭"等中也是一样。
就像前面的方法是指就像前面"给了饭后做成酥油吃"的方法。但是如果当说"用酥油"时只用其他生酥等之一给,就是错误表示。无犯是指因为错误表示而对所有罪都无犯。他们说"虽然无犯,但是因为由自己的行为产生所以不应该吃"。适当的酥油是指适当肉的酥油。这个方法在不适当的酥油中也是一样。因为适当不适当只是对肉,不是对酥油等。除了一种人脂油之外,所有的乳、酪、酥油、生酥、脂油中没有所谓不适当的。


Paribhogepi dukkaṭameva idha anadhippetattāti adhippāyo. Sace asati akappiyasappimhi purimanayeneva akappiyanavanītādīni deti ‘‘sappiṃ katvā bhuñjā’’ti, akappiyasappināva dinnaṃ hoti. Yathā ca ‘‘kappiyasappinā dehī’’ti vutte akappiyasappinā deti, visaṅketaṃ, evaṃ ‘‘‘akappiyasappinā’ti vutte kappiyasappinā detī’’ti etthāpi paṭipāṭiyā ekamekaṃ vitthāretvā vuccamānepi ayamevattho vattabbo siyā, so ca saṅkhepenapi sakkā viññātunti vitthāranayaṃ hitvā imināva nayena sabbapadesu vinicchayo veditabboti vuttaṃ. Ayañhettha saṅkhepattho – yena yena viññatti hoti, tasmiṃ vā tassa mūle vā laddhe taṃ taṃ laddhameva hoti. Sace pana aññaṃ pāḷiyā āgataṃ vā anāgataṃ vā deti, visaṅketanti. Nānāṭṭhāne vāti tasmiṃyeva ghare sappiṃ, itarasmiṃ navanītantiādinā nānāṭṭhāne vā.

Paṇītabhojanasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.



以下是巴利文的完整直译:
意思是在受用时也只有恶作,因为这里不是所要表达的。如果没有不适当的酥油,就像前面的方法给不适当的生酥等说"做成酥油吃",就是用不适当的酥油给了。就像当说"用适当的酥油给"时用不适当的酥油给是错误表示,同样"当说'用不适当的酥油'时用适当的酥油给"在这里也是,即使按顺序一一详细说明,也应该说这个意思,而且简略地也能理解,所以放弃详细的方法,说应该以这个方法理解所有词的判断。这里的简略意思是 - 用什么请求,得到那个或那个的根源时,就是得到那个那个。但是如果给其他经中出现的或未出现的,就是错误表示。或在不同的地方是指在那个家里酥油,在另一个生酥等,在不同的地方。
精美食物学处注释结束。

10. Dantaponasikkhāpadavaṇṇanā

Kāyenāti hatthādīsu yena kenaci sarīrāvayavena, antamaso pādaṅguliyāpi gaṇhanto kāyena gaṇhāti nāmāti veditabbo. Dānepi eseva nayo. Kāyappaṭibaddhenāti pattādīsu yena kenaci sarīrasambaddhena upakaraṇena. Dānepi eseva nayo. Kaṭacchuādīsu yena kenaci upakaraṇena dinnaṃ kāyappaṭibaddhena dinnaṃyeva hoti. Aññatarenāti kāyena vā kāyappaṭibaddhena vā nissaggiyena vāti attho. Tattha nissaggiyenāti (pāci. aṭṭha. 265) kāyato ca kāyappaṭibaddhato ca mocetvā hatthapāse ṭhitassa kāye vā kāyappaṭibaddhe vā pātiyamānañhi nissaggiyena payogena dinnaṃ nāma hoti. Tassāti paṭiggahitakassa. Vuttavipallāsavasenāti vuttassa paṭipakkhavasena. Idaṃ vuttaṃ hoti – yaṃ kāyakāyappaṭibaddhanissaggiyānaṃ aññatarena diyyamāne kāyena vā kāyappaṭibaddhena vā gaṇhāti, etaṃ paṭiggahitaṃ nāmāti.

Saṃhārimenāti thāmamajjhimena purisena saṃhārimena, iminā asaṃhārime phalake vā pāsāṇe vā paṭiggahaṇaṃ na ruhatīti dasseti. Dhāretuṃ samatthenāti sandhāretuṃ yoggena, iminā sukhumesu tintiṇikādipaṇṇesu paṭiggahaṇaṃ na ruhatīti dasseti. Atatthajātakarukkhapaṇṇenāti jātaṭṭhānato cutena paduminipaṇṇādinā, iminā pana mahantepi tatthajātake paduminipaṇṇe vā kiṃsukapaṇṇādimhi vā paṭiggahetuṃ na vaṭṭati. Na hi taṃ kāyappaṭibaddhasaṅkhaṃ gacchatīti dasseti. Yathā ca tatthajātake, evaṃ khāṇuke bandhitvā ṭhapitamañcādimhipi. Nanu paṭibaddhappaṭibaddhenāpi pattādhārādinā paṭiggaṇhantassa paṭiggahaṇaṃ ruhati, atha kasmā kāyakāyappaṭibaddhehiyeva paṭiggahaṇaṃ idha vuttaṃ, na paṭibaddhappaṭibaddhenāpīti āha ‘‘paṭibaddhappaṭibaddhaṃ nāma idha natthī’’ti. Keci pana ‘‘ādhārakena paṭiggahaṇaṃ kāyappaṭibaddhappaṭibaddhena paṭiggahaṇaṃ nāma hoti, tasmā na vaṭṭatī’’ti vadanti, taṃ vacanamattameva. Atthato pana sabbampi taṃ kāyappaṭibaddhameva hotīti dasseti.

Akallakoti gilāno. Mukhena paṭiggaṇhātīti sahatthena gahetvā paribhuñjituṃ asakkonto mukhena paṭiggaṇhāti. Abhihaṭabhājanato patitarajampi vaṭṭati abhihaṭattāti adhippāho.

Tasmiṃ ṭhatvāti tādise hatthapāse ṭhatvā. Yanti yaṃ bhāraṃ. Majjhimo purisoti thāmamajjhimapuriso. Vinaye paññattaṃ dukkaṭaṃ vinayadukkaṭaṃ. Taṃ anupasampannassa datvāti piṇḍāya caritvā vihāraṃ vā āsanasālaṃ vā gantvā taṃ bhikkhaṃ anupasampannassa datvā, idañca pubbābhogassa anurūpavasena vuttaṃ. Yasmā pana taṃ ‘‘anupasampannassa dassāmī’’ti cittuppādamattena taṃsantakaṃ nāma na hoti, tasmā vināpi tassa dānādiṃ paṭiggahetvā paribhuñjituṃ vaṭṭati.


以下是巴利文的完整直译:
10. 牙齿清洁器学处注释
以身体是指用手等任何身体部分,乃至用脚趾拿也叫做以身体拿,应该知道。给予也是这个方法。以身体相连的是指用钵等任何与身体相连的工具。给予也是这个方法。用勺子等任何工具给的就是以身体相连的给。以其中之一是指以身体或身体相连的或抛弃的,这是意思。其中抛弃的是指从身体和身体相连的分开,对站在伸手可及处的人,落在身体或身体相连的上,叫做以抛弃的行为给。那个的是指已接受的。以所说的相反方式是指以所说的相反方式。这是所说的意思 - 当以身体、身体相连的、抛弃的其中之一给予时,以身体或身体相连的拿,这叫做已接受。
可携带的是指中等力量的人可携带的,这显示在不可携带的木板或石头上接受不成立。能够承载的是指适合承载的,这显示在细小的草叶等上接受不成立。非生长处的树叶是指从生长处脱落的莲叶等,但这显示即使在大的生长处的莲叶或基木苏卡叶等上接受也不适合。因为那不算是身体相连的。就像在生长处的一样,在固定在桩上的床等上也是一样。难道不是用相连的相连物如钵架等接受时接受也成立吗?那么为什么这里只说以身体和身体相连的接受,不说以相连的相连物接受呢?因此说"这里没有所谓相连的相连物"。但是有些人说"用架子接受叫做以身体相连的相连物接受,所以不适合",那只是说法而已。但是从意义上来说,所有那些都只是身体相连的,这是显示的。
不适合的是指生病的。用口接受是指不能用手拿来使用,用口接受。即使从已拿来的容器掉落的尘土也适合,因为已拿来,这是意思。
站在那里是指站在那样的伸手可及处。那个是指那个重担。中等人是指中等力量的人。在律中制定的恶作叫做律恶作。把那个给未受具足戒者是指托钵后去到精舍或坐堂,把那个托钵食给未受具足戒者,这是根据前面的思考而说的。但是因为仅仅生起"我将给未受具足戒者"的念头,那不叫做他的所有物,所以即使没有给他等,接受后使用也是适合的。


Assukheḷasiṅghāṇikādīsūti ettha assu nāma akkhijalaṃ. Kheḷo nāma lālā. Siṅghāṇikāti antosīsato pūtisemhabhāvaṃ āpannaṃ matthaluṅgaṃ galitvā tālumatthakavivarena otaritvā nāsāpuṭe pūretvā ṭhitaṃ vuccati, ādisaddena muttakarīsasemhadantamalaakkhigūthakaṇṇagūthakānaṃ, sarīre uṭṭhitaloṇassa ca gahaṇaṃ. Ṭhānatoti akkhikūpādito. Antarā ce gaṇhāti, kiṃ hotīti āha ‘‘uggahitakaṃ nāma hotī’’ti, duṭṭhu gahitakaṃ nāma hotīti attho. Phalininti phalavantaṃ. Tatthajātakaphalinisākhāya vāti tasmiṃ rukkhe jātāya phalinisākhāya vā. Durupaciṇṇadukkaṭanti ‘‘na kattabba’’nti vāritassa katattā duṭṭhu āciṇṇaṃ caritanti durupaciṇṇaṃ, tasmiṃ dukkaṭaṃ durupaciṇṇadukkaṭañca āpajjatīti attho.

Āharīyatīti āhāro, ajjhoharitabbaṃ yaṃ kiñci, idha pana cattāri kālikāni adhippetānīti āha ‘‘yaṃ kiñcī’’tiādi. Tattha aruṇuggamanato yāva ṭhitamajjhanhikā bhuñjitabbato yāva kālo assāti yāvakālikaṃ. Aruṇuggamanato yāva yāmāvasānā pipāsāya sati pipāsacchedanatthaṃ pātabbato yāmo kālo assāti yāmakālikaṃ. Yāva sattāhaṃ nidahitvā paribhuñjitabbato sattāhaṃ kālo assāti sattāhakālikaṃ. Yāvajīvampi pariharitvā paribhuñjitabbato yāva jīvaṃ etassāti yāvajīvikaṃ. Tenāha ‘‘tatthā’’tiādi.

Vanamūlapattapupphaphalādīti ettha tāva mūlaṃ nāma mūlakakhārakacaccutambakādīnaṃ tesu tesu janapadesu pakatiāhāravasena manussānaṃ khādanīyatthañceva bhojanīyatthañca pharaṇakaṃ sūpeyyapaṇṇamūlaṃ. Pattaṃ nāma mūlakakhārakacaccutambakādīnaṃ tādisaṃyeva pattaṃ. Pupphaṃ nāma mūlakakhārakādīnaṃ tādisaṃyeva pupphaṃ. Phalaṃ nāma panasalabujādīnaṃ tesu tesu janapadesu pakatiāhāravasena manussānaṃ khādanīyatthañceva bhojanīyatthañca pharaṇakaṃ phalaṃ. Ādisaddena kandamūlādīnaṃ gahaṇaṃ.

Ambapānanti (mahāva. aṭṭha. 300) āmehi vā pakkehi vā ambehi katapānaṃ. Tattha āmehi karontena ambataruṇādīni bhinditvā udake pakkhipitvā ātape ādiccapākena pacitvā parissāvetvā tadahupaṭiggahitehi madhusakkarakappūrādīhi yojetvā kātabbaṃ. Evaṃ kataṃ purebhattameva kappati. Anupasampannena kataṃ labhitvā pana purebhattaṃ paṭiggahitaṃ purebhattaṃ sāmisaparibhogenāpi vaṭṭati, pacchābhattaṃ nirāmisaparibhogena yāva aruṇuggamanā vaṭṭati. Esa nayo sabbapānesu.

Tesu pana jambupānanti jambuphalehi katapānaṃ. Cocapānanti aṭṭhikehi kadaliphalehi katapānaṃ. Mocapānanti anaṭṭhikehi kadaliphalehi katapānaṃ. Madhukapānanti madhukānaṃ jātirasena katapānaṃ. Taṃ pana udakasambhinnaṃ vaṭṭati, suddhaṃ na vaṭṭati. Muddikāpānanti muddikā udake madditvā ambapānaṃ viya katapānaṃ . Sālūkapānanti rattuppalanīluppalādīnaṃ sālūke madditvā katapānaṃ. Phārusakapānanti phārusakehi ambapānaṃ viya katapānaṃ. Imināva nayena vettapānādīni veditabbāni. Etāni ca pana sabbāni pānāni aggipākāni na vaṭṭanti. Tenāha ‘‘sītodakenā’’tiādi. Avasesesupianuññātaphalapattapuppharasesūti dhaññaphalapakkasākamadhukapuppharasato avasesesu ‘‘anujānāmi, bhikkhave, sabbaṃ phalarasaṃ ṭhapetvā dhaññaphalarasa’’ntiādinā (mahāva. 300) anuññātakesu phalapattapuppharasesupi.


以下是巴利文的完整直译:
在眼泪、唾液、鼻涕等中,这里眼泪是指眼睛的水。唾液是指口水。鼻涕是指从头内变成腐烂痰液的脑髓流下来,通过上颚顶部的孔流下来,充满鼻孔而停留的,称为。等字包括尿、粪、痰、牙垢、眼垢、耳垢,和身体上生出的盐。从处所是指从眼窝等。如果在中途拿,会怎样?因此说"叫做不正确拿取",意思是叫做不好地拿取。有果实的是指有果实的。或在那里生长的有果实的树枝是指在那棵树上生长的有果实的树枝。恶行恶作是指被禁止说"不应该做"而做了,是恶行,在那里犯恶作叫做恶行恶作,这是意思。
被带来的叫做食物,任何应该吞咽的,但这里是指四种时限的,因此说"任何"等。其中从日出到正午可以吃的,时间是到那时的叫做时分。从日出到夜晚结束,当渴时为了止渴可以喝的,时间是一夜的叫做夜分。可以存放七天使用的,时间是七天的叫做七日。可以终生携带使用的,时间是终生的叫做尽寿。因此说"其中"等。
树根、叶、花、果等,这里首先根是指萝卜、卡拉卡、恰恰、坦巴卡等,在那些地方作为人们习惯食物,用于咀嚼和食用的,能遍满的汤叶根。叶是指萝卜、卡拉卡、恰恰、坦巴卡等那样的叶。花是指萝卜、卡拉卡等那样的花。果是指面包果、葫芦等,在那些地方作为人们习惯食物,用于咀嚼和食用的,能遍满的果。等字包括块根等。
芒果饮是指用生或熟的芒果做的饮料。其中用生的做时,应该把嫩芒果等打碎放入水中,用太阳热煮熟,过滤后,用当天接受的蜂蜜、糖、樟脑等调配。这样做的只在午前适合。但是得到由未受具足戒者做的,在午前接受的在午前可以用有味的方式使用,在午后可以用无味的方式使用直到日出。这个方法适用于所有饮料。
其中阎浮饮是指用阎浮果做的饮料。可可饮是指用有核的香蕉果做的饮料。芭蕉饮是指用无核的香蕉果做的饮料。蜜树饮是指用蜜树的天然汁做的饮料。但是那个与水混合的适合,纯的不适合。葡萄饮是指把葡萄在水中揉碎,像芒果饮那样做的饮料。莲藕饮是指把红莲、蓝莲等的藕揉碎做的饮料。法鲁萨卡饮是指用法鲁萨卡像芒果饮那样做的饮料。以这个方法应该理解藤饮等。这些所有饮料用火煮的不适合。因此说"用冷水"等。在其余允许的果、叶、花汁中也是指在谷物果、熟蔬菜、蜜树花汁之外的其余"诸比丘,我允许所有果汁除了谷物果汁"等所允许的果、叶、花汁中也是。


Khādanīyatthanti khādanīyena kattabbakiccaṃ. Neva pharatīti na nipphādeti. Anāhārepi udake āhārasaññāyāti ‘‘āhāraṃ āhareyyā’’ti padassa padabhājane (pāci. 265) vuttamatthaṃ sammā asallakkhetvā ‘‘āharīyatīti āhāro’’ti anāhārepi udake āhārasaññāya kukkuccāyantānaṃ. Dantapone ca ‘‘mukhadvāraṃ āhaṭaṃ ida’’nti saññāyāti mukhadvāraṃ anāhaṭampi dantaponaṃ ‘‘mukhadvāraṃ āhaṭaṃ idaṃ dantapona’’nti vipallatthasaññāya kukkuccāyantānaṃ. Yathāsukhaṃ pātunti paṭiggahetvā vā appaṭiggahetvā vā yathākāmaṃ pātuṃ. Dantaponaparibhogenāti dantakaṭṭhaparibhogena, dantadhovanādināti attho, iminā tassa pana rasaṃ gilituṃ na vaṭṭatīti dasseti.

Cattāri mahāvikaṭānīti gūthaṃ, muttaṃ, chārikā, mattikā (mahāva. 268) ca ‘‘āsayādivasena virūpāni jātānī’’ti katvā vikaṭānīti vā apakatibhojanattā vikaṭāni ‘‘virūpāni jātānī’’ti vā attho. Sati paccayeti kāraṇe sati, sappadaṭṭheti attho. Dhūmādiabbohārikābhāvoti dhūmapupphagandhadantakhayādiabbohārikābhāvo.

Dantaponasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

Bhojanavaggo catuttho.

5. Acelakavaggo

1. Acelakasikkhāpadavaṇṇanā

Acelakassāti yassa kassaci pabbajjāsamāpannassa naggassa. Paribbājakassāti ṭhapetvā bhikkhuñca sāmaṇerañca avasesassa yassa kassaci pabbajjāsamāpannassa. Paribbājikāyāti ṭhapetvā bhikkhuniṃ, sikkhamānaṃ, sāmaṇeriñca avasesāya yāya kāyaci pabbajjāsamāpannāya. Ete ca sabbe aññatitthiyā veditabbā. Tenāha ‘‘etesaṃ acelakādīnaṃ aññatitthiyāna’’nti.

Tesanti aññatitthiyānaṃ. Bhājanaṃ nikkhipitvāti āmisabharitaṃ bhājanaṃ nikkhipitvā. Bāhirālepanti telādiṃ.

Acelakādayo yasmā, titthiyāva matā idha;

Tasmā titthiyanāmena, tikacchedo kato tayo.

Atitthiyassa naggassa, tathā titthiyaliṅgino;

Gahaṭṭhassāpi bhikkhussa, kappatīti vinicchayo.

Atitthiyassa cittena, titthiyassa ca liṅgino;

Sotāpannādino dātuṃ, kappatītīdha no mati.

Acelakasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.



以下是巴利文的完整直译:
咀嚼的目的是指用咀嚼物应该做的事。不能遍满是指不能产生。对非食物的水也有食物想是指对"会带来食物"这句话的词义解释中所说的意思没有正确理解,认为"被带来的叫做食物",对非食物的水也有食物想而犹豫的人。对牙齿清洁器"这个被带到口门"的想是指没有被带到口门的牙齿清洁器,以"这个牙齿清洁器被带到口门"的颠倒想而犹豫的人。随意喝是指接受或不接受都可以随意喝。以牙齿清洁器的使用是指以牙签的使用,意思是用刷牙等,这显示不适合吞咽它的汁液。
四大丑物是指粪、尿、灰、泥,"因为依赖等方面变得丑陋"而称为丑物,或因为不是正常食物而丑陋,"变得丑陋"是意思。有因缘时是指有原因时,意思是被蛇咬时。烟等不重要性是指烟、花、香、牙齿消失等的不重要性。
牙齿清洁器学处注释结束。
食物品第四。
裸行者品
裸行者学处注释
裸行者是指任何受持出家的裸体者。游行者是指除了比丘和沙弥之外,其余任何受持出家的人。女游行者是指除了比丘尼、式叉摩那、沙弥尼之外,其余任何受持出家的女人。这些所有应该知道是外道。因此说"这些裸行者等外道"。
那些是指外道。放下容器是指放下装满食物的容器。外涂是指油等。
因为裸行者等,这里被认为只是外道;
所以以外道之名,做了三种区分。
对非外道的裸体者,以及有外道相的;
对在家人和比丘,适合给予,这是判断。
对非外道的心,和有外道相的;
给予预流等,适合,这是我们的意见。
裸行者学处注释结束。

2. Uyyojanasikkhāpadavaṇṇanā

Gāmaṃ vā nigamaṃ vāti ettha nagarampi gāmaggahaṇeneva gahitanti daṭṭhabbaṃ. Pavisissāmāti ettha gahetvā ‘‘gantvā’’ti pāṭhaseso, asamannāhāro vā tassā itthiyā tasmiṃ gāme sannihitabhāvaṃ ajānanto vā ‘‘ehāvuso, gāmaṃ vā nigamaṃ vā piṇḍāya pavisissāmā’’ti bhikkhuṃ gahetvā gantvāti attho. Yaṃ kiñci āmisanti yāguādikaṃ yaṃ kiñci āmisaṃ. Uyyojeyyāti attano kīḷānurūpaṃ itthiṃ disvā uyyojeyya pahiṇeyya. Tenāha ‘‘mātugāmena saddhi’’ntiādi. Ādisaddena vuttāvasesaṃ kāyavacīdvāravītikkamaṃ saṅgaṇhāti. ‘‘Gacchā’’tiādīni vatvāti ‘‘gacchāvuso, na me tayā saddhiṃ kathā vā nisajjā vā phāsu hoti, ekakassa me kathā vā nisajjā vā phāsu hotī’’ti (pāci. 275) vatvā. Etaṃ anācāramevāti etaṃ yathāvuttaṃ hasanādianācārameva. Na aññaṃ patirūpaṃ kāraṇanti ṭhapetvā vuttappakāraṃ anācāraṃ ubhinnaṃ ekato na yāpanādiṃ aññaṃ patirūpakāraṇaṃ paccayaṃ karitvā na hotīti attho. Assāti uyyojakassa. Soti yo uyyojito, so.

Anupasampanneti sāmaṇere. Sova idha anupasampannoti adhippetoti vadanti. Ubhinnampīti upasampannassa vā anupasampannassa vāti dvinnampi. Kalisāsanāropaneti (pāci. aṭṭha. 277) kalīti kodho, tassa sāsanaṃ āṇaṃ kalisāsanaṃ, tassāropaneti attho, ‘‘appeva nāma imināpi ubbāḷho pakkameyyā’’ti kodhavasena ṭhānanisajjādīsu dosaṃ dassetvā ‘‘passatha bho imassa ṭhānaṃ nisajjaṃ ālokitaṃ vilokitaṃ, khāṇu viya tiṭṭhati, sunakho viya nisīdati, makkaṭo viya ito cito ca viloketī’’ti evaṃ amanāpavacanassa bhaṇaneti vuttaṃ hoti. Suddhacittena panevaṃ bhaṇane doso natthi. Evamādīhīti ettha ādisaddena ‘‘mahagghaṃ bhaṇḍaṃ passitvā lobhadhammaṃ uppādessatī’’ti uyyojeti, ‘‘mātugāmaṃ passitvā anabhiratiṃ uppādessatī’’ti uyyojeti, ‘‘gilānassa vā ohiyyakassa vā vihārapālassa vā yāguṃ vā bhattaṃ vā khādanīyaṃ vā nīharā’’ti uyyojeti, ‘‘na anācāraṃ ācaritukāmo sati karaṇīye uyyojetī’’ti (pāci. 278) etesaṃ gahaṇaṃ.

Uyyojanasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

3. Sabhojanasikkhāpadavaṇṇanā

‘‘Sabhojane’’ti bāhiratthasamāsoyaṃ, ubhasadde ukārassa ca lopoti āha ‘‘saha ubhohi janehī’’tiādi. Tattha ubhohi janehīti jāyā ca pati cāti ubhohi janehi. Bhuñjitabbanti vā bhojanaṃ, itthī ca puriso ca, tena saha vattatīti sabhojananti āha ‘‘atha vā’’tiādi. Rāgapariyuṭṭhitassāti methunādhippāyassa. Sayanigharanti sayanīyagharaṃ, vāsagehanti attho. Mahallakassāti mahallakassa sayanigharassa. Piṭṭhasaṅghāṭatoti dvārabāhato khuddakassavāti yathā tathā vā katassa khuddakassa sayanigharassa. Vemajjhaṃ atikkamitvā nisīdeyyāti piṭṭhivaṃsaṃ atikkamitvā nisīdeyya. Khuddakaṃ (sārattha. ṭī. pācittiya 3.280) nāma sayanigharaṃ vitthārato pañcahatthappamāṇaṃ hoti, tassa ca majjhimaṭṭhānaṃ piṭṭhasaṅghāṭato aḍḍhateyyahatthappamāṇameva hoti, tasmā tādise sayanighare piṭṭhasaṅghāṭato hatthapāsaṃ vijahitvā nisinno piṭṭhivaṃsaṃ atikkamitvā nisinno nāma hoti. Evaṃ nisinno ca vemajjhaṃ atikkamitvā nisinno nāma hoti. Tena vuttaṃ pāḷiyaṃ ‘‘piṭṭhivaṃsaṃ atikkamitvā nisīdatī’’ti (pāci. 281). Sacittakañcettha anupavisitvā nisīdanacittena daṭṭhabbaṃ.

Sabhojanasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.



以下是巴利文的完整直译:
不健康的是指生病的。用口接受是指不能用手拿来吃,用口接受。从已带来的容器中掉落的尘土也适合,因为已带来,这是意思。
站在那里是指站在那样的伸手可及处。那个是指那个负担。中等人是指中等力量的人。在律中规定的恶作是律恶作。把那个给未受具足戒者是指托钵后去精舍或坐堂,把那个施食给未受具足戒者,这是根据事先思考的适当方式而说的。但是因为仅仅生起"我将给未受具足戒者"的心,那还不叫做属于他的,所以即使不给他等,接受后吃也是适合的。

----------------
重译
 
2. **食物接受规戒解说**

“进入村庄或市集”指的是进入村庄，或由于与村庄相关的行为，实际上是进入村庄。 "我将进入"这句话的意思是指通过行为进入该村，或者意思是“我将前往”。其中提到的“任何食物”指的是例如粥之类的食物。**"睇见适合的女人，便会诱导她"**，指的是看到适合的女人后，便会诱导她，故有“和女人在一起”之类的说法。**“例如”**的词语表示，解释后续内容的动作包括行为、话语等，也含有不良行为的意思，如“离开”，表达行为不正的态度。这里进一步的解释意味着，不涉及不正当的理由，只表示行为本身的错误。在这种情况下，有指出此为不正当行为的解释。这里的重点是指某些情况下的行为，尤其是行为的场所与相关情境。

**3. 食物接受规戒解说**

“共餐”是指集体用餐。这里解释到，男女共享餐食时，指的是夫妻之间共享。在行为中，意指分享餐食是指男女两者共同进行。对于欲望和目标的要求，这里的解说是指，涉及两者性欲的目标在合适的情况下执行。**"卧室"**指的是睡觉的地方，**“家”**即住所的意思。重点在于，如果在家中共享食物，指两个人之间的行为。具体情况表明，行为会按照正确的做法进行，比如在一特定位置上进行。



4-5. Rahopaṭicchannarahonisajjasikkhāpadavaṇṇanā

Catutthapañcamasikkhāpade yaṃ vattabbaṃ siyā, taṃ sabbaṃ aniyatadvaye vuttamevāti āha ‘‘seso kathānayo aniyatadvaye vuttanayeneva veditabbo’’ti.

Rahopaṭicchannarahonisajjasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

6. Cārittasikkhāpadavaṇṇanā

Antoupacārasīmāya dassanūpacāre bhikkhuṃ disvāti yattha ṭhitassa kulāni payirupāsanacittaṃ uppannaṃ, tato paṭṭhāya gacchanto antoupacārasīmāya dassanūpacāre bhikkhuṃ passe vā abhimukhe vā disvā. Pakativacanenāti yaṃ dvādasahatthabbhantare ṭhitena sotuṃ sakkā, tādisena vacanena, ito cito ca pariyesitvā ārocanakiccaṃ pana natthi. Yo hi evaṃ pariyesitabbo, so asantoyeva. Tenāha ‘‘tādisa’’ntiādi. Anāpucchitvāti anārocetvā.

Antarārāmabhikkhunupassayatitthiyaseyyapaṭikkamanabhattiyagharānīti ettha antarārāmanti antogāme vihāro. Paṭikkamananti āsanasālā. Bhattiyagharanti nimantitagharaṃ vā salākabhattādidāyakānaṃ vā gharaṃ. Āpadāsūti jīvitabrahmacariyantarāyesu. Kiriyākiriyanti ettha kulesu cārittāpajjanaṃ kiriyaṃ, anāpucchanaṃ akiriyanti veditabbaṃ.

Cārittasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

7. Mahānāmasikkhāpadavaṇṇanā

Sabbañcetaṃvatthuvasena vuttanti ‘‘agilānena bhikkhunā catumāsapaccayapavāraṇā sāditabbā aññatra punapavāraṇāya aññatra niccapavāraṇāyā’’ti (pāci. 306) etaṃ sabbaṃ sikkhāpadanidānasaṅkhātassa vatthuno vasena vuttaṃ. Tattha hi mahānāmena sakkena ‘‘icchāmahaṃ, bhante, saṅghaṃ catumāsaṃ bhesajjena pavāretu’’ntiādinā (pāci. 303) ussannussannena ca bhesajjena catumāsaṃ puna niccaṃ pavāraṇā katā, tasmā bhagavatā tassa vasena evaṃ vuttanti vuttaṃ hoti. Aññatra punapavāraṇāyāti yadi punapavāraṇā atthi, taṃ ṭhapetvā. Aññatra niccapavāraṇāyāti etthāpi eseva nayo. Yadi pana tāpi atthi, sāditabbāvāti adhippāyo. Tenāha ‘‘ayaṃ panettha attho’’tiādi. Tatthāti tissaṃ pavāraṇāyaṃ. Bhesajjehi vā paricchedo kato hotīti ‘‘sappi tela’’nti evamādinā nāmavasena vā ‘‘patthena nāḷiyā āḷhakenā’’tiādinā parimāṇavasena vā ‘‘ettakāni vā bhesajjāni viññāpetabbānī’’ti bhesajjehi paricchedo kato hoti. Nabhesajjakaraṇīyeti missakabhattenāpi ce yāpetuṃ sakkoti, nabhesajjakaraṇīyaṃ nāma hoti. Aññaṃ bhesajjanti sappinā pavārito telaṃ, āḷhakena pavārito doṇaṃ.

Yathābhūtaṃ ācikkhitvāti ‘‘imehi tayā bhesajjehi pavāritamhā, amhākañca iminā ca iminā ca bhesajjena attho, yāsu tayā rattīsu pavāritamhā, tā rattiyo vītivattā, amhākañca bhesajjena attho’’ti yathābhūtaṃ ārocetvā. Evañca viññāpetuṃ gilānova labhati, na itaro.

Mahānāmasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.



以下是巴利文的完整直译:
5. 隐蔽处独处学处注释
在第四第五学处中应该说的,那全都已经在两个不定中说过了,因此说"其余的说法方式应该以两个不定中所说的方法来理解"。
隐蔽处独处学处注释结束。
6. 往来学处注释
在界内的视线范围内看到比丘是指从生起拜访俗家的心开始,往那里走时在界内的视线范围内看到或面对比丘。以正常的话语是指在十二肘之内站着能听到的那样的话语,没有四处寻找通知的必要。因为这样需要寻找的,就是不存在的。因此说"那样的"等。不告知是指不通知。
中间精舍、比丘尼寺、外道住处、回去的地方、施食处是指:中间精舍是村中的寺院。回去的地方是坐堂。施食处是受邀请的房子或给予票食等的房子。在危难时是指对生命和梵行的危险。作与不作是指这里应该知道在俗家往来是作,不告知是不作。
往来学处注释结束。
7. 摩诃男学处注释
这一切都是根据事缘而说的是指"无病比丘应接受四个月资具邀请,除了再次邀请,除了永久邀请",这一切都是根据被称为学处缘起的事缘而说的。因为在那里释迦族的摩诃男说"尊者,我想以药物邀请僧团四个月"等,以及以丰富的药物做了四个月、再次、永久的邀请,所以世尊根据那个这样说,这是所说的意思。除了再次邀请是指如果有再次邀请,除了那个。除了永久邀请,这里也是这个方法。但是如果那些也有,应该接受,这是意思。因此说"这里的意思是"等。在那里是指在那个邀请中。或者以药物限定是指以"酥油、油"等名称方式,或以"一斗、一那利、一阿拉卡"等数量方式,"应该请求这么多药物"这样以药物限定。非药用是指如果能够以混合饭也维持,就叫做非药用。其他药物是指以酥油邀请而油,以一阿拉卡邀请而一陀那。
如实告知是指"我们被你以这些药物邀请,我们需要这个这个药物,你邀请我们的那些夜已经过去,我们需要药物"这样如实通知。这样请求只有病人可以,不是其他人。
摩诃男学处注释结束。

8. Uyyuttasenāsikkhāpadavaṇṇanā

Caturaṅgininti hatthiassarathapattīti cattāri aṅgāni etissāti caturaṅginī, taṃ caturaṅginiṃ. ‘‘Dvādasapuriso hatthī, tipuriso asso, catupuriso ratho, cattāro purisā sarahatthā pattī’’ti (pāci. 314) ayaṃ pacchimakoṭiyā caturaṅgasamannāgatā senā nāma, īdisaṃ senanti attho. Taṃ pana vijahitvāti kenaci antaritā vā ninnaṃ oruḷhā vā na dissati, idha ṭhatvāna sakkā daṭṭhunti taṃ dassanūpacāraṃ vijahitvā aññaṃ ṭhānaṃ gantvā.

Senādassanavatthusminti senaṃ dassanāya gamanavatthusmiṃ. Ayameva vā pāṭho. Hatthiādīsu ekamekanti hatthiādīsu catūsu aṅgesu ekamekaṃ, antamaso ekapurisāruḷhahatthimpi ekampi sarahatthaṃ purisanti attho. Anuyyuttā nāma rājā uyyānaṃ vā nadiṃ vā gacchati, evaṃ anuyyuttā hoti. Tathārūpappaccayeti ‘‘mātulo senāya gilāno hotī’’tiādike (pāci. 312) anurūpakāraṇe sati. Āpadāsūti jīvitabrahmacariyantarāyesu ‘‘ettha gato muccissāmī’’ti gacchato anāpatti.

Uyyuttasenāsikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

9. Senāvāsasikkhāpadavaṇṇanā

Paṭisenāruddhāyāti yathā sañcāro chijjati, evaṃ paṭisenāya ruddhāya senāya. Kenaci palibuddhassāti verikena vā issarena vā kenaci ruddhassa.

Senāvāsasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

10. Uyyodhikasikkhāpadavaṇṇanā

Sampahāraṭṭhānassāti yuddhabhūmiyā. Balassa aggaṃ jānantīti ‘‘ettakā hatthī, ettakā assā, ettakā rathā, ettakā pattī’’ti (pāci. 324) balassa koṭṭhāsaṃ jānanti. ‘‘Anujānāmi, bhikkhave, vihāraggenā’’tiādīsu (cūḷava. 318) viya koṭṭhāsattho hettha aggasaddo. Tenāha ‘‘balagaṇanaṭṭhānanti attho’’ti. Senāya viyūhanti ‘‘ito hatthī hontu, ito assā hontu, ito rathā hontu, ito pattī hontū’’ti (pāci. 324) senāya ṭhapanaṃ, rāsiṃ katvā ṭhapananti attho. Tenāha ‘‘senāsannivesassetaṃ nāma’’nti. Dvādasapuriso hatthīti cattāro ārohakā, ekekapādarakkhakā dve dveti evaṃ dvādasapuriso hatthī. Tipuriso assoti eko ārohako, dve pādarakkhakāti evaṃ tipuriso asso. Catupuriso rathoti eko sārathi, eko yodho, dve āṇirakkhakāti evaṃ catupuriso rathoti.

Uyyodhikasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

Acelakavaggo pañcamo.

6. Surāpānavaggo

1. Surāpānasikkhāpadavaṇṇanā

Piṭṭhādīhikataṃ majjaṃ surāti piṭṭhapūvaodanakiṇṇasambhārehi kataṃ majjaṃ surāti attho. Idaṃ vuttaṃ hoti – piṭṭhasurā, pūvasurā, odanasurā, kiṇṇapakkhittā, sambhārasaṃyuttāti (pāci. 328) imāni pañca surā nāmāti. Tattha piṭṭhaṃ bhājane pakkhipitvā tajjaṃ udakaṃ datvā madditvā katā piṭṭhasurā (sārattha. ṭī. pācittiya 

 
8. **起义军队的戒律解说**

“Caturaṅginī”意为“四肢动物”，指的是具有四肢的生物。根据描述，“四象的军队”指的是像象、马、车、士兵等组成的军队。此军队通常包括象、马、战车、以及由士兵组成的部队，且此军队是由不同的成分组成的，表示为“四肢动物的结合”，是指多种力量或元素的聚合。进一步解释，这也可能是指“已放弃”的状态，意味着已不再参与或未在战斗中表现。需要注意的是，这种解释在实际情形中更强调“见证的行为”，即进入某种场景时的特定表现形式。

"Anuyyuttā"这个词表示“引导”或“前进”的意思。例如，国王前往花园或河流时，表示其在特定条件下前进。而“灾难的情况下”则指的是一种迫切的情况，如处于生命危险的僧侣在逃避危险时不应有任何违反戒律的行为。

**起义军队戒律的解说完毕。**

9. **军队驻扎的戒律解说**

“Paṭisenāruddhāyāti”解释为“在战斗或战争中阻止行动的情况”，类似于战斗的停滞。后面描述了某些情形，诸如战斗中的干扰或任何形式的暴力行为，均是指被阻碍的状态。相关戒律指出，任何形式的压制或敌对行为都不可进行。

**军队驻扎戒律的解说完毕。**

10. **战士的戒律解说**

“战斗地点”指的是作战的地方，例如战场。描述中提到，战士必须了解自己在战斗中的职责和任务。对于“允许”的表述，指的是可以进行的行为，如战斗时应承担的责任和任务。此外，还提到了一些特定的军队构成，包括不同的角色，如骑兵、战车手及步兵等。

**战士戒律的解说完毕。**

**Acelakavaggo第五篇**

6. **酒类戒律篇**

1. **酒类戒律解说**

“Piṭṭhādīhikataṃ majjaṃ”指的是酒类的具体成分，包括由酒和其他杂物混合而成的饮品。这里解释了不同种类的酒，如酒类的原料，包括米酒、麦酒、葡萄酒等混合成的饮料。

3.326-328). Evaṃ sesāsupi. Kiṇṇāti pana tassā surāya bījaṃ vuccati. Ye ‘‘surāmodakā’’tipi vuccanti, te pakkhipitvā katā kiṇṇapakkhittā. Harītakisāsapādinānāsambhārehi saṃyojitā sambhārasaṃyuttā.

Pupphādīhi kato āsavo merayanti pupphaphalamadhuguḷasambhārehi kato ciraparivāsito merayanti attho. Idaṃ vuttaṃ hoti – pupphāsavo, phalāsavo, madhvāsavo, guḷāsavo, sambhārasaṃyuttoti pañcamerayaṃ nāmāti. Tattha madhukatālanāḷikerādi puppharaso ciraparivāsito pupphāsavo. Panasādiphalaraso phalāsavo. Muddikāraso madhvāsavo. Samantapāsādikāyaṃ pana ‘‘phalāsavo nāma muddikāphalādīni madditvā tesaṃ rasena kato. Madhvāsavo nāma muddikānaṃ jātirasena kato, makkhikāmadhunāpi karīyatīti vadantī’’ti (pāci. aṭṭha. 328) vuttaṃ. Ucchuraso guḷāsavo. Harītakāmalakakaṭukabhaṇḍādinānāsambhārānaṃ raso ciraparivāsito sambhārasaṃyutto. Ettha ca surāya, merayassa ca samānepi sambhārasaṃyoge madditvā katā surā, ciraparivāsitamattena merayanti evamimesaṃ nānākaraṇaṃ daṭṭhabbaṃ. Bījato paṭṭhāyāti sambhāre paṭiyādetvā cāṭiyaṃ pakkhittakālato ceva tālanāḷikerādīnaṃ puppharasassa abhinavakālato ca paṭṭhāya.

Loṇasovīrakaṃ vā suttaṃ vāti ime dve anekehi bhesajjehi abhisaṅkhatā āsavavisesā. Vāsaggāhāpanatthanti sugandhabhāvagāhāpanatthaṃ. Vatthuṃ ajānanatāya cettha acittakatā veditabbā. Akusaleneva pātabbatāya lokavajjaṃ. Yaṃ panettha vattabbaṃ siyā, taṃ sabbaṃ paṭhamapārājikavaṇṇanāya vuttanayameva.

Surāpānasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

2. Aṅgulipatodakasikkhāpadavaṇṇanā

Hasādhippāyassāti khiḍḍādhippāyassa, iminā kāyasaṃsaggādhippāyaṃ paṭikkhipati.

Ettha ca bhikkhunimpi hasādhippāyena phusato bhikkhussa dukkaṭaṃ. Tathā bhikkhumpi phusantiyā bhikkhuniyāti āha ‘‘idha pana bhikkhunīpi bhikkhussa, bhikkhu ca bhikkhuniyā anupasampanno evā’’ti. Kāyappaṭibaddhādīsu sabbatthāti ‘‘kāyena kāyappaṭibaddhe, kāyappaṭibaddhena kāye, kāyappaṭibaddhena kāyappaṭibaddhe, nissaggiyena kāye, nissaggiyena kāyappaṭibaddhe, nissaggiyena nissaggiye’’ti (pāci. 332) sabbattha. Sati karaṇīye āmasatoti sati karaṇīye purisaṃ āmasato anāpatti. Itthī pana sati karaṇīyepi āmasituṃ na vaṭṭati.

Aṅgulipatodakasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

3. Hasadhammasikkhāpadavaṇṇanā

Uparigopphaketi gopphakānaṃ uparibhāgappamāṇe. Hasādhippāyoti kīḷādhippāyo. Yena yena aṅgenāti hatthapādādīsu yena yena aṅgena. Tathā nāvāya kīḷatoti phiyārittādīhi nāvaṃ pājentassa vā tīre ussārentassa vā dukkaṭanti attho.

Hasadhammasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.



以下是巴利文的完整直译:
3.326-328)。其他的也是这样。但是酵母是指那个酒的种子。把被称为"酒水"的那些放入做成的叫做放入酵母的。用诃黎勒、芥子等各种材料调配的叫做混合材料的。
用花等做成的发酵酒叫做迷罗耶是指用花、果、蜜、糖浆等材料做成长时间存放的发酵酒叫做迷罗耶,这是意思。这是所说的意思 - 花发酵酒、果发酵酒、蜜发酵酒、糖浆发酵酒、混合材料的,这叫做五种迷罗耶。其中蜜树、多罗树、椰子等花汁长时间存放的叫做花发酵酒。面包果等果汁叫做果发酵酒。葡萄汁叫做蜜发酵酒。但是在《一切善见律注》中说:"果发酵酒是指揉碎葡萄等果实用它们的汁做成的。蜜发酵酒是指用葡萄的天然汁做成的,也用蜜蜂蜜做"。甘蔗汁叫做糖浆发酵酒。诃黎勒、阿摩勒、辣物等各种材料的汁长时间存放的叫做混合材料的。这里虽然酒和迷罗耶的混合材料相同,但是揉碎做成的是酒,只是长时间存放的是迷罗耶,应该这样看它们的区别。从种子开始是指从准备材料放入罐子的时候,以及多罗树、椰子等的花汁新鲜的时候开始。
咸酸酒或线是指这两种是用许多药物特别制成的发酵酒。为了使之带香味是指为了使之带有香气。这里应该知道因为不知道事物而是无心的。因为只能以不善心饮用而是世间罪。这里应该说的,那全都与第一波罗夷注释中所说的方法相同。
饮酒学处注释结束。
2. 手指戳学处注释
有笑意图的是指有玩笑意图的,这排除了身体接触的意图。
这里比丘以笑意图触碰比丘尼也是恶作。同样比丘尼触碰比丘也是,因此说"这里比丘尼对比丘,比丘对比丘尼都是未受具足戒者"。在身体相连等一切处是指"以身体对身体相连的,以身体相连的对身体,以身体相连的对身体相连的,以抛弃的对身体,以抛弃的对身体相连的,以抛弃的对抛弃的",在一切处。有事由而触摸是指有事由而触摸男人无罪。但是女人即使有事由也不适合触摸。
手指戳学处注释结束。
3. 水中嬉戏学处注释
在脚踝以上是指在脚踝的上部范围。笑意图是指玩耍意图。以任何肢体是指手脚等任何肢体。同样在船上玩是指用桨、舵等驾驶船或在岸边拉上船是恶作,这是意思。
水中嬉戏学处注释结束。

4. Anādariyasikkhāpadavaṇṇanā

Duvidhañhettha anādariyaṃ puggalānādariyañca dhammānādariyañcāti āha ‘‘puggalassa vā’’tiādi. Tattha yo bhikkhu upasampannena paññattena vuccamāno ‘‘ayaṃ ukkhittako vā vambhito vā garahito vā, imassa vacanaṃ akataṃ bhavissatī’’ti (pāci. 342) anādariyaṃ karoti, ayaṃ puggale anādariyaṃ karoti nāma. Yo pana paññattena vuccamāno ‘‘kathāyaṃ nasseyya vā vinasseyya vā antaradhāyeyya vā’’ti, taṃ vā nasikkhitukāmo anādariyaṃ karoti, ayaṃ dhamme anādariyaṃ karoti nāma. Tenāha ‘‘tasmā’’tiādi.

Idaṃna sallekhāya saṃvattatīti sammā kilese likhatīti sallekho, appicchatā, tadatthaṃ nayidaṃ saṃvattati. Ādisaddena ‘‘idaṃ na dhutatthāya saṃvattati, na pāsādikatāya, na apacayāya, na vīriyārambhāya saṃvattatī’’ti (pāci. 343) idaṃ saṅgaṇhāti. Apaññattenāti sutte vā abhidhamme vā āgatena. Paveṇiāgatanti saṅgītikālato paṭṭhāya mahākassapādiācariyaparamparāya āgataṃ. Sace pana yasmā ucchuraso sattāhakāliko, tassa kasaṭo yāvajīviko, dvinnaṃyeva samavāyo ucchuyaṭṭhi, tasmā vikāle ucchuyaṭṭhiṃ khādituṃ vaṭṭati guḷaharītakaṃ viyāti evamādikaṃ gārayhācariyuggahaṃ gahetvā ‘‘evaṃ amhākaṃ ācariyānaṃ uggaho paripucchā’’ti bhaṇati, āpattiyeva.

Anādariyasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

5. Bhiṃsāpanasikkhāpadavaṇṇanā

Rūpādīnīti bhayānakāni rūpasaddagandharasaphoṭṭhabbāni. Bhayānakakathanti corakantāravāḷakantārapisācakantārappaṭisaṃyuttakathaṃ.

Bhiṃsāpanasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

6. Jotisikkhāpadavaṇṇanā

Agilānoti yassa vinā agginā phāsu hoti, so idha agilāno nāma. Jotinti aggiṃ.

Bhaggesūti evaṃnāmake janapade. Bhaggānāma jānapadino rājakumārā, tesaṃ nivāso ekopi janapado ruḷhisaddena ‘‘bhaggā’’ti vuccati. Tena vuttaṃ ‘‘bhaggesūti evaṃnāmake janapade’’ti. Tathā patilātaṃ ukkhipantassāti ḍayhamānaṃ alātaṃ patitaṃ ukkhipantassa tathā dukkaṭanti attho. Tañcāti dukkaṭaṃ parāmasati. Avijjhātanti anibbutālātaṃ. Padīpajotikajantāghareti padīpujjalanapattapacanasedakammādīsu jotikaraṇe aggisālāyañca samādahantassa anāpattīti attho. Tathārūpappaccayeti ṭhapetvā padīpādīni aññasmimpi tathārūpapaccaye. Āpadāsūti duṭṭhavāḷamigaamanussehi upaddavesu.

Jotisikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

7. Nahānasikkhāpadavaṇṇanā

‘‘Diyaḍḍhomāso seso gimhāna’’nti ‘‘vassānassa paṭhamo māso’’iccete aḍḍhateyyamāsā uṇhasamayo, pariḷāhasamayoti gimhānaṃ seso diyaḍḍho māso uṇhasamayo, vassānassa paṭhamo māso pariḷāhasamayoti evaṃ ete aḍḍhateyyamāsā kamena uṇhasamayo, pariḷāhasamayo nāma hotīti attho teneva padabhājaniyaṃ ‘‘uṇhasamayo nāma diyaḍḍho māso seso gimhāna’’nti, ‘‘pariḷāhasamayo nāma vassānassa paṭhamo māso’’ti vuttaṃ. Yadā vinā nahānena na phāsu hoti, ayaṃ gilānasamayo. Padabhājaniyaṃ (pāci. 364) pana gilāne nicchite gilānakālo nicchitova hotīti ‘‘yassa vinā nahānena na phāsu hoti, ‘gilānasamayo’ti nahāyitabba’’nti vuttaṃ. Pariveṇasammajjanamattampīti antamaso pariveṇasammajjanamattampi.

Vālukaṃ ukkiritvāti sukkhāya nadiyā vālikaṃ uttiritvā. Āvāṭesupīti pi-saddena nadiyaṃ vattabbameva natthīti dasseti. Āpadāsūti bhamarādīhi anubandhesu.

Nahānasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.



以下是巴利文的完整直译:
4. 不恭敬学处注释
这里有两种不恭敬,对人的不恭敬和对法的不恭敬,因此说"对人或"等。其中如果比丘被已受具足戒者以所制定的规则劝告时,"这个人是被举罪的或被轻视的或被责备的,他的话将不被采纳"而不恭敬,这叫做对人不恭敬。但是如果被以所制定的规则劝告时,"这话应该消失或毁灭或隐没",或不想学习那个而不恭敬,这叫做对法不恭敬。因此说"所以"等。
这不导向削减是指正确地削减烦恼叫做削减,少欲,这不导向那个目的。等字包括"这不导向头陀行,不导向庄严,不导向减少,不导向精进努力"。未制定的是指在经或阿毗达摩中出现的。传统传来的是指从结集时开始,由大迦叶等阿阇黎相传而来的。但是如果因为甘蔗汁是七日药,它的渣滓是终生药,两者的结合是甘蔗,所以在非时吃甘蔗是适合的,像糖诃黎勒一样,这样等取可责备的阿阇黎的学说,说"这是我们阿阇黎们的学说询问",也是犯罪。
不恭敬学处注释结束。
5. 恐吓学处注释
色等是指恐怖的色、声、香、味、触。恐怖的话是指与盗贼荒野、野兽荒野、鬼怪荒野相关的话。
恐吓学处注释结束。
6. 点火学处注释
无病的是指没有火也舒适的人,这里叫做无病的。火是指火。
跋耆国是指这样名字的国家。跋耆是国人的王子们,他们的住处一个国家以通用语叫做"跋耆"。因此说"跋耆国是指这样名字的国家"。同样拾起掉落的是指拾起正在燃烧掉落的火把,同样是恶作,这是意思。那个是指指恶作。未熄灭的是指未熄灭的火把。在点灯、烧火、浴室是指在点灯、煮锅、蒸汗等做火的行为和火房中生火无罪,这是意思。这样的因缘是指除了灯等以外其他这样的因缘。在危难时是指被恶劣的野兽、非人骚扰时。
点火学处注释结束。
7. 洗浴学处注释
"夏季剩余一个半月"是指"雨季的第一个月",这两个半月是热时,炎热时,意思是夏季剩余一个半月是热时,雨季的第一个月是炎热时,这样这两个半月依次是热时、炎热时。因此在词义解释中说"热时是指夏季剩余一个半月","炎热时是指雨季的第一个月"。当没有洗浴不舒适时,这是病时。但是在词义解释中,病人确定时病时就确定了,因此说"如果没有洗浴不舒适,这是'病时',应该洗浴"。即使只是扫院子是指至少只是扫院子。
挖沙是指在干河里挖沙。在坑里也是指以"也"字显示在河里不用说。在危难时是指被蜜蜂等追逐时。
洗浴学处注释结束。

8. Dubbaṇṇakaraṇasikkhāpadavaṇṇanā

Lābhasaddoyaṃ kammasādhano ‘‘ko bhavatā lābho laddho’’tiādīsu viya, so cettha atītakālikoti āha ‘‘alabbhīti labho’’ti , laddhanti attho. ‘‘Labho eva lābho’’ti iminā sakatthe ṇapaccayoti dasseti. Kiṃ alabbhīti kiṃ laddhaṃ. Navanti abhinavaṃ. Ettāvatā ca navañca taṃ cīvarañcāti navacīvaraṃ, navacīvaraṃ lābho etenāti navacīvaralābhoti evamettha samāso daṭṭhabboti. Yadi evaṃ kathaṃ ‘‘navaṃ cīvaralābhenā’’ti vuttanti āha ‘‘iti navacīvaralābhenā’’tiādi. Ettha ca ‘‘vikappanupagaṃ pacchima’’nti na vuttattā cīvaranti yaṃ nivāsetuṃ vā pārupituṃ vā sakkā hoti, tadeva veditabbanti āha ‘‘nivāsanapārupanupagaṃ cīvara’’nti. ‘‘Dubbaṇṇakaraṇaṃ ādātabba’’nti etaṃ kappabinduṃ sandhāya vuttaṃ, na nīlādīhi sakalacīvaraṃ dubbaṇṇakaraṇaṃ, tañca pana kappaṃ ādiyantena cīvaraṃ rajitvā catūsu vā koṇesu, tīsu vā dvīsu vā ekasmiṃ vā koṇe morassa akkhimaṇḍalamattaṃ vā maṅgulapiṭṭhimattaṃ vā ādātabbanti āha ‘‘tassā’’tiādi. Kaṃsanīlenāti cammakāranīlena. Mahāpaccariyaṃ pana ‘‘ayomalaṃ lohamalaṃ, etaṃ kaṃsanīlaṃ nāmā’’ti (pāci. aṭṭha. 368) vuttaṃ . Pattanīlenāti yena kenaci nīlavaṇṇena paṇṇarasena. Kappabinduṃ ādiyitvāti vaṭṭaṃ ekaṃ kappabinduṃ ādiyitvā.

Pāḷikappakaṇṇikakappādayo pana sabbaṭṭhakathāsu paṭisiddhā. Aggaḷādīni kappakatacīvare pana pacchā āropetvā kappakaraṇakiccaṃ natthīti āha ‘‘pacchā āropitesū’’tiādi. Aggaḷaanuvātaparibhaṇḍesūti uddharitvā alliyāpanakakhaṇḍapiṭṭhianuvātakucchianuvātesu. Kiriyākiriyanti nivāsanapārupanato, kappassa anādānato kiriyākiriyaṃ.

Dubbaṇṇakaraṇasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

9. Vikappanasikkhāpadavaṇṇanā

Sammukhena vikappanā sammukhavikappanā. Parammukhena vikappanā parammukhavikappanā. Sannihitāsannihitabhāvanti āsannadūrabhāvaṃ. Āsannadūrabhāvo ca adhiṭṭhāne vuttanayeneva veditabbo.

Mittoti daḷhamitto. Sandiṭṭhoti diṭṭhamatto nātidaḷhamitto. Akatapaccuddhāranti ‘‘mayhaṃ santakaṃ paribhuñja vā vissajjehi vā’’tiādinā akatapaccuddhāraṃ. Yena vinayakammaṃ katanti yena saddhiṃ vinayakammaṃ kataṃ.

Paribhogena kāyakammaṃ, apaccuddhārāpanena vacīkammanti āha ‘‘samuṭṭhānādīni paṭhamakathinasadisānevā’’ti. Kiriyākiriyanti ettha paribhuñjanaṃ kiriyaṃ. Apaccuddhārāpanaṃ akiriyaṃ.

Vikappanasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

10. Apanidhānasikkhāpadavaṇṇanā

Adhiṭṭhānupaganti adhiṭṭhānayoggaṃ ayopattañceva mattikāpattañca. Sūkarantakaṃ nāma kuñcikākoso viya anto susiraṃ katvā koṭṭitaṃ.

Aññaṃparikkhāranti pāḷiyā anāgatapattatthavikādiṃ. Dhammakathaṃ katvāti ‘‘samaṇena nāma anihitaparikkhārena bhavituṃ na vaṭṭatī’’ti evaṃ ‘‘dhammakathaṃ kathetvā dassāmī’’ti nikkhipato anāpatti.

Apanidhānasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

Surāpānavaggo chaṭṭho.

7. Sappāṇakavaggo



以下是巴利文的完整直译:
8. 使坏色学处注释
这个"获得"词是表示行为的,如"你获得了什么"等,这里是过去时,因此说"获得是指已获得",意思是已获得。"获得就是获得"这显示是在自身义上加ṇa后缀。获得了什么是指获得了什么。新的是指全新的。到此为止,新的和那个衣服就是新衣,以此获得新衣,这样应该理解这里的复合词。如果这样,为什么说"以新衣获得"呢?因此说"这样以新衣获得"等。这里因为没有说"最后能够分配",应该知道衣服就是能够穿或披的,因此说"能够穿或披的衣服"。"应该采取使坏色"这是针对羯磨点说的,不是用蓝等使整件衣服变坏色,而是采取那个羯磨时,应该染衣服在四个角落,或三个或两个或一个角落,孔雀眼圆圈大小或黄鼠狼背部大小,因此说"那个"等。铜青是指皮革工人用的蓝色。但是在《大疏》中说:"铁锈铜锈,这叫做铜青"。叶青是指任何蓝色的叶汁。采取羯磨点是指采取一个圆形的羯磨点。
但是边缘羯磨、角落羯磨等在所有注释书中都被禁止。在已做羯磨的衣服上后来加上补丁等则不需要再做羯磨,因此说"后来加上的"等。补丁、边缘、边界是指拿起缝上的碎片、背面边缘、腹部边缘。作与不作是指穿或披,不采取羯磨的作与不作。
使坏色学处注释结束。
9. 分配学处注释
面前分配叫做面前分配。不在面前分配叫做不在面前分配。在场不在场状态是指近远状态。近远状态应该以决意中所说的方法来理解。
朋友是指亲密朋友。熟人是指仅仅见过面的不太亲密朋友。未作回收的是指未说"使用或处理我的所有物"等而作回收的。与之做过律事的是指与之一起做过律事的。
以使用是身业,不使回收是语业,因此说"等起等与第一迦絺那衣相同"。作与不作是指这里使用是作,不使回收是不作。
分配学处注释结束。
10. 藏匿学处注释
适合决意的是指适合决意的铁钵和陶钵。猪牙形是指像钥匙套一样内部做成空心而锻造的。
其他用具是指经文中未出现的钵袋等。做法语是指"沙门不应该成为不收拾用具的人"这样"我将说法语后给"而放置无罪。
藏匿学处注释结束。
饮酒品第六。
7. 有生物品

1. Sañciccasikkhāpadavaṇṇanā

Pācittiyanti antamaso mañcapīṭhaṃ sodhento maṅgulabījakepi pāṇasaññī nikkāruṇikatāya taṃ bhindanto apaneti (pāci. aṭṭha. 382), pācittiyaṃ. Tenāha ‘‘taṃ khuddakampī’’tiādi. Upakkamamahantatāya akusalaṃ mahantaṃ hotīti bahukkhattuṃ pavattajavanehi laddhāsevanāya sanniṭṭhāpakacetanāya vasena payogassa mahantattā akusalaṃ mahantaṃ hoti, mahāsāvajjaṃ hotīti adhippāyo.

Sañciccasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

2. Sappāṇakasikkhāpadavaṇṇanā

Ettha ca paṭaṅgapāṇakānaṃ patanaṃ ñatvāpi suddhacittatāya padīpujjalane viya sappāṇakabhāvaṃ ñatvāpi udakasaññāya paribhuñjitabbato paṇṇattivajjatā veditabbā.

Sappāṇakasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

3. Ukkoṭanasikkhāpadavaṇṇanā

Tassa tassa bhikkhunoti yena yena vūpasamitaṃ, tassa tassa bhikkhuno. ‘‘Akataṃ kamma’’ntiādīni vadantoti ‘‘akataṃ kammaṃ, dukkaṭaṃ kammaṃ, puna kātabbaṃ kammaṃ, anihataṃ dunnihataṃ puna nihanitabba’’nti (pāci. 394) vadanto. Yathāṭhitabhāvena patiṭṭhātuṃ na dadeyyāti tesaṃ pavatti ākāradassanatthaṃ vuttaṃ. Tenāha ‘‘yaṃ pana dhammena adhikaraṇaṃ nihataṃ, taṃ sunihatamevā’’ti.

Ukkoṭanasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

4. Duṭṭhullasikkhāpadavaṇṇanā

Cattāri pārājikāni atthuddhāravasena padabhājaniyaṃ dassitānīti āha ‘‘duṭṭhullanti saṅghādisesaṃ adhippeta’’nti. Yena kenaci upāyenāti ‘‘sāmaṃ vā jānāti, aññe vā tassa ārocenti, so vā ārocetī’’ti (pāci. 399) vuttesu yena kenaci upāyena. Pācittiyaṃ dhuraṃ nikkhittamatteyevāti adhippāyo. Sace pacchāpi āroceti, dhuranikkhepane āpattito na muccati. Tenāha ‘‘sacepī’’tiādi. Samaṇasatampi āpajjatiyevāti samaṇasatampi sutvā yadi chādeti, pācittiyaṃ āpajjatiyevāti attho. Yenassa ārocitanti yena dutiyena assa tatiyassa ārocitaṃ. Tassevāti tassa dutiyasseva. Ārocetīti paṭicchādanatthameva ‘‘mā kassaci ārocesī’’ti vadati. Koṭichinnā hotīti (sārattha. ṭī. pācittiya 3.399) yasmā paṭicchādanapaccayā āpattiṃ āpajjitvāva dutiyena tatiyassa ārocitaṃ, tasmā tappaccayā puna tena āpajjitabbāpattiyā abhāvato āpattiyā koṭi chinnā nāma hoti.

Ādipadeti duṭṭhullāpattisaññī, vematiko, aduṭṭhullāpattisaññīti imesu tīsu ‘‘duṭṭhullāpattisaññī paṭicchādetī’’ti (pāci. 400) imasmiṃ paṭhamapade. Itaresu dvīsūti ‘‘vematiko paṭicchādeti, aduṭṭhullāpattisaññī paṭicchādetī’’ti imesu padesu. Aduṭṭhullāyāti avasesapañcāpattikkhandhe. Anupasampannassa duṭṭhulle vā aduṭṭhulle vā ajjhācāreti anupasampannassa purimapañcasikkhāpadavītikkamasaṅkhāte duṭṭhulle vā itarasmiṃ aduṭṭhulle vā ajjhācāre. Yaṃ pana samantapāsādikāyaṃ ‘‘anupasampannassa sukkavisaṭṭhi ca kāyasaṃsaggo cāti ayaṃ duṭṭhullaajjhācāro nāmā’’ti (pāci. aṭṭha. 400) vuttaṃ, taṃ duṭṭhullārocanasikkhāpadaṭṭhakathāya (pāci. aṭṭha. 78 ādayo) na sameti, na cāpi evaṃ vattuṃ yujjati ‘‘ārocane anupasampannassa duṭṭhullaṃ aññathā adhippetaṃ, paṭicchādane aññathā’’ti (sārattha. ṭī. pācittiya 400) visesakāraṇassānupalabbhanato, tasmā taṃ upaparikkhitabbaṃ.

Duṭṭhullasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.



以下是巴利文的完整直译:
1. 故意学处注释
波逸提是指即使在清洁床椅时,对最小的黄鼠狼幼虫也有生物想而无慈悲地破坏移除,是波逸提。因此说"即使是那个小的"等。因为行为的大小而不善变大是指因为多次生起速行而获得习惯,以决定思的力量使行为变大,不善变大,意思是变得大罪过。
故意学处注释结束。
2. 有生物学处注释
这里即使知道蚊虫落下,也因为清净心而像点灯一样,即使知道有生物,也因为水想而应该使用,应该知道是制定罪。
有生物学处注释结束。
3. 翻案学处注释
那个那个比丘是指被哪个哪个平息的,那个那个比丘。说"未做羯磨"等是指说"未做羯磨、做错羯磨、应该再做羯磨、未裁决、裁决错误、应该再裁决"。不让以原状保持是为了显示他们行为的方式而说的。因此说"但是依法裁决的诤事,那就是很好地裁决了"。
翻案学处注释结束。
4. 粗重学处注释
四波罗夷以义理提取的方式在词义解释中显示,因此说"粗重是指僧残"。以任何方法是指在"自己知道,或其他人告诉他,或他告诉"中所说的任何方法。波逸提只是在放弃责任时,这是意思。如果之后也告诉,不能免除放弃责任的罪。因此说"即使"等。即使一百沙门也犯罪是指即使听到一百沙门也隐藏,就犯波逸提,这是意思。被谁告诉他是指被第二个人告诉他第三个人。只对那个是指只对那个第二个人。告诉是指为了隐藏而说"不要告诉任何人"。罪的尽头被切断是指因为由于隐藏而犯罪后被第二个人告诉第三个人,所以因为那个原因再没有应该犯的罪,所以罪的尽头被称为切断。
在第一词是指在粗重罪想、疑、非粗重罪想这三个中"粗重罪想而隐藏"这第一个词。在其他两个是指在"疑而隐藏,非粗重罪想而隐藏"这些词中。非粗重是指其余五种罪聚。未受具足戒者的粗重或非粗重行为是指未受具足戒者违犯前五学处称为粗重,或其他非粗重的行为。但是在《一切善见律注》中说:"未受具足戒者的出精和身体接触,这叫做粗重行为",这与粗重告知学处注释不一致,也不适合这样说"在告知时未受具足戒者的粗重意思不同,在隐藏时意思不同",因为没有发现特殊原因,所以那个应该考察。
粗重学处注释结束。

5. Ūnavīsativassasikkhāpadavaṇṇanā

Gabbhavīsopi hi ‘‘paripuṇṇavīso’’ tveva saṅkhaṃ gacchatīti āha ‘‘paṭisandhiggahaṇato paṭṭhāyā’’tiādi. Tattha paṭisandhiggahaṇato paṭṭhāyāti yaṃ mātukucchismiṃ paṭhamaṃ cittaṃ uppannaṃ paṭhamaṃ viññāṇaṃ pātubhūtaṃ, taṃ ādiṃ katvā. Soti yo puggalo ūnavīsativasso upasampādito, so puggalo. Aññaṃ upasampādetīti upajjhāyo vā kammavācācariyo vā hutvā aññaṃ puggalaṃ upasampādeti. Tanti ūnavīsativassaṃ puggalaṃ. Sīmaṃ vā sammannatīti navaṃ sīmaṃ bandhati.

Ūnavīsativassasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

6. Theyyasatthasikkhāpadavaṇṇanā

Rājānaṃ vā vañcetvāti rājānaṃ thenetvā rañño santakaṃ kiñci gahetvā, ‘‘idāni tassa na dassāmā’’ti maggappaṭipannā akatakammā ceva katakammāca corāti vuttaṃ hoti. Esa nayo suṅkaṃ pariharitukāmāti etthāpi.

Kālavisaṅketenāti kālassa visaṅketena, divasavisaṅketenāti vuttaṃ hoti. Maggavisaṅketena, pana aṭavivisaṅketena vā gacchato āpattiyeva.

Theyyasatthasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

7. Saṃvidhānasikkhāpadavaṇṇanā

Mātugāmenāti itthiyā. Ekatoupasampannā, pana sikkhamānā, sāmaṇerī cāti imā tissopi idha saṅgahaṃ gacchanti. Imāsaṃ pana tissannaṃ samayo rakkhati. Ayametāsaṃ, mātugāmassa ca visesoti veditabbaṃ.

Saṃvidhānasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

8. Ariṭṭhasikkhāpadavaṇṇanā

Taṃtaṃsampattiyā (sārattha. ṭī. pācittiya 3.417) vibandhanavasena sattasantānassa antare vemajjhe eti āgacchatīti antarāyo, diṭṭhadhammikādianattho, anatikkamanatthena tasmiṃ antarāye niyuttā, antarāyaṃ vā phalaṃ arahanti, antarāyassa vā karaṇasīlāti antarāyikā. Tenāha ‘‘saggamokkhānaṃ antarāyaṃ karontīti antarāyikā’’ti (ma. ni. aṭṭha. 1.234). Te kammakilesavipākaupavādapaññattivītikkamavasena pañcavidhāti ettha ca pañcānantariyakammaṃ kammantarāyikaṃ nāma, tathā bhikkhunidūsakakammaṃ. Taṃ pana mokkhasseva antarāyaṃ karoti, na saggassa. Niyatamicchādiṭṭhidhammā kilesantarāyikā nāma. Paṇḍakatiracchānagataubhatobyañjanakānaṃ paṭisandhidhammā vipākantarāyikā nāma. Ariyūpavādā upavādantarāyikā nāma. Te pana yāva ariye na khamāpenti, tāvadeva, na tato paraṃ. Sañcicca āpannā āpattiyo paññattivītikkamantarāyikā nāma. Tāpi yāva bhikkhubhāvaṃ vā paṭijānāti, na vuṭṭhāti vā na deseti vā, tāvadeva, na tato paraṃ.

Tatrāyaṃ (ma. ni. aṭṭha. 

以下是巴利文的完整直译:
5. 未满二十岁学处注释
因为胎中二十岁也被称为"满二十岁",所以说"从结生开始"等。其中从结生开始是指以在母胎中最初生起的心、最初出现的识为开始。那个是指那个未满二十岁而被授具足戒的人。授具足戒给其他人是指作为和尚或羯磨阿阇梨授具足戒给其他人。那个是指那个未满二十岁的人。或者结界是指结新界。
未满二十岁学处注释结束。
6. 盗贼商队学处注释
欺骗国王是指偷窃国王,拿了国王的某些东西,"现在我们不会给他"而上路的未作恶和已作恶的盗贼,这是所说的意思。这个方法在"想要逃避关税"这里也是一样。
以时间错误标志是指以时间的错误标志,意思是以日子的错误标志。但是以道路错误标志或森林错误标志而去是犯罪。
盗贼商队学处注释结束。
7. 约定学处注释
女人是指女人。但是一分具足戒女、式叉摩那、沙弥尼,这三种在这里包括在内。但是这三种有时间保护。应该知道这是她们和女人的区别。
约定学处注释结束。
8. 阿利吒学处注释
以那个那个成就障碍的方式在有情相续的中间来,所以叫做障碍,即现法等的不利。因为不能超越而束缚在那个障碍中,或者值得障碍的果报,或者有障碍的习性,所以叫做障碍。因此说"因为对天界和解脱造成障碍,所以叫做障碍"。它们以业、烦恼、异熟、诽谤、违犯制定的方式有五种,这里五无间业叫做业障,同样污损比丘尼的业。但是那只造成解脱的障碍,不是天界的。决定邪见法叫做烦恼障。黄门、畜生、两性人的结生法叫做异熟障。诽谤圣者叫做诽谤障。但是那些只是在未向圣者忏悔之前,不是之后。故意犯的罪叫做违犯制定障。那些也只是在承认比丘身份或未出罪或未忏悔之前,不是之后。
这里这个

1.234; pāci. aṭṭha. 417) ariṭṭho bhikkhu bahussuto dhammakathiko sesantarāyike jānāti, vinaye pana akovidattā paṇṇattivītikkamantarāyike na jānāti, tasmā rahogato evaṃ cintesi ‘‘ime āgārikā pañca kāmaguṇe paribhuñjantā sotāpannāpi sakadāgāminopi anāgāminopi honti, bhikkhūpi manāpikāni cakkhuviññeyyāni rūpāni passanti…pe… kāyaviññeyye phoṭṭhabbe phusanti, mudukāni attharaṇapāvuraṇādīni paribhuñjanti, etaṃ sabbaṃ vaṭṭati. Kasmā? Itthirūpā…pe… itthiphoṭṭhabbā eva na vaṭṭanti, etepi vaṭṭantī’’ti evaṃ rasena rasaṃ saṃsanditvā sacchandarāgaparibhogañca nicchandarāgaparibhogañca ekaṃ katvā thūlavākehi saddhiṃ atisukhumasuttaṃ ghaṭento viya, sāsapena saddhiṃ sineruṃ upasaṃharanto viya ca pāpakaṃ diṭṭhigataṃ uppādetvā ‘‘kiṃ bhagavatā mahāsamuddaṃ bandhantena viya mahatā ussāhena paṭhamapārājikaṃ paññattaṃ, natthi ettha doso’’ti sabbaññutaññāṇena saddhiṃ paṭivirujjhanto bhabbapuggalānaṃ āsaṃ chindanto jinassa āṇācakke pahāramadāsi. Tenāha ‘‘tesū’’tiādi.

Tattha tesūti yathāvuttesu antarāyesu. Aṭṭhikaṅkalūpamā kāmāti ettha aṭṭhikaṅkalaṃ (sārattha. ṭī. pācittiya 3.417) nāma uraṭṭhi vā piṭṭhikaṇṭakaṃ vā sīsaṭṭhi vā. Tañhi nimmaṃsattā ‘‘kaṅkala’’nti vuccati. Vigatamaṃsāya hi aṭṭhisaṅkhalikāya ekaṭṭhimhi vā kaṅkalasaddo niruḷho , taṃsadisā kāmā appassādaṭṭhenāti attho. Ādisaddena ‘‘maṃsapesūpamā kāmā, tiṇukkūpamā kāmā, aṅgārakāsūpamā kāmā, supinakūpamā kāmā, yācitakūpamā kāmā, rukkhaphalūpamā kāmā, asisūnūpamā kāmā, sattisūlūpamā kāmā, sappasirūpamā kāmā’’ti (ma. ni. 1.234, 236; 2.43-48; pāci. 417; cūḷava. 65) etesaṃ gahaṇaṃ.

Tattha maṃsapesūpamā kāmā (pāci. aṭṭha. 417) bahusādhāraṇaṭṭhena. Tiṇukkūpamā kāmā anudahanaṭṭhena. Aṅgārakāsūpamā kāmā mahābhitāpanaṭṭhena. Supinakūpamā kāmā ittarapaccupaṭṭhānaṭṭhena. Yācitakūpamā kāmā tāvakālikaṭṭhena. Rukkhaphalūpamā kāmā sabbaṅgapaccaṅgapalibhañjanaṭṭhena. Asisūnūpamā adhikuṭṭanaṭṭhena. Sattisūlūpamā vinivijjhanaṭṭhena. Sappasirūpamā sāsaṅkasappaṭibhayaṭṭhena.

Tathevāti ‘‘mā āyasmā’’tiādīhi. Itaresanti so saṅghamajjhaṃ ākaḍḍhitvā yehi ‘‘mā āyasmā’’tiādinā vutto, tattha tehi aññesaṃ sutānaṃ bhikkhūnaṃ. Ñatticatutthena kammenāti ‘‘suṇātu me, bhante, saṅgho, itthannāmassa bhikkhuno evarūpaṃ pāpakaṃ diṭṭhigataṃ uppanna’’ntiādinā (pāci. 420) padabhājaniyaṃ vuttena ñatticatutthena kammena.

Ariṭṭhasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.



以下是巴利文的完整直译:
阿利吒比丘是多闻的说法者,知道其他障碍,但因为不精通律而不知道违犯制定的障碍,所以独处时这样想:"这些在家人享受五种欲乐也可以成为预流果、一来果、不来果,比丘也看见悦意的眼所识色...乃至...触摸身所识触,使用柔软的铺具和覆具等,这一切都允许。为什么?只有女人的色...乃至...女人的触不允许,这些也是允许的",这样把有贪欲的受用和无贪欲的受用比较而等同,就像把极细的线和粗线连在一起,或者把芥子和须弥山相比那样,生起恶见后说"为什么世尊要像束缚大海一样以大精进制定第一波罗夷,这里没有过失",与一切知智相违背,切断了有能者的希望,打击了胜者的命令之轮。因此说"在那些"等。
其中在那些是指在上述的障碍中。欲如骨锁是指这里骨锁是指胸骨或脊椎骨或头骨。因为无肉而称为"锁"。因为"锁"这个词确立于无肉的骨架或单一骨头,欲望与之相似是因为少味的意思。等字包括"欲如肉块、欲如草炬、欲如火坑、欲如梦境、欲如借物、欲如树果、欲如刀砧、欲如剑刺、欲如蛇头"。
其中欲如肉块是因为多人共享的性质。欲如草炬是因为燃烧的性质。欲如火坑是因为大热恼的性质。欲如梦境是因为暂时显现的性质。欲如借物是因为临时的性质。欲如树果是因为折断一切肢体的性质。欲如刀砧是因为砍切的性质。欲如剑刺是因为贯穿的性质。欲如蛇头是因为恐怖可畏的性质。
同样是指以"尊者不要"等。其他的是指他被拖到僧团中,被人以"尊者不要"等说,在那里听到的其他比丘。以白四羯磨是指以词义解释中所说的"大德,请僧团听我说,某某比丘生起这样的恶见"等白四羯磨。
阿利吒学处注释结束。

9. Ukkhittasambhogasikkhāpadavaṇṇanā

Akatānudhammenāti ukkhipitvā anosāritena. Tenāha ‘‘anudhammo vuccatī’’tiādi. Ettha anudhammoti osāraṇā vuccatīti sambandho. Ukkhepanīyakammassānurūpo, pacchā kattabbo vā dhammoti anudhammo. Anulomavattaṃ disvāti ‘‘na upasampādetabbaṃ, na nissayo dātabbo’’tiādikaṃ (cūḷava. 70) aṭṭhārasavidhaṃ vattaṃ disvā, etesu aṭṭhārasasu anulomavattesu vattantaṃ disvāti adhippāyo. Āmisasambhogaṃ vā dhammasambhogaṃ vāti ettha yaṃ kiñci āmisassa dānaṃ, paṭiggahaṇañca āmisasambhogo. Dhammassa uddisanaṃ, uddisāpanañca dhammasambhogo. Saṃvaseyyāti ‘‘uposathaṃ vā pavāraṇaṃ vā saṅghakammaṃ vā’’ti (pāci. 425) evaṃ padabhājaniyaṃ vuttaṃ tividhaṃ saṃvāsaṃ kareyya. Yasmā panettha uposathapavāraṇāpi saṅghehiyeva kātabbattā saṅghakammāniyeva honti, tasmā ‘‘uposathādikaṃ saṅghakammaṃ kareyyā’’ti vuttaṃ. Payoge payogeti dāne dāne, gahaṇe gahaṇe cāti attho.

Paṇṇattiṃ ajānantena arahatāpi kiriyābyākatacittena āpajjitabbattā ‘‘ticitta’’nti vuttaṃ.

Ukkhittasambhogasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

10. Kaṇṭakasikkhāpadavaṇṇanā

Pireti (sārattha. ṭī. pācittiya 3.428) nipātapadaṃ sambodhane vattamānaṃ parasaddena samānatthaṃ vadantīti āha ‘‘para amāmakā’’ti, amhākaṃ anajjhattikabhūtāti attho. Pireti vā ‘‘parato’’ti iminā samānatthaṃ nipātapadaṃ, tasmā cara pireti parato gaccha, mā idha tiṭṭhāti evamettha attho daṭṭhabbo.

Kaṇṭakasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

Sappāṇakavaggo sattamo.

8. Sahadhammikavaggo

1. Sahadhammikasikkhāpadavaṇṇanā

Sahadhammikaṃ vuccamānoti sahadhammikena vuccamāno. Karaṇatthe cetaṃ upayogavacanaṃ. ‘‘Pañcahi sahadhammikehi sikkhitabbattā, tesaṃ vā santakattā ‘sahadhammika’nti laddhanāmena buddhapaññattena sikkhāpadena vuccamānoti attho’’ti (kaṅkhā. aṭṭha. dubbacasikkhāpadavaṇṇanā; pārā. aṭṭha. 2.425-426) dubbacasikkhāpade vuttattā ‘‘sahadhammikaṃ vuccamānoti imassattho dubbacasikkhāpade vutto’’ti vuttaṃ. Anādariyabhayāti anādarakaraṇe bhayā, tattha pācittiyabhayāti attho. Lesena evaṃ vadantassāti ujukaṃ ‘‘na sikkhissāmī’’ti avatvā ‘‘yāva na aññaṃ bhikkhu’’ntiādinā lesena vadantassa.

Sahadhammikasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.



以下是巴利文的完整直译:
9. 中止共住学处注释
未依法是指被中止且未被恢复。因此说"依法被称说"等。这里依法是指恢复被称说,这是连接。依应该被中止的羯磨的合适,或者之后应该做的法,叫做依法。看见顺应行为是指看见"不应授具足戒,不应给与依止"等十八种行为,意思是看见这十八种顺应行为。物质共住或法共住是指任何物质的给予和接受是物质共住。法的宣说和使人宣说是法共住。应该共住是指在词义解释中所说的"或布萨,或自恣,或僧伽羯磨"等三种共住。因为布萨自恣也必须由僧团做,所以僧伽羯磨是羯磨,因此说"应该做布萨等僧伽羯磨"。行为中的行为是指给予中的给予,接受中的接受。
因为即使阿罗汉也以无记心可以犯,所以说"三心"。
中止共住学处注释结束。
10. 刺学处注释
"彼"是在呼格中作为语气词,与"他"意思相同,所以说"他非我们的"。意思是非我们所属。或者"彼"与"从他"意思相同,语气词,所以应该理解为"从他去,不要在这里停留"。
刺学处注释结束。
有生物品第七。
同法品
1. 同法学处注释
被同法说是指被同法者说。这是在表示原因的地方使用动词。因为在"不善学处注释"中说"因为应该以五个同法者学习,或因为属于他们而得名'同法',被佛陀制定的学处所说",所以说"同法被说"的意思在不善学处中已经说过。因为畏惧不敬是指因为不敬的恐惧,这里是波逸提的恐惧。以微词说是指不直接说"我不学"而以"直到某比丘不"等微词说。
同法学处注释结束。

2. Vilekhanasikkhāpadavaṇṇanā

Khuddakehica anukhuddakehi cāti saṅghādisesādīhi khuddakehi ceva thullaccayādīhi anukhuddakehi ca. Ṭhapetvā hi cattāri pārājikāni avasesāni sabbāni sikkhāpadāni pariyāyena khuddakāni ceva honti anukhuddakāni ca. Vuttañhetaṃ pañcasatikakkhandhake (cūḷava. 441) –

‘‘Katamāni pana, bhante, khuddānukhuddakāni sikkhāpadānīti? Ekacce therā evamāhaṃsu – ‘cattāri pārājikāni ṭhapetvā avasesāni khuddānukhuddakāni sikkhāpadānī’ti. Ekacce therā evamāhaṃsu – ‘cattāri pārājikāni ṭhapetvā terasa saṅghādisese ṭhapetvā avasesāni khuddānukhuddakāni sikkhāpadānī’ti. Ekacce therā evamāhaṃsu – ‘cattāri pārājikāni ṭhapetvā terasa saṅghādisese ṭhapetvā dve aniyate ṭhapetvā avasesāni khuddānukhuddakāni sikkhāpadānī’ti. Ekacce therā evamāhaṃsu – ‘‘cattāri pārājikāni ṭhapetvā terasa saṅghādisese ṭhapetvā dve aniyate ṭhapetvā tiṃsa nissaggiye pācittiye ṭhapetvā avasesāni khuddānukhuddakāni sikkhāpadānī’ti. Ekacce therā evamāhaṃsu – ‘cattāri pārājikāni ṭhapetvā terasa saṅghādisese ṭhapetvā dve aniyate ṭhapetvā tiṃsa nissaggiye pācittiye ṭhapetvā dvenavutipācittiye ṭhapetvā avasesāni khuddānukhuddakāni sikkhāpadānī’ti. Ekacce therā evamāhaṃsu ‘cattāri pārājikāni ṭhapetvā terasa saṅghādisese ṭhapetvā dve aniyate ṭhapetvā tiṃsa nissaggiye pācittiye ṭhapetvā dvenavutipācittiye ṭhapetvā cattāro pāṭidesanīye ṭhapetvā avasesāni khuddānukhuddakāni sikkhāpadānī’’’ti.

Yaṃ pana nāgasenattherena milindaraññā puṭṭhena vuttaṃ ‘‘dukkaṭaṃ, mahārāja, khuddakaṃ sikkhāpadaṃ, dubbhāsitaṃ anukhuddaka’’nti (mi. pa. 4.2.1), tattha antimakoṭṭhāsameva gahetvā vuttaṃ. Taṃ vādapathopacchedanatthanti daṭṭhabbaṃ.

Saṃvattanamariyādaparicchedavacananti saṃvattanassa mariyādā avadhi saṃvattanamariyādā, tāya niyamavasena yo paricchedo, tassa vacanaṃ saṃvattanamariyādaparicchedavacanaṃ. Idāni taṃ mariyādaṃ vivaritvā dassetuṃ ‘‘idaṃ vuttaṃ hotī’’tiādi vuttaṃ. Tattha uddisantīti ācariyā attano ruciyā uddisanti. Uddisāpentīti ācariyaṃ yācitvā antevāsikā uddisāpenti. Sajjhāyantīti dhārenti. Kukkuccavippaṭisāroti kukkuccasaṅkhāto vippaṭisāro. Vihesāvicikicchāmanovilekhāti vihesāvicikicchāsaṅkhātā manovilekhā. Garahaṇeti nindane.

Anupasampannassa vivaṇṇaneti anupasampannassa santike nindato tassa tasmiṃ vimatiṃ uppādetuṃ vinayavivaṇṇane.

Vilekhanasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

3. Mohanasikkhāpadavaṇṇanā

Tasmiṃanācāreti tasmiṃ anācāre āciṇṇe. Mokkho natthīti tassā āpattiyā mokkho natthi. Tassa teti tassa tava. Alābhāti ye aññesaṃ pātimokkhe uddissamāne sādhukaṃ aṭṭhiṃ katvā manasikaraṇassa ānisaṃsasaññitā diṭṭhadhammikasamparāyikā ca lābhā icchitabbā, te sabbe tuyhaṃ alābhā eva honti. Dulladdhanti puññavisesena laddhampi manussattaṃ dulladdhaṃ. Sādhukanti suṭṭhu. Aṭṭhiṃ katvāti atthikabhāvaṃ katvā, atthiko hutvāti vuttaṃ hoti. Ñattidutiyena kammenāti ‘‘suṇātu me, bhante, saṅgho’’tiādinā (pāci. 446) padabhājaniyaṃ vuttena mohāropanakena ñattidutiyena kammena.

Adhammakammeti ettha mohāropanakammaṃ adhippetaṃ.

Mohanasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.



以下是巴利文的完整直译:
2. 磨损学处注释
小的和非小的是指从僧残等小的,以及从重罪等非小的。除了四波罗夷外,其余所有学处都可以按照方式被称为小的和非小的。这在五百犊品中已经说过:
"尊者,什么是小的和非小的学处?有些长老这样说:'除了四波罗夷,其余的是小的和非小的学处'。有些长老这样说:'除了四波罗夷和十三僧残,其余的是小的和非小的学处'。有些长老这样说:'除了四波罗夷、十三僧残和两个不定,其余的是小的和非小的学处'。有些长老这样说:'除了四波罗夷、十三僧残、两个不定和三十个舍堕,其余的是小的和非小的学处'。有些长老这样说:'除了四波罗夷、十三僧残、两个不定、三十个舍堕和九十二波逸提,其余的是小的和非小的学处'。有些长老这样说:'除了四波罗夷、十三僧残、两个不定、三十个舍堕、九十二波逸提和四个波罗提提舍尼,其余的是小的和非小的学处'。"
那么那个那先长老被弥兰陀王问时说的"大王,小学处是恶作,非小学处是恶说",那是只取最后部分而说的。应该理解为切断论点。
转变界限区分语是指转变的界限的边际,通过那个界限的限定。现在为了展示那个界限,说"这是已经说过"等。其中诵读是指老师按照自己的喜好诵读。使人诵读是指学生请老师后使人诵读。背诵是指记忆。后悔是指称为后悔的悔恨。伤害怀疑和心磨损是指称为伤害怀疑的心磨损。呵责是指诽谤。
对未受具足戒者诽谤是指在未受具足戒者面前诽谤,为了在他那里引起疑虑而诽谤律。
磨损学处注释结束。
3. 痴乱学处注释
在那个不如法中是指在那个已经习惯的不如法中。没有解脱是指对那个罪没有解脱。那个是你的。没有获得是指那些在诵波提木叉时仔细留意、想要获得现法和后世利益的人,对你来说都是没有获得。难得是指即使以福德特别获得的人身也是难得。善是指很好。做心是指成为有意义的,意思是成为有意。以白二羯磨是指在词义解释中所说的"大德,请僧团听"等以遮止痴乱的白二羯磨。
非法羯磨是指以遮止痴乱的羯磨为意图。
痴乱学处注释结束。

4. Pahārasikkhāpadavaṇṇanā

Pahāraṃ dadeyyāti antamaso uppalapattaṃ upādāya kāyakāyappaṭibaddhanissaggiyānaṃ aññatarena pahāraṃ dadeyya. Evaṃ pana pahāre dinne hattho vā bhijjatu, pādo vā sīsaṃ vā, maratu vā, pācittiyameva. Tenāha ‘‘paharitukāmatāyā’’tiādi.

Anupasampanneti gahaṭṭhe vā pabbajite vā itthiyā vā purise vā antamaso tiracchānagatepi. Sace pana rattacitto itthiṃ paharati, saṅghādiseso. Kenaci viheṭhiyamānassāti manussena vā tiracchānagatena vā viheṭhiyamānassa. Mokkhādhippāyassāti tato attano mokkhaṃ patthayamānassa. Sacepi antarāmagge (pāci. aṭṭha. 453) coraṃ vā paccatthikaṃ vā viheṭhetukāmaṃ disvā ‘‘upāsaka, ettheva tiṭṭha, mā āgamitthā’’ti vatvā vacanaṃ anādiyitvā āgacchantaṃ ‘‘gaccha re’’ti muggarena vā satthakena vā paharitvā yāti, so ce tena pahārena marati, anāpattiyeva. Vāḷamigesupi eseva nayo.

Pahārasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

5. Talasattikasikkhāpadavaṇṇanā

Talasattikanti talameva talasattikaṃ. ‘‘Pothanasamatthaṭṭhena sattika’’nti (vajira. ṭī. pācittiya 456) eke. Uccāreyyāti ukkhipeyya. Napaharitukāmatāya dinnattā dukkaṭanti ettha paharitukāmatāya paharite purimasikkhāpadena pācittiyaṃ. Uccāretukāmatāya kevalaṃ uggiraṇamatte kate iminā pācittiyaṃ. Iminā pana virajjhitvā pahāro dinno, tasmā dukkaṭaṃ. Ettha pana ‘‘tiracchānagatādīnaṃ asucikaraṇādīni disvā kujjhitvāpi uggirantassa mokkhādhippāyoyevā’’ti (sārattha. ṭī. pācittiya 3.471) vadanti.

Talasattikasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

6. Amūlakasikkhāpadavaṇṇanā

Chaṭṭhasikkhāpadaṃ uttānameva.

Amūlakasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

7. Sañciccasikkhāpadavaṇṇanā

Kukkuccaṃ uppādentassāti (vajira. ṭī. pācittiya 468) saṃsayaṃ janentassa. Paro kukkuccaṃ uppādetu vā, mā vā, taṃ appamāṇaṃ. Maññeti takkayāmi. Ādisaddena ‘‘vikāle maññe tayā bhuttaṃ, majjaṃ maññe tayā pītaṃ, mātugāmena saddhiṃ raho maññe tayā nisinna’’ntiādīnaṃ (pāci. 466) gahaṇaṃ. Anupasampanneti sāmaṇere.

Sañciccasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

8. Upassutisikkhāpadavaṇṇanā

Suyyatīti suti, saddo, sutiyā samīpaṃ upassutīti āha ‘‘sutisamīpa’’nti, saddasamīpanti attho. Yattha pana ṭhitena sakkā hoti saddaṃ sotuṃ , tattha tiṭṭhanto saddasamīpe tiṭṭhati nāmāti āha ‘‘yattha ṭhatvā’’tiādi. Atha vā upecca suyyati etthāti upassuti, ṭhānaṃ, yaṃ ṭhānaṃ upagatena sakkā hoti kathentānaṃ saddaṃ sotuṃ, tatthāti evampettha attho daṭṭhabbo. Turitagamanepīti pacchato gacchantassa purato gacchantānaṃ saddasavanatthaṃ sīghagamanepi. Ohīyamānepīti purato gacchantassa pacchato gacchantānaṃ vacanasavanatthaṃ ohīyamānepi.

Vūpasamissāmīti upasamaṃ gamissāmi, kalahaṃ na karissāmi. Attānaṃ parimocessāmīti mama akārakabhāvaṃ kathetvā attānaṃ parimocessāmi. Siyā kiriyanti kadāci sotukāmatāya gamanavasena samuṭṭhānato siyā kiriyaṃ. Siyā akiriyanti kadāci ṭhitaṭṭhānaṃ āgantvā mantayamānānaṃ ajānāpanavasena samuṭṭhānato siyā akiriyaṃ.

Upassutisikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.



以下是巴利文的完整直译:
4. 打击学处注释
应该给予打击是指至少从莲花瓣开始,以身体、身体附属物或可以扔出的东西中的任何一种给予打击。这样给予打击时,无论手断、脚断、头断还是死亡,都只是波逸提。因此说"以打击的欲望"等。
对未受具足戒者是指对在家人或出家人,女人或男人,乃至畜生。但是如果以染着心打击女人,则是僧残。被某人伤害是指被人或畜生伤害。希望解脱是指希望从那里解脱自己。即使在中途看见想要伤害的盗贼或敌人,说"优婆塞,就站在这里,不要来",他不听话而来,说"去吧"用棍棒或刀打击而去,如果他因那个打击而死,也无罪。对野兽也是这个方法。
打击学处注释结束。
5. 举手学处注释
举手就是举手。有些人说"因为能够打击所以叫做手"。应该举起是指应该举起。因为不是以打击的欲望给予所以恶作,这里如果以打击的欲望打击,则以前面的学处成为波逸提。如果以举起的欲望仅仅举起,则以这个成为波逸提。但是以这个错误地给予打击,所以是恶作。这里说"即使看见畜生等的不净行为而生气举起,也只是希望解脱"。
举手学处注释结束。
6. 无根据学处注释
第六学处是明显的。
无根据学处注释结束。
7. 故意学处注释
使人生起后悔是指使人生起怀疑。他人是否生起后悔无关紧要。我想是指我猜想。等字包括"我想你非时食用了,我想你喝酒了,我想你与女人独处"等。对未受具足戒者是指对沙弥。
故意学处注释结束。
8. 窃听学处注释
被听到是听,声音,听的附近是窃听,所以说"听的附近",意思是声音的附近。站在哪里能够听到声音,站在那里就叫做站在声音附近,所以说"站在哪里"等。或者靠近而听到的地方是窃听,地方,靠近哪个地方能够听到说话者的声音,在那里,这样也应该理解这里的意思。即使快速行走是指为了听前面走的人的声音而在后面快速行走。即使落后是指为了听后面走的人的话而在前面落后。
我将平息是指我将平静,我不会争吵。我将解脱自己是指说明我不是作者而解脱自己。有时是作是指有时因为想听而行走而生起所以有时是作。有时是不作是指有时因为站在原地而来谈话的人不知道而生起所以有时是不作。
窃听学处注释结束。

9. Kammappaṭibāhanasikkhāpadavaṇṇanā

Dhammikānanti dhammena vinayena satthusāsanena katattā dhammo etesu atthīti dhammikāni, tesaṃ dhammikānaṃ. Kammānanti catunnaṃ saṅghakammānaṃ. Tenāha ‘‘dhammenā’’tiādi. Tattha dhammenāti bhūtena vatthunā. Vinayenāti codanāya ceva sāraṇāya ca. Satthusāsanenāti ñattisampadāya ceva anussavanāsampadāya ca. Samaggassa saṅghassāti sīmaṭṭhakasaṅghaṃ sodhetvā chandārahānaṃ chandaṃ āharitvā kattabbattā kāyena ceva cittena ca ekībhūtassa saṅghassa. Taṃ taṃ vatthunti avaṇṇabhaṇanādiṃ taṃ taṃ vatthu.

Osārenti saṅghamajjhaṃ etenāti osāraṇaṃ. Nissārenti saṅghamhā etenāti nissāraṇaṃ. Bhaṇḍukammanti muṇḍakaraṇaṃ, kesacchedanāpucchananti attho. Kammameva lakkhaṇaṃ kammalakkhaṇaṃ. Osāraṇādayo viya kammañca hutvā aññañca nāmaṃ na labhati, kammameva hutvā lakkhīyatīti kammalakkhaṇanti attho. ‘‘Osāraṇaṃ nissāraṇa’’nti (pari. aṭṭha. 495-496) cettha padasiliṭṭhatāyetaṃ vuttaṃ. Paṭhamaṃ pana nissāraṇā hoti, pacchā osāraṇāti āha ‘‘tattha kaṇṭakasāmaṇerassā’’tiādi. Kaṇṭakasāmaṇerassa nāsanā viya nissāraṇāti yathā kaṇṭakasāmaṇerassa daṇḍakammanāsanā nissāraṇā, tathā buddhassa vā dhammassa vā saṅghassa vā avaṇṇaṃ bhaṇato, akappiyaṃ ‘‘kappiya’’nti dīpayato, micchādiṭṭhikassa antaggāhikāya diṭṭhiyā samannāgatassa aññassāpi sāmaṇerassa –

‘‘Saṅghaṃ, bhante, pucchāmi ‘ayaṃ itthannāmo sāmaṇero buddhassa vā dhammassa vā saṅghassa vā avaṇṇavādī micchādiṭṭhiko, yaṃ aññe sāmaṇerā labhanti dirattatirattaṃ bhikkhūhi saddhiṃ sahaseyyaṃ, tassa alābhāya nissāraṇā ruccati saṅghassā’ti. Dutiyampi…pe… tatiyampi, bhante, saṅghaṃ pucchāmi ‘ayaṃ itthannāmo sāmaṇero…pe… ruccati saṅghassā’ti, cara pire vinassā’’ti (pari. aṭṭha. 495-496) –

Kattabbanāsanā nissāraṇāti attho. Tādisaṃyeva sammāvattantaṃ disvā pavesanā osāraṇāti tādisaṃyeva aparena samayena ‘‘ahaṃ, bhante, bālatāya aññāṇatāya alakkhikatāya evaṃ akāsiṃ, svāhaṃ saṅghaṃ khamāpemī’’ti khamāpentaṃ disvā yāvatatiyaṃ yācāpetvā –

‘‘Saṅghaṃ, bhante, pucchāmi ‘ayaṃ itthannāmo sāmaṇero buddhassa vā dhammassa vā saṅghassa vā avaṇṇavādī micchādiṭṭhiko, yaṃ aññe sāmaṇerā labhanti bhikkhūhi saddhiṃ dirattatirattaṃ sahaseyyaṃ, tassa alābhāya nissārito, svāyaṃ idāni sorato nivātavutti lajjidhammaṃ okkanto hirottappe patiṭṭhito katadaṇḍakammo accayaṃ deseti, imassa sāmaṇerassa yathā pure kāyasambhogasāmaggidānaṃ ruccati saṅghassā’ti. Dutiyampi…pe… tatiyampi, bhante, saṅghaṃ pucchāmi…pe… ruccati saṅghassā’’ti (pari. aṭṭha. 495-496) –

Pavesanā osāraṇāti attho.

Kesacchedanāpucchananti sīmāpariyāpanne bhikkhū sannipātāpetvā pabbajjāpekkhaṃ tattha netvā ‘‘saṅghaṃ, bhante, imassa dārakassa bhaṇḍukammaṃ āpucchāmī’’ti tikkhattuṃ vā dvikkhattuṃ vā sakiṃ vā vacanaṃ. Idha ca ‘‘imassa dārakassa bhaṇḍukammaṃ āpucchāmā’’tipi ‘‘imassa samaṇakaraṇaṃ āpucchāmā’’tipi ‘‘imassa pabbājanaṃ āpucchāmā’’tipi ‘‘ayaṃ samaṇo hotukāmo’’tipi ‘‘ayaṃ pabbajitukāmo’’tipi vattuṃ vaṭṭatiyeva.


以下是巴利文的完整直译:
9. 阻碍羯磨学处注释
如法的是指因为以法、律、师教而做,所以有法,那些如法的。羯磨是指四种僧团羯磨。因此说"以法"等。其中以法是指以真实的事。以律是指以指责和提醒。以师教是指以白的圆满和宣布的圆满。和合的僧团是指因为应该清净界内的僧团、带来应该与欲者的欲而做,所以身和心成为一体的僧团。那个那个事是指说恶名等那个那个事。
以这个使入僧团中间是入。以这个从僧团驱出是出。剃发是指剃头,意思是询问剪发。羯磨就是相,羯磨相。不像入等那样成为羯磨而得到其他名字,只是成为羯磨而被标记,所以叫做羯磨相。这里说"入出"是为了句子的流畅。但是首先是出,然后是入,所以说"其中对刺沙弥"等。像对刺沙弥的驱逐那样出是指像对刺沙弥的惩罚驱逐那样出,同样对说佛、法、僧的恶名,说非法为"法",持有邪见的极端见解的其他沙弥 -
"大德,我问僧团'这个某某沙弥说佛、法、僧的恶名,持邪见,其他沙弥获得的与比丘同宿两三夜,僧团是否同意为了他的不得而出?'第二次...第三次,大德,我问僧团'这个某某沙弥...僧团是否同意?'你去吧,消失吧。"
意思是应该做的驱逐是出。看见那样的人正行时的入是入是指看见那样的人后来"大德,我因为愚痴、无知、不幸而这样做,现在我向僧团忏悔"而忏悔,使他请求三次 -
"大德,我问僧团'这个某某沙弥说佛、法、僧的恶名,持邪见,其他沙弥获得的与比丘同宿两三夜,为了他的不得而被出,现在他温和、谦逊、进入惭愧法、住于惭愧、已受惩罚,忏悔过失,僧团是否同意给予这个沙弥像以前一样的身体受用和合?'第二次...第三次,大德,我问僧团...僧团是否同意?"
意思是入是入。
询问剪发是指使界内的比丘集合,带想要出家的人到那里,说"大德,我询问僧团这个男孩的剃发"三次或两次或一次。这里说"我们询问这个男孩的剃发"或"我们询问这个人的沙门化"或"我们询问这个人的出家"或"这个人想成为沙门"或"这个人想出家"都是可以的。


Mukharassāti mukhena kharassa. Yaṃ avandiyakammaṃ anuññātanti sambandho. Ūruṃ vivaritvā dassanādivatthūsūti –

‘‘Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū bhikkhuniyo kaddamodakena osiñcanti ‘appeva nāma amhesu sārajjeyyu’nti, kāyaṃ vivaritvā bhikkhunīnaṃ dassenti, ūruṃ vivaritvā bhikkhunīnaṃ dassenti, aṅgajātaṃ vivaritvā bhikkhunīnaṃ dassenti, bhikkhuniyo obhāsenti, bhikkhunīhi saddhiṃ sampayojenti ‘appeva nāma amhesu sārajjeyyu’’’nti (cūḷava. 411) –

Imesu vatthūsu.

Acchinnacīvarakādīnanti acchinnacīvarajiṇṇacīvaranaṭṭhacīvaragilānabahussutasaṅghabhāranittharakādīnaṃ. Cīvarādīnīti cīvarabhesajjasenāsanādīni. Paribhuñjitabbānīti paribhuñjitabbāni mūlatacapattaaṅkurapupphaphalādīni. Apanetabbānipi vatthūnīti āvāsakaraṇādiatthaṃ haritabbānipi chāyūpagaphalūpagarukkhādīni. Tathārūpaṃ vā dhammikaṃ katikaṃ karontehīti cīvarapiṇḍapātatthāya dinnato āvāsajagganādikaṃ tādisaṃ vā aññampi dhammikaṃ katikaṃ karontehi.

Neva suttaṃ āgacchatīti na mātikā āgacchati. No suttavibhaṅgoti vinayopi na paguṇo. Byañjanacchāyāya atthaṃ paṭibāhatīti (cūḷava. aṭṭha. 233) byañjanamattameva gahetvā atthaṃ paṭisedheti. Jātarūparajatakhettavatthuppaṭiggahaṇādīsu vinayadharehi bhikkhūhi āpattiyā kāriyamāne disvā ‘‘kiṃ ime āpattiyā kāretha, nanu ‘jātarūparajatappaṭiggahaṇā paṭivirato hotī’ti (dī. ni. 

以下是巴利文的完整直译:
粗语是指以口粗暴。允许不应礼拜的行为是连接词。露出大腿等事中是指 -
"那时六群比丘以泥水洒比丘尼说'也许她们会对我们产生欲望',露出身体给比丘尼看,露出大腿给比丘尼看,露出生殖器给比丘尼看,对比丘尼说挑逗的话,与比丘尼交合说'也许她们会对我们产生欲望'" -
在这些事中。
被夺衣等是指被夺衣、破旧衣、失衣、生病、多闻、担负僧团事务等。衣等是指衣、药、住处等。可以享用的是指可以享用的根、皮、叶、芽、花、果等。应该移除的事物是指为了建造住处等而应该移除的树荫、果树等。或者做那样如法的约定是指为了衣食而给予,或者照看住处等那样,或者做其他如法的约定。
经不来是指母颂不来。不是经分别是指律也不熟练。以文字的影子阻碍意义是指仅仅抓住文字而阻碍意义。看见持律比丘在接受金银、田地等事上判罪时说"你们为什么判罪,难道'他远离接受金银'

1.10, 194) evaṃ sutte paṭiviratimattameva vuttaṃ, natthi ettha āpattī’’ti vadati. Aparo dhammakathiko suttassa āgatattā olambetvā nivāsentānaṃ āpattiyā āropiyamānāya ‘‘kiṃ imesaṃ āpattiṃ āropetha, nanu ‘parimaṇḍalaṃ nivāsessāmīti sikkhā karaṇīyā’ti (pāci. 576) evaṃ sikkhākaraṇamattameva vuttaṃ, natthi ettha āpattī’’ti vadati. Ubbāhika vinicchayeti samathakkhandhake vuttaubbāhikavinicchaye ‘‘sīlavā hotī’’tiādikāya hi dasaṅgasampattiyā samannāgate dve tayo bhikkhū uccinitvā vinicchayo ubbāhikavinicchayoti daṭṭhabbo.

Pavāraṇappaccukkaḍḍhanāti pavāraṇāya ukkassanā, uddhaṃ kaḍḍhanāti attho. Tiṇavatthārakasamathe sabbasaṅgāhikañatti cāti ‘‘suṇātu me, bhante, saṅgho, amhākaṃ bhaṇḍanajātānaṃ…pe… ṭhapetvā gihippaṭisaṃyutta’’nti (cūḷava. 212-213) evaṃ tiṇavatthārakasamathe katā sabbapaṭhamā sabbasaṅgāhikañatti ca.

Alābhāya parisakkanādikehīti catunnaṃ paccayānaṃ alābhatthāya payogakaraṇādikehi. Ādisaddena ‘‘anatthāya parisakkanaṃ, anāvāsāya parisakkanaṃ, akkosanaparibhāsanaṃ, bhikkhū bhikkhūhi bhedanaṃ, buddhassa avaṇṇabhaṇanaṃ, dhammassa avaṇṇabhaṇanaṃ, saṅghassa avaṇṇabhaṇana’’nti (cūḷava. 265) avasesaṃ sattaṅgaṃ saṅgaṇhāti. Aṭṭhahaṅgehi samannāgatassāti aṭṭhahi ceva aṅgehi ekekenapi aṅgena ca samannāgatassa. Asambhogakaraṇatthanti tena dinnassa deyyadhammassa appaṭiggahaṇatthaṃ. Pattanikkujjanavasenāti kammavācāya pattanikkujjanavasena, na adhomukhaṭṭhapanavasena. Pattukkujjanavasenāti etthāpi eseva nayo. Tassevāti yo pattanikkujjanavasena katanissāraṇo, tasseva upāsakassa. Sammāvattantassāti yena samannāgatassa pattukkujjanaṃ, tena samannāgatassa. Sāti yathāvuttā nissāraṇā, osāraṇā ca.

Sūciyādiappamattakaṃ taṃtadatthikānaṃ vissajjeti detīti appamattakavissajjako. Sāṭiyaggāhāpakoti vassikasāṭiyaggāhāpako. Kammaṃ karonte ārāmike pesanatthāya dātabbā sammuti ārāmikapesakasammuti. Esa nayo sāmaṇerapesakasammutīti etthāpi.

Tajjanīyakammādīnaṃ sattannanti tajjanīyaṃ, niyasaṃ, pabbājanīyaṃ, paṭisāraṇīyaṃ, tividhañca ukkhepanīyanti tajjanīyādīnaṃ sattannaṃ. Aṭṭhayāvatatiyakāti bhikkhūnaṃ vasena cattāro, bhikkhunīnaṃ vasena cattāroti aṭṭha saṅghādisesā.

Ñattikammādivasenāti ñattikammañattidutiyakammañatticatutthakammavasena. ‘‘Kariyamānaṃ daḷhataraṃ hoti, tasmā kātabba’’nti ekacce vadanti. Evaṃ pana sati kammasaṅkaro hoti, tasmā na kātabbanti paṭikkhittameva. Sace pana akkharaparihīnaṃ vā padaparihīnaṃ vā duruttapadaṃ vā hoti, tassa sodhanatthaṃ punappunaṃ vattuṃ vaṭṭati. Idaṃ akuppakammassa daḷhīkammaṃ hoti, kuppakamme kammaṃ hutvā tiṭṭhati. Sakalakkhaṇenevāti ñattiñca catasso ca kammavācāyo sāvetvāva. Na sesakammavasenāti apalokanakammādinā avasesakammavasena na kātabbaṃ.

Kammappaṭibāhanasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.



以下是巴利文的完整直译:
如此在经中只说远离,这里没有罪"而说。另一个说法者在经来时,对那些下垂穿衣者判罪时说"你们为什么判他们的罪,难道'我们将整齐穿衣'这样只说学处应当做,这里没有罪"而说。在决断裁决中是指在止诤品中所说的决断裁决,应该理解为选择具足"有戒"等十支功德的两三位比丘的裁决是决断裁决。
自恣推迟是指自恣的推迟,意思是向上拉。草覆盖止诤中的总括白是指在草覆盖止诤中做的第一个总括白:"大德,请僧团听,我们争吵生起...除了与在家人有关"。
为了不得等是指为了不得四资具而做努力等。等字包括"为了不利而努力,为了不住而努力,辱骂诽谤,比丘使比丘分裂,说佛的恶名,说法的恶名,说僧的恶名"等其余七支。具足八支是指具足八支或任一支。为了不共住是指为了不接受他给予的应施物。以覆钵是指以羯磨语覆钵,不是以倒置放置。以仰钵是指这里也是这个方法。那个是指那个以覆钵而被驱出的优婆塞。正行是指具足那个应该仰钵的。那个是指如上所说的驱出和入。
分发小物是指分发针等小物给那些需要的人。使接受雨衣是指使接受雨季衣。派遣园工认可是指应该给予派遣做工作的园工认可。沙弥派遣认可也是这个方法。
七种呵责羯磨等是指呵责、依止、驱出、下意、三种举罪的七种呵责等。八次第三是指比丘方面四个,比丘尼方面四个,共八个僧残。
以白羯磨等是指以白羯磨、白二羯磨、白四羯磨。有些人说"做了更坚固,所以应该做"。但是这样会混淆羯磨,所以不应该做是被禁止的。但是如果缺少字或缺少句或说错句,为了清净那个可以反复说。这是不动羯磨的加强,在可动羯磨中成为羯磨而住。只以完整相是指只以宣说白和四个羯磨语。不以其他羯磨是指不应以告白羯磨等其余羯磨方式做。
阻碍羯磨学处注释结束。

10. Chandaṃadatvāgamanasikkhāpadavaṇṇanā

Ārocitaṃ vatthu avinicchitanti ārocitavatthu āpattikabhāvena na vinicchitaṃ. Ettha ca codakena ca cuditakena ca attano kathā kathitā, anuvijjako sammato, ettāvatā vatthumeva ārocitaṃ hotīti daṭṭhabbaṃ. Chandaṃ adatvā uṭṭhāyāsanā pakkameyyāti ‘‘kathaṃ idaṃ kammaṃ kuppaṃ assa, vaggaṃ assa, na kareyyā’’ti (pāci. 481) iminā adhippāyena chandaṃ adatvā nisinnāsanato uṭṭhāya gaccheyya. Tenāha ‘‘yo bhikkhū’’tiādi. Kiriyākiriyanti ettha gamanaṃ kiriyaṃ, chandassa adānaṃ akiriyaṃ.

Chandaṃadatvāgamanasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.



以下是巴利文的完整直译:
10. 不给欲而去学处注释
已告知的事未裁决是指已告知的事未被裁决为有罪。这里应该理解为指责者和被指责者已经说了自己的话,调查者已被选定,到此为止只是事已被告知。不给欲从座起而离去是指以"这个羯磨如何成为可破坏的、不和合的、不应该做的"这个意图而不给欲,从所坐的座位起来而去。因此说"哪个比丘"等。作与不作是指这里去是作,不给欲是不作。
不给欲而去学处注释结束。

11. Dubbalasikkhāpadavaṇṇanā

Yathāsanthutanti yathāmittaṃ. Tenāha ‘‘yo yo’’ti ādi. Tattha mittasandiṭṭhasambhattavasenāti mittasandiṭṭhasambhattānaṃ vasena. Tattha mittā mittāva. Sandiṭṭhā tattha tattha saṅgamma diṭṭhamattā nātidaḷhamittā. Sambhattā suṭṭhu bhattā sinehavanto daḷhamittāti daṭṭhabbā.

Pañca garubhaṇḍānīti rāsivasena pañca garubhaṇḍāni, sarūpavasena panetāni bahūni honti. Tenāha ‘‘rāsivasena pañca garubhaṇḍāni vuttānī’’ti. Ārāmo (cūḷava. aṭṭha. 321; vi. saṅga. aṭṭha. 227) nāma pupphārāmo vā phalārāmo vā. Ārāmavatthu nāma tesaṃyeva ārāmānaṃ atthāya paricchinditvā ṭhapitokāso, tesu vā ārāmesu vinaṭṭhesu tesaṃ porāṇakabhūmibhāgo . Vihāro nāma yaṃ kiñci pāsādādisenāsanaṃ. Vihāravatthu nāma tassa patiṭṭhānokāso. Mañco nāma masārako bundikābaddho, kuḷīrapādako, āhaccapādakoti imesaṃ pubbe vuttānaṃ catunnaṃ mañcānaṃ aññataro. Pīṭhaṃ nāma masārakādīnaṃyeva catunnaṃ pīṭhānaṃ aññataraṃ. Bhisi nāma uṇṇabhisiādīnaṃ pañcannaṃ bhisīnaṃ aññatarā. Bibbohanaṃ nāma rukkhatūlalatātūlapoṭakitūlānaṃ aññatarena puṇṇaṃ. Lohakumbhī nāma kāḷalohena vā tambalohena vā yena kenaci lohena katā kumbhī. Lohabhāṇakādīsupi eseva nayo. Ettha pana bhāṇakanti arañjaro vuccati. Vārakoti ghaṭo. Kaṭāhaṃ kaṭāhameva. Vāsiādīsu, valliādīsu ca duviññeyyaṃ nāma natthi. Evaṃ –

Dvisaṅgahāni dve honti, tatiyaṃ catusaṅgahaṃ;

Catutthaṃ navakoṭṭhāsaṃ, pañcamaṃ aṭṭhabhedanaṃ.

Iti pañcahi rāsīhi, pañcanimmalalocano;

Pañcavīsavidhaṃ nātho, garubhaṇḍaṃ pakāsayi. (cūḷava. aṭṭha. 321; vi. saṅga. aṭṭha. 227);

Vissajjetuṃ vā vibhajituṃ vā na vaṭṭatīti mūlacchejjavasena vissajjetuṃ vā vibhajituṃ vā na vaṭṭanti. Parivattanavasena pana vissajjantassa, vibhajantassa ca anāpatti. Tenāha ‘‘thāvarenā’’tiādi. Tattha thāvarena thāvaranti ārāmaārāmavatthuvihāravihāravatthunā ārāmaṃ ārāmavatthuṃ vihāraṃ vihāravatthuṃ. Itarenāti athāvarena, pacchimarāsittayenāti vuttaṃ hoti. Akappiyenāti suvaṇṇamayamañcādinā ceva akappiyabhisibibbohanehi ca. Mahagghakappiyenāti dantamayamañcādinā ceva pāvārādinā ca. Itaranti athāvaraṃ. Kappiyaparivattanena parivattetunti yathā akappiyaṃ na hoti, evaṃ parivattetuṃ.


以下是巴利文的完整直译:
11. 轻视学处注释
如相识是指如朋友。因此说"哪个哪个"等。其中以朋友、熟人、亲密者为方式是指以朋友、熟人、亲密者的方式。其中朋友就是朋友。熟人是在这里那里相遇而见到的,不是非常亲密的朋友。亲密者应该理解为非常亲密、有爱的牢固朋友。
五种重物是指按堆积方式的五种重物,但按个别方式则有很多。因此说"按堆积方式说五种重物"。园是指花园或果园。园地是指为了那些园而划定设置的地方,或者那些园毁坏时的旧地基。精舍是指任何殿堂等住处。精舍地是指它的建立处。床是指之前所说的四种床中的任一种:有脚床、捆绑床、曲脚床、可拆卸脚床。椅是指四种有脚椅等中的任一种。褥是指五种褥中的任一种:羊毛褥等。枕是指装满树棉、藤棉、鸟棉中任一种的。铜锅是指用黑铜或红铜或任何铜做成的锅。铜器等也是这个方法。这里器是指水罐。瓮是指水瓶。锅就是锅。斧等、藤等没有难以理解的。如此 -
两种是两个集合,第三是四个集合;
第四是九个部分,第五是八种区分。
如此以五种堆积,五清净眼者;
世尊宣说二十五种重物。
不可以舍弃或分配是指不可以以根本断绝的方式舍弃或分配。但以交换方式舍弃或分配则无罪。因此说"以不动产"等。其中以不动产换不动产是指以园、园地、精舍、精舍地换园、园地、精舍、精舍地。其他是指非不动产,意思是后三堆。非法物是指金床等以及非法褥枕。贵重法物是指象牙床等以及毛毯等。其他是指非不动产。以法物交换是指以不成为非法物的方式交换。


Tatrāyaṃ parivattananayo (cūḷava. aṭṭha. 321; vi. saṅga. aṭṭha. 228) – saṅghassa nāḷikerārāmo dūre hoti, kappiyakārakāva bahutaraṃ khādanti, yampi na khādanti, tato sakaṭavetanaṃ datvā appameva āharanti. Aññesaṃ pana tassārāmassa avidūre gāmavāsīnaṃ manussānaṃ vihārassa samīpe ārāmo hoti, te saṅghaṃ upasaṅkamitvā sakena ārāmena taṃ ārāmaṃ yācanti, saṅghena ‘‘ruccati saṅghassā’’ti apaloketvā sampaṭicchitabbo. Sacepi bhikkhūnaṃ rukkhasahassaṃ hoti, manussānaṃ pañcasatāni, ‘‘tumhākaṃ ārāmo khuddako’’ti na vattabbaṃ. Kiñcāpi ayaṃ khuddako, atha kho itarato bahutaraṃ āyaṃ deti. Sacepi samakameva deti , evampi icchiticchitakkhaṇe paribhuñjituṃ sakkāti gahetabbameva. Sace pana manussānaṃ bahutarā rukkhā honti, ‘‘nanu tumhākaṃ bahutarā rukkhā’’ti vattabbaṃ. Sace ‘‘atirekaṃ amhākaṃ puññaṃ hotu, saṅghassa demā’’ti vadanti, jānāpetvā sampaṭicchituṃ vaṭṭati. Bhikkhūnaṃ rukkhā phaladhārino, manussānaṃ rukkhā na tāva phalaṃ gaṇhanti. Kiñcāpi na gaṇhanti, na cirena gaṇhissantīti sampaṭicchitabbameva. Manussānaṃ rukkhā phaladhārino, bhikkhūnaṃ rukkhā na tāva phalaṃ gaṇhanti, ‘‘nanu tumhākaṃ rukkhā phaladhārino’’ti vattabbaṃ. Sace ‘‘gaṇhatha, bhante, amhākaṃ puññaṃ bhavissatī’’ti denti, jānāpetvā sampaṭicchituṃ vaṭṭati. Evaṃ ārāmena ārāmo parivattetabbo, eteneva nayena ārāmavatthupi vihāropi vihāravatthupi ārāmena parivattetabbaṃ. Ārāmavatthunā ca mahantena vā khuddakena vā ārāmaṃ ārāmavatthuṃ vihāraṃ vihāravatthunti.

Kathaṃ vihārena (cūḷava. aṭṭha. 321; vi. saṅga. aṭṭha. 228) vihāro parivattetabbo? Saṅghassa antogāme gehaṃ hoti, manussānaṃ vihāramajjhe pāsādo, ubhopi agghena samakā. Sace manussā tena pāsādena taṃ gehaṃ yācanti, sampaṭicchituṃ vaṭṭati. Bhikkhūnaṃ ce mahagghataraṃ gehaṃ hoti, ‘‘mahagghataraṃ amhākaṃ geha’’nti vutte ‘‘kiñcāpi mahagghataraṃ pabbajitānaṃ asāruppaṃ, na sakkā tattha pabbajitehi vasituṃ, idaṃ pana sāruppaṃ, gaṇhathā’’ti vadanti, evampi sampaṭicchituṃ vaṭṭati. Sace pana manussānaṃ mahagghaṃ hoti ‘‘nanu tumhākaṃ gehaṃ mahaggha’’nti vattabbaṃ. ‘‘Hotu, bhante, amhākaṃ puññaṃ bhavissati, gaṇhathā’’ti vutte pana sampaṭicchituṃ vaṭṭati. Evaṃ vihārena vihāro parivattetabbo. Eteneva nayena vihāravatthupi ārāmopi ārāmavatthupi vihārena parivattetabbaṃ. Vihāravatthunā ca mahagghena vā appagghena vā vihāraṃ vihāravatthuṃ ārāmaṃ ārāmavatthuṃ. Evaṃ tāva thāvarena thāvaraparivattanaṃ veditabbaṃ.


以下是巴利文的完整直译:
这里是交换的方法 - 僧团的椰子园在远处,只有净人食用更多,即使他们不食用,也只能给车费带回很少。但其他人的园离那个园不远,村民的住处靠近精舍,他们来到僧团请求用自己的园换那个园,僧团应该说"僧团同意"而告白接受。即使比丘有一千棵树,人们有五百棵,也不应该说"你们的园小"。虽然这个小,但却比另一个产生更多收益。即使产生同样的收益,也应该接受,因为可以随时随意使用。如果人们有更多的树,应该说"你们不是有更多的树吗?"如果他们说"让我们有更多功德,我们给僧团",告知后可以接受。比丘的树结果,人们的树还没结果。虽然还没结果,但不久就会结果,所以应该接受。人们的树结果,比丘的树还没结果,应该说"你们的树不是结果吗?"如果他们说"请拿,大德,我们会有功德",告知后可以接受。这样应该以园换园,以这个方法也应该以园换园地、精舍、精舍地。以大的或小的园地换园、园地、精舍、精舍地。
如何以精舍换精舍?僧团在村内有房子,人们在精舍中有殿堂,两者价值相等。如果人们用那个殿堂请求那个房子,可以接受。如果比丘的房子更贵重,当说"我们的房子更贵重"时,他们说"虽然更贵重但不适合出家人,出家人不能住在那里,但这个适合,请拿去",这样也可以接受。但如果人们的更贵重,应该说"你们的房子不是更贵重吗?"但当他们说"好的,大德,我们会有功德,请拿去"时,可以接受。这样应该以精舍换精舍。以这个方法也应该以精舍换精舍地、园、园地。以贵重的或便宜的精舍地换精舍、精舍地、园、园地。这样应该理解以不动产换不动产。


Itarena itaraparivattane pana mañcapīṭhaṃ mahantaṃ vā hotu, khuddakaṃ vā (cūḷava. aṭṭha. 321; vi. saṅga. aṭṭha. 228), antamaso caturaṅgulapādakaṃ gāmadārakehi paṃsvāgārakesu kīḷantehi katampi saṅghassa dinnakālato paṭṭhāya garubhaṇḍaṃ hoti. Sacepi rājā vā rājamahāmattādayo vā ekappahāreneva mañcasataṃ vā mañcasahassaṃ vā denti, sabbe kappiyamañcā sampaṭicchitabbā, sampaṭicchitvā vuḍḍhappaṭipāṭiyā ‘‘saṅghikaparibhogena paribhuñjathā’’ti dātabbā, na puggalikaparibhogena dātabbā. Atirekamañce bhaṇḍāgārādīsu paññapetvā pattacīvaraṃ nikkhipitvā paribhuñjitumpi vaṭṭati. Bahisīmāya ‘‘saṅghassa demā’’ti dinnamañco saṅghattherassa vasanaṭṭhāne dātabbo. Tattha ce bahū mañcā honti, mañcena kammaṃ natthi. Yassa vasanaṭṭhāne kammaṃ atthi, tattha ‘‘saṅghikaparibhogena paribhuñjathā’’ti dātabbo, na puggalikabhogena. Mahagghena satagghanakena vā sahassagghanakena vā mañcena aññaṃ mañcasataṃ labhati, parivattetvā gahetabbaṃ. Na kevalaṃ mañcena mañcoyeva, ārāmaārāmavatthuvihāravihāravatthupīṭhabhisibibbohanānipi parivattetuṃ vaṭṭati. Eseva nayo pīṭhabhisibibbohanesupi. Varasenāsanādīnaṃ saṃrakkhaṇatthanti sace dubbhikkhaṃ hoti, bhikkhū piṇḍapātena na yāpenti, ettha rājarogacorabhayāni, aññattha gacchantānaṃ vihārā palujjanti, tālanāḷikerādike vināsenti, senāsanapaccayaṃ sandhāya yāpetuṃ sakkā hoti, evarūpe kāle varasenāsanādīnaṃ saṃrakkhaṇatthaṃ. Lāmakāni vissajjetunti lāmakaṃ lāmakaṃ vissajjetuṃ, lāmakakoṭiyā vissajjetunti adhippāyo. Vissajjetvā paribhuñjituṃ vaṭṭatīti vissajjetvā tato laddhayāgubhattacīvarādīni paribhuñjituṃ vaṭṭati. Kāḷalohatambalohakaṃsalohavaṭṭalohānanti ettha kaṃsalohaṃ, vaṭṭalohañca kittimalohaṃ. Tīṇi hi kittimalohāni kaṃsalohaṃ, vaṭṭalohaṃ, ārakūṭanti. Tattha tiputambe missetvā kataṃ kaṃsalohaṃ, sītatambe missetvā kataṃ vaṭṭalohaṃ, rasakatambe missetvā kataṃ ārakūṭaṃ. Tena vuttaṃ ‘‘kaṃsalohaṃ, vaṭṭalohañca kittimaloha’’nti. Tato atirekanti tato atirekaggaṇhanako.

Sarakoti majjhe makuḷaṃ dassetvā mukhavaṭṭivitthataṃ katvā piṭṭhito nāmetvā kātabbaṃ ekaṃ bhājanaṃ. ‘‘Sarāva’’ntipi vadanti. Ādisaddena kañcanakādīnaṃ gihiupakaraṇānaṃ gahaṇaṃ. Tāni hi khuddakānipi garubhaṇḍāneva gihiupakaraṇattāti. Pi-saddena pageva mahantānīti dasseti. Imāni pana bhājanīyāni bhikkhūpakaraṇattāti adhippāyo. Yathā ca etāni, evaṃ kuṇḍikāpi bhājanīyā. Vakkhati hi ‘‘yathā ca mattikābhaṇḍe, evaṃ lohabhaṇḍepi kuṇḍikā bhājanīyakoṭṭhāsameva bhajatī’’ti (kaṅkhā. aṭṭha. dubbalasikkhāpadavaṇṇanā). Saṅghikaparibhogenāti āgantukānaṃ vuḍḍhatarānaṃ datvā paribhogena. Gihivikaṭāti gihīhi vikatā paññattā, attano vā santakakaraṇena virūpaṃ katā. Puggalikaparibhogena na vaṭṭatīti āgantukānaṃ adatvā attano santakaṃ viya gahetvā pariharitvā paribhuñjituṃ na vaṭṭati. Pipphalikoti kattari. Ārakaṇṭakaṃ sūcivedhakaṃ. Tāḷaṃ yantaṃ. Kattarayaṭṭhivedhako kattarayaṭṭhivalayaṃ. Yathā tathā ghanakataṃ lohanti lohavaṭṭi lohaguḷo lohapiṇḍi lohacakkalikanti evaṃ ghanakataṃ lohaṃ. Khīrapāsāṇamayānīti mudukakhīravaṇṇapāsāṇamayāni.


以下是巴利文的完整直译:
在以其他换其他时,无论床椅是大是小,即使是村里孩子们在沙堆中玩耍时做的四指脚的,从给予僧团的时候开始就成为重物。即使国王或大臣等一次给予一百张或一千张床,应该接受所有如法的床,接受后应该按长幼次第说"以僧团使用方式使用"而给予,不应以个人使用方式给予。多余的床可以在库房等处铺设,放置钵衣而使用。在界外说"我们给僧团"而给予的床应该给在僧团上座的住处。如果那里有很多床,床就没有用处。在哪个住处有用处,应该说"以僧团使用方式使用"而给予那里,不以个人使用方式。用价值一百或一千的贵重床可以换得其他一百张床,应该交换而取。不仅床换床,也可以换园、园地、精舍、精舍地、椅、褥、枕。椅、褥、枕也是这个方法。为了保护好的住处等是指如果有饥荒,比丘们不能以托钵维生,这里有国王病、盗贼的危险,去其他地方时精舍会毁坏,会破坏棕榈、椰子等,能够依靠住处资具而维生,在这样的时候为了保护好的住处等。舍弃劣质的是指舍弃劣质劣质的,意思是以劣质为限而舍弃。舍弃后可以使用是指舍弃后可以使用从那里得到的粥饭衣等。黑铜、红铜、青铜、圆铜中,这里青铜和圆铜是人造铜。因为有三种人造铜:青铜、圆铜、黄铜。其中混合锡和铜做成的是青铜,混合白铜做成的是圆铜,混合水银和铜做成的是黄铜。因此说"青铜和圆铜是人造铜"。比那更多是指比那更多的接受者。
碗是指在中间显示芽,做成口缘宽阔,从背后弯曲而做成的一种容器。也说"碟"。等字包括金等在家用具。因为那些即使小也是重物,因为是在家用具。以字表示何况大的。但这些是可分配的,意思是因为是比丘用具。像这些一样,水瓶也是可分配的。因为将说"像陶器一样,铜器中水瓶也属于可分配的部分"。以僧团使用方式是指给予来客中的长老而使用。在家人做的是指被在家人做成设置的,或者以自己所有而做成不同的样子。不可以以个人使用方式是指不给予来客而像自己的一样拿取保管使用是不可以的。剪刀是指剪刀。锥子是指针孔。锁是指机关。钥匙孔是指钥匙环。以各种方式做成的坚实铜是指铜条、铜球、铜块、铜片等这样做成的坚实铜。石乳石做的是指柔软乳白色石头做的。


Gihivikaṭānipi na vaṭṭanti anāmāsattā. Pi-saddena pageva saṅghikaparibhogena vā puggalikaparibhogena vāti dasseti. Senāsanaparibhogo pana sabbakappiyo. Tasmā jātarūpādimayā sabbepi senāsanaparikkhārā āmāsā. Tenāha ‘‘senāsanaparibhoge panā’’tiādi.

Sesāti tato mahattarī vāsi. Yā panāti yā kudārī pana. Kudālo antamaso caturaṅgulamattopi garubhaṇḍameva. Nikhādanaṃ caturassamukhaṃ vā hotu, doṇimukhaṃ vā vaṅkaṃ vā ujukaṃ vā, antamaso sammuñjanidaṇḍakavedhanampi daṇḍabandhaṃ ce, garubhaṇḍameva. Tenāha ‘‘kudālo daṇḍabandhanikhādanaṃ vā agarubhaṇḍaṃ nāma natthī’’ti. Sipāṭikā nāma khurakoso. Sikharaṃ pana daṇḍabandhanikhādanaṃ anulometīti āha ‘‘sikharampi nikhādaneneva saṅgahita’’nti. Sace tampi pana adaṇḍakaṃ phalamattaṃ, bhājanīyaṃ. Upakkhareti vāsiādibhaṇḍāni.

Pattabandhako nāma pattassa gaṇṭhikādikārako. ‘‘Paṭimāsuvaṇṇādipattakārako’’tipi vadanti. Tipucchedanakasatthaṃ, suvaṇṇacchedanakasatthaṃ, kataparikammacammacchindanakakhuddakasatthanti imāni cettha tīṇi pipphalikaṃ anulomentīti āha ‘‘ayaṃ pana viseso’’tiādi. Itarānīti mahākattariādīni.

Aḍḍhabāhuppamāṇāti (sārattha. ṭī. cūḷavagga 

以下是巴利文的完整直译:
在家人做的也不可以,因为不可触摸。以字表示何况以僧团使用方式或个人使用方式。但住处使用是完全如法的。因此所有金等做的住处用具都可以触摸。因此说"但在住处使用"等。
其余是指比那更大的斧。哪个是指哪个锄头。锄头即使只有四指大小也是重物。锥子无论是方形口、槽形口、弯的还是直的,即使只是扫帚柄的钻孔,如果有柄就是重物。因此说"没有不是重物的有柄锄头和锥子"。剃刀盒是指剃刀套。但尖头类似有柄锥子,因此说"尖头也包括在锥子中"。但如果那个也没有柄只有刀刃,是可分配的。工具是指斧等器具。
钵架是指做钵的结等的人。也说"做佛像、金等钵的人"。切锡刀、切金刀、切已加工皮的小刀,这里这三种类似剪刀,因此说"但这个区别"等。其他是指大剪刀等。
半臂长是指

3.321) kapparato paṭṭhāya yāva aṃsakūṭappamāṇā, vidatthicaturaṅgulappamāṇāti vuttaṃ hoti. Tatthajātakāti saṅghikabhūmiyaṃ jātā. Ārakkhasaṃvidhānena rakkhitattā rakkhitā ca sā mañjūsādīsu pakkhittaṃ viya yathā taṃ na nassati, evaṃ gopanato gopitā cāti rakkhitagopitā. Tatthajātakāpi pana arakkhitā garubhaṇḍameva na hoti. ‘‘Saṅghakamme ca cetiyakamme ca kate’’ti iminā saṅghasantakena cetiyasantakaṃ rakkhituṃ, parivattituñca vaṭṭatīti dīpeti. Suttaṃ panāti vaṭṭitañceva avaṭṭitañca suttaṃ.

Aṭṭhaṅgulasūcidaṇḍamattoti antamaso dīghaso aṭṭhaṅgulamatto, pariṇāhato sīhaḷapaṇṇasūcidaṇḍamatto. Etthāti veḷubhaṇḍe. Daḍḍhaṃ gehaṃ yesaṃ teti daḍḍhagehā. Na vāretabbāti ‘‘mā gaṇhitvā gacchathā’’ti na nisedhetabbā. Desantaragatena sampattavihāre saṅghikāvāse ṭhapetabbā.

Avasesañca chadanatiṇanti muñjapabbajehi avasesaṃ yaṃ kiñci chadanatiṇaṃ. Yattha pana tiṇaṃ natthi, tattha paṇṇehi chādenti (cūḷava. aṭṭha. 321). Tasmā paṇṇampi tiṇeneva saṅgahitanti āha ‘‘chadanatiṇasaṅkhepagatesū’’tiādi. Aṭṭhaṅgulappamāṇopīti vitthārato aṭṭhaṅgulappamāṇo. Likhitapotthako pana garubhaṇḍaṃ na hoti.

Veḷumhi vuttappamāṇoti ‘‘aṭṭhaṅgulasūcidaṇḍakamattopī’’ti veḷubhaṇḍe vuttappamāṇo. Saṅghassa dinno vāti dārudullabhaṭṭhāne saṅghassa dinno vā. Kurundiyaṃ vuttakkamena dārubhaṇḍavinicchayaṃ vatvā idāni mahāaṭṭhakathāyaṃ vuttakkamena vattuṃ ‘‘apicā’’tiādimāha. Āsandikādīnīti ettha āsandikoti caturassapīṭhaṃ vuccati. ‘‘Uccakampi āsandika’’nti vacanato ekatobhāgena dīghapīṭhameva hi aṭṭhaṅgulapādakaṃ vaṭṭati. Caturassāsandiko pana pamāṇātikkantopi vaṭṭhatīti veditabbo. Ādisaddena ‘‘sattaṅgo, bhaddapīṭhakaṃ, eḷakapādakapīṭhaṃ, āmalakavaṭṭakapīṭhaṃ, phalakaṃ, kocchaṃ, palālapīṭhaka’’nti (cūḷava. aṭṭha. 321) ime saṅgaṇhantīti veditabbaṃ. Tenāha ‘‘antamaso’’tiādi. Paṇṇehi vāti kadalipaṇṇādīhi vā. Byagghacammonaddhampi vāḷarūpaparikkhittaṃ ratanaparisibbitaṃ kocchakaṃ garubhaṇḍameva.

Ghaṭṭanaphalakaṃ nāma yattha ṭhapetvā rajitacīvaraṃ hatthena ghaṭṭenti. Ghaṭṭanamuggaro nāma anuvātādighaṭṭanakoti vadanti. Daṇḍamuggaro nāma yena rajitacīvaraṃ pothenti. Ambaṇanti phalakehi pokkharaṇī viya kataṃ pānīyabhājanaṃ. Rajanadoṇīti pakkarajanaṃ ākiritvā ṭhapanabhājanaṃ.

Akappiyacammanti sīhādīnaṃ cammaṃ. ‘‘Bhūmattharaṇaṃ kātuṃ vaṭṭatī’’ti idaṃ akappiyacammaṃ sandhāya vuttaṃ. ‘‘Paccattharaṇagatika’’nti iminā mañcapīṭhepi attharituṃ vaṭṭatīti dīpeti. Pāvārādipaccattharaṇampi garubhaṇḍanti eke. Noti apare. Vīmaṃsitvā gahetabbaṃ. Kappiyacammānīti migādīnaṃ cammāni.

Sabbaṃ cakkayuttayānanti rathasakaṭādikaṃ sabbacakkayuttayānaṃ. Visaṅkharitacakkaṃ pana yānaṃ bhājanīyaṃ. Anuññātavāsi nāma yā sipāṭikāya pakkhipitvā pariharituṃ sakkāti vuttā. Muṭṭhipaṇṇanti tālapattaṃ. Tañhi muṭṭhinā gahetvā pariharantīti ‘‘muṭṭhipaṇṇa’’nti vuccati. Muṭṭhipaṇṇanti chattacchadanapaṇṇamevāti keci. Araṇisahitanti araṇiyugaḷaṃ, uttarāraṇī, adharāraṇīti araṇidvayanti attho.


以下是巴利文的完整直译:
从肘到肩峰的长度,意思是说一掌四指长。那里生长的是指在僧团土地上生长的。因为通过安排守护而被守护,像放在盒子里一样不会丢失,因为这样保护而被保护,所以说守护保护。但那里生长的未被守护也不是重物。"做僧团事和塔事"这表明可以用僧团所有物保护、交换塔所有物。但线是指已捻的和未捻的线。
至少八指长的针柄是指长度至少八指,周长如锡兰叶针柄。这里是指竹制品。房子被烧的人们是指房子被烧的人们。不应阻止是指不应禁止说"不要拿走"。去其他地方时应放在所到精舍的僧团住处。
其余的屋顶草是指除了文加草、芦苇外的任何屋顶草。但哪里没有草,那里用树叶覆盖。因此树叶也包括在草中,所以说"包括在屋顶草中"等。宽八指是指宽度八指。但已写的书不是重物。
竹中所说的尺寸是指在竹制品中所说的"即使八指长的针柄"。或给僧团的是指在木材稀少处给僧团的。说完库伦提中所说顺序的木制品裁决后,现在为了按大注释书中所说顺序而说"而且"等。高脚椅等中,高脚椅是指方形椅。因为说"高的高脚椅",所以只有一边长的八指脚的椅子是可以的。但应该知道方形高脚椅即使超过尺寸也是可以的。等字应该知道包括"七支、吉祥椅、羊脚椅、菴罗果形椅、木板、藤椅、草椅"这些。因此说"至少"等。或树叶是指芭蕉叶等。虎皮覆盖的、野兽形状围绕的、宝石缝制的藤椅也是重物。
摩擦板是指放置染色衣服用手摩擦的地方。摩擦槌是指摩擦边缘等的。棒槌是指用来拍打染色衣服的。水桶是指用木板做成像莲池一样的饮水容器。染缸是指倒入煮好的染料放置的容器。
非法皮是指狮子等的皮。"可以做地毯"这是针对非法皮而说的。"类似坐具"这表明也可以铺在床椅上。有些人说毛毯等坐具也是重物。其他人说不是。应该考虑后接受。法皮是指鹿等的皮。
所有轮式车辆是指所有车轮相连的车辆如马车、牛车等。但拆开车轮的车辆是可分配的。允许的斧是指可以放在盒子里携带的。手掌叶是指棕榈叶。因为用手抓着携带所以叫"手掌叶"。有些人说手掌叶就是伞盖叶。带钻木的是指一对钻木,上钻木、下钻木,意思是两个钻木。


Phātikammaṃkatvāti antamaso taṃagghanakavālikāyapi thāvaraṃ vaḍḍhikammaṃ katvā. Phātikammaṃ akatvā gaṇhantena tattheva valañjetabbo. Gamanakāle saṅghike āvāse ṭhapetvā gantabbaṃ. Asatiyā gahetvā gatena pahiṇitvā dātabbo. Desantaragatena sampattavihāre saṅghikāvāse ṭhapetabbo. Etthāti mattikābhaṇḍe. Kuṇḍikāti ayokuṇḍikā ceva tambalohakuṇḍikā ca. Bhājanīyakoṭṭhāsameva bhajatīti bhājanīyapakkhameva sevati, na tu garubhaṇḍanti attho. Kañcanako pana garubhaṇḍamevāti adhippāyo. Itaranti garubhaṇḍaṃ.

Dubbalasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

12. Pariṇāmanasikkhāpadavaṇṇanā

Dvādasame na kiñci vattabbaṃ atthi.

Pariṇāmanasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

Sahadhammikavaggo aṭṭhamo.

9. Ratanavaggo

1. Antepurasikkhāpadavaṇṇanā

Anikkhantarājake aniggataratanaketi ettha ‘‘sayanighare’’ti pāṭhaseso daṭṭhabboti āha ‘‘anikkhanto rājā ito’’tiādi. Tattha itoti sayanigharato. Sayanighareti sayanīyaghare. Yattha rañño sayanaṃ paññattaṃ hoti, antamaso sāṇipākāraparikkhittampi, tasminti vuttaṃ hoti. Ratijananaṭṭhena ratanaṃ, hatthiādi. Idha pana itthiratanaṃ adhippetanti āha ‘‘ratanaṃ vuccati mahesī’’ti.

Ubhosūti rājamahesīsu. Kiriyākiriyanti ettha indakhīlātikkamo kiriyaṃ, appaṭisaṃviditaṃ akiriyanti daṭṭhabbaṃ.

Antepurasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

2. Ratanasikkhāpadavaṇṇanā

Muttādidasavidhanti ‘‘muttā maṇi veḷuriyo saṅkho silā pavāḷaṃ rajataṃ jātarūpaṃ lohitaṅko masāragalla’’nti (pāci. 506) dasavidhaṃ ratanaṃ. Ajjhāvasatheti gehe. Tenāha ‘‘parikkhittassā’’tiādi, parikkhittassa āvasathassāti attho. Āvasathoti cettha antogāme niviṭṭhagehaṃ adhippetaṃ. Ārāme niviṭṭhagehaṃ pana ajjhārāmaggahaṇeneva gahitaṃ. ‘‘Āvasathoti cettha antoārāme vā hotu, aññattha vā, attano vasanaṭṭhānaṃ vuccatī’’ti (sārattha. ṭī. pācittiya 3.506) keci. Sabbesampi atthāya dukkaṭamevāti attano vā tesaṃ saṅghādīnaṃ vā atthāya uggaṇhantassa vā uggaṇhāpentassa vā dukkaṭameva. Sace pana mātāpitūnaṃ santakaṃ avassaṃ paṭisāmetabbaṃ kappiyabhaṇḍaṃ hoti, attano atthāya gahetvā paṭisāmetabbanti āha ‘‘tādisaṃ panā’’tiādi. Tādisanti yaṃ mātāpitūnaṃ santakaṃ avassaṃ paṭisāmetabbaṃ kappiyabhaṇḍaṃ, tādisaṃ. Chandenapi bhayenapīti vaḍḍhakiādīsu chandenapi, rājavallabhesu bhayenapi.

Tādise ṭhāneti mahāvihārasadisassa mahārāmassa pākāraparikkhitte pariveṇe. Saññāṇaṃ katvāti ‘‘ettakā kahāpaṇā’’tiādinā rūpena vā lañchanādinimittena vā saññāṇaṃ katvā, sallakkhetvāti attho. Patirūpānaṃ bhikkhūnaṃ hattheti lajjīnaṃ kukkuccakānaṃ bhikkhūnaṃ hatthe. Lolajātikānañhi hatthe ṭhapetuṃ na labbhati. Neva pakkamatīti neva tamhā āvāsā pakkamati. ‘‘Thāvaraṃ senāsanaṃ vā’’tiādinā attano cīvarādimūlaṃ na kātabbanti (pāci. aṭṭha. 506) dasseti. Taṃ dassetvāti yaṃ thāvarasenāsanādi kataṃ, taṃ upāsaka tava santakena idaṃ nāma katanti evaṃ dassetvā. Samādapetvāti aññaṃ samādapetvā, ‘‘uddissa ariyā tiṭṭhanti, esā ariyāna yācanā’’ti vuttanayena yācitvāti attho.

Anuññātaṭṭhāneti ajjhārāmaajjhāvasathe. Āmāsanti āmasitabbañceva paṭisāmetabbañca vatthādi.

Ratanasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.



以下是巴利文的完整直译:
做增长事是指至少用等值的沙子做不动产的增长事。不做增长事而拿取的应该在那里使用。离开时应放在僧团住处而去。忘记拿走的应该送回给予。去其他地方时应放在所到精舍的僧团住处。这里是指陶器。水瓶是指铁水瓶和铜水瓶。属于可分配部分是指属于可分配一方,而不是重物的意思。但金器是重物的意思。其他是指重物。
轻视学处注释结束。
12. 转用学处注释
第十二中没有什么可说的。
转用学处注释结束。
同法品第八。
9. 宝品
1. 内宫学处注释
国王未出、宝未出中,这里应该看到"寝室"的省略,因此说"国王未从这里出"等。其中这里是指从寝室。寝室是指卧室。意思是说国王的床铺设的地方,即使只是用布帘围绕的。因为产生喜悦所以是宝,象等。这里是指女宝,因此说"宝是指皇后"。
两者中是指国王和皇后。作与不作中,这里应该理解越过门槛是作,未告知是不作。
内宫学处注释结束。
2. 宝学处注释
珍珠等十种是指"珍珠、宝石、琉璃、贝壳、石头、珊瑚、银、金、红宝石、猫眼石"这十种宝。住处是指家。因此说"围绕的"等,意思是围绕的住处。这里住处是指建在村内的房子。但建在园林中的房子已经包括在园林中。有些人说"这里住处无论是在园林内还是其他地方,都是指自己的住处"。为了所有人也是恶作是指为了自己或那些僧团等而拿取或使人拿取都是恶作。但如果父母的东西是必须收藏的如法物品,应该为自己拿取而收藏,因此说"但那样的"等。那样的是指父母的东西是必须收藏的如法物品,那样的。因喜欢或因害怕是指对木匠等因喜欢,对国王宠臣因害怕。
在那样的地方是指像大精舍一样的大园林围墙围绕的住处。做记号是指以"这么多钱"等形状或标记等做记号,意思是记住。在适当的比丘手中是指在惭愧、有顾虑的比丘手中。因为不应放在贪婪者手中。不离开是指不从那个住处离开。"不动产住处或"等表明不应做自己的衣等资本。显示那个是指显示"居士,用你的东西做了这个不动产住处等"。劝导是指劝导其他人,意思是以"圣者为此而住,这是圣者的乞求"所说的方式乞求。
允许的地方是指园林和住处。可触摸是指可以触摸和收藏的衣服等。
宝学处注释结束。

3. Vikālagāmappavesanasikkhāpadavaṇṇanā

Cāritteti cārittasikkhāpade. Upacāranti dutiyaleḍḍupātaṃ. Aññaṃ gāmaṃ gacchantānaṃ puna āpucchanakiccaṃ natthīti ussāhaṃ appaṭippassambhetvā aññaṃ gāmaṃ gacchantānaṃ gāmasatampi hotu, puna āpucchanakiccaṃ natthīti attho. Tenāha ‘‘sace panā’’tiādi. Ussāhanti gāmappavisanussāhaṃ. Antarārāmādīsu (pāci. aṭṭha. 515) na kevalaṃ anāpucchā gacchantasseva, kāyabandhanaṃ abandhitvā saṅghāṭiṃ apārupitvā gacchantassāpi anāpatti. Āpadāsūti sīho vā byaggho vā āgacchati, megho vā uṭṭheti, añño vā koci upaddavo uppajjati , anāpatti. Evarūpāsu āpadāsu bahigāmato antogāmaṃ pavisituṃ vaṭṭati.

Vikālagāmappavesanasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

4. Sūcigharasikkhāpadavaṇṇanā

Taṃ assa atthīti (sārattha. ṭī. pācittiya 3.517) paṭhamaṃ bhinditvā pacchā desetabbattā taṃ bhedanakaṃ assa pācittiyassa atthīti.

Araṇiketi araṇidhanuke. Vidheti vedhake. Vāsijaṭeti vāsidaṇḍake ca.

Sūcigharasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

5. Mañcapīṭhasikkhāpadavaṇṇanā

Aṭṭhaṅgulapādakanti bhāvanapuṃsakaniddeso. ‘‘Chedanakaṃ bhedanakasadisamevā’’ti iminā ‘‘chedanameva chedanakaṃ, taṃ assa atthīti chedanaka’’nti imamatthaṃ atidisati.

Yathā pamāṇameva upari dissati, evaṃ nikhaṇitvā vāti sace pana na chinditukāmo hoti, yathā pamāṇameva upari dissati, evaṃ bhūmiyaṃ nikhaṇitvā vā. Aṭṭakaṃ vā bandhitvāti ukkhipitvā tulāsaṅghāte ṭhapetvā aṭṭaṃ katvā.

Mañcapīṭhasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

6. Tūlonaddhasikkhāpadavaṇṇanā

Cimilikaṃpattharitvā tūlaṃ pakkhipitvāti mañcapīṭhānaṃ upari cimilikaṃ pattharitvā tassa upari tūlaṃ pakkhipitvāti attho. Upari cimilikāyāti uparimabhāge cimilikāya.

Sīsappamāṇanti (cūḷava. aṭṭha. 297; sārattha. ṭī. cūḷavagga 3.297) yattha galavāṭakato paṭṭhāya sabbasīsaṃ upadahanti, taṃ sīsappamāṇaṃ. Tañca ukkaṭṭhaparicchedato tiriyaṃ muṭṭhiratanaṃ hoti, dīghato dviratananti dassetuṃ ‘‘yassa vitthārato tīsu koṇesū’’tiādimāha. Dvinnaṃ antaraṃ vidatthi caturaṅgulaṃ hotīti dvinnaṃ koṇānaṃ antaraṃ miniyamānaṃ vidatthi ceva caturaṅgulañca hoti. Majjhe muṭṭhiratananti bibbohanassa majjhaṃ tiriyato muṭṭhiratanappamāṇaṃ hoti. Ayañhi sīsappamāṇassa ukkaṭṭhaparicchedo. Tato uddhaṃ na vaṭṭati, heṭṭhā vaṭṭati. Agilānassa sīsūpadhānañca pādūpadhānañcāti dvayameva vaṭṭati. Gilānassa bibbohanāni santharitvā upari paccattharaṇaṃ datvā nipajjitumpi vaṭṭati.

Tūlonaddhasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

7. Nisīdanasikkhāpadavaṇṇanā

Sattamaṃ uttānameva.

Nisīdanasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

8. Kaṇḍuppaṭicchādisikkhāpadavaṇṇanā

Adhonābhiubbhajāṇumaṇḍalanti nābhiyā heṭṭhā jāṇumaṇḍalānaṃ upari. Kaṇḍupīḷakaassāvathullakacchābādhānanti ettha kaṇḍūti kacchu. Pīḷakāti lohitatuṇḍikā sukhumapīḷakā. Assāvoti arisabhagandalamadhumehānaṃ vasena asucipaggharaṇaṃ. Thullakacchābādhoti mahāpīḷakābādho vuccati.

Kaṇḍuppaṭicchādisikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

9-

我理解了。我会按照您的要求,将巴利文完整直译成简体中文,不会对照输出巴利文,也不会意译、缩略或省略,重复的部分也会完整翻译。我会在章节编号数字后加反斜杠,并尽量保持对仗诗歌的形式。如果遇到有把握注解的古代地名,我会在括号里标注现代地名。请提供需要翻译的巴利文文本,我会按照这些要求为您翻译。

10. Vassikasāṭikanandasikkhāpadavaṇṇanā

Navamaṃ dasamañca uttānameva.

Vassikasāṭikanandasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

Ratanavaggo navamo.

Iti kaṅkhāvitaraṇiyā pātimokkhavaṇṇanāya

Vinayatthamañjūsāyaṃ līnatthappakāsaniyaṃ

Pācittiyavaṇṇanā niṭṭhitā.

Pāṭidesanīyakaṇḍaṃ

1. Paṭhamapāṭidesanīyasikkhāpadavaṇṇanā

Antaragharaṃpaviṭṭhāyāti rathikaṃ byūhaṃ siṅghāṭakaṃ gharaṃ paviṭṭhāya. Asappāyanti saggamokkhānaṃ ahitaṃ ananukūlaṃ. Bhikkhuniyā antaraghare ṭhatvā dadamānāya vasenettha āpatti veditabbā, bhikkhussa ṭhitaṭṭhānaṃ pana appamāṇaṃ. Tenāha ‘‘antaragharaṃ paviṭṭhāyāti vacanato’’tiādi. Antarārāmādīsūti antarārāmabhikkhunupassayatitthiyaseyyāpaṭikkamanesu. Rathiyābyūhasiṅghāṭakagharānanti ettha rathiyāti racchā. Byūhanti anibbijjhitvā ṭhitā gatapaccāgataracchā. Siṅghāṭakanti catukkoṇaṃ vā tikoṇaṃ vā maggasamodhānaṭṭhānaṃ. Gharanti kulagharaṃ. Yathā ca rathiyādīsu ṭhatvā dadamānāya gaṇhato āpatti, evaṃ hatthisālādīsupi daṭṭhabbaṃ.

‘‘Yāmakālikādīsu paṭiggahaṇepi ajjhoharaṇepi dukkaṭa’’nti idaṃ āmisena asambhinnaṃ sandhāya vuttaṃ, sambhinne pana ekarase pāṭidesanīyameva. Ekato upasampannāyāti bhikkhunīnaṃ santike upasampannāya, bhikkhūnaṃ santike upasampannāya pana yathāvatthukameva.

Ñātikāya vā dāpentiyāti sayaṃ adatvā yāya kāyaci ñātikāya dāpentiyā, aññātikāyāti attho. Upanikkhipitvā vā dadamānāyāti bhūmiyaṃ ṭhapetvā ‘‘idaṃ, ayya, tumhākaṃ dammī’’ti dadamānāya. Evaṃ dinnaṃ ‘‘sādhu, bhaginī’’ti sampaṭicchitvā tāya eva vā bhikkhuniyā, aññena vā kenaci paṭiggahāpetvā idaṃ bhuñjituṃ vaṭṭati.

Paṭhamapāṭidesanīyasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

2. Dutiyapāṭidesanīyasikkhāpadavaṇṇanā

Yo ca paṭiggahetvā bhuñjatīti sambandho. Attano vā bhattaṃ dāpentiyāti ettha sacepi attano bhattaṃ deti, iminā sikkhāpadena anāpattiyeva, purimasikkhāpadena āpatti. Aññesaṃ vā bhattaṃ dentiyāti ettha pana sace dāpeyya, iminā sikkhāpadena āpatti bhaveyya, dentiyā pana neva iminā, na purimena āpatti.

Dutiyapāṭidesanīyasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

3. Tatiyapāṭidesanīyasikkhāpadavaṇṇanā

Laddhasekkhasammutikānīti ñattidutiyena kammena laddhasekkhasammutikāni. Yañhi kulaṃ saddhāya vaḍḍhati, bhogena hāyati, evarūpassa kulassa ñattidutiyena kammena sekkhasammutiṃ denti, taṃ sandhāyetaṃ vuttaṃ.

Gharato nīharitvāti gharato āsanasālaṃ vā vihāraṃ vā ānetvā. Tenāha ‘‘āsanasālādīsu vā’’ti. Imassa ‘‘dentī’’ti iminā sambandho. Dvāramūle vā ṭhapitaṃ dentīti dvāramūle ṭhapitaṃ pacchā sampattassa denti. Bhikkhuṃ pana disvā antogehato nīharitvā diyyamānaṃ na vaṭṭati. Niccabhattaketi niccaṃ dātabbabhattake. Salākabhatteti rukkhasāramayāya salākāya vā veḷuvilīvatālapaṇṇādimayāya paṭṭikāya vā ‘‘asukassa nāma salākabhatta’’nti evaṃ akkharāni upanibandhitvā gāhāpetvā dātabbabhatte. Pakkhiketi ekasmiṃ pakkhe ekadivase dātabbabhatte. Uposathiketi uposathe dātabbabhatte. Pāṭipadiketi pāṭipadadivase dātabbabhatte.

Tatiyapāṭidesanīyasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.



以下是完整直译：
第九第十很明显。
雨衣和欢喜学处注释结束。
宝品第九。
这样在解除疑惑的波罗提木叉注释中
法藏宝函的隐义开显中
波逸提注释结束。
悔过篇
1. 第一悔过学处注释
进入住宅中是指进入街道、巷道、十字路和房子。不适宜是指对天界和解脱不利不顺。这里应该理解是因比丘尼站在住宅中给予而有罪,但比丘站的地方不重要。因此说"因为说进入住宅中"等。在园林等中是指在园林、比丘尼住处、外道住处、休息处。街道巷道十字路房子中,这里街道是指大路。巷道是指未贯通而停止的往返道路。十字路是指四角或三角的道路交会处。房子是指俗家。像在街道等站着给予而接受有罪一样,在象舍等也应该这样理解。
"在接受和食用时分等时是恶作"这是针对未混合的食物而说,但如果混合成一味则是悔过。一边受具足是指在比丘尼处受具足,但在比丘处受具足则随罪。
亲戚给予是指自己不给而使任何亲戚给予,意思是非亲戚。或放下给予是指放在地上说"大德,我给你这个"而给予。这样给予后说"善哉,姊妹"而接受,由那个比丘尼或其他任何人使接受,可以食用这个。
第一悔过学处注释结束。
2. 第二悔过学处注释
谁接受而食用是连接。使给予自己的饭是指这里即使给予自己的饭,以这个学处无罪,以前一个学处有罪。或给予他人的饭是指这里如果使给予,以这个学处会有罪,但给予则既不以这个也不以前者有罪。
第二悔过学处注释结束。
3. 第三悔过学处注释
得到有学认可的是指以白二羯磨得到有学认可的。因为有些家庭信心增长而财富减少,对这样的家庭以白二羯磨给予有学认可,针对这个而说这个。
从家带出是指从家带到集会堂或精舍。因此说"或在集会堂等"。这个与"给予"连接。或在门口放置而给予是指在门口放置后给予后来的。但看见比丘从屋内带出而给予是不可以的。常食是指应该经常给予的饭。行筹食是指用树心做的筹或竹、藤、棕榈叶等做的片,写上"某某的行筹食"这样的文字而使取得给予的饭。半月食是指一个半月一天应该给予的饭。布萨食是指布萨日应该给予的饭。初日食是指月初应该给予的饭。
第三悔过学处注释结束。

4. Catutthapāṭidesanīyasikkhāpadavaṇṇanā

Tassa parivāraṃ katvā, aññaṃ vā tena saddhiṃ bahukampīti yāguyā paṭisaṃviditaṃ katvā ‘‘kiṃ suddhāya yāguyā dinnāya, pūvabhattādīnipi etissā yāguyā parivāraṃ katvā, dassāmā’’tiādinā tassa khādanīyassa vā bhojanīyassa vā parivāraṃ katvā, aññaṃ vā yaṃ kiñci tena saddhiṃ bahukampi āharīyatu. Khādanīyanti nidassanamattaṃ ‘‘bhojanīyaṃ vā’’tipi icchitabbattā. Tena saddhiṃ āharantūti tena saddhiṃ attano deyyadhammaṃ āharantu. ‘‘Yāguyā paṭisaṃviditaṃ katvā pūvaṃ vā bhattaṃ vā āharanti, etampi vaṭṭatī’’ti (pāci. aṭṭha. 573) kurundiyaṃ vuttaṃ.

Paṭisaṃviditagilānāvasesakaṃ vāti paṭisaṃviditañca gilāno ca paṭisaṃviditagilānā, tesaṃ avasesakaṃ, paṭisaṃviditassa ca gilānassa ca sesakanti attho. Ekassatthāya paṭisaṃviditaṃ katvā āhaṭaṃ, tassa sesakaṃ aññassāpi paribhuñjituṃ vaṭṭati. Catunnaṃ vā pañcannaṃ vā paṭisaṃviditaṃ katvā bahūnaṃ āhaṭaṃ hoti, aññesampi dātuṃ icchanti, etampi paṭisaṃviditasesakameva, sabbesampi vaṭṭati. Atha adhikameva hoti, sannidhiṃ mocetvā ṭhapitaṃ dutiyadivasepi vaṭṭati. Gilānassāhaṭāvasesepi eseva nayo. Yaṃ pana appaṭisaṃviditameva katvā ābhataṃ, taṃ bahiārāmaṃ pesetvā paṭisaṃviditaṃ kāretvā āharāpetabbaṃ, bhikkhūhi vā gantvā antarāmagge gahetabbaṃ. Yampi vihāramajjhena gacchanto vā vanacarakādayo vā vanato āharitvā denti, purimanayeneva paṭisaṃviditaṃ kāretabbaṃ. Katthaci pana potthakesu ‘‘paṭisaṃviditaṃ katvā āhaṭaṃ vā gilānāvasesakaṃ vā’’ti pāṭho dissati, so na gahetabbo. Tatthajātakameva vāti ārāme jātakameva. Mūlaphalādinti mūlaphalatacapattādiṃ aññena kappiyaṃ katvā dinnaṃ paribhuñjato anāpatti. Sace pana taṃ gāmaṃ haritvā pacitvā āharanti, na vaṭṭati. Paṭisaṃviditaṃ kāretabbaṃ.

Catutthapāṭidesanīyasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

Iti kaṅkhāvitaraṇiyā pātimokkhavaṇṇanāya

Vinayatthamañjūsāyaṃ līnatthappakāsaniyaṃ

Pāṭidesanīyavaṇṇanā niṭṭhitā.

Sekhiyakaṇḍaṃ



以下是完整直译:
4. 第四悔过学处注释
作为那个的附属,或与那个一起很多是指以粥为预先通知,说"给予纯粥有什么用,我们也将饼食等作为这粥的附属而给予"等,作为那个硬食或软食的附属,或任何其他与那个一起很多也被带来。硬食只是举例,因为也应该包括"或软食"。与那个一起带来是指与那个一起带来自己的应施物。库伦提中说:"以粥为预先通知而带来饼或饭,这也是可以的。"
或预先通知的病人的剩余是指预先通知和病人是预先通知的病人,他们的剩余,预先通知的和病人的剩余的意思。为一人预先通知而带来的,其剩余其他人也可以食用。为四人或五人预先通知而为很多人带来的,想给其他人,这也是预先通知的剩余,对所有人都可以。如果有多余,除去储存而保存的第二天也可以。对病人带来的剩余也是这个方法。但未预先通知而带来的,应该送到园外使预先通知后带来,或比丘们去在中途接受。经过精舍中间的人或林居者等从林中带来给予的,也应该按前面的方法使预先通知。但在某些书中看到"预先通知而带来的或病人的剩余"的读法,不应采用。或那里生长的是指在园中生长的。根果等是指根果皮叶等由他人作净而给予的,食用无罪。但如果带到村里煮熟而带来,是不可以的。应该使预先通知。
第四悔过学处注释结束。
这样在解除疑惑的波罗提木叉注释中
法藏宝函的隐义开显中
悔过注释结束。
应学篇

1. Parimaṇḍalasikkhāpadavaṇṇanā

‘‘Antaraghare’’ti visesetvā na vuttattā ‘‘ārāmepi antaragharepi sabbatthā’’ti vuttaṃ. Ārāmepīti buddhūpaṭṭhānādikālaṃ sandhāya vuttaṃ. Yathā ‘‘tatrime cattāro pārājikā dhammā uddesaṃ āgacchantī’’tiādinā tattha tattha paricchedo kato, evametthāpi ‘‘tatrime pañcasattati sekhiyā dhammā uddesaṃ āgacchantī’’ti kasmā paricchedo na katoti āha ‘‘ettha cā’’tiādi. Vattakkhandhake vuttavattānipīti āgantukāvāsikagamikānumodanabhattaggapiṇḍacārikāraññasenāsanajantāgharavaccakuṭiupajjhācariyasaddhivihārikaantevāsikavattāni. Idañca nidassanamattaṃ aññesampi khandhakavattānaṃ ettheva saṅgahassa icchitabbattā. Ayañhettha adhippāyo – sekhiyaggahaṇena cettha vattakkhandhakādīsu (cūḷava. 356 ādayo) āgatavattādīnampi gahaṇaṃ. Tepi hi sikkhitabbaṭṭhena ‘‘sekhiyā’’ti icchitā. Tasmā mātikāyaṃ pārājikādīnaṃ viya sekhiyānaṃ paricchedo na katoti. Na kevalaṃ vattakkhandhakādīsu (cūḷava. 356 ādayo) āgatavattādīnaṃ gahaṇatthamevāti āha ‘‘cārittavinayadassanatthañcā’’ti. Etthāpi paricchedo na katoti ānetvā yojetabbaṃ. Mātikāya ‘‘dukkaṭa’’nti avutte kathaṃ panettha dukkaṭanti veditabbanti āha ‘‘yo panā’’tiādi.

Aṭṭhaṅgulamattanti pakataṅgulena aṭṭhaṅgulamattaṃ. Yo pana sukkhajaṅgho vā mahāpiṇḍikamaṃso vā hoti, tassa sāruppatthāya aṭṭhaṅgulādhikampi otāretvā nivāsetuṃ vaṭṭati.

Pāsantanti pāsassa antaṃ, dasāmūlanti attho.

Aparimaṇḍalaṃ nivāsessāmīti ‘‘purato vā pacchato vā olambetvā nivāsessāmī’’ti evaṃ asañcicca. Kiñcāpi parimaṇḍalaṃ nivāsetuṃ ajānantassa anāpatti, tathāpi nivāsanavattaṃ sādhukaṃ uggahetabbameva. Sañcicca anuggahaṇañhi anādariyaṃ siyāti āha ‘‘apica nivāsanavattaṃ uggahetabba’’nti.

Parimaṇḍalasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

2. Dutiyaparimaṇḍalasikkhāpadavaṇṇanā

Paṭikkhittaṃgihipārutanti khuddakavatthukhandhake paṭikkhittaṃ gihipārutaṃ. Idāni ‘‘na, bhikkhave’’tiādinā (cūḷava. 280-281) saṅkhepena vuttamatthameva vitthāretvā dassetuṃ ‘‘tatthā’’tiādimāha. Yaṃ kiñci aññathā pārutanti sambandho. Tasmāti yasmā setapaṭapārutādi gihipārutaṃ nāma, tasmā. Setapaṭāti etasseva vivaraṇaṃ. Aḍḍhapālakanigaṇṭhāti aḍḍhaṃ pālentīti aḍḍhapālakā, aḍḍhapālakā ca te nigaṇṭhā cāti aḍḍhapālakanigaṇṭhā. Te hi upari ekameva setavatthaṃ upakacchake pavesetvā paridahanti, heṭṭhā naggāpi aḍḍhameva pālenti. Paribbājakāti gihibandhanaṃ pahāya pabbajjūpagatā. Uraṃ vivaritvāti hadayamajjhaṃ vivaritvā. Akkhitārakāmattanti akkhimattaṃ. Ārāme vāti buddhūpaṭṭhānādikālaṃ sandhāya vuttaṃ. Antaraghare vāti antare gharāni ettha, etassāti vā ‘‘antaraghara’’nti laddhanāme gāme.

Dutiyaparimaṇḍalasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

3-

以下是完整直译:
1. 齐整学处注释
因为没有特别说"在住宅中",所以说"在园林中和住宅中都是"。在园林中是指针对礼佛等时间而说的。像"这里这四波罗夷法来诵"等在那里那里做了限定,为什么这里不做"这里这七十五应学法来诵"的限定呢?为此说"这里"等。行仪篇中说的行仪也是指客比丘、住比丘、行路比丘、随喜、食堂、乞食、林野住处、浴室、厕所、和尚、阿阇梨、同住弟子、亲教弟子的行仪。这只是举例,因为其他篇章的行仪也应该包括在这里。这里的意思是:这里以应学的名称也包括行仪篇等中出现的行仪等。因为那些也因应该学习而被认为是"应学"。因此在目录中没有像波罗夷等那样对应学做限定。不仅是为了包括行仪篇等中出现的行仪等,因此说"为了显示行仪戒"。这里也应该连接"没有做限定"。在目录中没有说"恶作",那么怎么知道这里是恶作呢?为此说"但谁"等。
八指量是指以普通手指八指量。但如果是干瘦小腿或大肉团小腿的人,为了适合可以多放下八指量穿着。
衣角是指衣角的边,意思是缘的根部。
我将不齐整地穿衣是指不故意地这样"我将前面或后面下垂地穿衣"。虽然不知道如何齐整穿衣的人无罪,但还是应该好好学习穿衣的行仪。因为故意不学习会是不恭敬,因此说"而且应该学习穿衣的行仪"。
齐整学处注释结束。
2. 第二齐整学处注释
被禁止的在家人披法是指在小事篇中被禁止的在家人披法。现在为了详细解释"诸比丘,不应"等简略说的内容而说"那里"等。任何其他方式披着是连接。因此是指因为白布披等是所谓的在家人披法,因此。白布是这个的解释。半护外道是指护半边,半护且是外道是半护外道。因为他们上面只把一块白布插入腋下而穿,下面裸露只护半边。游行者是指舍弃在家系缚而出家的人。露出胸是指露出心脏中间。眼珠量是指眼睛量。或在园林中是指针对礼佛等时间而说的。或在住宅中是指在这里有房子,或者在被称为"住宅"的村庄中。
第二齐整学处注释结束。
3-

4. Suppaṭicchannasikkhāpadavaṇṇanā

Suṭṭhu paṭicchannoti jattumpi urampi avivaritvā paṭicchādetabbaṭṭhāne paṭicchādanena paṭicchanno, na sīsapāruto. Tenāha ‘‘gaṇṭhikaṃ paṭimuñcitvā’’tiādi. Tattha gaṇṭhikaṃ paṭimuñcitvāti gaṇṭhikaṃ pāsake paṭimuñcitvā. Antaraghare vāti gocaragāme. Ekadivasampi vāsūpagatassa santikaṃ yathāsukhaṃ gantuṃ vaṭṭati, ko pana vādo catuppañcāhaṃ vāsamadhiṭṭhāya vasitabhikkhūnaṃ santikanti gaṇṭhipade likhitaṃ.

Vāsūpagatassāti rattivāsatthāya upagatassa rattibhāge vā divasabhāge vā kāyaṃ vivaritvā nisīdato anāpatti.

Suppaṭicchannasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

5-6. Susaṃvutasikkhāpadavaṇṇanā

Susaṃvutoti susaṃyato. Yathā panettha susaṃvuto nāma hoti, taṃ dassetuṃ ‘‘hatthaṃ vā’’tiādi vuttaṃ.

Susaṃvutasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

7-8. Okkhittacakkhusikkhāpadavaṇṇanā

Kittakena pana okkhittacakkhu hotīti āha ‘‘yugamattaṃ bhūmibhāgaṃ pekkhamāno’’ti. Yugayuttako hi danto ājāneyyo yugamattaṃ pekkhati, purato catuhatthappamāṇaṃ bhūmibhāgaṃ, imināpi ettakaṃ pekkhantena gantabbaṃ. Yo anādariyaṃ paṭicca taṃ taṃ disābhāgaṃ pāsādaṃ kūṭāgāraṃ vīthiṃ olokento gacchati, āpatti dukkaṭassa. Hatthiassādiparissayābhāvanti parissayanaṭṭhena, abhibhavanaṭṭhena, viheṭhanaṭṭhena vā parissayo, hatthiassādiyeva parissayo hatthiassādiparissayo, tassābhāvaṃ, hatthiassādi upaddavābhāvanti attho. ‘‘Yathā ca ekasmiṃ ṭhāne ṭhatvā, evaṃ gacchantopi parissayābhāvaṃ oloketuṃ labhatiyeva, tathā gāme pūja’’nti (sārattha. ṭī. pācittiya 3.582) vadanti.

Okkhittacakkhusikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

9-10. Ukkhittakāyasikkhāpadavaṇṇanā

Antoindakhīlato paṭṭhāyāti parikkhittassa gāmassa antoummārato paṭṭhāya, aparikkhittassa pana dutiyaleḍḍupātato paṭṭhāya na evaṃ gantabbaṃ.

Ukkhittakāyasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

11-12. Ujjagghikasikkhāpadavaṇṇanā

Hasanīyasmiṃvatthusminti nimittatthe bhummaṃ, hasitabbavatthukāraṇāti attho.

Ujjagghikasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

13-14. Uccasaddasikkhāpadavaṇṇanā

Kittāvatā appasaddo hotīti āha ‘‘ayaṃ panetthā’’tiādi. Saddameva suṇātīti aparibyattakkharaṃ saddamattameva suṇāti. Tenāha ‘‘kathaṃ na vavatthapetī’’ti.

Uccasaddasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

15-20. Kāyappacālakādisikkhāpadavaṇṇanā

‘‘Kāyādīni paggahetvā’’ti etasseva vivaraṇaṃ ‘‘niccalāni ujukāni ṭhapetvā’’ti gantabbañceva nisīditabbañcāti samena iriyāpathena gantabbañceva nisīditabbañca. Kāyappacālakādiyuttaṃ chakkaṃ.

Kāyappacālakādisikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

26. Pallatthikasikkhāpadavaṇṇanā

Dussapallatthikāyāti ettha āyogapallatthikāpi dussapallatthikāyeva.

Pallatthikasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

Chabbīsatisāruppasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

27. Sakkaccapaṭiggahaṇasikkhāpadavaṇṇanā

Satiṃupaṭṭhāpetvāti chaḍḍetukāmo viya ahutvā piṇḍapāte satiṃ upaṭṭhāpetvā, ‘‘piṇḍapātaṃ gaṇhissāmī’’ti satiṃ upaṭṭhāpetvā.

Sakkaccapaṭiggahaṇasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

28. Pattasaññīpaṭiggahaṇasikkhāpadavaṇṇanā

Upanibaddhasaññīhutvāti piṇḍapātaṃ dente anādariyaṃ paṭicca tahaṃ tahaṃ anoloketvā patte ābhogasaññī hutvā.

Pattasaññīpaṭiggahaṇasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.



以下是完整直译:
3-4. 善覆学处注释
善覆是指不露出锁骨和胸部,在应该遮盖的地方遮盖,而不是覆盖头部。因此说"系上钩"等。其中系上钩是指把钩子系在带子上。或在住宅中是指在乞食村。在注释中写道:即使只住一天也可以随意去亲近,更不用说住四五天的比丘们的亲近。
对于来住宿的是指为了夜宿而来的,在夜间或白天露出身体而坐无罪。
善覆学处注释结束。
5-6. 善摄学处注释
善摄是指善自制。为了说明如何称为善摄,所以说"手或"等。
善摄学处注释结束。
7-8. 垂眼学处注释
多少是垂眼呢?为此说"看着一轭量的地面"。因为驯服的良马看一轭量,前方四肘量的地面,这个人也应该看这么多而行走。谁因不恭敬而看那个方向的宫殿、重阁、街道而行走,犯恶作罪。没有象马等危险是指以危险、压制、伤害的意思是危险,象马等就是危险是象马等危险,没有那个,意思是没有象马等灾难。他们说:"像站在一个地方一样,行走时也可以看有没有危险,在村里也是这样供养"。
垂眼学处注释结束。
9-10. 举身学处注释
从门槛内开始是指从有围墙的村庄的内门槛开始,没有围墙的则从第二土块抛处开始不应该这样行走。
举身学处注释结束。
11-12. 大笑学处注释
在可笑事中是处所的意思,意思是因为可笑的事物。
大笑学处注释结束。
13-14. 高声学处注释
多少是小声呢?为此说"这里"等。只听到声音是指只听到不清楚音节的声音而已。因此说"不分辨话语"。
高声学处注释结束。
15-20. 摇身等学处注释
"控制身等"的解释就是"保持不动直立"。应该行走和应该坐是指应该以平稳的威仪行走和坐。摇身等相应的六法。
摇身等学处注释结束。
抱膝学处注释
用衣抱膝中,用绳抱膝也是用衣抱膝。
抱膝学处注释结束。
二十六端正学处注释结束。
恭敬接受学处注释
使念现起是指不像想要丢弃一样,对钵食使念现起,使念现起"我将接受钵食"。
恭敬接受学处注释结束。
注意钵接受学处注释
成为注意相连的是指给钵食时不因不恭敬而不看这里那里,成为对钵有注意想。
注意钵接受学处注释结束。

29. Samasūpakapaṭiggahaṇasikkhāpadavaṇṇanā

Samasūpakanti pamāṇayuttaṃ sūpavantaṃ katvā, bhāvanapuṃsakaniddeso cāyaṃ. Byañjanaṃ pana anādiyitvā atthamattameva dassetuṃ ‘‘samasūpako nāmā’’tiādi vuttaṃ. Sabbāpi sūpeyyabyañjanavikatīti oloṇisākasūpeyyamacchamaṃsarasādikā sabbāpi sūpeyyabyañjanavikati.

Samasūpakapaṭiggahaṇasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

30-32. Samatittikādisikkhāpadavaṇṇanā

Samatittikanti bhāvanapuṃsakaniddeso, samatittikaṃ katvāti attho. Evamaññesupi īdisesu ṭhānesu attho daṭṭhabbo. Samapuṇṇanti (sārattha. ṭī. pācittiya 3.605) pattassa antomukhavaṭṭilekhāsamapuṇṇaṃ. Samabharitanti etthāpi eseva nayo. Tañca kho adhiṭṭhānupagapattasseva, netarassa. Tenāha ‘‘adhiṭṭhānupagapattassā’’tiādi. Racitanti kataṃ, pakkhittaṃ pūritanti attho. Yaṃ kiñci yāvakālikanti yāgubhattaphalāphalādiṃ yaṃ kiñci āmisajātikaṃ. Yattha katthacīti adhiṭṭhānupago vā hotu, anadhiṭṭhānupago vā yattha katthaci patte . Thūpīkatānīti thūpaṃ viya katāni, adhiṭṭhānupagassa pattassa antomukhavaṭṭilekhaṃ atikkamitvā katānīti attho. Idañca ‘‘yāmakālikādīnī’’ti imassa vasena vuttaṃ, ‘‘yāvakālika’’nti imassa pana vasena vacanabyattayaṃ katvā ‘‘thūpīkatampi vaṭṭatī’’ti yojetabbaṃ. Pi-saddena athūpīkatāni vaṭṭantīti ettha kathāva natthīti dasseti. Heṭṭhā orohatīti samantā okāsasabbhāvato cāliyamānaṃ heṭṭhā bhassati . Takkolavaṭaṃsakādayoti ettha matthake ṭhapitatakkolameva vaṭaṃsakasadisattā takkolavaṭaṃsakaṃ. Ādisaddena pupphavaṭaṃsakakaṭukaphalādivaṭaṃsakānaṃ (pāci. aṭṭha. 605) gahaṇaṃ, na taṃ thūpīkataṃ nāma hoti pāṭekkaṃ bhājanattā paṇṇādīnaṃ.

Samatittikādisikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

33-34. Sapadānasikkhāpadavaṇṇanā

Sapadānanti (sārattha. ṭī. pācittiya 3.608) ettha dānaṃ vuccati avakhaṇḍanaṃ, apetaṃ dānato apadānaṃ, anavakhaṇḍanti attho, saha apadānena sapadānaṃ, avakhaṇḍanavirahitaṃ, anupaṭipāṭiyāti vuttaṃ hoti. Tenāha ‘‘tattha tattha odhiṃ akatvā anupaṭipāṭiyā’’ti.

Sapadānasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

36. Odanappaṭicchādanasikkhāpadavaṇṇanā

Māghātasamayādīsūti ettha yasmiṃ samaye ‘‘pāṇo na hantabbo’’ti rājāno bheriṃ carāpenti, ayaṃ māghātasamayo nāma. Byañjanaṃ paṭicchādetvā dentīti byañjanaṃ channaṃ katvā denti.

Odanappaṭicchādanasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

37. Sūpodanaviññattisikkhāpadavaṇṇanā

Ekādasameti sūpodanaviññattiyaṃ. Ettha pana yassa mukhe pakkhipitvā vippaṭisāre uppanne puna uggiritukāmassāpi sace sahasā pavisati, ayaṃ asañcicca paribhuñjati nāma. Yo pana viññattampi aviññattampi ekasmiṃ ṭhāne ṭhitaṃ sahasā anupadhāretvā gahetvā bhuñjati, ayaṃ asatiyā bhuñjati nāma.

Sūpodanaviññattisikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

38. Ujjhānasaññīsikkhāpadavaṇṇanā

Ujjhāyati etenāti ujjhānaṃ, cittaṃ, tasmiṃ saññā ujjhānasaññāti āha ‘‘ujjhānasaññī’’tiādi. Olokentassāti paresaṃ pattaṃ olokentassa.

Ujjhānasaññīsikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.



以下是完整直译:
等汤接受学处注释
等汤是指按比例制作有汤的,这是中性名词说明。不顾及文字而只显示意义,所以说"等汤名"等。所有的可汤调料是指盐、油、可汤的鱼肉汁等所有可汤调料。
等汤接受学处注释结束。
30-32. 等量等学处注释
等量是中性名词说明,意思是制作等量。在其他类似处也应该这样理解。等满是指钵内口沿周围均匀满。等盛也是同样方法。这是针对已确定的钵,不是其他。因此说"已确定的钵"等。制作是指做、放入、填满。任何暂时的是指粥、饭、果等任何物质类。在任何处是指在已确定或未确定的钵中的任何处。堆积是指像堆一样做的,超过已确定钵内口沿周围。这是根据"暂时等"而说的,"暂时"是为了语言变化而说"堆积也可以"。"也"字表示即使未堆积也可以。低头是指从四周空间可移动而低头。柚子花环等是指放在头顶的柚子像花环。"等"字包括花环、苦果等花环,不是单独的器皿。
等量等学处注释结束。
33-34. 整行学处注释
整行中,给是指不间断,不间断则为整行,意思是没有中断,与不间断一起就是整行,没有间断。因此说"在那里那里不做停顿,按顺序"。
整行学处注释结束。
遮饭学处注释
在杀生时节等是指国王宣告"不应杀生"的时节,这叫杀生时节。盖着调料给是指盖住调料给。
遮饭学处注释结束。
汤食请求学处注释
十一是指汤食请求。在这里,如果放入口中后生悔恨,即使想再吐出,如果又急速进入,这叫不故意食用。谁无论是请求或未请求,在一处站立时不加思考地拿取食用,这叫不念食用。
汤食请求学处注释结束。
批评意识学处注释
以此批评是批评,心,在此的意识是批评意识。看时是指看他人的钵。
批评意识学处注释结束。

39. Kabaḷasikkhāpadavaṇṇanā

‘‘Mayūraṇḍaṃ atimahanta’’nti vacanato mayūraṇḍappamāṇopi kabaḷo na vaṭṭati. Keci pana ‘‘mayūraṇḍato mahantova na vaṭṭati, na mayūraṇḍappamāṇo’’tipi vadanti, taṃ na gahetabbaṃ. Kukkuṭaṇḍaṃ atikhuddakanti etthāpi eseva nayo, gilānassa pana atikhuddakaṃ kabaḷaṃ karotopi anāpatti.

Kabaḷasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

41-42. Anāhaṭasikkhāpadavaṇṇanā

Sakalaṃ hatthanti sakalā aṅguliyo. Hatthasaddo cettha tadekadesesu aṅgulīsu daṭṭhabbo ‘‘hatthamuddā’’tiādīsu viya. Evañca katvā sabbaggahaṇaṃ samatthitaṃ hoti. Aññathā sakalaṃ hatthaṃ mukhe pavesetumasakkuṇeyyattā sabbaggahaṇamasamatthitameva siyā. Samudāye pavattassa ca vohārassa avayavepi pavattanato ekaṅgulimpi tato ekadesampi mukhe pakkhipituṃ na vaṭṭati.

Anāhaṭasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

43. Sakabaḷasikkhāpadavaṇṇanā

Tattakesati vaṭṭatīti tattake mukhamhi sati kathetuṃ vaṭṭati.

Sakabaḷasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

50-51. Capucapukārakasikkhāpadavaṇṇanā

‘‘Capucapū’’ti evaṃ saddaṃ katvāti ‘‘capu capū’’ti evaṃ anukaraṇasaddaṃ katvā. ‘‘Pañcavīsatimepi eseva nayo’’ti iminā ‘‘surusurukārakanti ‘surū surū’ti evaṃ saddaṃ katvā’’ti imamatthamatidisati.

Capucapukārakasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

Tiṃsabhojanappaṭisaṃyuttasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

57. Chattapāṇisikkhāpadavaṇṇanā

Yaṃ kiñci chattanti setacchattakilañjacchattapaṇṇacchattesu yaṃ kiñci chattaṃ. Yampi tatthajātakadaṇḍakena kataṃ ekapaṇṇacchattaṃ hoti, tampi chattameva. Yattha katthaci sarīrāvayaveti aṃsaūruādike yattha katthaci sarīrāvayaveti.

Chattapāṇisikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

60. Āvudhapāṇisikkhāpadavaṇṇanā

Sabbāpi dhanuvikatīti cāpakodaṇḍādibhedā sabbāpi dhanuvikati. Cāpoti (sārattha. ṭī. pācittiya 3.637) majjhe vaṅkā kājadaṇḍasadisā dhanuvikati. Kodaṇḍoti vaṭṭaladaṇḍā dhanuvikati. Paṭimukkanti pavesitaṃ laggitaṃ. Yāva na gaṇhātīti yāva hatthena na gaṇhāti, ayameva vā pāṭho. Tāva vaṭṭatīti tāva dhammaṃ desetuṃ vaṭṭati.

Āvudhapāṇisikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

61-62. Pādukasikkhāpadavaṇṇanā

Kevalaṃakkantassāti kevalaṃ pādukaṃ akkamitvā ṭhitassa. Paṭimukkassāti paṭimuñcitvā ṭhitassa. Tenāha ‘‘pavesetvā ṭhānavasenā’’ti.

Pādukasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

63. Yānasikkhāpadavaṇṇanā

Yānagatassāti ‘‘yānaṃ nāma vayhaṃ, ratho, sakaṭaṃ, sandhamānikā, sivikā, pāṭaṅkī’’ti (pāci. 640, 1187) vuttaṃ yānaṃ upādāya antamaso hatthasaṅghāṭamhi gatassa. Tenāha ‘‘sacepi dvīhi janehī’’tiādi. Vayhādiketi ettha vayhanti upari maṇḍapasadisaṃ padaracchadanaṃ, sabbapāliguṇṭhimaṃ vā chādetvā kataṃ sakaṭavisesaṃ ‘‘vayha’’nti vadanti. Ādisaddena rathādīnaṃ gahaṇaṃ.

Yānasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

75. Udakeuccārasikkhāpadavaṇṇanā

Pakiṇṇakanti vomissakanayaṃ. Sacittakanti (sārattha. ṭī. pācittiya 

以下是完整直译:
团食学处注释
因为说"孔雀蛋太大",所以孔雀蛋大小的团食也不可以。有些人说"比孔雀蛋大的不可以,孔雀蛋大小的可以",这不应接受。鸡蛋太小也是同样道理,但病人做太小的团食无罪。
团食学处注释结束。
41-42. 未带来学处注释
整个手是指所有手指。这里的手应该理解为手指的一部分,如"手印"等。这样做就能说明"所有"。否则因为不可能把整个手放入口中,"所有"就无法说明。整体的用语也可用于部分,所以连一根手指或其一部分也不可放入口中。
未带来学处注释结束。
含食学处注释
那么多时可以是指口中有那么多食物时可以说话。
含食学处注释结束。
50-51. 作咀嚼声学处注释
"咀嚼"是这样发出声音是指"咀嚼咀嚼"这样发出模仿声。"第二十五也是同样方法"是指"作吸溜声是'吸溜吸溜'这样发出声音"这个意思。
作咀嚼声学处注释结束。
三十食物相关学处注释结束。
持伞学处注释
任何伞是指白伞、草席伞、叶伞中的任何伞。用那里生长的杆做的单叶伞也是伞。任何身体部位是指肩膀、大腿等任何身体部位。
持伞学处注释结束。
持武器学处注释
所有弓种是指弓、弩等所有弓种。弓是指中间弯曲像担杆的弓种。弩是指圆杆的弓种。装上是指插入、固定。直到不拿是指直到不用手拿,或者就是这个读法。在那之前可以是指在那之前可以说法。
持武器学处注释结束。
61-62. 木屐学处注释
只踩的是指只踩木屐而站立的。穿上的是指穿上而站立的。因此说"以插入站立的方式"。
木屐学处注释结束。
车乘学处注释
乘车的是指乘坐所说的"车是指轿、马车、牛车、小车、轿子、轿椅",最少也包括用手抬的。因此说"即使两人"等。轿等中,轿是指上面像亭子一样有木板遮盖,或者全部用布遮盖做成的特殊车。"等"字包括马车等。
车乘学处注释结束。
水中大小便学处注释
杂说是混合的方法。有心是指

3.576) vatthuvijānanacittena, paṇṇattivijānanacittena ca sacittakaṃ. ‘‘Anādariyaṃ paṭiccā’’ti (pāci. 654) vuttattā yasmā anādariyavaseneva āpajjitabbato idaṃ sabbaṃ kevalaṃ akusalameva, tañca pakatiyā vajjaṃ, sañcicca vītikkamanañca domanassikasseva hoti, tasmā ‘‘lokavajjaṃ akusalacittaṃ dukkhavedana’’nti vuttaṃ. Sesesupi eseva nayo.

Ekūnavīsatidhammadesanāpaṭisaṃyuttasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

Iti kaṅkhāvitaraṇiyā pātimokkhavaṇṇanāya

Vinayatthamañjūsāyaṃ līnatthappakāsaniyaṃ

Sekhiyavaṇṇanā niṭṭhitā.

Adhikaraṇasamathavaṇṇanā

Gaṇanaparicchedoti saṅkhyāparicchedo. Adhikarīyanti etthāti adhikaraṇāni. Ke adhikarīyanti? Samathā. Kathaṃ adhikarīyanti? Samanavasena. Tasmā te tesaṃ samanavasena pavattantīti āha ‘‘adhikaraṇāni samentī’’tiādi. Uppannānaṃ uppannānanti uṭṭhitānaṃ uṭṭhitānaṃ. Kiñcāpi adhikaraṇaṭṭhena ekavidhaṃ, tathāpi vatthuvasena nānā hotīti ‘‘adhikaraṇāna’’nti bahuvacanaṃ kataṃ. Idāni tassa nānāttaṃ dassetvā vivarituṃ ‘‘vivādādhikaraṇa’’ntiādimāha. Vivādoyeva adhikaraṇaṃ vivādādhikaraṇaṃ. Esa nayo sesesupi. Samathatthanti samanatthaṃ.

Adhikaraṇassa sammukhā vinayanato sammukhāvinayo. Dabbamallaputtattherasadisassa sativepullappattassa khīṇāsavasseva dātabbo vinayo sativinayo. Sammūḷhassa gaggabhikkhusadisassa ummattakassa dātabbo vinayo amūḷhavinayo. Paṭiññātena karaṇabhūtena karaṇaṃ paṭiññātakaraṇaṃ. Atha vā paṭiññāte āpannabhāvādike karaṇaṃ kiriyā, ‘‘āyatiṃ saṃvareyyāsī’’ti parivāsadānādivasena ca pavattaṃ vacīkammaṃ paṭiññātakaraṇaṃ. Yassā kiriyāya dhammavādino bahutarā, esā yebhuyyasikā nāma. Yo pāpussannatāya pāpiyo, puggalo, tassa upavāḷabhikkhusadisassa kattabbato tassapāpiyasikā, aluttasamāsoyaṃ. Tiṇavatthārakasadisattā tiṇavatthārako. Yathā (cūḷava. aṭṭha. 212) hi gūthaṃ vā muttaṃ vā ghaṭṭiyamānaṃ duggandhatāya bādhati, tiṇehi avattharitvā suppaṭicchāditassa panassa gandho na bādhati, evameva yaṃ adhikaraṇaṃ mūlānumūlaṃ gantvā vūpasamiyamānaṃ kakkhaḷattāya vāḷattāya bhedāya saṃvattati, taṃ iminā kammena vūpasantaṃ gūthaṃ viya tiṇavatthārakena paṭicchannaṃ suvūpasantaṃ hoti. Tena vuttaṃ ‘‘tiṇavatthārakasadisattā tiṇavatthārako’’ti.

Tatrāti tesu sattasu adhikaraṇasamathesu. ‘‘Aṭṭhārasahi vatthūhī’’ti lakkhaṇavacanametaṃ ‘‘yadi me byādhikā bhaveyyuṃ, dātabbamidamosadha’’ntiādinā (saṃ. ni. ṭī. 2.

以下是完整直译:
以了知事物的心,以了知规定的心而有心。因为说"因不恭敬",所以这一切只是由于不恭敬而应该犯的,只是不善,那是本性罪,故意违犯只属于忧心者,因此说"世间罪、不善心、苦受"。其余也是同样方法。
十九说法相关学处注释结束。
这样在解除疑惑的波罗提木叉注释中
法藏宝函的隐义开显中
应学注释结束。
止诤注释
计算限定是指数量限定。在此止息是诤事。什么止息?止诤。如何止息?以平息的方式。因此它们以平息的方式进行,所以说"平息诤事"等。已生起已生起是指已发生已发生。虽然以诤事的意义是一种,但以事物的方式是多种,所以说"诤事"用复数。现在为了显示它的多样性而解释说"诤论诤事"等。诤论就是诤事是诤论诤事。其余也是这个方法。止息的目的是为了平息。
因当面止息诤事而称为现前毗尼。应该给予像达婆摩罗子长老那样具足念的漏尽者的毗尼是忆念毗尼。应该给予像迦迦比丘那样的痴狂者的毗尼是不痴毗尼。以承认作为作为的作为是自言治。或者在承认所犯等的作为是行为,"未来应该防护"以给予别住等方式进行的语业是自言治。以法说者较多的行为,这叫多数决。因为恶多而更恶的人,对那个像优波离比丘那样应该做的,所以叫覆藏恶人罪,这是不省略复合词。因为像草覆盖一样所以叫草覆盖。就像粪或尿被触碰时以臭味妨碍,但用草覆盖很好遮蔽时气味不妨碍,同样地,诤事追根究底地平息时因为粗暴凶恶而导致分裂,以这个羯磨平息时像粪被草覆盖遮蔽一样很好地平息。因此说"因为像草覆盖一样所以叫草覆盖"。
其中是指在那七种止诤中。"以十八事"是特征说明,如"如果我有病,应该给这个药"等

3.39-42) viya. Tasmā tesu aññatarena vivadantā aṭṭhārasahi vatthūhi vivadantīti vuccati. Vivādoti vipaccanīkavādo. Upavadanāti akkoso. Codanāti anuyogo. Dveti thullaccayadubbhāsitāpattiyo dve. Catunnaṃ kammānaṃ karaṇanti catunnaṃ kammānaṃ antare yassa kassaci kammassa karaṇaṃ.

Evaṃ adhikaraṇāni dassetvā idāni tesu idaṃ adhikaraṇaṃ ettakehi samathehi sammatīti dassetuṃ ‘‘tatthā’’tiādi vuttaṃ. Yasmiṃ vihāre uppannaṃ , tasmiṃyeva vā sammatīti sambandho. Evaṃ sesesupi. Tattha yasmiṃ vihāre uppannanti ‘‘yasmiṃ vihāre mayhaṃ iminā patto gahito, cīvaraṃ gahita’’ntiādinā (pari. aṭṭha. 341) nayena pattacīvarādīnaṃ atthāya vivādādhikaraṇaṃ uppannaṃ hoti. Tasmiṃyeva vā sammatīti tasmiṃ vihāreyeva āvāsikehi sannipatitvā ‘‘alaṃ, āvuso’’ti atthapaccatthike saññāpetvā pāḷimuttakavinicchayeneva vūpasamentehi sammati. Sace pana taṃ adhikaraṇaṃ nevāsikā vūpasametuṃ na sakkonti, athañño vinayadharo āgantvā ‘‘kiṃ, āvuso, imasmiṃ vihāre uposatho vā pavāraṇā vā ṭhitā’’ti pucchati, tehi ca tasmiṃ kāraṇe kathite taṃ adhikaraṇaṃ khandhakato ca parivārato ca suttena vinicchinitvā vūpasameti. Evampi etasmiṃyeva sammatīti daṭṭhabbaṃ.

Aññattha vūpasametuṃ gacchantānaṃ antarāmagge vā sammatīti ‘‘na mayaṃ etassa vinicchaye tiṭṭhāma, nāyaṃ vinaye kusalo, amukasmiṃ nāma gāme vinayadharā therā vasanti, tattha gantvā vinicchinissāmā’’ti gacchantānaṃ antarāmagge vā kāraṇaṃ sallakkhetvā aññamaññaṃ saññāpentehi, aññehi vā te bhikkhū nijjhāpentehi sammati. Na heva kho pana aññamaññasaññattiyā vā sabhāgabhikkhunijjhāpanena vā vūpasantaṃ hoti, apica kho paṭipathaṃ āgacchanto eko vinayadharo disvā ‘‘katthāvuso, gacchathā’’ti pucchitvā ‘‘amukaṃ nāma gāmaṃ iminā nāma karaṇenā’’ti vutte ‘‘alaṃ, āvuso, kiṃ tattha gatenā’’ti tattheva dhammena vinayena taṃ adhikaraṇaṃ vūpasameti. Evampi antarāmagge vūpasammati nāma.

Yattha gantvā saṅghassa niyyātitaṃ, tattha saṅghena vāti sace pana ‘‘alaṃ, āvuso, kiṃ tattha gatenā’’ti vuccamānāpi ‘‘mayaṃ tattheva gantvā vinicchayaṃ pāpessāmā’’ti (pari. aṭṭha. 341) vinayadharassa vacanaṃ anādiyitvā yattha gantvā sabhāgabhikkhusaṅghassa adhikaraṇaṃ niyyātitaṃ, tattha saṅghena ‘‘alaṃ, āvuso, saṅghasannipātaṃ nāma garuka’’nti tattheva nisīditvā vinicchitaṃ sammati. Na heva kho pana sabhāgabhikkhūnaṃ saññattiyā vūpasantaṃ hoti, apica kho saṅghaṃ sannipātetvā ārocitaṃ saṅghamajjhe vinayadharā vūpasamenti. Evampi tattha saṅghena vinicchitaṃ sammati nāma.

Ubbāhikāyasammatapuggalehi vā vinicchitanti apaloketvā vā khandhake vuttāya vā ñattidutiyakammavācāya sammatehi puggalehi visuṃ vā nisīditvā, tassāyeva vā parisāya ‘‘aññena na kiñci kathetabba’’nti (cūḷava. aṭṭha. 231) sāvetvā vinicchitaṃ. Ayanti ayaṃ yathāvuttā catubbidhā sammukhatā.


以下是完整直译:
像之前所说。因此与他们中的任何一个争论时,说是以十八事争论。争论是相反的陈述。诽谤是辱骂。诘问是追究。二是指重罪和恶说的两种违犯。四种羯磨的作为是指四种羯磨之间的任何羯磨的作为。
这样显示诤事后,现在为了显示这个诤事以这些止息方法止息,所以说"在那里"等。在哪个寺院生起,就在那个寺院止息,这是关联。其余也是如此。在那个寺院生起是指像"在这个寺院我的钵被拿走,衣被拿走"等方式为了钵衣等而生起诤论诤事。就在那个寺院止息是指在那个寺院由住寺者集会后说"够了,诸位"而调解对立方,以超出文本的判断而平息。如果住寺者不能平息那个诤事,另一个持律者来问"诸位,在这个寺院是否举行布萨或自恣",他们对那个缘由陈述后,以部分和周边的经文判断而平息那个诤事。这样也应该理解为在同一处止息。
在其他地方前往时在中途止息是指说"我们不站在这个判断上,这人不善于律,在某某村住有持律长老,我们去那里判断"的前往者,在中途或根据缘由思考,互相调解,或由其他人审问而止息。不仅仅是互相了解或同类比丘审问而平息,而是返回路上遇到一个持律者询问"诸位往哪里",听说"往某某村为某某缘由",说"够了,诸位,去那里做什么",就在那里以法和律平息那个诤事。这样也叫在中途平息。
去到哪里交给僧团,在那里由僧团止息是指即使被问"够了,诸位,去那里做什么",仍说"我们去那里判断",不顾持律者的话,去到交给同类比丘僧团的地方,僧团说"够了,诸位,僧团集会是严重的",就在那里坐下判断而止息。不仅仅是同类比丘了解而平息,而是集会僧团并在僧团中间由持律者平息。这样也叫在那里由僧团判断而止息。
由被选定的人或判断是指未请示或依部分所说的提案第二羯磨文而被选定的个人单独坐下,或那个集会宣告"不应由他人说什么"而判断。这是所说的四种现前方式。


Kārakasaṅghassāti vūpasametuṃ sannipatitassa kārakasaṅghassa. Saṅghasāmaggivasena sammukhībhāvoti ‘‘yāvatikā bhikkhū kammappattā, te āgatā honti, chandārahānaṃ chando āhaṭo hoti, sammukhībhūtā na paṭikkosantī’’ti (cūḷava. 228) evaṃ vuttasaṅghasāmaggivasena sammukhībhāvo, etena yathā tathā padhānakārakapuggalānaṃ sammukhatāmattaṃ saṅghasammukhatā nāma na hotīti dasseti. Bhūtatāti tacchatā. Saccapariyāyo hi idha dhammasaddo ‘‘dhammavādī’’tiādīsu (dī. ni. 1.9, 194) viya. Vineti etenāti vinayo, tassa tassa adhikaraṇassa vūpasamanāya bhagavatā vuttavidhi, tassa vinayassa sammukhatā vinayasammukhatā. Tenāha ‘‘yathā taṃ…pe… vinayasammukhatā’’ti. Yenāti yena puggalena. Atthapaccatthikānanti (sārattha. ṭī. cūḷavagga 

以下是完整直译:
作为僧团的是指为了平息而集会的作为僧团。以僧团和合方式的现前是指如说"凡是达到羯磨的比丘都来了,应该与欲的与欲已带来,现前者不反对",这样所说的以僧团和合方式的现前,由此显示不是仅仅主要作为者的现前就叫做僧团现前。真实性是指真实。这里的法字是真实的同义词,如"说法者"等。以此调伏是律,是世尊为了平息每个诤事所说的方法,那个律的现前是律现前。因此说"如那个...律现前"。由谁是指由哪个人。对方的

3.228) vivādavatthusaṅkhāte atthe paccatthikānaṃ. Saṅghasammukhatā parihāyati sammatapuggaleheva vūpasamanato.

Nanti vivādādhikaraṇaṃ. Pañcaṅgasamannāgatanti (cūḷava. 234) ‘‘na chandāgatiṃ gacchati, na dosāgatiṃ gacchati, na mohāgatiṃ gacchati, na bhayāgatiṃ gacchati, gahitāgahitaṃ jānātī’’ti vuttehi pañcahaṅgehi samannāgataṃ. Gūḷhakavivaṭakasakaṇṇajappakesu tīsu salākaggāhesūti ‘‘anujānāmi, bhikkhave, tesaṃ bhikkhūnaṃ saññattiyā tayo salākaggāhake gūḷhakaṃ, vivaṭakaṃ, sakaṇṇajappaka’’nti (cūḷava. 235) samathakkhandhake vuttesu tīsu salākaggāhesu. Salākaṃ gāhetvāti dhammavādīnañca adhammavādīnañca salākāyo nimittasaññaṃ āropetvā cīvarabhoge katvā samathakkhandhake vuttanayena gāhāpetvā. Evañhi tattha vuttaṃ –

‘‘Kathañca, bhikkhave, gūḷhako salākaggāho hoti? Tena salākaggāhāpakena bhikkhunā salākāyo vaṇṇāvaṇṇāyo katvā ekameko bhikkhu upasaṅkamitvā evamassa vacanīyo ‘ayaṃ evaṃvādissa salākā, ayaṃ evaṃvādissa salākā, yaṃ icchasi, taṃ gaṇhāhī’ti. Gahite vattabbo ‘mā ca kassaci dassehī’ti. Sace jānāti ‘adhammavādī bahutarā’ti, ‘duggaho’ti paccukkaḍḍhitabbaṃ. Sace jānāti ‘dhammavādī bahutarā’ti , ‘suggaho’ti sāvetabbaṃ. Evaṃ kho, bhikkhave, gūḷhako salākaggāho hoti.

‘‘Kathañca, bhikkhave, vivaṭako salākaggāho hoti? Sace jānāti ‘dhammavādī bahutarā’ti, vissaṭṭheneva vivaṭena gāhetabbo. Evaṃ kho, bhikkhave, vivaṭako salākaggāho hoti.

‘‘Kathañca, bhikkhave, sakaṇṇajappako salākaggāho hoti? Tena salākaggāhāpakena bhikkhunā ekamekassa bhikkhuno upakaṇṇake ārocetabbaṃ ‘ayaṃ evaṃvādissa salākā, ayaṃ evavādissa salākā, yaṃ icchasi, taṃ gaṇhāhī’ti. Gahite vattabbo ‘mā ca kassaci ārocehī’ti. Sace jānāti ‘adhammavādī bahutarā’ti, ‘duggaho’ti paccukkaḍḍhitabbaṃ. Sace jānāti ‘dhammavādī bahutarā’ti, ‘suggaho’ti sāvetabbaṃ. Evaṃ kho, bhikkhave, sakaṇṇajappako salākaggāho hotī’’ti.

Ettha ca alajjussannāya (cūḷava. aṭṭha. 235) parisāya gūḷhako salākaggāho kātabbo, lajjussannāya vivaṭako, bālussannāya sakaṇṇajappakoti veditabbo. Dhammavādīnaṃ yebhuyyatāyāti dhammavādīnaṃ ekenapi adhikatāya, ko pana vādo dvīhi tīhi.

‘‘Catūhi samathehi sammatī’’ti idaṃ sabbasaṅgāhakavasena vuttaṃ, tattha pana dvīhi eva vūpasamanaṃ daṭṭhabbaṃ. Evaṃ vinicchitanti sace āpatti natthi, ubho khamāpetvā, atha atthi, āpattiṃ dassetvā ropanavasena vinicchitaṃ. Paṭikammaṃ pana āpattādhikaraṇasamathe parato āgamissatīti. Na samaṇasāruppaṃ assāmaṇakaṃ, samaṇehi akattabbaṃ, tasmiṃ. Ajjhācāre vītikkame sati.

Pārājikasāmantenavāti dukkaṭena vā thullaccayena vā. Methunadhamme hi pārājikasāmantā nāma dukkaṭaṃ hoti, adinnādānādīsu thullaccayaṃ. Paṭicaratoti paṭicchādentassa. Acchinnamūlo bhavissatīti pārājikaṃ anāpanno bhavissati, sīlavā bhavissatīti vuttaṃ hoti. Sammā vattitvāti vattaṃ pūretvā. Osāraṇaṃ labhissatīti kammappaṭippassaddhiṃ labhissati.

Tassāti āpattādhikaraṇassa. Sammukhāvinayeneva vūpasamo natthi paṭiññāya, tathārūpāya khantiyā vā vinā avūpasamanato. Yā pana paṭiññāti sambandho.


以下是完整直译:
对方的是指在争论事物中的对方。僧团现前消失是因为只由被选定的人平息。
那是指诤论诤事。具足五支是指如说"不随欲行,不随嗔行,不随痴行,不随怖行,知道已取和未取"所说的具足五支。在秘密、公开、耳语三种行筹中是指在止诤篇中所说的"比丘们,我允许为了那些比丘的了解而有三种行筹者:秘密的、公开的、耳语的"这三种行筹中。行筹是指对法说者和非法说者的筹子作记号,放在衣褶中,依止诤篇中所说的方法行筹。那里是这样说的:
"比丘们,如何是秘密行筹?那个行筹的比丘应该做不同颜色的筹子,走近每个比丘这样说:'这是这样说者的筹子,这是这样说者的筹子,你想要哪个就拿哪个。'拿了后应该说:'不要给任何人看。'如果知道非法说者较多,应该说'取得不好'而收回。如果知道法说者较多,应该宣布'取得好'。比丘们,这就是秘密行筹。
比丘们,如何是公开行筹?如果知道法说者较多,应该公开地行筹。比丘们,这就是公开行筹。
比丘们,如何是耳语行筹?那个行筹的比丘应该在每个比丘耳边说:'这是这样说者的筹子,这是这样说者的筹子,你想要哪个就拿哪个。'拿了后应该说:'不要告诉任何人。'如果知道非法说者较多,应该说'取得不好'而收回。如果知道法说者较多,应该宣布'取得好'。比丘们,这就是耳语行筹。"
这里应该知道,在无惭愧者较多的集会中应该做秘密行筹,在有惭愧者较多的集会中应该做公开行筹,在愚者较多的集会中应该做耳语行筹。法说者较多是指法说者多出一个,更不用说多出两个三个。
"以四种止息方法止息"这是从总括的角度说的,但应该看到只以两种平息。这样判断是指如果没有违犯,两方互相原谅,如果有违犯,指出违犯并以定罪的方式判断。但是忏悔将在后面的违犯诤事止息中出现。不适合沙门的是非沙门的,沙门不应该做的,在那个。在违犯行为时。
或以波罗夷邻近是指以突吉罗或偷兰遮。因为在淫欲法中,波罗夷邻近是突吉罗,在不与取等中是偷兰遮。隐藏的是指遮掩的。将成为未断根的是指将不犯波罗夷,将成为持戒者的意思。正确行为是指圆满行为。将得到摄受是指将得到羯磨的停止。
那个是指违犯诤事。只以现前毗尼没有平息,因为没有承认或那样的同意就不能平息。但是承认是关联。


Etthāti āpattidesanāyaṃ. Siyāti avassaṃ. Kakkhaḷattāya vāḷattāyāti kakkhaḷabhāvāya ceva vāḷabhāvāya ca. Thullavajjanti pārājikañceva saṅghādisesañca. Gihippaṭisaṃyuttanti gihīnaṃ hīnena khuṃsanavambhanadhammikappaṭissavesu āpannaṃ āpattiṃ.

Yathānurūpanti ‘‘dvīhi samathehi, tīhi, catūhi, ekenā’’ti evaṃ vuttanayeneva yathānurūpaṃ. Etthāti imasmiṃ samathādhikāre. Vinicchayanayoti vinicchayanayamattaṃ. Tenāha ‘‘vitthāro panā’’tiādi. Assāti vitthārassa. Samantapāsādikāyaṃ vuttoti samantapāsādikāya nāma vinayaṭṭhakathāyaṃ vutto. Tasmā tattha vuttanayeneva veditabboti adhippāyo.

Ettakanti etaṃparamaṃ, na ito bhiyyo.

Adhikaraṇasamathavaṇṇanā niṭṭhitā.

Iti kaṅkhāvitaraṇiyā pātimokkhavaṇṇanāya

Vinayatthamañjūsāyaṃ līnatthappakāsaniyaṃ

Bhikkhupātimokkhavaṇṇanā niṭṭhitā.

Namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa

Bhikkhunīpātimokkhavaṇṇanā

Pārājikakaṇḍaṃ

Nātho bhikkhunīnaṃ hitatthāya yaṃ pātimokkhaṃ pakāsayīti sambandho. Tattha pakāsayīti desayi, paññāpayīti attho.

Sādhāraṇapārājikaṃ

1. Methunadhammasikkhāpadavaṇṇanā

Abhilāpamattanti vacanamattaṃ, na atthoti adhippāyo. Liṅgabhedamattanti purisaliṅgaṃ itthiliṅganti visesamattaṃ. Visesoti nānāttaṃ. Chandena cevāti pemena ceva, sinehena cevāti attho . Ruciyā cāti icchāya ca. Padhaṃsitāyāti dūsitāya. Paripuṇṇā upasampadā yassā sā paripuṇṇūpasampadā, ubhatosaṅghena upasampannāti attho.

Methunadhammasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

Asādhāraṇapārājikaṃ

5. Ubbhajāṇumaṇḍalasikkhāpadavaṇṇanā

Ubbhakapparanti dutiyamahāsandhito uddhaṃ. Ito cito ca sañcaraṇanti hatthassa vā kāyassa vā tiriyaṃ ito cito ca sañcaraṇaṃ.

Ekatoavassuteti (pāci. aṭṭha. 662) bhikkhuniyā avassave, bhikkhuniyā kāyasaṃsaggarāgena avassutabhāve satīti attho. Bhikkhuniyā vaseneva ca ekatoavassutabhāvo gahetabbo. Vuttañhetaṃ samantapāsādikāyaṃ (pāci. aṭṭha. 662) –

‘‘Ekatoavassuteti ettha kiñcāpi ‘ekato’ti avisesena vuttaṃ, tathāpi bhikkhuniyā eva avassute sati ayaṃ āpattibhedo vuttoti veditabbo’’ti.

Purisassa kāyanti purisassa yaṃ kañci kāyaṃ. Ubhatoavassutepīti bhikkhuniyā ceva purisassa ca kāyasaṃsaggarāgena avassutabhāve satipi. Kāyenāti yathāparicchinnena attano kāyena. Kāyappaṭibaddhanti purisassa kāyappaṭibaddhaṃ. Avasesakāyena vāti yathāparicchinnakāyato avasesena kāyena, ubbhakkhakaadhojāṇumaṇḍalaadhokapparasaṅkhātena kāyenāti vuttaṃ hoti. Tassa kāyanti avassutassa tassa purisassa yaṃ kañci kāyaṃ. Yathā cettha sayaṃ āmasantiyā thullaccayaṃ, evaṃ tassa āmasanaṃ sādiyantiyāpīti daṭṭhabbaṃ. Purisassa kāyasaṃsaggarāgo natthīti purisassa methunarāgo, gehasitapemaṃ, suddhacittaṃ vā. Avaseseti pārājikakhettato avasese. Kāyappaṭibaddhena kāyappaṭibaddhādibhedeti ‘‘kāyappaṭibaddhena kāyappaṭibaddhaṃ āmasati, āpatti dukkaṭassā’’tiādike (pāci. 659, 662) sabbavāre. ‘‘Asañciccā’’tiādīsu virajjhitvā vā āmasantiyā, aññavihitāya vā, ‘‘ayaṃ puriso’’ti vā ‘‘itthī’’ti vā ajānantiyā vā, tena phuṭṭhāyapi taṃ phassaṃ assādayantiyā vā āmasanepi sati anāpatti.

Ubbhajāṇumaṇḍalasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.



以下是完整直译:
这里是指在忏悔违犯中。应该是指必定。粗暴和凶恶是指粗暴性和凶恶性。重罪是指波罗夷和僧残。与在家人相关的是指对在家人轻蔑、诽谤、如法承诺所犯的违犯。
如适当是指如所说的"以两种止息方法,三种,四种,一种"这样说的方法如适当。这里是指在这个止息部分。判断方法是指判断方法而已。因此说"但详细"等。那个是指详细。在《一切欢喜》中说是指在名为《一切欢喜》的律注释书中说。因此应该按照那里所说的方法理解,这是意思。
这么多是指最多到这里,不超过这个。
止诤注释结束。
这样在解除疑惑的波罗提木叉注释中
法藏宝函的隐义开显中
比丘波罗提木叉注释结束。
礼敬世尊、阿罗汉、正等正觉者
比丘尼波罗提木叉注释
波罗夷品
导师为了比丘尼的利益而宣说波罗提木叉,这是关联。其中宣说是指说示、制定的意思。
共通波罗夷
淫欲法学处注释
只是说法是指只是言语,不是意思,这是意思。只是性别差异是指男性特征女性特征的差异而已。差异是指不同。以欲望是指以爱,以贪著的意思。以喜好是指以愿望。被污染的是指被玷污的。具足圆满受具足戒的是具足圆满受具足戒,是指由两部僧团受具足戒的意思。
淫欲法学处注释结束。
不共通波罗夷
高于膝盖学处注释
高于腰是指第二大关节以上。这里那里移动是指手或身体横向这里那里移动。
一方有欲是指比丘尼有欲,比丘尼有身体接触的贪欲的意思。一方有欲应该只从比丘尼的角度理解。因为在《一切欢喜》中这样说:
"一方有欲中,虽然'一方'是不特定说的,但应该知道只在比丘尼有欲时才有这个违犯的区别。"
男子的身体是指男子的任何身体。两方有欲也是指比丘尼和男子都有身体接触的贪欲时。以身体是指以自己限定的身体。身体相连的是指男子身体相连的。或以其余身体是指除了限定身体以外的身体,是指高于锁骨低于膝盖低于腰的身体。那个身体是指那个有欲男子的任何身体。应该知道,如这里自己触摸是偷兰遮,同样接受他触摸也是。男子没有身体接触的贪欲是指男子没有淫欲,有家庭的爱,或清净心。其余是指除波罗夷范围以外的。以身体相连的身体相连等区别是指"以身体相连的触摸身体相连的,犯突吉罗"等所有情况。在"非故意"等中,错误触摸的,或专注其他的,或不知"这是男子"或"女子"的,或被他触摸也享受那个触摸的,即使有触摸也无罪。
高于膝盖学处注释结束。

6. Vajjappaṭicchādikāsikkhāpadavaṇṇanā

Pārājikaṃ dhammaṃ ajjhāpannanti bhikkhūhi sādhāraṇānaṃ catunnaṃ, asādhāraṇānaṃ catunnañcāti aṭṭhannamaññataraṃ ajjhāpannaṃ. Idañca pārājikaṃ (pāci. aṭṭha. 666) pacchā paññattaṃ, saṅgītikārakācariyehi pana purimena saddhiṃ yugaḷaṃ katvā imasmiṃ okāse ṭhapitanti veditabbaṃ. ‘‘Aṭṭhannaṃ pārājikānaṃ aññatara’’nti (pāci. 666) vacanato pana vajjappaṭicchādikaṃ yā paṭicchādeti, sāpi vajjappaṭicchādikā evāti daṭṭhabbaṃ. Kiñcāpi vajjappaṭicchādanaṃ pemavasena hoti, tathāpi sikkhāpadavītikkamacittaṃ domanassameva hotīti katvā dukkhavedanaṃ hotīti ‘‘tatra hi pācittiyaṃ…pe… sesaṃ tādisamevā’’ti vuttaṃ.

Vajjappaṭicchādikāsikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

7. Ukkhittānuvattikāsikkhāpadavaṇṇanā

Satthusāsanenāti ñattisampadāya ceva anussāvanasampadāya ca. Idha pana codanāsāraṇāpubbakameva ñattianussāvanaṃ satthusāsananti āha ‘‘idhāpī’’tiādi. Karaṇanti ñattiṭṭhapanañceva anussāvanāvacanañca. Anādaranti puggale ceva dhamme ca ādaravirahitaṃ. Tenāha ‘‘yenā’’tiādi. Tattha pariyāpannagaṇe vāti tasmiṃ saṅghe pariyāpanne sambahulapuggalasaṅkhāte gaṇe vā. ‘‘Sammāvattanāya avattamānanti attho’’ti iminā adhippāyattho vutto. Ekakammādiketi ekakammaekuddesasamasikkhātāya. Saha ayanabhāvenāti saha vattanabhāvena. Samāno saṃvāso etesanti samānasaṃvāsakā.

Idāni yena saṃvāsena te ‘‘samānasaṃvāsakā’’ti (pāci. aṭṭha. 669) vuttā, so saṃvāso tassa ukkhittakassa tehi saddhiṃ natthi, yehi ca saddhiṃ tassa so saṃvāso natthi, na tena te bhikkhū attano sahāyā katā honti, tasmā so akatasahāyo nāmāti imamatthaṃ dassetuṃ ‘‘yassa panā’’tiādi vuttaṃ. Evaṃ padavaṇṇanaṃ katvā idāni atthamattaṃ dassetuṃ ‘‘samānasaṃvāsakabhāvaṃ anupagatanti attho’’ti vuttaṃ. Kiṃ taṃ anuvattananti kassaci āsaṅkā siyāti taṃ sarūpato dassento ‘‘yaṃdiṭṭhiko so hotī’’tiādimāha. Tattha soti yo ukkhittako, so.

Ukkhittānuvattikāsikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

8. Aṭṭhavatthukāsikkhāpadavaṇṇanā

Lokassādamittasanthavavasenāti (sārattha. ṭī. pācittiya 

以下是完整直译:
隐藏罪过学处注释
犯波罗夷法是指犯了与比丘共通的四种,不共通的四种中的任何一种。这个波罗夷是后来制定的,但应该知道结集的阿阇黎们将它与前面的配成一对放在这个位置。因为说"八种波罗夷中的任何一种",所以应该看到隐藏罪过者也是隐藏罪过。虽然隐藏罪过是出于爱,但违犯学处的心是忧心,所以是苦受,因此说"在那里波逸提...其余相同"。
隐藏罪过学处注释结束。
随顺被摈除者学处注释
以导师的教导是指以提案的圆满和宣告的圆满。这里是指在诘问驱出之后的提案宣告是导师的教导,所以说"这里也"等。作为是指立提案和说宣告。不恭敬是指对人和法缺乏恭敬。因此说"以那个"等。其中或属于那个团体是指属于那个僧团或称为多人的团体。"不正确行为的意思"是说意思的意思。在一羯磨等中是指一羯磨一诵戒一学。以共同行为是指以共同行动。他们有相同的共住所以是同分共住者。
现在为了显示由于那个共住他们被称为"同分共住者",那个被摈除者与他们没有那个共住,与那些人他没有那个共住,那些比丘不成为他的同伴,因此他叫做没有成为同伴,所以说"但是谁"等。这样做了词的解释后,现在为了只显示意思而说"没有达到同分共住的状态的意思"。如果有人怀疑那个随顺是什么,为了显示它的本质而说"他有什么见"等。其中他是指那个被摈除者,他。
随顺被摈除者学处注释结束。
八事学处注释
以世间味朋友亲密的方式是指

3.675) lokassādasaṅkhātassa mittasanthavassa vasena. Kiṃ tanti āha ‘‘kāyasaṃsaggarāgenā’’ti. Kāyasaṃsaggarāgeneva tintā idha avassutā nāma, na methunarāgenāti. Kathametaṃ viññāyatīti āha ‘‘ayameva hī’’tiādi. Kiṃ panettha kāraṇanti āha ‘‘samantapāsādikāyaṃ panassa vicāraṇā katā’’ti. Tatthāyaṃ vicāraṇā – ettha ca asaddhammoti kāyasaṃsaggova veditabbo, na methunadhammo. Na hi methunassa sāmantā thullaccayaṃ hoti. ‘‘Viññū paṭibalo kāyasaṃsaggaṃ samāpajjitu’’nti (pāci. 676) vacanampi cettha sādhakanti. Yaṃ yena kataṃ, taṃ tasseva hotīti. Purisapuggalassāti sāmivacananti dassetuṃ ‘‘yaṃ purisapuggalenā’’tiādi vuttaṃ. Tattha hatthoti attano hattho. Na kevalañcettha hatthaggahaṇanti ‘‘hattho nāma kapparaṃ upādāya yāva agganakhā’’ti (pāci. 676) vuttassa hatthasseva gahaṇaṃ, atha kho tassa ca aññassapi apārājikakhettassa gahaṇaṃ ekajjhaṃ katvā ‘‘hatthaggahaṇa’’nti vuttaṃ. Tathā saṅghāṭikaṇṇaggahaṇanti na kevalaṃ saṅghāṭikaṇṇasseva gahaṇaṃ, atha kho tassa ca aññassapi yassa kassaci cīvarappadesassa gahaṇaṃ vuttanti dassetuṃ ‘‘ettha ca yassa kassacī’’tiādi vuttaṃ. Itthannāmaṃ ṭhānanti evaṃnāmakaṃ ṭhānaṃ. ‘‘Paṭipāṭiyā vā uppaṭipāṭiyā vā pūretvā’’ti idaṃ nidassanamattaṃ. Tasmā paṭipāṭiyā vā uppaṭipāṭiyā vā ekantarikāya vā yena tena nayena pūretvāti attho.

Tā āpattiyoti tā āpannā āpattiyo. Yathā cekekasmiṃ vatthusmiṃ evaṃ visuṃ visuṃ sattasu vatthūsu satakkhattumpi vītikkantesu tā āpattiyo desetvā muccati. Gaṇanūpikāti desitagaṇanaṃ upagacchati. Dhuranikkhepaṃ katvāti ‘‘aññaṃ vatthuṃ āpajjissāmī’’ti ussāhaṃ ṭhapetvā.

Aṭṭhavatthukāsikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

Iti kaṅkhāvitaraṇiyā pātimokkhavaṇṇanāya

Vinayatthamañjūsāyaṃ līnatthappakāsaniyaṃ

Bhikkhunipātimokkhe pārājikavaṇṇanā niṭṭhitā.

Saṅghādisesakaṇḍaṃ



在争论事项中被称为对方的。僧团现前减少是因为只由被选定的人平息。
那个是指诤论诤事。具足五支是指具备所说的五支:"不随欲行,不随嗔行,不随痴行,不随怖行,知道是否被执取"。在三种暗中、公开、耳语的抽签中是指在止诤篇所说的三种抽签:"比丘们,我允许对那些比丘的了解有三种抽签:暗中的、公开的、耳语的"。拿签是指给法说者和非法说者的签做记号,放在衣褶里,以止诤篇所说的方式拿。那里是这样说的:
"比丘们,怎样是暗中抽签?那个让拿签的比丘应该做不同颜色的签,走近每个比丘这样说:'这是这样说者的签,这是这样说者的签,你想要哪个就拿哪个'。拿了后应该说:'不要给任何人看'。如果知道'非法说者较多',应该说'拿错了'收回。如果知道'法说者较多',应该宣布'拿对了'。比丘们,这就是暗中抽签。
"比丘们,怎样是公开抽签?如果知道'法说者较多',应该公开地让拿。比丘们,这就是公开抽签。
"比丘们,怎样是耳语抽签?那个让拿签的比丘应该在每个比丘耳边告知:'这是这样说者的签,这是这样说者的签,你想要哪个就拿哪个'。拿了后应该说:'不要告诉任何人'。如果知道'非法说者较多',应该说'拿错了'收回。如果知道'法说者较多',应该宣布'拿对了'。比丘们,这就是耳语抽签。"
这里应该知道,对无惭愧较多的大众应该做暗中抽签,对有惭愧较多的应该做公开抽签,对愚痴较多的应该做耳语抽签。法说者较多是指法说者多一个,更不用说两个三个。
"以四种止息方式止息"这是从全面概括的角度说的,但那里应该看到只以两种平息。这样判断是指如果没有犯戒,两者都道歉,如果有,显示犯戒以指责的方式判断。但是忏悔将在后面的违犯诤事止息中出现。不适合沙门的是非沙门的,不应该由沙门做的,在那个。在行为违犯时。
以波罗夷边缘是指以突吉罗或偷兰遮。因为在淫欲法中,波罗夷边缘是突吉罗,在不与取等中是偷兰遮。遮掩的是指隐藏的。将成为未割断根本的是指将不犯波罗夷,意思是说将成为持戒者。正确地行事是指圆满行持。将得到重新加入是指将得到羯磨的取消。
那个是指违犯诤事。不仅仅以现前毗尼平息,因为没有承认或那样的容忍就不平息。但是承认是关联。

1. Ussayavādikāsikkhāpadavaṇṇanā

Mānussayavasenakodhūssayavasenāti bāhullanayena vuttaṃ. Teneva vakkhati ‘‘ticittaṃ tivedana’’nti. Aḍḍakaraṇatthāyāti ettha aḍḍoti vohārikavinicchayo vuccati. Yaṃ pabbajitā ‘‘adhikaraṇa’’ntipi vadanti, tassa karaṇatthāya vohārikavinicchayatthāyāti vuttaṃ hoti. Vītikkamakkhaṇeyevāti vatthujjhācārakkhaṇeyeva, na tatiyāya samanubhāsanāyāti adhippāyo. Bhikkhuniṃ saṅghato nissāretīti āpannaṃ bhikkhuniṃ bhikkhunisaṅghamhā nissāreti. Hetumhi cāyaṃ kattuvohāro ‘‘nissāraṇahetubhūtadhammo ‘nissāraṇīyo’ti vutto’’ti katvā.

Yattha ṭhitāyāti upassayabhikkhācāramaggādīsu yasmiṃ ṭhāne ṭhitāya. Tato paṭṭhāya gacchantiyāti tato paṭṭhāya vohārikānaṃ santikaṃ gacchantiyā. Dutiyeti dutiyārocane. Tenāti upāsakena. Evaṃ vuttāyāti ‘‘mama ca tava ca kathaṃ tvaṃyeva ārocehī’’ti vuttāya. Aññena kathāpetīti kappiyakārakena kathāpeti. Yathā vā tathā vā hi ārociyamāneti kappiyakārako vā bhikkhuniyā kathaṃ paṭhamaṃ ārocetu, itaro vā attano kathaṃ (pāci. aṭṭha. 679). Kappiyakārako vā ubhinnampi kathaṃ, itaro vā ubhinnampi kathaṃ ārocetūti evaṃ yathā tathā ārociyamāne. Ubhinnampi pana kathaṃ sutvāti yathā tathā vā ārocitaṃ pana ubhinnampi kathaṃ sutvā.

Ākaḍḍhiyamānā gacchatīti vuccamānā vohārikānaṃ santikaṃ gacchati, imassa ‘‘tassā anāpattī’’ti iminā sambandho. Evaṃ sesesupi. Rakkhaṃ yācatīti dhammikaṃ rakkhaṃ yācati. Idāni yathā yācitā rakkhā dhammikā hoti, taṃ dassetuṃ ‘‘upassaye aññehi kataṃ anācāraṃ anodissa ācikkhantī’’ti vuttaṃ. Tattha atītaṃ ārabbha atthi odissa ācikkhanā (pāci. aṭṭha. 679), atthi anodissa ācikkhanā, anāgataṃ ārabbhāpi atthi odissa ācikkhanā, atthi anodissa ācikkhanā.

Kathaṃ atītaṃ ārabbha odissa ācikkhanā hoti? Bhikkhunupassaye gāmadārakā, dhuttādayo vā ye keci anācāraṃ vā ācaranti, rukkhaṃ vā chindanti, phalāphalaṃ vā haranti, parikkhāre vā acchindanti. Bhikkhunī vohārike upasaṅkamitvā ‘‘amhākaṃ upassaye idaṃ nāma kata’’nti vadati. ‘‘Kenā’’ti vutte ‘‘asukena ca asukena cā’’ti ācikkhati. Evaṃ atītaṃ ārabbha odissa ācikkhanā hoti, sā na vaṭṭati. Tañce sutvā te vohārikā tesaṃ daṇḍaṃ karonti, sabbaṃ bhikkhuniyā gīvā hoti. ‘‘Daṇḍaṃ gaṇhissantī’’ti adhippāyepi sati gīvāyeva hoti. Sace pana tassa ‘‘daṇḍaṃ gaṇhathā’’ti vadati, pañcamāsakamatte gahite pārājikaṃ hoti.

Tehi ‘‘kenā’’ti vutte pana ‘‘asukenā’ti vattuṃ amhākaṃ na vaṭṭati, tumheyeva jānissatha. Kevalañhi mayaṃ rakkhaṃ yācāma, taṃ no detha, avahaṭabhaṇḍampi āharāpethā’’ti vattabbaṃ. Evaṃ anodissa ācikkhanā hoti, sā vaṭṭati. Evaṃ vutte sacepi te vohārikā te kārake gavesitvā tesaṃ daṇḍaṃ karonti, sabbaṃ sāpateyyampi gahitaṃ, bhikkhuniyā neva gīvā, na āpatti.

Parikkhāraṃ harante disvā tesaṃ anatthakāmatāya ‘‘coro coro’’ti vattumpi na vaṭṭati. Evaṃ vuttepi hi yaṃ tesaṃ daṇḍaṃ karonti, sabbaṃ bhikkhuniyā gīvā hoti. Attano vacanakaraṃ pana ‘‘iminā me parikkhāro gahito, taṃ āharāpehi, mā cassa daṇḍaṃ karothā’’ti vattuṃ vaṭṭati. Dāsadāsivāpiādīnaṃ atthāya aḍḍaṃ karonti, ayaṃ akappiyaaḍḍo nāma, na vaṭṭati.


以下是完整直译:
诉讼学处注释
以骄慢随眠的方式以嗔恚随眠的方式是从多数的角度说的。因此他将说"三种心三种受"。为了诉讼的是指这里诉讼是说法官的判决。出家人称为"诤事"的,为了做那个,为了法官判决的意思。在违犯的瞬间是指在事物违犯的瞬间,不是在第三次劝告时,这是意思。从僧团驱逐比丘尼是指从比丘尼僧团驱逐犯戒的比丘尼。这是因果关系的施事用法,因为"成为驱逐因的法被称为'应驱逐'"。
站在哪里是指站在住处、乞食路等任何地方。从那里开始走是指从那里开始往法官那里走。第二是指第二次告知。被他是指被优婆塞。这样说是指被说"你只说我和你的话"。让别人说是指让净人说。无论如何被告知是指无论净人先告知比丘尼的话,还是另一人先告知自己的话。或者净人告知两人的话,或者另一人告知两人的话,这样无论如何被告知。但是听了两人的话是指无论如何被告知,但听了两人的话。
被拉着走是指被说着往法官那里走,这个与"她无罪"相关联。其他也是如此。请求保护是指请求如法的保护。现在为了显示如何请求的保护是如法的,所以说"不指明地说住处中别人做的不正当行为"。其中关于过去有指明地说,有不指明地说,关于未来也有指明地说,有不指明地说。
怎样是关于过去指明地说?在比丘尼住处村里的孩子、流氓等任何人做不正当行为,或砍树,或拿走水果,或抢夺用具。比丘尼走近法官说"在我们住处做了这样的事"。被问"谁做的"时说"某某和某某"。这样是关于过去指明地说,这是不允许的。如果听了那个后那些法官对他们处罚,全部成为比丘尼的责任。即使只是"他们将处罚"的意图也是责任。但是如果她说"你们处罚他们",在拿走五摩沙迦时成为波罗夷。
但是当他们问"谁做的"时,应该说"我们不允许说'某某',你们自己会知道。我们只是请求保护,请给我们那个,也请取回被拿走的物品"。这样是不指明地说,这是允许的。这样说了,即使那些法官寻找那些作者并处罚他们,即使拿走全部财产,比丘尼既不负责,也没有罪。
看到他们拿走用具时,出于对他们不利的意图说"贼贼"也是不允许的。因为即使这样说了,他们受到的任何处罚全部成为比丘尼的责任。但是对自己的仆人说"我的用具被这个人拿走了,请取回它,不要处罚他"是允许的。为了奴婢等而诉讼,这叫做不适当的诉讼,是不允许的。


Kathaṃ anāgataṃ ārabbha odissa ācikkhanā hoti? Vuttanayeneva parehi anācārādīsu katesu bhikkhunī vohārike evaṃ vadati ‘‘amhākaṃ upassaye idañcidañca karonti, rakkhaṃ no detha āyatiṃ akaraṇatthāyā’’ti. ‘‘Kena evaṃ kata’’nti vutte ‘‘asukena ca asukena cā’’ti ācikkhati. Evaṃ anāgataṃ ārabbha odissa ācikkhanā hoti, sāpi na vaṭṭati. Tesañhi daṇḍe kate purimanayeneva sabbaṃ bhikkhuniyā gīvā. Sesaṃ purimasadisameva.

Sace pana vohārikā bhikkhunupassaye evarūpaṃ anācāraṃ karontānaṃ ‘‘imaṃ nāma daṇḍaṃ karomā’’ti bheriṃ carāpetvā āṇāya atiṭṭhamāne pariyesitvā daṇḍaṃ karonti, bhikkhuniyā neva gīvā, na āpatti.

Yo cāyaṃ bhikkhunīnaṃ vutto, bhikkhūnampi eseva nayo. Bhikkhunopi hi odissa ācikkhanā na vaṭṭati, yaṃ tathā ācikkhite tesaṃ daṇḍaṃ karonti, taṃ sabbaṃ gīvā hoti. Vuttanayeneva daṇḍaṃ gaṇhāpentassa pārājikaṃ. Yo pana ‘‘daṇḍaṃ karissantī’’ti jānantopi anodissa katheti, te ca pariyesitvā daṇḍaṃ karontiyeva, na doso. Vihārasīmāya rukkhādīni chindantānaṃ vāsipharasuādīni gahetvā pāsāṇe koṭṭenti, na vaṭṭati. Sace dhārā bhijjati, kārāpetvā dātabbā. Upadhāvitvā tesaṃ parikkhāre gaṇhanti, tampi na kātabbaṃ. Lahuparivattañhi cittaṃ, theyyacetanāya uppannāya mūlacchejjampi gaccheyya.

Ussayavādikāsikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

2. Corivuṭṭhāpikāsikkhāpadavaṇṇanā

Mallagaṇabhaṭiputtagaṇādikantiādīsu (sārattha. ṭī. pācittiya 3.683) mallagaṇo nāma nārāyanabhattiko tattha tattha pānīyaṭṭhapanapokkharaṇikhaṇanādipuññakammakārako gaṇo. Bhaṭiputtagaṇo nāma kumārabhattikagaṇo. Dhammagaṇoti sāsanabhattiko anekappakārapuññakammakārako gaṇo. Gandhikaseṇīti anekappakārasugandhivikatikārako gaṇo. Dussikaseṇīti dussavāṇijasamūho, pesakāragaṇoti attho.

Vuṭṭhāpentiyāti upasampādentiyā. Kenaci karaṇīyena pakkantāsu bhikkhunīsu agantvā khaṇḍasīmaṃ yathānisinnaṭṭhāneyeva attano nissitakaparisāya saddhiṃ vuṭṭhāpentiyā vācācittato samuṭṭhāti (pāci. aṭṭha. 683), aññaṃ sīmaṃ vā nadiṃ vā gantvā vuṭṭhāpentiyā kāyavācācittato samuṭṭhātīti āha ‘‘corivuṭṭhāpanasamuṭṭhāna’’nti. Anāpucchā vuṭṭhāpanavasena kiriyākiriyaṃ. Paññattiṃ ajānantā ariyāpi vuṭṭhāpentīti vā kammavācāpariyosāne āpattikkhaṇe vipākābyākatasamaṅgitāvasena vā ticittaṃ.

Corivuṭṭhāpikāsikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.



以下是完整直译:
怎样是关于未来指明地说?当别人以前面说的方式做了不正当行为等时,比丘尼这样对法官说:"他们在我们住处做这个那个,请给我们保护以便将来不再做。"当被问"是谁这样做的"时,说"某某和某某"。这样是关于未来指明地说,这也是不允许的。因为如果他们受到处罚,像前面的方法一样全部成为比丘尼的责任。其余与前面相同。
但是如果法官宣布"我们对在比丘尼住处做这种不正当行为的人处以这样的罚"后,对不遵守命令的人搜查并处罚,比丘尼既不负责也没有罪。
这对比丘尼所说的,对比丘也是同样的方法。因为比丘也不允许指明地说,如果这样说了他们受到处罚,全部成为责任。像前面说的方法一样让人处罚的话成为波罗夷。但是即使知道"他们将处罚",不指明地说,他们搜查并处罚,也没有过失。拿斧头等砍伐寺院界内的树等,敲打石头,是不允许的。如果刃口破损,应该修理后给回。跑去抢他们的用具,也不应该做。因为心快速转变,如果生起偷盗的心,可能会导致根本断绝。
诉讼学处注释结束。
度贼女学处注释
力士团、军人子团等中,力士团是指那罗延天的信徒,在各处建造水井、挖掘莲池等做功德的团体。军人子团是指王子的信徒团体。法团是指佛教的信徒,做各种功德的团体。香料行是指制造各种香料的团体。布行是指布商的集团,意思是织工团体。
度是指令受具足戒。当比丘尼因某些事情离开时,没有来到,在破坏界内如坐的地方与自己的随从一起度戒,从语和心生起;去到另一个界或河流度戒,从身语心生起,所以说"度贼女生起"。由于未经允许度戒而是作和不作。或者不知规定的圣者也度戒,或者在羯磨文结束时犯戒的瞬间具有异熟无记心的缘故,是三种心。
度贼女学处注释结束。

3. Ekagāmantaragamanasikkhāpadavaṇṇanā

Añño gāmo gāmantaraṃ. Nadipāranti nadiyā pārimatīraṃ. ‘‘Gāmantaraṃ gaccheyyā’’ti (pāci. 687, 691) vuttattā aññasmiṃ gāmeyeva āpatti, na sakagāmeti āha ‘‘sakagāmato tāvā’’tiādi. Parikkhepe vā upacāre vā atikkanteti parikkhittassa gāmassa parikkhepe vā aparikkhittassa gāmassa parikkhepārahaṭṭhāne vā atikkante. Dutiyena atikkantamatteti dutiyena pādena itarassa gāmassa parikkhepe vā upacāre vā atikkantamatte. Yesu pana potthakesu ‘‘ekena pādena itarassa gāmassa parikkhepe vā atikkante, upacāre vā okkante thullaccayaṃ, dutiyena atikkantamatte, okkantamatte vā saṅghādiseso’’ti pāṭho dissati, tattha ‘‘okkante, okkantamatte vā’’ti etāni dve padāni pāḷiyā virujjhanti. ‘‘Aparikkhittassa gāmassa upacāraṃ atikkāmentiyā’’ti (pāci. 692) hi pāḷi. Tathā samantapāsādikāyapi virujjhanti. Tattha hi –

‘‘Parikkhepārahaṭṭhānaṃ ekena pādena atikkamati, thullaccayaṃ. Dutiyena atikkantamatte saṅghādiseso. Apicettha sakagāmato…pe… ekena pādena itarassa gāmassa parikkhepe vā upacārevā atikkantamatte thullaccayaṃ, dutiyena atikkantamatte saṅghādiseso’’ti –

Vuttaṃ. ‘‘Paṭhamaṃ pādaṃ atikkāmentiyā’’tiādivacanato (pāci. 692) padasā gamanameva idhādhippetanti āha ‘‘padasā pavisantiyā āpattī’’ti. Iminā sacepi hatthipiṭṭhiādīhi vā iddhiyā vā pavisati, vaṭṭatiyevāti dasseti. Ayamettha saṅkhepo, vitthāro pana samantapāsādikāya (pāci. aṭṭha. 692) vuttoti adhippāyo.

Nadipāragamane vuttalakkhaṇāya nadiyāti ‘‘nadī nāma timaṇḍalaṃ paṭicchādetvā yattha katthaci uttarantiyā antaravāsako temiyatī’’ti (pāci. 692) nadipāragamanavibhaṅge vuttalakkhaṇāya nadiyā. Nadipāragamanavibhaṅgo hi idha nadipāragamanasaddena vutto. Puna orimatīrameva paccuttarantiyā vāti paratīraṃ gantukāmatāya otiṇṇattā vuttaṃ. Itarissā pana ayaṃ pakkantaṭṭhāne ṭhitā hoti, tasmā paratīraṃ gacchantiyā anāpatti. Sace sajjhāyaṃ vā padhānaṃ vā aññaṃ vā kiñci kammaṃ kurumānā ‘‘pure aruṇeyeva dutiyikāya santikaṃ gamissāmī’’ti (pāci. aṭṭha. 692) ābhogaṃ karoti, ajānantiyā eva tassā aruṇo uggacchati , anāpattīti āha ‘‘pure aruṇeyevā’’tiādi. Atha pana ‘‘yāva aruṇuggamanā idheva bhavissāmī’’ti vā anābhogena vā vihārassa ekadese acchati, dutiyikāya hatthapāsaṃ na otarati, aruṇuggamane saṅghādiseso. Hatthapāsoyeva hi idha pamāṇaṃ. Hatthapāsātikkame ekagabbhopi na rakkhati. Tenāha ‘‘ekagabbhe…pe… āpattī’’ti.


以下是完整直译:
去一村间学处注释
另一个村庄是村间。河对岸是河的对岸。因为说"应该去村间",所以在另一个村庄才有罪,不是在自己的村庄,因此说"首先从自己的村庄"等。越过围墙或边界是指越过有围墙的村庄的围墙或无围墙的村庄应该有围墙的地方。刚刚以第二只脚越过是指刚刚以第二只脚越过另一个村庄的围墙或边界。但在一些书中看到"以一只脚越过另一个村庄的围墙或进入边界是偷兰遮,刚刚以第二只脚越过或进入是僧残"的读法,其中"进入,或刚刚进入"这两个词与圣典矛盾。因为圣典说"越过无围墙村庄的边界"。同样也与《一切欢喜》矛盾。因为那里说:
"以一只脚越过应该有围墙的地方,偷兰遮。刚刚以第二只脚越过,僧残。而且这里从自己的村庄...以一只脚刚刚越过另一个村庄的围墙或边界,偷兰遮,刚刚以第二只脚越过,僧残。"
因为说"越过第一只脚"等,所以这里只是指步行,因此说"步行进入有罪"。这表明即使骑象背等或以神通进入,也是允许的。这里只是概要,详细的意思是在《一切欢喜》中说的。
在去河对岸中所说特征的河是指在去河对岸的分别中所说特征的河:"河是指在任何地方渡过时,遮盖三轮的内衣湿透。"因为去河对岸的分别在这里是用去河对岸这个词说的。又或者回到这边岸是因为想去对岸而下水说的。但对另一个人来说,这是站在离开的地方,所以去对岸无罪。如果做诵经或精进或其他任何工作时想"在天亮之前我将去第二个人那里",在她不知道时天亮了,无罪,所以说"在天亮之前"等。但是如果想"直到天亮我都将在这里"或无意中在寺院的一处待着,没有进入第二个人的伸手可及处,天亮时僧残。因为这里只有伸手可及处是标准。超过伸手可及处即使一个房间也不保护。因此说"在一个房间...有罪"。


Dassanūpacāraṃ vā savanūpacāraṃ vāti ettha dassanūpacāro nāma yattha ṭhitaṃ dutiyikā passati. Savanūpacāro nāma yattha ṭhitā maggamūḷhasaddena viya, dhammassavanārocanasaddena viya ca ‘‘ayye’’ti saddāyantiyā saddaṃ suṇāti. Tasmāti yasmā ohīyanaṃ nāma dassanūpacārasavanūpacārānamaññatarassa vijahanaṃ, tasmā. Antogāme pana ohīyanaṃ vaṭṭatīti āha ‘‘indakhīlātikkamato paṭṭhāyā’’ti ādi. Tattha indakhīlātikkamatoti ummārātikkamato. Bahigāmeti gāmassa bahipadese. Maggamūḷhā uccāsaddaṃ karontīti āha ‘‘maggamūḷhasaddena viyā’’ti. Maggamūḷhaṃ avhāyantassa saddena viyātipi vadanti. Saddāyantiyāti saddaṃ karontiyā. ‘‘Saddassavanātikkame āpattiyevā’’ti iminā dassanūpacāro evarūpe savanūpacāre vijahite na rakkhati, jahitamatteva āpatti saṅghādisesassāti dasseti.

Maggaṃ gacchantīti ekamaggaṃ gacchanti. Sace purimāyo aññena maggena gacchanti, pakkantā nāma honti, anāpattiyeva. Dvinnaṃ gacchantīnaṃ ekā anubandhituṃ asakkontī ‘‘gacchatu aya’’nti ohīyati, itarāpi ‘‘ohīyatu aya’’nti gacchati, dvinnampi āpatti. Sace pana gacchantīsu purimāpi aññaṃ maggaṃ gaṇhāti, pacchimāpi aññaṃ, ekā ekissā pakkantaṭṭhāne tiṭṭhati, dvinnampi anāpatti.

‘‘Saṅghādisesā caturo’’ti (pari. aṭṭha. 479) ayaṃ pañho aruṇuggamane gāmantarapariyāpannaṃ nadipāraṃ okkantabhikkhuniṃ sandhāya vutto. Sā hi sakagāmato paccūsasamaye nikkhamitvā aruṇuggamanakāle vuttappakāraṃ nadipāraṃ okkantamattāva rattivippavāsagāmantaranadipāragamanagaṇamhāohīyanalakkhaṇe ekappahāreneva caturo saṅghādisese āpajjati.

Pakkhasaṅkantāya vāti titthāyatanaṃ saṅkantāya. Anantarāyenāti hatthimocanādiantarāyaṃ vinā.

Ekagāmantaragamanasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

4. Ukkhittakaosāraṇasikkhāpadavaṇṇanā

Tassevakārakasaṅghassāti yo ukkhepanīyakammakārako gaṇo, tasseva kārakasaṅghassa. Vatte vā vattantinti tecattālīsappabhede netthāravatte vattamānaṃ.

Ukkhittakaosāraṇasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

5. Bhojanappaṭiggahaṇapaṭhamasikkhāpadavaṇṇanā

Ekatoavassuteti puggalassa vā bhikkhuniyā vā avassute. Mahāpaccariyaṃ panettha ‘‘bhikkhuniyā avassutabhāveti daṭṭhabba’’nti (pāci. aṭṭha. 701) vuttaṃ. Taṃ ‘‘anavassutoti jānantī paṭiggaṇhātī’’ti (pāci. 703) imāya pāḷiyā na sameti. Yadi hi puggalassa avassutabhāvo nappamāṇaṃ, kiṃ ‘‘anavassutoti jānantī’’ti iminā vacanena, ‘‘anāpatti ubhatoanavassutā honti, anavassutā paṭiggaṇhātī’’ti ettakameva vattabbaṃ siyā. Ubhosu anavassutesūti puggalo ceva bhikkhunī cāti ubhosu anavassutesu gaṇhantiyā sabbathāpi anāpatti. ‘‘Anavassuto’’ti vā ñatvā gaṇhantiyāti sayaṃ anavassutā samānā avassutepi ‘‘anavassuto aya’’nti saññāya tassa hatthato paṭiggaṇhantiyā. Atha sayaṃ anavassutāpi aññaṃ avassutaṃ vā anavassutaṃ vā ‘‘avassuto’’ti ñatvā paṭiggaṇhāti, dukkaṭameva. Vuttañhetaṃ anantarasikkhāpade ‘‘kissa tvaṃ, ayye, na paṭiggaṇhāsīti, avassutā, ayyeti, tvaṃ pana, ayye, avassutāti, nāhaṃ, ayye, avassutā’’ti.

Bhojanappaṭiggahaṇapaṭhamasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.



以下是完整直译:
视线范围或听力范围是指,视线范围是指站在那里第二个人能看到的地方。听力范围是指站在那里能听到像迷路声音或宣布听法声音那样喊"大姐"的声音。因此是指因为落后是指离开视线范围或听力范围之一,所以。但在村内落后是允许的,因此说"从越过门柱开始"等。其中从越过门柱是指从越过门槛。村外是指村庄的外部地区。迷路的人发出大声音,因此说"像迷路声音"。也有人说是像呼唤迷路者的声音。发出声音是指发出声音。"越过听到声音就有罪"表明在这种听力范围内离开时视线范围不保护,刚离开就犯僧残罪。
走在路上是指走在同一条路上。如果前面的人走另一条路,就叫做离开,就无罪。两个人走路时,一个跟不上说"让她走吧"而落后,另一个也说"让她落后吧"而走,两人都有罪。但是如果走路时前面的人也走另一条路,后面的人也走另一条路,一个人站在另一个人离开的地方,两人都无罪。
"四个僧残"这个问题是针对天亮时进入属于村间的河对岸的比丘尼说的。因为她在黎明时从自己的村庄出发,在天亮时刚进入所说的河对岸,同时犯了离宿、去村间、渡河、离开团体这四个僧残罪。
或改变宗派是指改变外道。无障碍是指没有大象挣脱等障碍。
去一村间学处注释结束。
恢复被摈除者学处注释
就是那个作羯磨的僧团是指作举罪羯磨的团体,就是那个作羯磨的僧团。或行履是指行履四十三种出罪的行履。
恢复被摈除者学处注释结束。
接受食物第一学处注释
一方有欲是指个人或比丘尼有欲。但在《大疏》中说这里"应该看作比丘尼有欲的状态"。这与"知道无欲而接受"这个圣典不符。因为如果个人有欲不是标准,那么"知道无欲"这句话有什么用,只应该说"无罪是两方都无欲,无欲而接受"就够了。在两方都无欲中是指在个人和比丘尼两方都无欲时接受,完全无罪。或知道"无欲"而接受是指自己无欲,即使对方有欲,以"这个人无欲"的想法从他手中接受。但如果自己无欲,知道另一个有欲或无欲的人"有欲"而接受,只是突吉罗。因为在下一个学处中说:"大姐,你为什么不接受?""大姐,有欲。""大姐,你有欲吗?""大姐,我没有欲。"
接受食物第一学处注释结束。

6. Bhojanappaṭiggahaṇadutiyasikkhāpadavaṇṇanā

Dukkaṭādikā saṅghādisesapariyosānā āpattiyo iminā sikkhāpadena uyyojikāyeva, itarissā pana āpattibhedo paṭhamasikkhāpadenāti āha ‘‘sā evaṃ uyyojanenā’’tiādi.

Kulānuddayatāyāti kulānukampakatāya.

Bhojanappaṭiggahaṇadutiyasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

7-13. Sañcarittādisikkhāpadavaṇṇanā

Sattamādīni uttānatthāneva.

Sañcarittādisikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

14-17. Saṅghabhedakādisikkhāpadavaṇṇanā

Bhikkhunī saṅghaṃ na bhindatīti kammaṃ, uddeso cāti dvīhi bhedo, so tāya saddhiṃ natthīti bhikkhunī saṅghaṃ na bhindati. Na kevalaṃ parivāsābhāvoyevāti āha ‘‘chādanapaccayāpī’’tiādi. Ettha ca ‘‘chādanapaccayāpi na dukkaṭaṃ āpajjatī’’ti pāṭho daṭṭhabbo, chādanapaccayāpi dukkaṭaṃ na āpajjatīti attho. Evañca katvā –

‘‘Āpajjati garukaṃ sāvasesaṃ;

Chādeti anādariyaṃ paṭicca;

Na bhikkhunī no ca phuseyya vajjaṃ;

Pañhāmesā kusalehi cintitā’’ti. (pari. 481) –

Ettha bhikkhuninisedho upapanno hoti. Yesu pana potthakesu ‘‘chādanapaccayā pana dukkaṭaṃ āpajjatī’’ti vinā na-kāraṃ pāṭho dissati, so pamādalekhoti daṭṭhabbaṃ. Tasmāti yasmā parivāso nāma natthi, tasmā. Attano sīmaṃ sodhetvā vihārasīmāya vāti vihāre baddhasīmameva sandhāya vuttaṃ. Sodhetuṃ asakkontīhīti vihārasīmaṃ sodhetuṃ asakkontīhi.

Mukhamattanidassananti pavesopāyamattanidassanaṃ. Etthāha – atha kasmā yathā bhikkhumānattakathāya ‘‘parikkhittassa vihārassa parikkhepato, aparikkhittassa vihārassa parikkhepārahaṭṭhānato dve leḍḍupāte atikkammā’’ti (kaṅkhā. aṭṭha. nigamanavaṇṇanā) vuttaṃ, evamavatvā ‘‘gāmūpacārato ca bhikkhūnaṃ vihārūpacārato ca dve leḍḍupāte atikkamitvā’’ti idha vuttanti? Tatra ceke vadanti ‘‘bhikkhūnaṃ vuttappakāraṃ padesaṃ atikkamitvā gāmepi taṃ kammaṃ kātuṃ vaṭṭati, bhikkhunīnaṃ pana gāme na vaṭṭati, tasmā evaṃ vutta’’nti. Apare pana bhaṇanti ‘‘bhikkhūnampi gāme na vaṭṭati, bhikkhuvihāro nāma pubbeyeva gāmūpacāraṃ atikkamitvā tiṭṭhati , tasmā gāmaṃ avatvā vihārūpacārameva heṭṭhā vuttaṃ. Bhikkhunīnaṃ pana vihāro gāmeyeva, na bahi, tasmā gāmūpacārañca vihārūpacārañca ubhayamevettha dassitaṃ. Tasmā ubhayatthāpi atthato nānātthaṃ natthī’’ti. Vīmaṃsitvā yañcettha yujjati, taṃ gahetabbaṃ.

Tato paṭṭhāyāti ārocitakālato paṭṭhāya.

Saṅghabhedakādisikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

Iti kaṅkhāvitaraṇiyā pātimokkhavaṇṇanāya

Vinayatthamañjūsāyaṃ līnatthappakāsaniyaṃ

Bhikkhunipātimokkhe saṅghādisesavaṇṇanā niṭṭhitā.

Nissaggiyakaṇḍaṃ

1. Pattavaggo

1. Pattasannicayasikkhāpadavaṇṇanā

Paṭhamaṃ uttānatthameva.

Pattasannicayasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

2. Akālacīvarasikkhāpadavaṇṇanā

Yaṃ attanā laddhaṃ, taṃ nissaggiyaṃ hotīti yaṃ cīvaraṃ bhājāpitāya attanā laddhaṃ, tameva nissaggiyaṃ hoti, taṃ vinayakammaṃ katvāpi attanā na labbhati. Tenāha ‘‘nissaṭṭha’’ntiādi. Tattha nissaṭṭhaṃ paṭilabhitvāpīti ‘‘ayyāya, dammī’’ti evaṃ nissaṭṭhaṃ paṭilabhitvāpi. Yathādāneyeva upanetabbanti yathā dāyakehi dinnaṃ, tatheva upanetabbaṃ, akālacīvarapakkheyeva ṭhapetabbanti vuttaṃ hoti.

Akālacīvarasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.



以下是完整直译:
接受食物第二学处注释
从突吉罗到僧残为止的罪只对劝导者,对另一个人的罪类别是由第一学处决定的,所以说"她这样劝导"等。
为了怜悯俗家是指为了同情俗家。
接受食物第二学处注释结束。
7-13. 媒介等学处注释
第七等是明显的意思。
媒介等学处注释结束。
14-17. 破僧等学处注释
比丘尼不破僧是指羯磨和诵戒这两种破裂,她没有那个,所以比丘尼不破僧。不仅仅是没有别住,所以说"也不因隐藏"等。这里应该看到"也不因隐藏而犯突吉罗"的读法,意思是也不因隐藏而犯突吉罗。这样的话:
"犯有余的重罪;
因不恭敬而隐藏;
比丘尼不触犯罪;
这是智者思考的问题。"
这里比丘尼的禁止是合适的。但在一些书中看到没有"不"字的读法"但因隐藏而犯突吉罗",那应该看作是抄写错误。因此是指因为没有所谓的别住,所以。清净自己的界或寺院界是指只针对寺院的结界说的。不能清净的是指不能清净寺院界的。
只是显示入口方法是指只是显示进入的方法。这里问:那么为什么不像比丘满意说中说"越过有围墙寺院的围墙,无围墙寺院应该有围墙的地方两个土块投掷距离",而是这里说"越过村庄边界和比丘寺院边界两个土块投掷距离"?对此有些人说:"比丘越过所说的地方后在村庄里也可以做那个羯磨,但比丘尼在村庄里不可以,所以这样说。"但其他人说:"比丘在村庄里也不可以,所谓比丘寺院早就越过村庄边界而建,所以不说村庄只说下面的寺院边界。但比丘尼的寺院就在村庄里,不在外面,所以这里显示村庄边界和寺院边界两者。因此两处实际上没有不同意思。"应该考虑这里什么合适,然后接受。
从那时起是指从告知的时候起。
破僧等学处注释结束。
这样在《断疑》波罗提木叉注释
《律藏宝箱》中显示隐晦意思的
比丘尼波罗提木叉僧残注释结束。
舍忏篇
钵品
储存钵学处注释
第一是明显的意思。
储存钵学处注释结束。
非时衣学处注释
自己得到的,那个成为应舍的是指自己分得的衣,那个就成为应舍的,即使做了律仪羯磨也不能自己得到。因此说"舍弃"等。其中得到舍弃的是指这样舍弃"我给大姐"后得到。应该像布施那样使用是指应该像施主们布施的那样使用,意思是说应该放在非时衣一边。
非时衣学处注释结束。

3. Cīvaraparivattanasikkhāpadavaṇṇanā

Metanti me etaṃ. Sakasaññāya gahitattā pācittiyañceva dukkaṭañca vuttaṃ, itarathā bhaṇḍagghena kāretabbaṃ.

Cīvaraparivattanasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

4. Aññaviññāpanasikkhāpadavaṇṇanā

Paṭilābhenāti paṭhamaviññattito ūnatarassāpi aññassa paṭilābhena.

Tasmiṃ appahonte puna taññevāti yaṃ paṭhamaṃ viññattaṃ, thokattā tasmiṃ appahonte puna taññeva viññāpentiyāti attho. Aññenapi atthe satī ti paṭhamaṃ viññattito aññenapi atthe sati. Tena saddhiṃ aññañcāti yaṃ paṭhamaṃ viññattaṃ, tena saddhiṃ aññañca. Kiṃ vuttaṃ hoti? Sace paṭhamaṃ sappi viññattaṃ, ‘‘yamakaṃ pacitabba’’nti ca vejjena vuttattā telenāpi attho hoti. Tato ‘‘telenāpi me attho’’ti evamādinā aññañca viññāpentiyāti vuttaṃ hoti. Ānisaṃsaṃ dassetvāti ‘‘sace kahāpaṇassa sappi ābhataṃ hoti, iminā mūlena dviguṇaṃ telaṃ labbhati, telenāpi ca idaṃ kiccaṃ nippajjati, tasmā telaṃ āharā’’ti evaṃ ānisaṃsaṃ dassetvā.

Aññaviññāpanasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

5. Aññacetāpanasikkhāpadavaṇṇanā

Tato aññaṃ cetāpeyyāti paṭhamaṃ cetāpitato yaṃ kiñci aññaṃ cetāpeyya.

Aññacetāpanasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

6. Paṭhamasaṅghikacetāpanasikkhāpadavaṇṇanā

Aññassatthāya dinnenāti yaṃ cetāpeti, tato aññassatthāya dinnena. Aññuddisikenāti purimassevatthadīpanaṃ.

Sesakaṃ upanentiyāti yadatthāya dinno, taṃ cetāpetvā avasesaṃ aññassatthāya upanentiyā. Sāmike apaloketvāti dāyake āpucchitvā. Evarūpāsū āpadāsu upanentīnanti evarūpesu upaddavesu aññassa yassa kassaci atthāya upanentīnaṃ.

Paṭhamasaṅghikacetāpanasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

7. Dutiyasaṅghikacetāpanasikkhāpadavaṇṇanā

Na kevalaṃ teneva parikkhārenāti āha ‘‘sayaṃ yācitakenāpī’’ti. Vuttañhetaṃ pāḷiyaṃ ‘‘bhikkhuniyo tena ca parikkhārena sayampi yācitvā bhesajjaṃ cetāpetvā paribhuñjiṃsū’’ti (pāci. 763). Mātikāyaṃ pana gamyamānattā pi-saddo nappayutto. Gamyamānatthassa hi saddassa payogaṃ pati kāmacāroti yutti.

Dutiyasaṅghikacetāpanasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

8-9-10. Paṭhamagaṇikacetāpanādisikkhāpadavaṇṇanā

Aṭṭhamanavamadasamāni uttānatthāneva.

Paṭhamagaṇikacetāpanādisikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

Pattavaggo paṭhamo.

2. Cīvaravaggo

11. Garupāvuraṇasikkhāpadavaṇṇanā

Yasmā pavāritaṭṭhāne viññatti nāma na paṭisedhetabbā, tasmā bhagavā dhammanimantanavasena pavāritaṭṭhāne ‘‘vadethāyye, yenattho’’ti (sārattha. ṭī. pācittiya 3.784) vuttāya catukkaṃsaparamaṃ viññāpetabbanti paricchedaṃ dassetīti veditabbaṃ. Teneva ‘‘cetāpetabbanti ṭhapetvā sahadhammike ca ñātakappavārite ca aññena kismiñcideva guṇe parituṭṭhena ‘vadethāyye, yenattho’ti vuttāya viññāpetabba’’nti vuttaṃ. Rājānanti pasenadikosalarājānaṃ.

Garupāvuraṇasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

12. Lahupāvuraṇasikkhāpadavaṇṇanā

Dutiyaṃ uttānatthameva.

Lahupāvuraṇasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

Cīvaravaggo dutiyo.

Iti kaṅkhāvitaraṇiyā pātimokkhavaṇṇanāya

Vinayatthamañjūsāyaṃ līnatthappakāsaniyaṃ

Bhikkhunipātimokkhe nissaggiyavaṇṇanā niṭṭhitā.

Pācittiyakaṇḍaṃ

1. Lasuṇavaggo



以下是完整直译:
交换衣服学处注释
"这是我的"是指这是我的。因为以自己的想法接受,所以说波逸提和突吉罗,否则应该按物品价值惩罚。
交换衣服学处注释结束。
请求他人学处注释
通过获得是指即使比第一次请求少,通过另一个人的获得。
在那个不充分时再次是同一个意思是指第一次请求的东西,因为很少,在那个不充分时再次请求。即使有其他目的是指比第一次请求有其他目的。与那个一起还有是指第一次请求的东西,与那个一起还有。是什么意思呢?如果第一次请求酥油,医生说"应该煮双份",所以还需要油。然后"我也需要油"等,这样请求其他东西。显示利益是指"如果用一个卡哈帕纳买来酥油,用这个本钱可以得到双份油,而且还能完成这件事,所以请带油来"这样显示利益。
请求他人学处注释结束。
请求他人制作学处注释
除此之外请求制作是指除了第一次制作的任何其他东西请求制作。
请求他人制作学处注释结束。
第一僧团请求制作学处注释
为他人给予是指请求制作的东西是为了另一个目的给予。为他人指定是指仅仅为前面的目的说明。
带来剩余是指为了什么目的给予,制作那个后,为另一个目的带来剩余。经过施主允许是指询问布施者。在这样的灾难中带来是指在这样的灾难中为任何人的目的带来。
第一僧团请求制作学处注释结束。
第二僧团请求制作学处注释
不仅仅是用那个资具,所以说"自己也请求"。因为圣典中说"比丘尼用那个资具自己请求制作药后使用"。但在纲要中,由于可以去,所以不适用"可以"这个词。因为对于可以去的词的使用,随意是合适的。
第二僧团请求制作学处注释结束。
8-9-10. 第一妓女请求制作等学处注释
第八、九、十是明显的意思。
第一妓女请求制作等学处注释结束。
钵品第一。
衣品
大衣遮蔽学处注释
因为在允许的地方不应该阻止请求,所以世尊在法邀请处说"大姐,请说您需要什么",显示最多四句话可以请求。应该这样理解。所以说"除了同法者和已知亲属允许的地方,其他任何以满足的品质说'大姐,请说您需要什么'可以请求"。国王是指波斯匿·憍萨罗王。
大衣遮蔽学处注释结束。
轻衣遮蔽学处注释
第二是明显的意思。
轻衣遮蔽学处注释结束。
衣品第二。
这样在《断疑》波罗提木叉注释
《律藏宝箱》中显示隐晦意思的
比丘尼波罗提木叉舍忏注释结束。
舍忏篇
蒜品

1. Lasuṇasikkhāpadavaṇṇanā

‘‘Lasuṇa’’nti kiñcāpi avisesena vuttaṃ, tathāpi magadhesu jātaṃ lasuṇameva idhādhippetaṃ, tampi bhaṇḍikalasuṇamevāti āha magadharaṭṭhe jāta’’ntiādi.

Bhaṇḍikalasuṇanti poṭṭalikalasuṇameva, sampuṇṇamiñjānametaṃ adhivacanaṃ. Tenāha ‘‘na ekadvitimiñjaka’’nti. Ajjhohāre ajjhohāreti (pāci. aṭṭha. 795) ettha sace dve tayo bhaṇḍike ekatoyeva saṅkhāditvā ajjhoharati, ekaṃ pācittiyaṃ. Bhañjitvā ekekamiñjakaṃ khādantiyā pana payogagaṇanāya pācittiyāni.

Palaṇḍukādīnaṃ vaṇṇena vā miñjāya vā nānāttaṃ veditabbaṃ – vaṇṇena tāva palaṇḍuko nāma paṇḍuvaṇṇo hoti, bhañjanako lohitavaṇṇo, haritako haritapaṇṇavaṇṇo. Miñjāya pana palaṇḍukassa ekā miñjā hoti, bhañjanakassa dve, haritakassa tisso. Cāpalasuṇo amiñjako. Aṅkuramattameva hi tassa hoti. Mahāpaccariyādīsu pana ‘‘palaṇḍukassa tīṇi miñjāni, bhañjanakassa dve, haritakassa eka’’nti (pāci. aṭṭha. 797) vuttaṃ. Ete palaṇḍukādayo sabhāveneva vaṭṭanti. Sūpasampākādīsu pana māgadhakampi vaṭṭati. Tañhi paccamānesu muggasūpādīsu vā macchamaṃsavikatiyā vā tele vā badarasāḷavādīsu vā ambilasākādīsu vā uttaribhaṅgesu vā yattha katthaci antamaso yāgubhattepi pakkhittaṃ vaṭṭati. Badarasāḷavaṃ (sārattha. ṭī. pācittiya 3.793-797) nāma badaraphalāni sukkhāpetvā cuṇṇetvā kattabbā khādanīyavikati.

Lasuṇasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

2. Sambādhalomasikkhāpadavaṇṇanā

‘‘Paṭicchannokāse’’ti etassa vibhāgadassanatthaṃ ‘‘upakacchakesu ca muttakaraṇe cāti attho’’ti vuttaṃ.

Ābādhapaccayāti kaṇḍukacchuādiābādhapaccayā saṃharāpentiyā anāpatti. ‘‘Bhikkhussa ettha ca lasuṇe ca dukkaṭa’’nti (vajira. ṭī. pācittiya 800) porāṇā.

Sambādhalomasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

3. Talaghātakasikkhāpadavaṇṇanā

Talaghātaketi matthake pahāradāne, tañca kho talaṃ ‘‘muttakaraṇe pahāraṃ detī’’ti (pāci. 804) padabhājaniyaṃvuttattā ‘‘muttakaraṇassā’’ti viññāyatīti āha ‘‘muttakaraṇassa talaghātane’’ti. Purimanayeneva sāṇattikanti attano atthāya aññaṃ āṇāpentiyā sāṇattikaṃ.

Talaghātakasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

4. Jatumaṭṭhakasikkhāpadavaṇṇanā

Vatthuvasenetaṃ vuttanti ‘‘jatumaṭṭhake’’ti etaṃ nidānavasena uppannassa vatthuno vaseneva vuttaṃ. Yaṃ kiñci pana daṇḍakaṃ pavesentiyā āpattiyeva. Tenāha ‘‘kāmarāgena panā’’tiādi.

Jatumaṭṭhakasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

5. Udakasuddhikasikkhāpadavaṇṇanā

Ādātabbanti pavesetabbaṃ. Aggapabbanti kesaggamattampi aggapabbaṃ. Tatiyaṃ pabbaṃ pavesetīti kesaggamattampi tatiyaṃ pabbaṃ paveseti. Vuttañhetaṃ samantapāsādikāyaṃ (pāci. aṭṭha. 812) ‘‘gambhīrato dvinnaṃ pabbānaṃ upari kesaggamattampi pavesentiyā pācittiya’’nti.

Atigambhīraṃudakasuddhikaṃ ādiyanavatthusminti atianto pavesetvā udakadhovanakaraṇavatthusmiṃ. Udakasuddhipaccayena (sārattha. ṭī. pācittiya 3.812) pana satipi phassassādiyane yathāvuttaparicchede anāpatti.

Udakasuddhikasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.



以下是完整直译:
蒜学处注释
虽然"蒜"是不加区分地说的,但这里指的是在摩揭陀国（现代印度比哈尔邦）生长的蒜,而且是指班迪卡蒜。所以说"在摩揭陀国生长"等。
班迪卡蒜就是波塔利卡蒜,这是完整芽的称呼。因此说"不是一两个芽"。在"每次吞咽"中,如果将两三个班迪卡蒜一起计算吞咽,犯一次波逸提。但如果掰开每个芽分别吃,则按行为次数犯波逸提。
应该了解苦瓜等的不同在于颜色或芽:在颜色上,苦瓜是苍白色,破裂的是血红色,绿色的是绿叶色。在芽上,苦瓜有一个芽,破裂的有两个,绿色的有三个。茶蒜没有芽,只有幼芽。在《大疏》等中说"苦瓜有三个芽,破裂的有两个,绿色的有一个"。这些苦瓜等本质上是允许的。在烹饪等情况下摩揭陀蒜也是允许的。在煮绿豆汤等,或鱼肉制品,或油,或巴达拉果,或酸性蔬菜,或进一步烹饪,甚至在粥饭中加入都是允许的。巴达拉果是指将巴达拉果晒干后捣碎制成的可食用制品。
蒜学处注释结束。
密处毛发学处注释
"在遮蔽处"是为了显示区别,所以说"在腋下和排泄处"。
因病是指因瘙痒等疾病而修剪的,无罪。古人说"比丘在此和蒜上犯突吉罗"。
密处毛发学处注释结束。
拍手学处注释
拍手是指在头顶打击,而且根据语词分析"在排泄处打击",所以说"在排泄处拍手"。按照之前的方式,为自己的目的命令他人是指为自己的利益命令他人。
拍手学处注释结束。
沥青团学处注释
这是根据事由说的,是指因"沥青团"而产生的事由。任何插入木棍都犯罪。因此说"但因欲望"等。
沥青团学处注释结束。
水净学处注释
应该拿取是指应该插入。顶部是指即使只有头发顶部也算顶部。第三部分是指即使只插入头发顶部的第三部分。在《普遍清净》中说"超过两部分之上,即使只插入头发顶部也犯波逸提"。
在极深的水净处是指超过极限插入洗涤处。但因水净的缘故,即使触摸等,在所述限度内无罪。
水净学处注释结束。


6. Upatiṭṭhanasikkhāpadavaṇṇanā

Takkādīsu vā aññatarenāti takkadadhimatthurasakhīrādīsu aññatarena. Yāya kāyaci bījaniyāti antamaso cīvarakaṇṇaṃ upādāya yāya kāyaci bījaniyā.

Imaṃ pivathāti imaṃ pānīyaṃ vā sūpādiṃ vā pivatha. Iminā bījathāti iminā tālavaṇṭena bījatha. Dāpentiyāti aññena ubhayampi dāpentiyā.

Upatiṭṭhanasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

7. Āmakadhaññasikkhāpadavaṇṇanā

Tasmāti yasmā viññatti ceva bhojanañca pamāṇaṃ, tasmā. Na kevalañcettha paṭiggahaṇeyeva dukkaṭaṃ hoti, paṭiggaṇhitvā pana araññato āharaṇepi sukkhāpanepi vaddalidivase bhajjanatthāya uddhanasajjanepi kapallasajjanepi dabbisajjanepi dārūni ādāya aggikaraṇepi kapallamhi dhaññapakkhipanepi dabbiyā saṅghaṭṭanesupi koṭṭanatthaṃ udukkhalamusalādisajjanesupi koṭṭanapapphoṭanadhovanādīsupi yāva mukhe ṭhapetvā ajjhoharaṇatthaṃ dantehi saṅkhādati, tāva sabbappayogesu dukkaṭānīti āha ‘‘paṭiggahaṇato paṭṭhāya yāva dantehi saṃkhādanaṃ, tāva pubbappayogesu dukkaṭānī’’ti.

Āmakadhaññasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

8. Paṭhamauccārachaḍḍanasikkhāpadavaṇṇanā

Tirokuṭṭeti gharakuṭṭassa parabhāge. Tiropākāreti parikkhepapākārassa tirobhāge, te ca kho kuṭṭapākārā iṭṭhakasiladārūnaṃ vasena tippakārāti āha ‘‘yassa kassaci kuṭṭassa vā pākārassa vā parato’’ti. Sabbānipetāni ekato chaḍḍentiyāti etāni cattāripi vatthūni ekato chaḍḍentiyā. Pāṭekkaṃ pana chaḍḍentiyā vatthugaṇanāya āpattiyo. Āṇattiyampi eseva nayo.

Bhikkhussa dukkaṭanti bhikkhussa sabbattha dukkaṭaṃ.

Paṭhamauccārachaḍḍanasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

9. Dutiyauccārachaḍḍanasikkhāpadavaṇṇanā

Bhikkhuniyāpīti pi-saddena bhikkhuṃ samuccinoti. Anikkhittabījesu (pāci. aṭṭha. 830) pana khettesu koṇādīsu vā asañjātaropimesu khettamariyādādīsu vā chaḍḍetuṃ vaṭṭati. Manussānaṃ kacavarachaḍḍanaṭṭhānepi vaṭṭatiyeva. Chaḍḍitakhetteti manussesu sassaṃ uddharitvā gatesu chaḍḍitakhettaṃ nāma hoti, tattha vaṭṭati. Yattha pana ‘‘lāyitampi pubbaṇṇādi puna uṭṭhahissatī’’ti rakkhanti, tattha yathāvatthukameva. Sāmike apaloketvāti ettha khettapālakā, ārāmādigopakā ca sāmikāva. Iminā ca saṅghasantake bhikkhussa chaḍḍetuṃ vaṭṭati saṅghapariyāpannattā, na bhikkhunīnaṃ. Bhikkhunīnaṃ pana attano santake bhikkhusantake vuttanayeneva vaṭṭatīti dasseti, evaṃ santepi sāruppavasena kātabbaṃ.

Dutiyauccārachaḍḍanasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

10. Naccagītasikkhāpadavaṇṇanā

Naccanti naṭādayo vā naccantu, soṇḍā vā antamaso morasuvamakkaṭādayopi, sabbametaṃ naccameva. Tenāha ‘‘naccanti antamaso moranaccampī’’ti . Gītanti naṭādīnaṃ vā gītaṃ hotu, ariyānaṃ parinibbānakāle ratanattayaguṇūpasaṃhitaṃ sādhukīḷitagītaṃ vā, antamaso ‘‘dantagītampi gāyissāmā’’ti pubbabhāge okūjantā karonti, sabbametaṃ gītameva. Tenāha ‘‘gītanti antamaso dhammabhāṇakagītampī’’ti. Tattha dhammabhāṇakagītaṃ nāma asaññatabhikkhūnaṃ taṃ taṃ vattaṃ bhinditvā atidīghaṃ katvā gītassarena dhammabhaṇanaṃ, tampi neva bhikkhuno, na bhikkhunīnaṃ vaṭṭati. Tathā hi vuttaṃ paramatthajotikāya khuddakaṭṭhakathāya (khu. pā. aṭṭha. 

以下是巴利文的完整直译：
6. 上前服侍学处注释
以芥子等任何一种，即以芥子、酪、蜜、乳等任何一种。以任何扇子，即至少以衣角为始的任何扇子。
"请饮用这个"，即请饮用这水或汤等。"请用这个扇"，即请用这棕榈叶扇扇风。使(他人)给予，即使他人给予两者。
上前服侍学处注释结束。
7. 生谷物学处注释
因此，即因为乞求和食物是标准，所以。不仅在接受时有恶作，而且接受后从林中取来、晒干、在雨天为烘烤而准备炉灶、准备锅、准备勺、取柴生火、把谷物放入锅中、用勺搅拌、为碾磨而准备臼杵等、碾磨拍打洗涤等，直到放入口中用牙齿咀嚼吞咽为止，在所有这些行为中都有恶作。因此说:"从接受开始直到用牙齿咀嚼为止，在所有先前的行为中都有恶作"。
生谷物学处注释结束。
8. 第一大小便弃舍学处注释
墙外，即房屋墙壁的另一边。围墙外，即围墙的外侧，而且那些墙和围墙是砖、石、木三种，因此说"任何墙或围墙的外侧"。将这些全部一起弃舍，即将这四种物品一起弃舍。若分别弃舍，则按物品数计算犯戒。在命令(他人弃舍)时也是同样的方法。
比丘犯恶作，即比丘在所有情况下都犯恶作。
第一大小便弃舍学处注释结束。
9. 第二大小便弃舍学处注释
比丘尼也是，"也"字包括比丘。但在未播种的田地或角落等，或未生长的田埂等处弃舍是允许的。在人们倒垃圾的地方也是允许的。已收割的田地，即人们收割庄稼后离开的田地称为已收割的田地，在那里是允许的。但如果他们认为"已收割的谷物等还会再生长"而保护，那里就如同(有庄稼的)田地一样(不允许弃舍)。征得主人同意，这里田地看守人、园林等守卫就是主人。由此表明，比丘可以在僧团所有物上弃舍，因为他属于僧团，但比丘尼不可以。比丘尼则可以在自己所有物上和比丘所有物上按所说的方法弃舍。即使如此，也应该适当地做。
第二大小便弃舍学处注释结束。
10. 歌舞学处注释
舞蹈，无论是舞者等跳舞，还是醉汉，乃至孔雀、猴子等跳舞，这一切都是舞蹈。因此说"舞蹈，乃至孔雀舞也是"。歌唱，无论是舞者等的歌唱，还是圣者涅槃时赞颂三宝功德的欢乐歌唱，乃至"我们将唱牙齿歌"而在开始时发出的声音，这一切都是歌唱。因此说"歌唱，乃至诵经者的歌唱也是"。其中诵经者的歌唱是指不自制的比丘违反各种规矩，过分拉长音调用歌唱的声音诵经，这对比丘和比丘尼都是不允许的。因此在《最上义光》《小诵注》中说...

2.pacchimapañcasikkhāpadavaṇṇanā) ‘‘dhammūpasaṃhitaṃ gītaṃ vaṭṭati, gītūpasaṃhito pana dhammo na vaṭṭatī’’ti. Tasmā dhammaṃ bhaṇantena jātakavattādiṃ taṃ taṃ vattaṃ avināsetvā caturassena (cūḷava. aṭṭha. 249) vattena parimaṇḍalāni padabyañjanāni dassetabbāni. Vāditanti tantibaddhādivādanīyabhaṇḍavāditaṃ vā hotu, kuṭabherivāditaṃ vā antamaso udakabherivāditampi, sabbamevetaṃ vāditameva. Tenāha ‘‘vāditanti antamaso udakabherivādita’’nti. Yaṃ pana niṭṭhubhantī vā sāsaṅke vā ṭhitā accharikaṃ vā phoṭeti, pāṇiṃ vā paharati, tattha anāpatti. Dassanena cettha savanampi saṅgahitaṃ virūpekasesanayena. Ālocanasabhāvatāya vā pañcannaṃ viññāṇānaṃ savanakiriyāyapi dassanasaṅkhepasabbhāvato ‘‘dassanāya’’icceva vuttanti āha ‘‘etesu yaṃ kiñci dassanāya gacchantiyā’’ti. Yattha ṭhitāti evaṃ gantvā yasmiṃ padese ṭhitā.

Nanu ca sayaṃnaccanādīsu pācittiyaṃ pāḷiyaṃ na vuttaṃ, atha kathaṃ gahetabbanti āha ‘‘sabbaaṭṭhakathāsu vutta’’nti, iminā pāḷiyaṃ avuttepi aṭṭhakathāpamāṇena gahetabbanti dasseti. Samuṭṭhānādīni eḷakalomasadisānīti pana mātikāgatapācittiyasseva vasena vuttaṃ, sabbesaṃ vasena pana chasamuṭṭhānanti gahetabbaṃ. ‘‘Ārāme ṭhatvā’’ti idaṃ nidassanamattaṃ sesairiyāpathehi yuttāya passantiyā anāpattiyā icchitabbattā. Itarathā hi nisinnāpi passituṃ na labheyya. ‘‘Passissāmī’’ti vihārato vihāraṃ gacchantiyā āpattiyeva. Āsanasālāya nisinnā passati, anāpatti, ‘‘passissāmī’’ti uṭṭhahitvā gacchantiyā āpatti. Vīthiyaṃ ṭhatvā gīvaṃ parivattetvā passantiyāpi āpattiyeva. Bhikkhussāpi eseva nayo, āpattibhedova nānaṃ.

Naccagītasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

Lasuṇavaggo paṭhamo.

2. Rattandhakāravaggo

1. Rattandhakārasikkhāpadavaṇṇanā

Arahopekkhāyāti narahoassādāpekkhāya. Aññavihitāyāti rahoassādato aññavihitāva hutvā ñātiṃ vā pucchantiyā, dāne vā pūjāya vā mantentiyā.

Rattandhakārasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

2-3. Paṭicchannokāsaajjhokāsasallapanasikkhāpadavaṇṇanā

Dutiyatatiyāni uttānatthāneva.

Paṭicchannokāsaajjhokāsasallapanasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

4. Dutiyikauyyojanasikkhāpadavaṇṇanā

‘‘Purimanayenevā’’ti iminā ‘‘santiṭṭheyya vāti hatthapāse ṭhitamattāya pācittiyaṃ, sallapeyya vāti tattha ṭhatvā gehasikakathaṃ kathentiyāpi pācittiyameva, nikaṇṇikaṃ vā jappeyyāti kaṇṇamūle jappentiyāpi pācittiyamevā’’ti imaṃ nayaṃ dasseti.

Dutiyikauyyojanasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

5. Anāpucchāpakkamanasikkhāpadavaṇṇanā

Āsīdanti etthāti āsananti āha ‘‘pallaṅkassokāsabhūte’’ti, ūrubaddhāsanassa okāseti attho. Anovassakanti nibbakokāsaṃ. Ajjhokāse upacāranti ajjhokāse nisīditvā dvādasahatthappamāṇaṃ padesaṃ. Gilānāyāti yā tādisena gelaññena āpucchituṃ na sakkoti . Āpadāsūti ghare aggi vā uṭṭhito hoti, coro vā, evarūpe upaddave anāpucchā pakkamati, anāpatti.

Anāpucchāpakkamanasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

6. Anāpucchāabhinisīdanasikkhāpadavaṇṇanā

Dhuvapaññatteti bhikkhunīnaṃ atthāya niccapaññatte.

Anāpucchāabhinisīdanasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

7. Anāpucchāsantharaṇasikkhāpadavaṇṇanā

Kulānīti kulassa gharāni.

Anāpucchāsantharaṇasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.



以下是巴利文的完整直译：
"与法相应的歌唱是允许的，但与歌唱相应的法是不允许的"。因此诵经者应该不破坏诵经体等各种体裁，用四方正直的方式显示圆满的词句。乐器演奏，无论是弦乐等乐器的演奏，还是鼓的演奏，乃至水鼓的演奏，这一切都是乐器演奏。因此说"乐器演奏，乃至水鼓的演奏"。但如果是吐痰或站在可疑处打响指或拍手，则无犯。这里通过"观看"也包括了"听闻"，这是以单数代复数的方法。或者因为五识的本质是观察，所以听闻行为也被归入观看的范畴，因此只说"观看"。所以说"为了观看这些任何一种而去"。"站在那里"，即这样去了之后站在那个地方。
难道自己跳舞等在经典中没有说是波逸提吗？那么怎么理解呢？(回答说:)"在所有注释书中都说了"，这表明即使经典中没说，也应依据注释书来理解。"等起等与羊毛相似"是就经典中提到的波逸提而言，但就所有(学处)而言应理解为六等起。"站在园林中"只是举例说明，因为希望以其他姿势观看也无犯。否则坐着也不能观看。"我要看"而从一个精舍到另一个精舍去是有犯的。坐在集会堂中看是无犯的，"我要看"而站起来走去是有犯的。站在街上扭头看也是有犯的。对比丘也是同样的方法，只是犯戒的种类不同。
歌舞学处注释结束。
大蒜品第一。
2. 夜黑品
1. 夜黑学处注释
不期待独处，即不期待独处的愉悦。心在他处，即心完全不在独处的愉悦上，而是在询问亲戚，或讨论布施或供养。
夜黑学处注释结束。
2-3. 隐蔽处、露天处交谈学处注释
第二和第三(学处)意思很明显。
隐蔽处、露天处交谈学处注释结束。
4. 遣走同伴学处注释
"如前所说"，这表明"站着，即仅仅站在伸手可及处就犯波逸提；交谈，即站在那里说家常话也犯波逸提；耳语，即在耳边低语也犯波逸提"这样的方法。
遣走同伴学处注释结束。
5. 未告知离开学处注释
坐在这里，即座位，所以说"作为盘腿而坐的地方"，意思是结跏趺坐的地方。无雨处，即无雨水之处。露天处的周围，即在露天坐下后十二肘范围内的区域。生病的，即因这样的病而不能告知的。在危难中，即房子着火了，或有盗贼，在这样的灾难中未告知而离开是无犯的。
未告知离开学处注释结束。
6. 未告知坐下学处注释
常设的，即为比丘尼而经常设置的。
未告知坐下学处注释结束。
7. 未告知铺设学处注释
俗家，即俗人的房子。
未告知铺设学处注释结束。

8. Paraujjhāpanakasikkhāpadavaṇṇanā

Aṭṭhamaṃ uttānatthameva.

Paraujjhāpanakasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

9. Paraabhisapanasikkhāpadavaṇṇanā

Manussadobhaggena vāti ‘‘kāṇā homi, kuṇī homi, itarā vā īdisā hotū’’tiādinā manussavirūpabhāvena. Atthadhammaanusāsanipurekkhārānanti ettha atthapurekkhārāyāti aṭṭhakathaṃ kathentiyā. Dhammapurekkhārāyāti pāḷiṃ vācentiyā. Anusāsanipurekkhārāyāti ‘‘idānipi tvaṃ edisā, sādhu viramassu, no ce viramasi, addhā puna evarūpāni kammāni katvā niraye uppajjissasi, tiracchānayoniyā uppajjissasī’’ti (pāci. aṭṭha. 878) evaṃ anusāsaniyaṃ ṭhatvā vadantiyā.

Paraabhisapanasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

10. Rodanasikkhāpadavaṇṇanā

Dasamaṃ uttānatthameva.

Rodanasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

Rattandhakāravaggo dutiyo.

3. Naggavaggo

1-2. Naggādisikkhāpadavaṇṇanā

Idanti idaṃ udakasāṭikacīvaraṃ.

Dutiyaṃ uttānatthameva.

Naggādisikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

3. Cīvarasibbanasikkhāpadavaṇṇanā

Visibbetvāti vijaṭetvā. Dhuraṃ nikkhittamatteti dhure nikkhittamatte, dhuraṃ nikkhipitvā sacepi pacchā sibbati, āpattiyevāti attho.

Cīvarasibbanasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

4. Saṅghāṭicārasikkhāpadavaṇṇanā

‘‘Idaṃme cīvaraṃ mahagghaṃ īdise corabhaye na sakkā dhāretunti evarūpāsu āpadāsū’’ti ettha pāṭho. So pana kākapadasañjanitamohehi lekhakehi uparisikkhāpade likhito. Kiñcāpi tattha likhito, ettheva pana daṭṭhabbo.

Saṅghāṭicārasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

5. Cīvarasaṅkamanīyasikkhāpadavaṇṇanā

Āpadāsu vā dhāretīti sace apārutaṃ vā anivatthaṃ vā corā haranti, evarūpāsū āpadāsu dhāreti, anāpatti.

Cīvarasaṅkamanīyasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

6. Gaṇacīvarasikkhāpadavaṇṇanā

Aññasmiṃ parikkhāreti yattha katthaci thālakādīnaṃ vā sappitelādīnaṃ vā aññatarasmiṃ. ‘‘Samagghakāle dassathā’’ti evaṃ ānisaṃsaṃ dassetvā nivārentiyāti ‘‘kittakaṃ agghanakaṃ dātukāmatthā’’ti pucchitvā (pāci. aṭṭha. 909) ‘‘ettakaṃ nāmā’’ti vutte ‘‘āgametha tāva, idāni vatthaṃ mahagghaṃ, katipāhena kappāse āhaṭe samagghaṃ bhavissati, tasmiṃ kāle dassathā’’ti evaṃ ānisaṃsaṃ dassetvā nivārentiyā.

Gaṇacīvarasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

7-10. Paṭibāhanādisikkhāpadavaṇṇanā

Ānisaṃsaṃ dassetvā paṭibāhantiyāti ‘‘ekissā ekaṃ sāṭakaṃ nappahoti, āgametha tāva, katipāhena uppajjissati, tato bhājessāmā’’ti (pāci. aṭṭha. 915) evaṃ ānisaṃsaṃ dassetvā paṭibāhantiyā anāpatti.

Aṭṭhamanavamāni uttānatthāneva.

Sesanti ‘‘dhammike vematikāyā’’tiādikaṃ avasesaṃ. Tattha ānisaṃsaṃ dassetvā paṭibāhantiyāti ‘‘bhikkhunisaṅgho jiṇṇacīvaro, kathinānisaṃsamūlako mahālābho’’ti (pāci. aṭṭha. 931) evarūpaṃ ānisaṃsaṃ dassetvā paṭibāhantiyā anāpatti.

Paṭibāhanādisikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

Naggavaggo tatiyo.

4. Tuvaṭṭavaggo

1-3. Ekamañcatuvaṭṭanādisikkhāpadavaṇṇanā

Paṭhamaṃ uttānatthameva.

Vavatthānaṃ dassetvāti (pāci. aṭṭha. 940) majjhe kāsāyaṃ vā kattarayaṭṭhiṃ vā antamaso kāyabandhanampi ṭhapetvā nipajjantīnaṃ anāpattīti attho.

Tatiyaṃ uttānatthameva.

Ekamañcatuvaṭṭanādisikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

4-

以下是巴利文的完整直译：
8. 激怒他人学处注释
第八(学处)意思很明显。
激怒他人学处注释结束。
9. 诅咒他人学处注释
以人的丑陋，即"愿我成为瞎子、驼子，或她变成这样"等以人的丑陋(来诅咒)。以义、法、教诫为目的，这里以义为目的是指讲解义注；以法为目的是指教授经文；以教诫为目的是指站在教诫的立场上说"你现在还是这样，最好停止，如果不停止，你肯定会再做这样的行为而投生地狱、畜生道"。
诅咒他人学处注释结束。
10. 哭泣学处注释
第十(学处)意思很明显。
哭泣学处注释结束。
夜黑品第二。
3. 裸体品
1-2. 裸体等学处注释
这个，即这个浴衣。
第二(学处)意思很明显。
裸体等学处注释结束。
3. 缝制衣服学处注释
拆开，即解开。刚放下责任，即刚放下责任，意思是放下责任后即使后来缝制也是有犯的。
缝制衣服学处注释结束。
4. 僧伽梨衣学处注释
"这是我的贵重衣服，在这样的盗贼危险中不能穿戴，在这样的危难中"，这是经文。但它被无知的抄写员写在了上面的学处中。虽然写在那里，但应该在这里看。
僧伽梨衣学处注释结束。
5. 衣服转让学处注释
或在危难中穿戴，即如果未披或未穿的衣服被盗贼拿走，在这样的危难中穿戴是无犯的。
衣服转让学处注释结束。
6. 团体衣服学处注释
在其他用品中，即在任何钵等或酥油等其他用品中。"在价格相同时给"，这样显示利益而阻止，即问"你们想给多少价值的?"，当说"这么多"时，"请等一等，现在布料很贵，几天后棉花运来价格就会相同，那时再给吧"，这样显示利益而阻止。
团体衣服学处注释结束。
7-10. 阻止等学处注释
显示利益而阻止，即"一件纱丽不够一个人(穿)，请等一等，几天后会有(布料)生产，然后我们再分配"，这样显示利益而阻止是无犯的。
第八和第九(学处)意思很明显。
其余，即"对如法(分配)有疑虑"等其余的。其中显示利益而阻止，即"比丘尼僧团的衣服破旧了，迦絺那衣的利益是大利养的根源"，显示这样的利益而阻止是无犯的。
阻止等学处注释结束。
裸体品第三。
4. 同宿品
1-3. 同床同被等学处注释
第一(学处)意思很明显。
显示界限，即在中间放置袈裟或手杖，至少放置腰带而睡卧是无犯的，这是意思。
第三(学处)意思很明显。
同床同被等学处注释结束。
4-

9. Naupaṭṭhāpanādisikkhāpadavaṇṇanā

Pariyesitvāalabhantiyāti aññaṃ upaṭṭhāyikaṃ alabhantiyā. Gilānāyāti sayaṃ gilānāya. Āpadāsūti tathārūpe upaddave sati.

Pañcamachaṭṭhasattama aṭṭhamanavamāni uttānatthāneva.

Naupaṭṭhāpanādisikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

10. Cārikanapakkamanasikkhāpadavaṇṇanā

Dhure nikkhittamatteti sace dhuraṃ nikkhipitvā pacchā pakkamati, āpattiyevāti attho. Antarāye satīti dasavidhesu antarāyesu aññatarasmiṃ sati. ‘‘Gacchissāmī’’ti nikkhantā, nadī vā pūrā, vanadāho vā āgato, corā vā magge honti, megho vā uṭṭhahati, nivattituṃ vaṭṭati.

Cārikanapakkamanasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

Tuvaṭṭavaggo catuttho.

5. Cittāgāravaggo

1. Rājāgārasikkhāpadavaṇṇanā

Kīḷanacittasālanti na raññova kīḷanacittasālaṃ, atha kho yesaṃ kesañci manussānaṃ kīḷanatthaṃ yattha katthaci katasālaṃ. Esa nayo ‘‘kīḷanaupavana’’ntiādīsupi. Yathāha ‘‘rājāgāraṃ nāma yattha katthaci rañño kīḷituṃ ramituṃ kataṃ hotī’’tiādiko (pāci. 979) vitthāro. Tattha kīḷanaupavananti kīḷanatthaṃ antonagare kataṃ ārāmaṃ. Kīḷanuyyānanti tatheva bahinagare kataṃ uyyānaṃ.

Rājāgārasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

2. Āsandiparibhuñjanasikkhāpadavaṇṇanā

Atikkantappamāṇāti aṭṭhaṅgulato atikkantappamāṇapādakā. Vuttoti padabhājaniyaṃ vutto. ‘‘Akappiyarūpākulo akappiyamañco pallaṅko’’ti (sārattha. ṭī. mahāvagga 3.254) sārasamāsācariyo.

Āsandiparibhuñjanasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

3. Suttakantanasikkhāpadavaṇṇanā

Ujjavujjaveti uggiritvā uggiritvā veṭhane. Kantitasuttaṃ kantantiyāti dasikasuttādiṃ saṅghāṭetvā kantantiyā, dukkantitaṃ vā paṭikantantiyā.

Suttakantanasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

4. Gihiveyyāvaccasikkhāpadavaṇṇanā

Attano veyyāvaccakarassa cāti sacepi mātāpitaro āgacchanti, yaṃ kiñci bījaniṃ vā sammuñjanidaṇḍakaṃ vā kārāpetvā veyyāvaccakaraṭṭhāne ṭhapetvā yaṃ kiñci vā pacituṃ vaṭṭati.

Gihiveyyāvaccasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

5-6. Adhikaraṇādisikkhāpadavaṇṇanā

Anantarāyikinīti dasavidhesu antarāyesu ekenāpi anantarāyikinī. Dhuraṃ nikkhipitvā pacchā vinicchinantī āpattiṃ āpajjitvāva vinicchināti.

Chaṭṭhaṃ uttānatthameva.

Adhikaraṇādisikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

7. Āvasathacīvarasikkhāpadavaṇṇanā

Āpadāsūti mahagghacīvaraṃ sarīrato mocetvā suppaṭisāmitampi corā haranti, evarūpāsu āpadāsu anissajjitvā nivāsentiyā anāpatti.

Āvasathacīvarasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

8. Āvasathavihārasikkhāpadavaṇṇanā

Kavāṭabaddhavihāranti dvārabaddhavihāraṃ. Gilānāyāti vacībhedaṃ kātuṃ asamatthāya. Āpadāsūti raṭṭhe bhijjante āvāse chaḍḍetvā gacchanti, evarūpāsu āpadāsu.

Āvasathavihārasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

9. Tiracchānavijjāpariyāpuṇanasikkhāpadavaṇṇanā

Hatthiādīsupi (sārattha. ṭī. pācittiya 3.1015) sippasaddo paccekaṃ yojetabbo, tathā āthabbaṇādīsu mantasaddo. Tattha tharūti khaggamuṭṭhi. Āthabbaṇamanto nāma āthabbaṇavedavihito parūpaghātakaro manto. Khilanamanto nāma dārusārakhilaṃ mantetvā pathaviyaṃ pavesetvā māraṇamanto. Agadappayogo nāma visayojanaṃ.

Tiracchānavijjāpariyāpuṇanasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.



以下是巴利文的完整直译：
8. 激怒他人学处注释
第八(学处)意思很明显。
激怒他人学处注释结束。
9. 诅咒他人学处注释
以人的不幸，即以"愿我成为瞎子、跛子,或她变成这样"等人的畸形状态。以教导义理法为目的，其中以义理为目的，即讲解注释。以法为目的，即教授经典。以教诫为目的，即站在教诫的立场上说:"你现在也是这样,最好停止,如果不停止,你肯定会再做这样的行为而投生地狱、畜生道"。
诅咒他人学处注释结束。
10. 哭泣学处注释
第十(学处)意思很明显。
哭泣学处注释结束。
夜黑品第二。
3. 裸体品
1-2. 裸体等学处注释
这个，即这个水浴衣。
第二(学处)意思很明显。
裸体等学处注释结束。
3. 缝制衣服学处注释
拆开，即解开。刚放下责任，即刚放下责任,意思是放下责任后即使后来缝制也是有犯的。
缝制衣服学处注释结束。
4. 僧伽梨衣行学处注释
"这件衣服很贵重,在这样的盗贼危险中不能穿戴,在这样的危难中"，这是经文。但是它被不懂写作的抄写员写在上面的学处中。虽然写在那里,但应该在这里理解。
僧伽梨衣行学处注释结束。
5. 衣服转移学处注释
在危难中穿戴，即如果未穿好或未披好时被盗贼抢走,在这样的危难中穿戴是无犯的。
衣服转移学处注释结束。
6. 团体衣服学处注释

10. Tiracchānavijjāvācanasikkhāpadavaṇṇanā

Lekheti likhasippe. Dhāraṇāya vāti dhāraṇasatthe, yasmiṃ vuttanayena paṭipajjantā bahūnipi ganthāni dhārenti. Nāgamaṇḍalādiketi ettha nāgamaṇḍalaṃ nāma sappānaṃ pavesanivāraṇatthaṃ maṇḍalabaddhamanto.

Tiracchānavijjāvācanasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

Cittāgāravaggo pañcamo.

6. Ārāmavaggo

1-2. Ārāmapavisanādisikkhāpadavaṇṇanā

Sīsānulokikāyāti sīsaṃ anulokentiyā. Yattha vā bhikkhuniyo sannipatitāti yattha bhikkhuniyo paṭhamataraṃ sajjhāyanacetiyavandanādiatthaṃ sannipatitā. Āpadāsūti kenaci upaddutā hoti, evarūpāsu āpadāsu pavisituṃ vaṭṭati.

Dutiyaṃ uttānatthameva.

Ārāmapavisanādisikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

3-4. Gaṇaparibhāsanādisikkhāpadavaṇṇanā

Sesanti ‘‘atthadhammaanusāsanipurekkhārāyā’’tiādikaṃ avasesaṃ. Tattha anusāsanipurekkhārāyāti ‘‘idānipi tvaṃ bālā abyattā’’tiādinā (pāci. aṭṭha. 1036) nayena anusāsanipakkhe ṭhatvā vadantiyā anāpatti.

Catutthaṃ uttānatthameva.

Gaṇaparibhāsanādisikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

5. Kulamaccharinīsikkhāpadavaṇṇanā

Kule maccharo kulamaccharoti purimasmiṃ pakkhe sakatthe inīpaccayo, taṃ kulaṃ assaddhaṃ appasannanti kulassa aguṇaṃ, ayasaṃ vā bhāsantiyāti attho. Bhikkhunīnaṃ avaṇṇaṃ bhāsantiyāti ‘‘bhikkhuniyo dussīlā pāpadhammā’’ti (pāci. aṭṭha. 1043) bhikkhunīnaṃ aguṇaṃ, ayasaṃ vā bhāsantiyā.

Santaṃyevaādīnavanti kulassa vā bhikkhunīnaṃ vā santaṃyeva aguṇaṃ.

Kulamaccharinīsikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

6-8. Abhikkhukāvāsādisikkhāpadavaṇṇanā

Samantapāsādikāyaṃvuttoti samantapāsādikāya ovādavaggassa paṭhamasikkhāpade (pāci. aṭṭha. 144) vutto.

Sattamaṭṭhamāni uttānatthāneva.

Abhikkhukāvāsādisikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

9-10. Ovādūpasaṅkamanādisikkhāpadavaṇṇanā

Uposathassa pucchanaṃ uposathapucchā, sāvakapaccayaṃ, rassattañca katvā ‘‘uposathapucchaka’’nti vuttāti āha ‘‘uposathapucchana’’nti. Ovādatthāyāti ovādayācanatthāya.

Dasamaṃ uttānatthameva.

Ovādūpasaṅkamanādisikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

Ārāmavaggo chaṭṭho.

7. Gabbhinīvaggo

1-2. Gabbhinīādisikkhāpadavaṇṇanā

Paṭhamaṃ uttānatthameva.

Thane bhavaṃ thaññaṃ, khīraṃ. Yaṃ pāyetīti yaṃ dārakaṃ pāyeti.

Gabbhinīādisikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

3. Paṭhamasikkhamānasikkhāpadavaṇṇanā

Padabhājane vuttanayenāti ‘‘pāṇātipātā veramaṇiṃ dve vassāni avītikkamma samādānaṃ samādiyāmi…pe… vikālabhojanā veramaṇiṃ dve vassāni avītikkamma samādānaṃ samādiyāmī’’ti (pāci. 1079) padabhājanasamīpe aṭṭhuppattiyaṃ vuttanayena. Imā pana cha sikkhāyo saṭṭhivassāyapi pabbajitāya dātabbāyeva, na etāsu asikkhitā upasampādetabbā.

Paṭhamasikkhamānasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

4-5. Dutiyasikkhamānādisikkhāpadavaṇṇanā

Padabhājane vuttā upasampadāsammuti na dinnā hotīti padabhājanasamīpe aṭṭhuppattiyaṃ vuttā upasampadāsammuti ñattidutiyāya kammavācāya na dinnā hoti.

Pañcamaṃ uttānatthameva.

Dutiyasikkhamānādisikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

6-

10. Tiracchānavijjāvācanasikkhāpadavaṇṇanā

Lekheti likhasippe. Dhāraṇāya vāti dhāraṇasatthe, yasmiṃ vuttanayena paṭipajjantā bahūnipi ganthāni dhārenti. Nāgamaṇḍalādiketi ettha nāgamaṇḍalaṃ nāma sappānaṃ pavesanivāraṇatthaṃ maṇḍalabaddhamanto.

Tiracchānavijjāvācanasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

Cittāgāravaggo pañcamo.

6. Ārāmavaggo

1-2. Ārāmapavisanādisikkhāpadavaṇṇanā

Sīsānulokikāyāti sīsaṃ anulokentiyā. Yattha vā bhikkhuniyo sannipatitāti yattha bhikkhuniyo paṭhamataraṃ sajjhāyanacetiyavandanādiatthaṃ sannipatitā. Āpadāsūti kenaci upaddutā hoti, evarūpāsu āpadāsu pavisituṃ vaṭṭati.

Dutiyaṃ uttānatthameva.

Ārāmapavisanādisikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

3-4. Gaṇaparibhāsanādisikkhāpadavaṇṇanā

Sesanti ‘‘atthadhammaanusāsanipurekkhārāyā’’tiādikaṃ avasesaṃ. Tattha anusāsanipurekkhārāyāti ‘‘idānipi tvaṃ bālā abyattā’’tiādinā (pāci. aṭṭha. 1036) nayena anusāsanipakkhe ṭhatvā vadantiyā anāpatti.

Catutthaṃ uttānatthameva.

Gaṇaparibhāsanādisikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

5. Kulamaccharinīsikkhāpadavaṇṇanā

Kule maccharo kulamaccharoti purimasmiṃ pakkhe sakatthe inīpaccayo, taṃ kulaṃ assaddhaṃ appasannanti kulassa aguṇaṃ, ayasaṃ vā bhāsantiyāti attho. Bhikkhunīnaṃ avaṇṇaṃ bhāsantiyāti ‘‘bhikkhuniyo dussīlā pāpadhammā’’ti (pāci. aṭṭha. 1043) bhikkhunīnaṃ aguṇaṃ, ayasaṃ vā bhāsantiyā.

Santaṃyevaādīnavanti kulassa vā bhikkhunīnaṃ vā santaṃyeva aguṇaṃ.

Kulamaccharinīsikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

6-8. Abhikkhukāvāsādisikkhāpadavaṇṇanā

Samantapāsādikāyaṃvuttoti samantapāsādikāya ovādavaggassa paṭhamasikkhāpade (pāci. aṭṭha. 144) vutto.

Sattamaṭṭhamāni uttānatthāneva.

Abhikkhukāvāsādisikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

9-10. Ovādūpasaṅkamanādisikkhāpadavaṇṇanā

Uposathassa pucchanaṃ uposathapucchā, sāvakapaccayaṃ, rassattañca katvā ‘‘uposathapucchaka’’nti vuttāti āha ‘‘uposathapucchana’’nti. Ovādatthāyāti ovādayācanatthāya.

Dasamaṃ uttānatthameva.

Ovādūpasaṅkamanādisikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

Ārāmavaggo chaṭṭho.

7. Gabbhinīvaggo

1-2. Gabbhinīādisikkhāpadavaṇṇanā

Paṭhamaṃ uttānatthameva.

Thane bhavaṃ thaññaṃ, khīraṃ. Yaṃ pāyetīti yaṃ dārakaṃ pāyeti.

Gabbhinīādisikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

3. Paṭhamasikkhamānasikkhāpadavaṇṇanā

Padabhājane vuttanayenāti ‘‘pāṇātipātā veramaṇiṃ dve vassāni avītikkamma samādānaṃ samādiyāmi…pe… vikālabhojanā veramaṇiṃ dve vassāni avītikkamma samādānaṃ samādiyāmī’’ti (pāci. 1079) padabhājanasamīpe aṭṭhuppattiyaṃ vuttanayena. Imā pana cha sikkhāyo saṭṭhivassāyapi pabbajitāya dātabbāyeva, na etāsu asikkhitā upasampādetabbā.

Paṭhamasikkhamānasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

4-5. Dutiyasikkhamānādisikkhāpadavaṇṇanā

Padabhājane vuttā upasampadāsammuti na dinnā hotīti padabhājanasamīpe aṭṭhuppattiyaṃ vuttā upasampadāsammuti ñattidutiyāya kammavācāya na dinnā hoti.

Pañcamaṃ uttānatthameva.

Dutiyasikkhamānādisikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

6-

以下是巴利文的完整直译:
10. 教授旁门左道学问学处注释
"写"是指书写技艺。"为了记忆"是指记忆技巧,按照所说的方法修习,能记住许多书籍。"蛇咒等"中,"蛇咒"是指为防止蛇进入而画圆圈念诵的咒语。
教授旁门左道学问学处注释结束。
第五章 画室品结束。
园林品
1-2. 进入园林等学处注释
"回头看"是指回头观望。"比丘尼们聚集之处"是指比丘尼们为了诵经、礼拜塔等目的而先聚集的地方。"危难时"是指被某人骚扰,在这样的危难情况下可以进入。
第二条含义明了。
进入园林等学处注释结束。
3-4. 辱骂僧团等学处注释
"其余"是指"为教诫法义而预备"等剩余部分。其中,"为教诫而预备"是指站在教诫立场说"你现在还是愚笨无知"等,这样说不犯戒。
第四条含义明了。
辱骂僧团等学处注释结束。
吝惜施主家学处注释
"吝惜施主家"中,前半部分"吝惜"加上后缀"inī",意思是说施主家的过失或坏话,说"那个施主家没有信仰,不虔诚"。"说比丘尼的坏话"是指说比丘尼的过失或坏话,说"比丘尼们破戒、恶行"。
"确实存在的过失"是指施主家或比丘尼确实存在的过失。
吝惜施主家学处注释结束。
6-8. 无比丘住处等学处注释
"在《一切善见律》中所说"是指在《一切善见律》教诫品第一学处中所说。
第七和第八条含义明了。
无比丘住处等学处注释结束。
9-10. 前往请教等学处注释
"布萨询问"是指询问布萨,是声闻因缘,缩略后称为"布萨询问者",所以说"布萨询问"。"为了教诫"是指为了请求教诫。
第十条含义明了。
前往请教等学处注释结束。
第六章 园林品结束。
孕妇品
1-2. 孕妇等学处注释
第一条含义明了。
"乳"是指乳房中的,即乳汁。"喂养"是指喂养婴儿。
孕妇等学处注释结束。
第一式叉摩那学处注释
"按词义解释中所说的方法"是指按词义解释附近的缘起中所说的方法:"我受持不杀生戒两年不违犯...我受持不非时食戒两年不违犯。"这六条戒即使是六十岁出家的也必须授予,未学习这些戒不能受具足戒。
第一式叉摩那学处注释结束。
4-5. 第二式叉摩那等学处注释
"词义解释中所说的具足戒许可未给予"是指词义解释附近的缘起中所说的具足戒许可未以白二羯磨授予。
第五条含义明了。
第二式叉摩那等学处注释结束。
6-

10. Dutiyagihigatādisikkhāpadavaṇṇanā

Dasavassāya gihigatāya sikkhāsammutiṃ datvā paripuṇṇadvādasavassaṃ upasampādetuṃ vaṭṭati.

Sattamaaṭṭhamanavamadasamāni uttānatthāneva.

Dutiyagihigatādisikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

Gabbhinīvaggo sattamo.

8. Kumāribhūtavaggo

1-5. Paṭhamakumāribhūtādisikkhāpadavaṇṇanā

Sabbapaṭhamā dve mahāsikkhamānāti gabbhinivagge vuttā dve sikkhamānā. ‘‘Sikkhamānā’’icceva vattabbāti sammutikammādīsu evaṃ vattabbā. ‘‘Gihigatā’’tivā ‘‘kumāribhūtā’’ti vā na vattabbāti sace vadanti, kammaṃ kuppatīti adhippāyo.

Catutthapañcamāni uttānatthāneva.

Paṭhamakumāribhūtādisikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

6-8. Khīyanadhammādisikkhāpadavaṇṇanā

Vuṭṭhāpanasammutiyā yācitāyāti upasampadāsammutiyā yācitāya.

Sattamaṭṭhamāni uttānatthāneva.

Khīyanadhammādisikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

9. Sokāvāsasikkhāpadavaṇṇanā

Āgacchamānāti āgacchantī.

Sokāvāsasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

10. Ananuññātasikkhāpadavaṇṇanā

Tesaṃ atthibhāvaṃ ajānantiyāti (pāci. aṭṭha. 1163) tesaṃ mātādīnaṃ atthibhāvaṃ ajānantiyā. Ananuññātasamuṭṭhānanti yaṃ vācato, kāyavācato, vācācittato, kāyavācācittato ca samuṭṭhāti, taṃ ananuññātasamuṭṭhānaṃ. Kathaṃ? Abbhānakammādīsu kenacideva karaṇīyena khaṇḍasīmāyaṃ nisinnā ‘‘pakkosatha sikkhamānaṃ, idheva naṃ upasampādessāmā’’ti upasampādeti, evaṃ vācato samuṭṭhāti. ‘‘Upassayato uṭṭhāya upasampādessāmī’’ti vatvā khaṇḍasīmaṃ gacchantiyā kāyavācato samuṭṭhāti. Dvīsu ṭhānesu paṇṇattiṃ jānitvā vītikkamaṃ karontiyā vācācittato, kāyavācācittato ca samuṭṭhāti. Ananujānāpetvā upasampādanato kiriyākiriyaṃ.

Ananuññātasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

11. Pārivāsikasikkhāpadavaṇṇanā

Dāruṇanti pāpaṃ. Patimānentanti olokentaṃ.

Pārivāsikasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

12. Anuvassasikkhāpadavaṇṇanā

Ekantarikanti ekena vassena antarikaṃ katvā.

Anuvassasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

13. Ekavassasikkhāpadavaṇṇanā

Mātikāyaṃ ekaṃ vassaṃ dveti ekantarike ekekasmiṃ saṃvacchare dve. Ekantarikaṃ vuṭṭhāpentiyāti imasmiṃ vasse ekaṃ, puna ekantarikaṃ ekanti dve vuṭṭhāpentiyā anāpatti.

Ekavassasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

Kumāribhūtavaggo aṭṭhamo.

9. Chattupāhanavaggo

1-2. Chattupāhanādisikkhāpadavaṇṇanā

Vuttalakkhaṇaṃ chattanti ‘‘chattaṃ nāma tīṇi chattāni – setacchattaṃ, kilañjacchattaṃ, paṇṇacchattaṃ maṇḍalabaddhaṃ, salākabaddha’’nti (pāci. 1181) evaṃ padabhājane vuttalakkhaṇaṃ chattaṃ. Tādisaṃ ṭhānaṃ patvāti gacchakaddamādīsu taṃ taṃ ṭhānaṃ patvā.

Chattassevāti kaddamādīni patvā upāhanā omuñcitvā chattasseva dhāraṇaṃ. Upāhanānaṃyeva vāti gacchādīni disvā chattaṃ apanāmetvā upāhanānaṃyeva dhāraṇaṃ.

Dutiyaṃ uttānatthameva.

Chattupāhanādisikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

3-5. Saṅghāṇiādisikkhāpadavaṇṇanā

Saṅghāṇinti kaṭiyaṃ anubhavitabbaṃ ābharaṇaṃ. Tenāha ‘‘yaṃ kiñci kaṭūpaga’’nti.

Catutthapañcamāni uttānatthāneva.

Saṅghāṇiādisikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

6. Vāsitakasikkhāpadavaṇṇanā

Gandhavāsitakenāti gandhaparibhāvitena.

Vāsitakasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

7-

以下是巴利文的完整直译:
10. 第二在家女等学处注释
给十岁在家女式叉摩那许可后,满十二岁可以授予具足戒。
第七、第八、第九、第十条含义明了。
第二在家女等学处注释结束。
第七章 孕妇品结束。
未出嫁女品
1-5. 第一未出嫁女等学处注释
"两位最初的大式叉摩那"是指在孕妇品中所说的两位式叉摩那。"应该只说'式叉摩那'"是指在许可羯磨等时应该这样说。意思是,如果说"在家女"或"未出嫁女",羯磨就会无效。
第四和第五条含义明了。
第一未出嫁女等学处注释结束。
6-8. 抱怨等学处注释
"请求授予具足戒许可"是指请求授予具足戒许可。
第七和第八条含义明了。
抱怨等学处注释结束。
忧伤住处学处注释
"来"是指正在来。
忧伤住处学处注释结束。
未经允许学处注释
"不知道他们存在"是指不知道那些父母等人存在。"未经允许起因"是指从语、身语、语意、身语意而生起的,这就是未经允许起因。如何?在小界内坐着做出罪羯磨等某些事情时说"叫式叉摩那来,我们就在这里给她授具足戒",这样授具足戒,就是从语而生起。说"我从住处起来去授具足戒"然后去小界,就是从身语而生起。在两处知道规定却故意违犯,就是从语意和身语意而生起。因为未经允许就授具足戒,所以是作与不作。
未经允许学处注释结束。
别住学处注释
"严重"是指恶。"等待"是指观望。
别住学处注释结束。
每年学处注释
"隔年"是指隔一年。
每年学处注释结束。
一年学处注释
"在摄颂中一年两次"是指在隔年的每一年两次。"隔年授具足戒"是指今年一次,再隔年一次,这样授两次具足戒不犯戒。
一年学处注释结束。
第八章 未出嫁女品结束。
伞鞋品
1-2. 伞鞋等学处注释
"具有所说特征的伞"是指在词义解释中所说特征的伞:"伞有三种 - 白伞、草席伞、圆形叶伞,用圆圈或木条固定。""到达那样的地方"是指到达树丛泥泞等那些地方。
"只有伞"是指到达泥泞等处脱掉鞋子只拿伞。"只有鞋"是指看到树丛等放下伞只穿鞋。
第二条含义明了。
伞鞋等学处注释结束。
3-5. 腰饰等学处注释
"腰饰"是指腰部佩戴的装饰品。所以说"任何腰部饰品"。
第四和第五条含义明了。
腰饰等学处注释结束。
香水学处注释
"香水熏"是指用香料熏制。
香水学处注释结束。
7-

10. Bhikkhuniummaddāpanādisikkhāpadavaṇṇanā

Gilānāyāti (pāci. aṭṭha. 1208) antamaso maggagamanaparissamenāpi ābādhikāya. Āpadāsūti corabhayādinā sarīrakampanādīsu.

Aṭṭhamanavamadasamesu kiñci vattabbaṃ natthi.

Bhikkhuniummaddāpanādisikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

11. Anāpucchāsikkhāpadavaṇṇanā

Upacāraṃ sandhāyāti samantā dvādasahatthūpacāraṃ sandhāya.

Anāpucchāsikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

12. Pañhāpucchanasikkhāpadavaṇṇanā

Anodissāti ‘‘amukasmiṃ nāma ṭhāne pucchāmī’’ti evaṃ aniyametvā kevalaṃ ‘‘pucchitabbaṃ atthi, pucchāmi, ayyā’’ti evaṃ vatvā.

Pañhāpucchanasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

13. Asaṃkaccikasikkhāpadavaṇṇanā

Parikkhittassagāmassa parikkhepaṃ, aparikkhittassa upacāraṃ atikkamantiyā vā okkamantiyā vāti ettha parikkhittassa gāmassa parikkhepaṃ atikkamantiyā vā aparikkhittassa gāmassa upacāraṃ okkamantiyā vāti yathākkamaṃ sambandho veditabbo. Āpadāsūti mahagghaṃ saṃkaccikaṃ pārupitvā gacchantiyā upaddavo uppajjati, evarūpāsu āpadāsu.

Asaṃkaccikasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

Chattupāhanavaggo navamo.

Iti kaṅkhāvitaraṇiyā pātimokkhavaṇṇanāya

Vinayatthamañjūsāyaṃ līnatthappakāsaniyaṃ

Bhikkhunipātimokkhe pācittiyavaṇṇanā niṭṭhitā.

Asādhāraṇasamuṭṭhānavaṇṇanā

Acittakānīti (sārattha. ṭī. pācittiya 3.1214) ‘‘nacca’’ntiādinā ajānitvā dassanādiṃ karontiyā āpattisambhavato vatthuajānanacittena acittakāni. Lokavajjānīti ‘‘nacca’’ntiādinā jānitvā dassanādiṃ karontiyā akusaleneva āpajjanato lokavajjāni. Tenāha ‘‘ayaṃ panettha adhippāyo’’tiādi sacittakānīti ‘‘corī’’tiādinā vatthuṃ jānitvā karaṇeyeva āpattisambhavato sacittakāni. Upasampadādīnaṃ ekantākusalacitteneva akattabbattā paṇṇattivajjāni. ‘‘Idha sacittakācittakatā paṇṇattijānanājānanatāya aggaheṭṭhā vatthujānanājānanatāya gahetabba’’nti vadanti.

Asādhāraṇasamuṭṭhānavaṇṇanā niṭṭhitā.

Pāṭidesanīyakaṇḍaṃ

2. Telaviññāpanādisikkhāpadavaṇṇanā

Pāḷiyaṃanāgatesu pana aṭṭhasupīti pāḷimuttakesu sappiādīsu aṭṭhasupi.

Telaviññāpanādisikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

Iti kaṅkhāvitaraṇiyā pātimokkhavaṇṇanāya

Vinayatthamañjūsāyaṃ līnatthappakāsaniyaṃ

Bhikkhunipātimokkhe pāṭidesanīyavaṇṇanā niṭṭhitā.



以下是巴利文的完整直译:
7-10. 比丘尼按摩等学处注释
"生病的"是指即使只是因行路疲劳而身体不适的。"危难时"是指因盗贼等恐惧而身体颤抖等情况。
第八、第九、第十条没有什么需要说的。
比丘尼按摩等学处注释结束。
11. 不告知学处注释
"关于界域"是指关于周围十二肘的界域。
不告知学处注释结束。
12. 问问题学处注释
"不指定"是指不指定"我要在某某地方问",而只是说"有问题要问,我问,尊者"。
问问题学处注释结束。
13. 无覆肩衣学处注释
"越过有围墙村庄的围墙,或进入无围墙村庄的界域"中,应理解为按顺序连接:"越过有围墙村庄的围墙"或"进入无围墙村庄的界域"。"危难时"是指披着贵重覆肩衣行走时遇到危险,在这样的危难情况下。
无覆肩衣学处注释结束。
第九章 伞鞋品结束。
以上是《断疑》律藏注释书
《律义宝函》中显明隐晦义
比丘尼波罗提木叉波逸提注释结束。
不共起因注释
"无心"是指因为不知道而观看"舞蹈"等,可能犯戒,所以是不知对象的无心。"世间罪"是指知道而观看"舞蹈"等,只由不善心而犯,所以是世间罪。因此说"这里的意思是"等。"有心"是指知道"盗贼"等对象才可能犯戒,所以是有心。因为绝对不应以不善心受具足戒等,所以是制定罪。他们说:"这里的有心无心应该根据知道或不知道规定来理解,而不是根据知道或不知道对象。"
不共起因注释结束。
应悔过品
2. 乞求油等学处注释
"在经文中未提到的八种"是指在经文之外的酥油等八种。
乞求油等学处注释结束。
以上是《断疑》律藏注释书
《律义宝函》中显明隐晦义
比丘尼波罗提木叉应悔过注释结束。

1. Parimaṇḍalādisikkhāpadavaṇṇanā

Sekhiyāni cevāti pañcasattati sekhiyāni ceva. ‘‘Bhikkhupātimokkhavaṇṇanāyaṃ vuttanayeneva veditabbā’’ti iminā yasmā tādisaṃyevettha atthavinicchayaṃ vidū vadanti, tasmā visuṃ tesaṃ atthavaṇṇanā na vuttā. Tattha yā vuttā, sā idhāpi vuttāyevāti dasseti.

Parimaṇḍalādisikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

Iti kaṅkhāvitaraṇiyā pātimokkhavaṇṇanāya

Vinayatthamañjūsāyaṃ līnatthappakāsaniyaṃ

Bhikkhunipātimokkhavaṇṇanā niṭṭhitā.

Nigamanakathāvaṇṇanā

Yaṃ pātimokkhassa vaṇṇanaṃ ārabhinti sambandho. ‘‘Mahāvihāravāsīna’’nti idaṃ purimapacchimapadehi saddhiṃ sambandhitabbaṃ, mahāvihāravāsīnaṃ porāṇaṭṭhakathāhi vāti ca. Pāḷiyatthañca kevalanti sakalaṃ pāḷiatthañca, ubhatovibhaṅgañcāti vuttaṃ hoti. Etthāti etissaṃ kaṅkhāvitaraṇiyaṃ. Yasmā na hi atthīti sambandho. Yanti yaṃ padaṃ. Sīhaḷaṭṭhakathānayanti sīhaḷamātikaṭṭhakathānayaṃ. Aṭṭhakathāsāranti sīhaḷamātikaṭṭhakathāyaṃ atthasāraṃ, atha vā vinayaṭṭhakathāsu atthasāraṃ. Tenetaṃ dasseti – sīhaḷamātikaṭṭhakathāyaṃ atthasāraṃ ādāya imaṃ kaṅkhāvitaraṇiṃ karonto vinayaṭṭhakathāsupi idha vinicchaye yogakkhamaṃ atthasāraṃ ādāyeva akāsinti.

Idāni sadevakassa lokassa accantasukhādhigamāya attano puññaṃ pariṇāmento ‘‘yathā ca niṭṭhaṃ sampattā’’tiādigāthādvayamāha. Kalyāṇanissitāti kusalanissitā. Sabbasattānanti kāmāvacarādibhedānaṃ sabbesaṃ sattānaṃ.

Nigamanakathāvaṇṇanā niṭṭhitā.

Nigamanakathā

Ettāvatā ca –

1.

Laṅkissaro yo vijitārirājo;

Rājā parakkantabhujo yasassī;

Tidhāgataṃ sīhaḷamekarajjaṃ;

Akā nikāyañca tathā samaggaṃ.

2.

Pure pulatthimhi vare purānaṃ;

Majjhamhi nānāratanākarānaṃ;

Anantasampattibharābhirāme;

Varācaluttaṅgagharābhirāme.

3.

Abhejjapākārasugopurasmiṃ ;

Nirākulānekakulākulasmiṃ;

Munindadāṭhaṅkuravāsabhūte;

Yo locanānandavahe vasanto.

4.

Suphullitabbhoruhasādusīta

Pasannanīrehi jalāsayehi;

Supupphitānekakadambajambu-

Punnāganāgādihi vābhiramme.

5.

Sudhāvadātehi manoharehi;

Pākārapantīhi ca gopurehi;

Vikiṇṇamuttāphalasannibhehi;

Vilokanīyehi sudhātalehi.

6.

Katvāna pāsādasahassaramme;

Tahiṃ tahiṃ pītikare vihāre;

Mahādayo jetavanādayopi;

Susaṃyamānaṃ yatinaṃ adāsi.

7.

Yo sādubhūtaṃ catupaccayañca;

Guṇappasanno samaṇesu tesu;

Niccaṃ mahoghaṃ viya vattayanto;

Yojeti te ganthavipassanāsu.

8.

Kāritesu vihāresu, tena tesu yasassinā;

Rammo yo pacchimārāmo, pupphārāmādisobhito.

9.

Pariveṇamhi nāmena, tahiṃ coḷakulantike;

Pāsāde dassanīyamhi, vasanto karuṇāparo.

10.

Sisso sasīkarasvaccha-sīlācārassa dhīmato;

Sāriputtamahāthera-mahāsāmissa tādino.

11.

Dhīrānekaguṇoghena, therena sucivuttinā;

Vinayaṭṭhitikāmena, sumedhenābhiyācito.

12.

So buddhanāgattherohaṃ, bhikkhūnaṃ paramaṃ hitaṃ;

Mahāvihāravāsīnaṃ, yatīnaṃ samayānugaṃ.

13.

Vinayatthādimañjūsaṃ , līnatthassa pakāsaniṃ;

Mātikaṭṭhakathāyemaṃ, akāsiṃ sādhu vaṇṇanaṃ.

14.

Sāyaṃ subodhā budhavaṇṇanīyā;

Saṃvaṇṇanā sattasahassamattā;

Nirākarontī vinayamhi mohaṃ;

Tamaṃ carantī sasi kheva bhātu.



以下是巴利文的完整直译:
1. 完整着衣等学处注释
"以及学处"是指七十五条学处。"应按比丘波罗提木叉注释中所说的方法理解"这句话表明,因为有识之士说这里的义理判断也是那样,所以没有单独解释它们的意思。其中已经说过的,这里也是说过的。
完整着衣等学处注释结束。
以上是《断疑》律藏注释书
《律义宝函》中显明隐晦义
比丘尼波罗提木叉注释结束。
结语注释
"开始波罗提木叉的注释"是连接词。"大寺住者"这个词应与前后词连接,即"根据大寺住者的古注释"。"只有经文的意思"是指全部经文的意思,也就是说两部分别解。"在这"是指在这《断疑》中。"因为没有"是连接词。"那"是指那个词。"僧伽罗注释方法"是指僧伽罗摄颂注释方法。"注释的精髓"是指僧伽罗摄颂注释中的意义精髓,或者是律注释中的意义精髓。这表明 - 取用僧伽罗摄颂注释中的意义精髓而造作这《断疑》时,也取用了律注释中适合这里判断的意义精髓。
现在为了包括天界在内的世间获得究竟快乐而回向自己的功德,说了"如已达到结束"等两偈。"依善"是指依靠善。"一切众生"是指欲界等所有众生。
结语注释结束。
结语
到此为止 -
1. 他是统御楞伽的胜利之王,
力壮有名的国王帕拉克拉马巴胡,
使分裂三部的僧伽罗成为一个王国,
也使僧团如是和合。
2. 在古老的东方城市中心,
有各种宝藏的宝库,
充满无量财富的欢喜,
山顶高耸的宫殿美丽。
3. 城墙坚固有美丽城门,
许多高贵家族安居无扰,
成为佛牙舍利安置之地,
他住在令人喜悦目光之处。
4. 盛开莲花清凉舒适,
水池中水清澈宜人,
茂盛的白花楠树、阎浮树、
龙树等多种树木令人愉悦。
5. 白色石灰令人愉悦,
城墙排列和城门,
散落的珍珠般美丽,
值得观看的石灰地面。
6. 建造数千令人愉悦的,
处处令人欢喜的精舍,
大施主建造祇园等寺,
赠与善守戒律的修行者。
7. 他对那些沙门有信心,
常如大河流水般,
向他们提供美味四资具,
使他们专注于经典和观禅。
8. 在那有名望者建造的精舍中,
最后的精舍美丽可爱,
由花园等装饰庄严。
9. 在那里靠近科拉家族的,
名为帕利韦

15.

Ākaṅkhamānena paratthamiṭṭhaṃ;

Mahatthasāraṃ suvinicchayañca;

Saṃvaṇṇanaṃ sādhu pakubbatā yaṃ;

Citaṃ mayā puññamanappabhūtaṃ.

16.

Puññena tenācitadānasīla-

Mayādinānekavidhena ceva;

Sattā anīghā sukhino averā;

Pappontu sabbe sugatiṃ sivañca.

17.

Saddhiṃ yathopaddavamantarena;

Gatā hi līnatthapadīpanīyaṃ;

Tathā janānaṃ api dhammayuttā;

Manorathā siddhimupentu niccaṃ.



以下是巴利文的完整直译:
15.
希望他人利益的人,
造作这善妙注释,
内容丰富判断正确,
我由此积累不少功德。
16.
以此功德及其他,
布施持戒等多种功德,
愿一切众生无苦快乐无怨恨,
都能获得善趣和涅槃。
17.
正如此显明隐晦义,
已无障碍地完成,
愿众生如法的愿望,
也都能永远实现。

18.

Kāle pavassantu sadā payodā;

Dhammena pālentu mahiṃ mahindā;

Sattā pasannā ratanattayasmiṃ;

Dānādipuññābhiratā bhavantūti.

Vinayatthamañjūsā līnatthappakāsanīnāmikākaṅkhāvitaraṇīabhinavaṭīkā niṭṭhitā.

18.
愿云雨随时降下,
大王以正法统治大地,
众生对三宝生信仰,
常乐布施等诸善业。
律义宝函显明隐晦义的《断疑》新注释到此结束。


